Banka Citadele Liepājā, Kārsavā un Rēzeknē uzstādījusi jaunus bankomātu, informēja bankas pārstāvji.

Liepājā jaunais naudas izmaksas bankomāts atrodas pie DUS Statoil, Esperanto ielā, bet Kārsavā uzstādīts iemaksas/izmaksas bankomāts pie pilsētas domes ēkas, Vienības ielā. Savukārt Rēzeknē jaunais bankomāts atrodas pie DUS Statoil, Atbrīvošanas alejā.

Liepājā un Liepājas novadā līdz ar jauno bankomātu tagad ir pieci bankas Citadele bankomāti - četri izmaksas bankomāti un viens iemaksas/izmaksas bankomāts.

Arī Rēzeknē tagad pieejami pieci bankas Citadele naudas izmaksas bankomāti

Savukārt Kārsavā šobrīd jaunais naudas iemaksas/izmaksas bankomāts ir pirmais Citadeles bankomāts šajā pilsētā.

Šobrīd Citadelei ir 4.plašākais bankomātu tīkls Latvijā ar 155 bankomātiem.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, tuvojoties eiro ieviešanai, cenšas iemaksāt iekrātos latus savos kontos, izmantojot skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomātus. Taču pēdējās dienās dažos gadījumos iedzīvotāji mēģinājuši SEB bankas iemaksu/izmaksu bankomātā iemaksāt ne tikai banknotes, bet arī latu monētas, informē SEB banka.

Banka atgādina, ka bankomātos var iemaksāt tikai banknotes - līdz 14.janvārim tikai latu, bet pēc 14.janvāra - tikai eiro banknotes. Monētas iedzīvotāji līdz gada beigām SEB bankas filiālēs var ieskaitīt bez maksas krājkontā un noguldīt depozītā vai arī ziedot SOS bērnu ciematam speciāli izveidotās ziedojuma kastītēs visās SEB bankas filiālēs.

SEB banka informē, ka naudas iemaksa ar bankomāta starpniecību ir ērta un izdevīga, jo, pirmkārt, tā ir bez maksas, turklāt iemaksātā summa uzreiz pēc veiksmīgas iemaksas bankomātā nonāk iedzīvotāja kontā, kas 1.janvārī automātiski pārkonvertēsies eiro valūtā pēc oficiālā kursa. Tomēr, lai kontā nonāktu vēlamā summa, ir svarīgi ievērot dažus pamatnoteikumus.

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Pēdējo trīs dienu laikā SEB bankas bankomātos iedzīvotāju veiktās iemaksas apsteidz izmaksu apjomu par 29%, informē bankas pārstāve Kristīne Martinsone.

Lielākoties – 80% no visiem iemaksu darījumiem - tiek veiktas skaidras naudas iemaksas bankomātos un tikai 20% filiālēs, lai iemaksātu lielākas naudas summas. Laika posmā no 25. līdz 27. decembrim izmaksu apjoms sasniedza 3,8 miljonus latu, bet iemaksu apjoms – 4,9 miljonus latu.

Ņemot vērā pieaugošo aktivitāti un interesi veikt skaidras naudas iemaksu savos kontos, SEB banka atgādina, ka latu iemaksas savā kontā bez komisijas maksas SEB bankas iemaksas/izmaksas bankomātos klienti varēs veikt vēl 2 nedēļas pēc eiro ieviešanas – līdz 2014. gada 14. janvārim, pēc tam bankomātos varēs iemaksāt tikai eiro banknotes.

Par spīti uzņēmēju iebildumiem, Priekulē vienīgais naudas iemaksas bankomāts ir noņemts, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

AS Swedbank jau pagājušā gada rudenī brīdināja Priekules novada domi, ka naudas iemaksas bankomātu, kurš atrodas Priekules sporta centrā, šā gada 11. februārī demontēs.

9. februārī Priekules novada uzņēmēju kluba UK-5 valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ceriņš nosūtīja Swedbank vadībai atklātu vēstuli. «Mūsdienās lauku uzņēmējdarbība un iedzīvotāju labklājība atkarīga arī no banku pakalpojumu pieejamības,» tajā atgādināts. Arī apelēts pie bankas mājaslapā paustā principa: «Mūsu darbības uzmanības centrā ir klientu vajadzības un vēlmes, nevis mūsu produkti.» Šajā gadījumā «produkts» ir iemaksas bankomāts, spriedis M. Ceriņš.

Nodokļu reformas ietvaros ieviestie ierobežojumi privātajām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu 2018. gadā atstāja īstermiņa negatīvo ietekmi uz jaunajām iemaksām, norāda Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Privātās iemaksas pensiju 3. līmenī pērn samazinājās par 7%, savukārt šogad varētu augt par 5%

Klienti 2018. gadā savos pensiju 3.līmeņa līgumos novirzīja 62.8 miljonus eiro salīdzinājumā ar 67.4 miljoniem eiro 2017. gadā. Kritums 7% apmērā lielā mērā ir izskaidrojams ar tā dēvēto griestu noteikšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšanai. Sākot ar 2018. gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt tikai par privātām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā, kas nepārsniedz 4000 eiro gadā un nesastāda vairāk nekā 10% no bruto gada algas.

Tas mazināja motivāciju lielo (t.i., virs 40 tūkstošiem eiro gadā) algu saņēmējiem veikt iemaksas, kas pārsniegtu 4000 eiro gadā, izmantojot visus 10% no gada ienākumiem Darba devēju iemaksas arī turpmāk pieaugs straujāk Pērn relatīvi strauji pieauga darba devēju iemaksas, sasniedzot 12.6 miljonus eiro salīdzinājumā ar 10 miljoniem eiro 2017. gadā. Jāatzīmē, ka darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju 3.līmenī, kas ir ļoti mazs rādītājs. Raugoties uz attīstītajām valstīm, darba devēju iemaksas veido vismaz pusi no visām iemaksām privātajos pensiju uzkrājumos. Tādēļ ir tikai loģiski pieņemt, ka nākotnē darba devēju iemaksas pieaugs straujāk par individuālajām iemaksām. To veicina arī nodokļu reformas ietvaros veiktie grozījumi, kas paredz darba devēju iemaksām atsevišķu nodokļu atvieglojumus griestus, kas ir noteikti 10% apmērā no darbinieku bruto algām. Šie griesti nepārklājas ar individuālajām iemaksām noteiktajiem griestiem, kā arī uz tiem neattiecās nodokļu atvieglojumu ierobežojums 4000 eiro apmērā gadā, kas ir spēkā individuālajām iemaksām.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Laikā no 2011.gada janvāra līdz šā gada aprīlim pieaudzis darbinieku skaits, par kuriem sociālās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas 99,6% no darba devēju norādītās iemaksu summas, un par 88,9 % jeb 291,5 tūkstošiem darbinieku iemaksas veiktas pilnā apmērā.

Kopumā pētījumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 328 tūkstoši cilvēku jeb 32% no visiem cilvēkiem, kas minētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) reģistrēti kā darba ņēmēji.

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus, tādējādi iezīmējot vēl vienu tehnoloģiju jauninājumu finanšu sfērā. Pirmos piecus šādus bankomātus šogad plānots uzstādīt Rīgā – pilsētas centrā, Vecrīgā un divos lielākajos tirdzniecības centros.

«Bezkontakta karšu bankomāts skaidras naudas izņemšanas procesu padara vieglāku un ērtāku. Šāds bankomāts nodrošina visas pamatfunkcijas: skaidras naudas izņemšanu un iemaksu (bankomātos, kuros ir paredzēta iemaksas funkcija), kartes pēdējo 10 darījumu pārskatu, kā arī informāciju par bilances atlikumu, taču veic to ātrāk, jo līdz minimumam tiek samazināts veicamo darbību skaits,» stāsta BlueOrange Bank E-komercijas pārvaldes projektu vadītāja Egita Ērmane. «Bezkontakta funkcionalitātes izmantošana neprasa kartes ievietošanu bankomātā, līdz ar ko tiek samazināta iespēja klientiem aizmirst karti. Tomēr darbība joprojām tiek apstiprināta ar PIN kodu, padarot to pilnīgi drošu,» paskaidro Egita Ērmane.

Labvēlīgās izmaiņas likumos uzkrājošajos produktos varētu ievirzīt papildu 100 miljonus latu gadā.

Tā lēsuši vairāki aptaujātie nozares eksperti, uzskatot, ka cilvēkiem būs vēl spēcīgāks stimuls veikt uzkrājumus grozītā likuma dēļ par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IeIN), kas stāsies spēkā jūnija vidū. Proti, tajā paredzēta iespēja ik gadu saņemt 25 % nodokļa atmaksu no veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumiem (ja līgums ir noslēgts vismaz uz 5 gadiem) un arī ieguldījumu fondos (šajā gadījumā atmaksu gan varēs prasīt ne ātrāk kā pēc 5 gadiem no apliecību iegādes brīža), kas nepārsniedz nevis 10 % kā līdz šim, bet jau 20 % no gada bruto algas. "Ir pilnīgi skaidrs, ka lēmums palielināt nodokļu atvieglojumiem pieejamo naudas summu līdz 20 %, "trapīs naglai pa galvu" un dos savu efektu, samazinot patēriņam pieejamos līdzekļus un novirzot tos uzkrājumiem. Efekts gan nebūs tik liels, kā iespējams, uz to tiek cerēts, politiķiem "uzburot ainiņas" par daudzu simtu miljonu vai pat miljardu noņemšanu no patēriņa, tomēr ar vairākiem simtiem miljoniem latu noteikti varam rēķināties," lēsa SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītājs Uģis Vorons. "Patēriņa samazināšana un uzkrājumu palielināšana, protams, samazinās iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz cenām. Apskatot atsevišķus plāna pasākumus, arvien vērts atcerēties - pretinflācijas pasākumu kopums var sasniegt cerēto efektu tikai tad, ja tiek pilnībā un konsekventi īstenots. Vēl vairāk - vajadzības gadījumā papildināts, un pastiprināts," tā Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Policija atsavinājusi ierīces, kas izgatavotas, lai tās varētu uzmontēt uz bankomātu skaidras naudas izsniegšanas atverēm ar mērķi nobloķēt skaidras naudas izsniegšanu, kā rezultātā, persona bankomātā no sava konta noņem naudu, taču bankomāts to neizsniedz. Kad cilvēks, kurš vēlējies izņemt skaidru naudu no bankomāta, jau devies prom, noziedzīgā nodarījuma īstenotāji bija plānojuši nozagt tajā palikušo naudu.

2007.gada 13.janvārī, Jelgavā, Brīvības ielā Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) 3.nodaļas darbinieki sadarbībā ar a/s SEB Unibanka drošības pārvaldes darbiniekiem operatīvo pasākumu rezultātā pie kāda bankomāta noziedzīga nodarījuma pabeigšanas brīdī, par iekārtas izgatavošanu un izmantošanu, kas paredzēta sveša maksāšanas līdzekļa nolaupīšanai, aizturēja agrāk četrreiz sodītu 1965.gadā dzimušu vīrieti un 1969.gadā dzimušu sievieti, Db.lv informēja Valsts policija.

Pie aizturētajiem policijas darbinieki atrada un atsavināja trīs speciālas ierīces, kas izgatavotas, lai tās varētu uzmontēt uz bankas automāta skaidras naudas izsniegšanas atveres un nobloķētu skaidras naudas izsniegšanu. Rezultātā, persona bankomātā no sava konta noņem naudu, taču bankomāts to neizsniedz. Pēc tā, noziedzīgā nodarījuma īstenotāji, kad persona jau devusies prom, no bankomāta skaidras naudas izsniegšanas atveres nomontē uzlikto ierīci un iegūst nobloķēto naudas summu.

Analizējot darba ņēmēju individuālos datus par aprēķinātajām un faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, par 84,1% darbinieku obligātās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) dati.

Par 1,2 % darbinieku aprēķinātās un faktiski veiktās obligātās iemaksas nav bijušas, jo darbinieki saņēma slimības, maternitātes vai vecāku pabalstu vai arī atradās bezalgas atvaļinājumā, par 14,3 % darbinieku obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā, savukārt par 0,4% obligātās iemaksas nav veiktas.

Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2016.gada jūlijam reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Visaugstākā riska grupā ir cilvēki virs 50 gadiem, ja par viņiem obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā vai vispār nav veiktas.

Vidēji uz vienu cilvēku neveiktās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai ir no 450 līdz 500 eiro.

Šā gada novembra mēnesī SEB Unibankas bankomātu skaits ir sasniedzis divus simtus, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Šobrīd SEB Unibankas bankomātu tīklu veido 201 bankomāts, no tiem 9 ir skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomāti. Pagājušā gada beigās kopējais SEB Unibankas bankomātu skaits bija 185, līdz ar to šā gada laikā SEB Unibanka ir uzstādījusi 16 jaunus bankomātus.

Vidēji vienā dienā visu SEB Unibankas bankomātu tīklu izmanto 43 753 cilvēki, kuri vidēji veic 65 061 darījumus katru dienu, tai skaitā 70% ir SEB Unibankas karšu lietotāji, 30% - draudzīgo banku karšu lietotāji, kas SEB Unibankas bankomātus var izmantot skaidras naudas izņemšanai bez papildu komisijas maksām.

Vidēji vienu bankomātu dienā izmanto 241 cilvēks. Maksimālais cilvēku skaits, ko viens bankomāts dienas laikā ir apkalpojis, ir 951. Sadalījums pa valodām, kādās tiek lietoti bankomāti: latviski - 69.5%, krieviski - 29.3%, angliski - 0.95%, vāciski - 0.25%. Vidēji viens cilvēks pie bankomāta pavada 45,2 sekundes. Vidējā naudas izmaksas summa ir virs 90 LVL, savukārt vidējā iemaksas summa vienā naudas iemaksas reizē ir virs 200 LVL.

Nepatīkamus brīžus aizvadītajā nedēļā piedzīvojuši vairāki cilvēki, kuri vēlējās izņemt naudu no bankomāta veikalā top! Pļaviņās - iekārta bankas kartes «norijusi», atstājot klientus bez naudas, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Veltas kundze no Pļaviņām Staburagam pastāstījusi, ka pie bankomāta bijusi 4. maijā. Nekādu brīdinājumu par to, ka iekārta nestrādā, nav bijis.

«Gribējām izņemt naudu, lai svētkos iepirktos. Kad nospiedu PIN koda ciparus, nebija nekādas norādes, ka bankomāts bojāts. Turpat līdzās strādājošās veikala kasieres arī mūs nebrīdināja, lai gan vēlāk noskaidrojām, ka iekārta nedarbojas jau no 2. maija. Tā bez bankas kartes palika mans dēls un vēl citi. Zvanījām pa norādīto tālruņa numuru, un tur darbiniece nelaipnā balsī atbildēja, ka paši vainīgi, viņa neko palīdzēt nevar, un nolika klausuli. Svētkus nācās pavadīt bez naudas un neziņā, ko lai tālāk dara,» sašutusi bijusi pļaviņiete.

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē var veicināt popularitāti darba devēju iemaksām privātajos pensiju fondos, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tāpat arī jāatzīmē, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja 23.59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10.50% apmērā, kopā veidojot 34.09%. Tāpat arī netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā. Jāatzīmē, ka kapitāla izņemšanas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34.09%.

Nordea ir pievienojusies bankas Citadele vienotajam naudas iemaksas/izmaksas bankomātu tīklam.

Turpmāk Nordea klientiem būs iespējams veikt skaidras naudas iemaksas 17 Citadeles iemaksu bankomātos visā Latvijā, tai skaitā, lielākajos tirdzniecības centros Rīgā – Galerija Centrs, Mols, Spice, Alfa, Origo un Damme. Tādējādi šobrīd vienā naudas iemaksas/izmaksas bankomātā pakalpojumus iespējams saņemt divu dažādu banku klientiem.

Nordea Latvijas filiāles Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova skaidroja: «Pievienošanās bankas Citadele naudas iemaksas bankomātu tīklam ir daļa no Nordea stratēģijas saviem klientiem piedāvāt maksimāli plašas attālināto norēķinu iespējas.»

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23% vietā); ienākumiem no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro tiks piemērota 31,4% likme.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 90,6% jeb 312,1 tūkstoti darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim.

Kopumā analizēta informācija par darba ņēmējiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 344,4 tūkstoši jeb 32,3% no visiem darba ņēmējiem, kuri iepriekšminētajā laika periodā reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim ir palielinājies to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Par 8% jeb 27,4 tūkst. darba ņēmējiem iemaksas veiktas nepilnīgi, proti, tās nav veiktas pilnā apmērā. Par 1,1% jeb 3,7 tūkstošiem darba ņēmēju veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darba ņēmējs minētajā periodā, iespējams, bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,3% jeb 1,1 tūkst. darba ņēmēju iemaksas vispār nav veiktas.

Noskaidrots, ka iemaksas pensiju 3. līmenī caurmērā biežāk neveic sievietes, krievvalodīgie, speciālisti un Kurzemes iedzīvotāji.

Pensiju 3. līmenī jeb kādā no privātajiem pensiju fondiem iemaksas veic tikai 20% Latvijas iedzīvotāju, bet nekad šādas iemaksas nav veikuši 49%. Turklāt 28% līdz šim pat nav apsvēruši šādas ieguldījuma iespējas. Savukārt, 32% uzskata, ka šādas iemaksas var atļauties tikai tie, kuriem ir lielas algas, bet daļa aptaujāto – 14% - atzina, ka nemaz nezina, vai viņi paši vai arī kāds cits par viņiem veic vai ir veicis iemaksas šādā fondā, secināts GE Money Pensija veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret pensiju 3. līmeni.

Deviņdesmitajos gados lielākajā daļā Eiropas valstu notika pāreja uz vairāklīmeņu pensiju sistēmu. Iedzīvotāju brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī jeb privātajā pensiju fondā kļuva par būtisku tās daļu. Taču šīs reformas rezultāti dažādās valstīs atšķiras.

Valsts ieņēmumu dienesta iecere likt bankām ziņot par privātpersonu skaidras naudas iemaksām vismaz 1000 Ls apjomā varētu izgāzties, jo vidējā iemaksātā naudas summa pat nesasniedz 200 Ls.

SEB Bankas sniegtā informācija liecina, ka vidējā iemaksu summa 2009. gadā bija 177 Ls, 2008. gadā tie bija 231 lats, bet 2007. gadā – 224 lati.

Turklāt bankas norāda, ka jau tagad tās veic darījumu pārraudzību, arī to, kas klientu kontos tiek ieskaitīts caur skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomātiem, kontrolējot šīs naudas plūsmas un vērtējot, vai tās atbilst atļautajām normām. Proti, uz tām attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un Ministru kabineta noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Atbilstoši tiem bankas informē kontroles dienestus par neparastiem vai aizdomīgiem gadījumiem.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem: