Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtu projektu, kura rezultātā Latvijas akadēmiķiem un zinātniekiem tiks izveidots «nākamās paaudzes datu pārraides tīkls zinātniskās darbības nodrošināšanai un informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās uzlabošanai».

Projektu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem – 48 zinātnisko institūtu reģistrā reģistrētām institūcijām – Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, Db.lv skaidroja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Rezultātā projektā tiks izveidota koplietošanas Akadēmiskā tīkla IT&T infrastruktūra, kā arī tiks modernizēta atsevišķu projekta partneru IT&T infrastruktūra, stāstīja V. Lejiņš.

Turpinot projekta īstenošanu, marta sākumā tika uzsākta iepirkuma procedūra Akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidei, paredzot izveidot Akadēmiskā datu pārraides tīkla risinājumu, kas savienos Akadēmiskā datu pārraides tīkla piekļuves punktus Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Tāpat plānots arī modernizēt projekta partneru CAMPUS datu pārraides infrastruktūru. Rezultātā tīkla lietotāji varēs piekļūt arī starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem un interneta resursiem, Db.lv norādīja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 16.decembrī pabeidza Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju, kura ietvaros izbūvēts modernākais datu pārraides tīkls Latvijā un kas ir lielākā informācijas sistēmu modernizācija LDz vēsturē, informē uzņēmumā.

«Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija Austrumu – Rietumu transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilciena kustības pamats. Modernizēto balss un tehnoloģisko sakaru risinājumi ļaus paaugstināt darba efektivitāti, samazināt bojājumu skaitu un dīkstāves laiku,» skaidro LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta realizācija nodrošinās datu pārraides infrastruktūru tālākai integrētas transporta sistēmas attīstībai, palielinot kustības drošību un veicinot kravu apjomu pieaugumu.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Datu pārraides pakalpojumu kompānija Baltcom Fiber palielinājusi jūras optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande-Stokholma datu caurlaides spējas, kas tagad sasniedz 5 Gbps. Iepriekš uzņēmums nodrošināja datu pārraides pakalpojumus ar datu apmaiņas ātrumu līdz 2,5 Gbps.

Datu pārraides ātruma palielināšanā Baltcom Fiber investējis 100 000 eiro. Datu pārraides tīkla paplašināšanā izmantota kompānijas Transmode, ar kuru SIA Baltcom Fiber ir jau ilgstoša sadarbība, aparatūra. Pārraides ātrums palielināts esošās DWDM (Dense Wavelength Division Multiplexing) sistēmas ietvaros.

"Lēmumu par datu pārraides ātruma palielināšanu pieņēmām, balstoties uz tirgus analīzi, kas liecina, ka katru gadu pieprasījums pēc starptautiskā datu pārraides ātruma palielināšanas pieaug par 80% līdz pat 100%. Attīstoties multimediju lietojumam un platjoslas interneta saturam, pieprasījums varētu būt arī vēl lielāks, jo interneta pakalpojumu sniedzēji jūt pieprasījumu pēc lielāka ātruma piekļuvei ārzemju tīkla resursiem. Ceram nostiprināt savas pozīcijas tirgū, piesaistot jaunus klientus un citus telekomunikāciju operatorus, kam ir vajadzība pēc starptautiskajiem datu pārraides resursiem - nomātajām līnijām un globālā IP tranzīta. Tomēr lielāko vērību arī turpmāk veltīsim esošo klientu kvalitatīvai un stabilai apkalpošanai," atzīst Baltcom Fiber valdes loceklis Valters Bajārs.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saņemta sūdzība par VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātā iepirkuma konkursa par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju rezultātiem, liecina informācija IUB mājaslapā.

Konkursa rezultāti tika paziņoti 21. februārī un saskaņā ar tiem modernizāciju uzticēts veikt pilnsabiedrībai SMN-Belam-Fima, kopējai līgumcenai sasniedzot 13,97 miljonus eiro. Tomēr šonedēļ konkursu apstrīdējusi pilnsabiedrība Reck un KRS. Pagaidām IUB nav noteicis datumu, kad sūdzība tiks izskatīta.

Db.lv jau rakstīja, ka LDz izsludinājis iepirkuma konkursu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācijas veikšanu, lai ievērojami uzlabotu datu pārraides tīkla drošību un palielinātu tā caurlaides spēju, kā arī ļautu nākotnē ieviest dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu GSM-R. Paredzamā līgumcena ir trīs miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Līdz ceturtdienai Rīgas centrālajā stacijā būs apskatāms īpašs Labklājības ministrijas (LM) organizēts stends, uz kura attēlotas cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem darbu fotogrāfijas. Katrai lietai, ko veidojis cilvēks ar garīgās veselības traucējumiem, blakus nofotografēts līdzīgs - vesela cilvēka roku darbs, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

"Vai Jūs varat pateikt, kurš ir kura darbs? Es neredzu atšķirību. Ir daudz darbu, kurus vienlīdz labi var veikt kā vesels, tā arī cilvēks ar garīgās veselības traucējumiem," stāsta Garīgās veselības valsts aģentūras (GVVA) galvenais speciālists psihiatrijas attīstības, projektu un starptautisko sakaru jautājumos Māris Taube.

"Latvijā ir vairākas iedzīvotāju grupas, kam darbs nav pieejams, taču mēs redzam, ka šo cilvēku darba rezultāts ne par matu nav sliktāks. Cilvēki ar garīgās veselības problēmām var strādāt, un projekts jau ir parādījis, ka darbs ļoti ceļ viņu pašapziņu. Nākamais solis ir pielāgot darba vidi un likumdošanu, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Latvijā 2012.gadā vidējais ceturtās paaudzes jeb 4G datu pārraides ātrums bija robežās no 10-22 Mbit/s, tā secinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot ikgadējos mērījumus elektronisko sakaru jomā. Regulators šajā jomā apsekoja LMT un Tele2 (testus Siguldā).

Vērtējot 2G un 3G iespējas visā Latvijā, regulators secināja, ka Bite Latvija lielākajā daļā jeb 75% gadījumos datu pārraides ātrums bija mazāks par 256 kbit/s. 1% mērījumos ātrums bija robežās no 256 kbit/s līdz 1 Mbit/s, 5% gadījumos no 1-2 Mbit/s, 8% - 2-4 Mbit/s, 6% mērījumos datu pārraides ātrums bija 4-6 Mbit/s. Savukārt 5% mērījumu bija bez rezultāta. Vienlaikus SPRK akcentēja, ka Rīgā Bite Latvija tīklā datu pārraides ātrumi ir daudz lielāki.

LMT lielākā daļa jeb 44% mērījumu uzrādīja ātrumu no 2-4 Mbit/s, 24% – no 1-2 Mbit/s, 15% gadījumu mērījumi bija 4-6 Mbit/s robežās. Aptuveni 8% gadījumos datu pārraides ātrums bija 256 kbit/s – 1Mbit/s, zem 256 kbit/s datu pārraides sliekšņa ātrums bija 7% mērījumos. Lielāks jeb 6-10 Mbit/s datu pārraides ātrums bija 1% gadījumā, kā arī 1% mērījumu bija bez rezultāta.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinājis iepirkuma konkursu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācijas veikšanu, lai ievērojami uzlabotu datu pārraides tīkla drošību un palielinātu tā caurlaides spēju, kā arī ļautu nākotnē ieviest dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu GSM-R. Paredzamā līgumcena ir trīs miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Šodienas augstais automatizācijas līmenis dzelzceļā, kā arī jaunāko tehnoloģiju ieviešana nākotnē iespējama tikai pie nosacījuma, ja tiek izmantotas ļoti drošas datu pārraides sistēmas. Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija «Austrumu–Rietumu» transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilcienu kustības pamats. Modernizējot balss un tehnoloģisko sakaru risinājumus paaugstināsies darba efektivitāte, samazināsies tīkla bojājumu skaits un dīkstāves laiks,» norāda LDz viceprezidents Edvīns Bērziņš.

Datu pārraides pakalpojumu kompānija Baltcom Fiber palielinājusi jūras optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande-Stokholma datu caurlaides spējas, kas tagad sasniedz 5 Gbps, Db.lv informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Iepriekš uzņēmums nodrošināja datu pārraides pakalpojumus ar datu apmaiņas ātrumu līdz 2,5 Gbps.

Datu pārraides ātruma palielināšanā Baltcom Fiber investējis 100 000 eiro. Datu pārraides tīkla paplašināšanā izmantota kompānijas Transmode, ar kuru SIA Baltcom Fiber ir jau ilgstoša sadarbība, aparatūra. Pārraides ātrums palielināts esošās DWDM (Dense Wavelength Division Multiplexing) sistēmas ietvaros.

“Lēmumu par datu pārraides ātruma palielināšanu pieņēmām, balstoties uz tirgus analīzi, kas liecina, ka katru gadu pieprasījums pēc starptautiskā datu pārraides ātruma palielināšanas pieaug par 80% līdz pat 100%. Attīstoties multimediju lietojumam un platjoslas interneta saturam, pieprasījums varētu būt arī vēl lielāks, jo interneta pakalpojumu sniedzēji jūt pieprasījumu pēc lielāka ātruma piekļuvei ārzemju tīkla resursiem. Ceram nostiprināt savas pozīcijas tirgū, piesaistot jaunus klientus un citus telekomunikāciju operatorus, kam ir vajadzība pēc starptautiskajiem datu pārraides resursiem – nomātajām līnijām un globālā IP tranzīta. Tomēr lielāko vērību ar turpmāk veltīsim esošo klientu kvalitatīvai un stabilai apkalpošanai,” atzīst Baltcom Fiber valdes loceklis Valters Bajārs.

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos ir strādājusi ar 44,9 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 86,4 miljoni latu.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: “Šā gada 9 mēneši ir bijuši salīdzinoši saspringts laiks visai Latvijas ekonomikai. Vēl joprojām vairāki procesi nav līdz galam sakārtoti, lai mēs varētu runāt par Latvijas sabalansētu attīstību turpmāk. Savus pienākumus ekonomikas stabilizēšanā ir veikusi arī SEB Unibanka. Jau no pagājušā gada SEB Unibanka ir atbalstījusi valdības centienus sabalansēt kreditēšanas apjomus, pastiprināti ievērojusi normatīvajos aktos iestrādātās prasības kredītņēmējiem, lai kredīta ņemšana būtu daudz atbildīgāks solis, nekā tas vairākos gadījumos ir bijis līdz šim. Tai pat laikā esam pārliecināti, ka kreditēšana kā līdzekļu piesaiste dzīves līmeņa uzlabošanai noteikti saglabāsies, kreditēšana kā finansējuma piešķiršana uzņēmējiem tiks attīstīta vēl vērienīgākos apmēros, uzsvaru liekot uz biznesa idejas un tās ietekmes uz tautsaimniecību, mūsu ekonomikas attīstības novērtēšanu. Kreditēšana Latvijā kopumā ieies citā attīstības fāzē. Jebkurā gadījumā - SEB Unibanka kreditēšanu ir uzskatījusi, uzskata un uzskatīs par vienu no būtiskākajiem sava biznesa virzieniem.”

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

AS Latvenergo, lai varētu nodrošināt adekvātu korporatīvā datu pārraides tīkla darbību un datu pārraides kapacitātes pieaugumu atbilstoši prasībām slēdz «jumta» līgumu ar Nokia Siemens Networks Oy.

Iepirkuma uzraudzības biroja informācija liecina, ka AS Latvenergo bija izsludinājis iepirkumu par datu pārraides, optiskās blīvēšanas, modulārās elektroapgādes aparatūras, programmnodrošinājuma piegādes un autorizētās montāžas, ekspluatācijas tehniskā atbalsta nodrošinājuma, un to saistīto pakalpojumu sniegšanu.

AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Db paskaidroja, ka tā ir vispārējā vienošanās, kuras ietvaros AS Latvenergo var veikt pasūtījumus par maksimālo summu līdz 5.5 miljoniem latu. «Tas ir tā dēvētais "jumta" līgums ar aparatūras ražotāju, kurš neuzliek mums nekādu saistību veikt pasūtījumus. Pasūtījumi ir atkarīgi no investīciju budžetā atvēlētām summām un pirms katra pasūtījuma tiks veikts ekonomiski saimnieciskā izdevīguma novērtējums,» skaidroja A.Siksnis.

VAS Latvijas dzelzceļš šodien, 9.jūnijā parakstīja līgumu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju, kas turpmākajos gados uzņēmumam ļaušot realizēt vērienīgas investīcijas un ieviest jaunākās tehnoloģijas.

Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija Austrumu – Rietumu transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilciena kustības pamats, uzsver uzņēmums.

Kopējā projekta summa ir 14,2 miljoni eiro, no kuriem 8,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 5,4 miljoni eiro – LDz finansējums. Projektu paredzēts realizēt līdz 2015.gada beigām. Darbus izpildīs pilnsabiedrība SMN-Belam-Fima, bet līguma uzraudzību un vadīšanu veiks SIA Fabrum.

Galvenie modernizācijas aspekti Austrumu – Rietumu transporta koridorā:

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Tuvojoties studiju gada sākumam, SEB Unibanka deviņu Latvijas augstskolu studentiem mācību maksas segšanai piedāvā SEB Unibankas Studiju kredītu.

Atšķirībā no kredīta ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, SEB Unibankas Studiju kredītu var saņemt 100% apmērā no studiju maksas, tā noformēšanas procedūra ir ātra, bet atmaksas periods – līdz pat 10 gadiem. Turklāt SEB Unibankas Studiju kredīts jāsāk atmaksāt tikai pēc studiju beigšanas, sākot ar nākamā kalendārā gada martu.

SEB Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols: „Mūsu pieredze studējošo kreditēšanā ar valsts izsniegto galvojumu ir pierādījusi, ka studentu kreditēšanas sistēmai Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi, tāpēc esam izveidojuši SEB Unibankas Studiju kredītu, kas viegli nokārtojams un saņemams gan studijām bakalaura programmās, gan mācībām maģistratūrā vai doktorantūrā. Šī kredīta piedāvājums īpaši saistošs ir studējošiem, kuri, izmantojot valsts limitēto kredītu, nespēj segt studiju maksu, kā arī studentiem, kuriem pilnībā liegta iespēja saņemt valsts galvoto kredītu, jo viņi studē licencētās, bet vēl neakreditētās studiju programmās.”

Lattelecom grupas peļņa 2006.gadā bija 39 miljoni latu, kas ir par 12,6% jeb 4,3 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Savukārt ieņēmumi bija 143,7 miljoni latu, par 10,3 miljoniem latu jeb 7,7% pārsniedzot 2005.gada rezultātu, Db.lv informēja grupas preses sekretāre Maija Celmiņa. Straujāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja datu pārraides un interneta, kontaktcentru un tīkla būvniecības pakalpojumi. Grupas 2006.gada finanšu rezultātus ceturtdien, 22.februārī, kārtējā sēdē pieņēma zināšanai Lattelecom Padome, uzsverot, ka sasniegtie rezultāti ir ļoti labi, un izteica pateicību uzņēmuma vadītājam un darbiniekiem.

No nomāto līniju, datu pārraides un interneta pakalpojumiem ieņēmumi pērn palielinājušies par 30% jeb 6,2 miljoniem latu. 2006.gadā pieaudzis korporatīvo klientu skaits, kuriem datu pārraides pakalpojumus sniedz Lattelecom. Izstrādāti jauni risinājumi tādiem klientiem kā, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki, GE Money un Valsts Zemes dienests. Lai nodrošinātu datu pārraides pakalpojumu, turpmāk lielāka uzmanība tiks veltīta bezvadu tehnoloģijas izmantošanai, kas ir aktuāli, piemēram, ārstniecības sistēmas iestādēm. Paralēli lielāka uzmanība tiks pievērsta drošības risinājumiem, lai palielinātu klientu pārraidīto datu aizsardzības garantijas.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%.

Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas grupu veido banka, līzinga kompānija SEB Unilīzings, atklātais pensiju fonds SEB Unipensija, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Unifondi un dzīvības apdrošināšanas kompānija SEB Dzīvības apdrošināšana, kuru banka iegādājās 2005. gada vasarā. Uz 2006. gada septembra beigām SEB Unibankas grupā strādāja 1512 darbinieki.

Jāatgādina, ka SEB Unibanka Latvijas lielāko uzņēmumu Top 500, ko izveidojis laikraksts Dienas bizness, pēc neto apgrozījuma 2005.gadā ierindojusies 23.vietā.

Ainārs Ozols, šobrīd SEB Unibankas vecākais viceprezidents un valdes priekšsēdētāja vietnieks, no šā gada 2. jūlija kļūs par SEB Unibankas prezidentu un valdes priekšsēdētāju, Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Ainārs Ozols pārņems līdzšinējā SEB Unibankas prezidenta, valdes priekšsēdētāja Viestura Neimaņa pienākumus. Pēc 13 gadu ilgās darbības bankā, 3,5 no tiem SEB Unibankas prezidenta amatā, Viesturs Neimanis ir nolēmis pārtraukt darbu bankā. Viesturs Neimanis turpinās darbu esošajā pozīcijā līdz šā gada 2. jūlijam, savukārt pēc tam kļūs par SEB Unibankas prezidenta Aināra Ozola un SEB Unibankas valdes padomnieku, kā arī turpinās darbu SEB grupas uzņēmumu padomēs.

SEB grupas Retail Banking divīzijas vadītājs Bo Magnussons: "Viesturs Neimanis ir ļoti veiksmīgi šo gadu laikā vadījis SEB Unibankas grupu. Viesturam ir izdevies attīstīt un pilnveidot SEB Unibanku kā universālu banku ar plašu pakalpojumu klāstu, nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieciešamos finanšu pakalpojumus un SEB grupas kompetenci. Esmu gandarīts, ka Viesturs ir piekritis kļūt par SEB Unibankas vadības padomnieku, jo viņa pieredze, zināšanas un kompetence ir nenovērtējama. Savukārt, Aināra Ozola padziļinātās zināšanas par SEB grupu un SEB Unibanku, šos gadus strādājot roku rokā ar bankas vadītāju, ir ļoti nozīmīgs faktors, lai tieši viņam uzticētu vadīt SEB grupu Latvijā."