Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija vidēji 19 200 brīvu darbavietu, kas ir par 3700 jeb 16,1% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā bija 8400 brīvu darbavietu, kas ir par 2300 jeb 21,9% mazāk nekā 2024. gada trešajā ceturksnī, bet privātajā sektorā - 10 800 brīvu darbavietu, kas ir par 1400 jeb 11,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā - 1,8%.

2025. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 888 500 aizņemto darbavietu, kas salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni ir pieaugums par 2700 jeb 0,3%. Tostarp sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits gada laikā pieaudzis par 2600 jeb 0,9%, savukārt privātajā sektorā - par 100 jeb 0,01%.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

ASV autobūves uzņēmums "Ford" trešdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 4000 darbavietu, šādu lēmumu skaidrojot ar ekonomiskās situācijas radītajiem šķērļiem un vājāku par prognozēto elektrisko automobiļu tirdzniecību kontinentā.

Darbavietas paredzēts likvidēt Lielbritānijā un Vācijā, un tās veidos aptuveni 14% no kopējā darbavietu skaita Eiropā.

Tāpat uzņēmums saīsinās darba stundas strādājošajiem Ķelnes rūpnīcā, kur tiek ražoti "Capri" un "Explorer" elektriskie automobiļi.

"Ford" viceprezidents Eiropā transformācijas un partnerību jautājumos Deivs Džonstons norāda, ka nepieciešams īstenot šos sarežģītos, taču svarīgos pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju Eiropā.

Viņš arī sacīja, ka globālā autoražošanas nozare joprojām saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, tai pārprofilējoties uz elektrisko mobilitāti.

"Ford" jau pērnā gada sākumā paziņoja, ka Eiropā likvidēs 3800 darbavietas, tostarp 1300 Lielbritānijā.

Dienvidaustrumāzijas lielākā banka - Singapūras DBS - nākamajos trīs gados likvidēs 4000 darbavietu un aizstās tās ar mākslīgo intelektu.

DBS preses pārstāvis intervijā ziņu aģentūrai AFP otrdien norādīja, ka "nakamajos trīs gados mēs paredzam, ka mākslīgais intelekts samazinās nepieciešamību pagarināt darba līgumus aptuveni 4000 pagaidu vai līgumdarbinieku 19 mūsu darbības tirgos."

Tādējādi banka iecerējusi strādājošo skaitu samazināt ar dabisko darbinieku atbirumu.

"Bloomberg Intelligence" pagājušajā mēnesī vēstīja, ka mākslīgā intelekta dēļ bankas pasaulē nākamajos trīs līdz piecos gados likvidēs līdz pat 200 000 darbavietu.

Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds pērn ziņoja, ka mākslīgais intelekts ietekmēs aptuveni 40% darbavietu pasaulē.

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Vācijas rūpniecības koncerns "Bosch" ceturtdien paziņoja, ka valstī likvidēs 13 000 darbavietu, galvenokārt automobiļu detaļu ražošanas struktūrvienībā, tādējādi raidot jaunu triecienu valsts grūtībās nonākušajam autoražošanas sektoram.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana nepieciešama, lai automobiļu detaļu ražošanas struktūrvienībā samazinātu izdevumus par 2,5 miljardiem eiro gadā.

"Bosch" norāda, ka autoražošanas nozares pāreja uz elektromobilitāti nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts, kā arī novērojama sīva konkurence Ķīnas tirgū un vājš pieprasījums.

"Visā automobiļu ražošanas nozarē ir liels cenu un konkurences spiediens," vēstī "Bosch". "Gan uz autoražotājiem, gan piegādātājiem."

Uzņēmums kopš pagājušā gada jau paziņojis par 9000 darbavietu likvidēšanu.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pirmdien paziņoja, ka likvidēs 4000 darbavietu jeb gandrīz 4% no kopējā darbavietu skaita, tai cenšoties digitalizēt, automatizēt un konsolidēt pārvaldības procesus.

"Lufthansa" norāda, ka vairums darbavietu tiks likvidētas Vācijā, un šos restrukturizācijas pasākumus paredzēts īstenot līdz 2030.gadam, ietekmējot uzņēmuma administratīvos procesus.

""Lufthansa" grupa pārskata, kuras darbības nākotnē vairs nebūs nepieciešamas, piemēram, darba dublēšanās dēļ," teikts uzņēmuma paziņojumā. "Jo sevišķi būtiskās izmaiņas, ko rada digitalizācija un mākslīgā intelekta aizvien plašāka izmantošana, nodrošinās lielāku efektivitāti vairākās jomās un procesos."

"Lufthansa" grupa šobrīd nodarbina aptuveni 103 000 cilvēku.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings", kā arī nesen iegādātā Itālijas nacionālā lidsabiedrība "ITA Airways".

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" plāno pasaulē likvidēt vēl 10 000 darbavietu, ziņo raidorganizācija NHK.

Uzņēmums jau novembrī pavēstīja, ka pasaulē likvidēs 9000 darbavietu.

Ņemot vērā jauno ieceri, "Nissan" kopumā pasaulē varētu likvidēt aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita.

"Nissan" komentārus saistībā ar šo NHK publiskoto informāciju pagaidām nesniedz.

Autoražotājs aprīlī prognozēja, ka tā zaudējumi pagājusajā finanšu gadā veidos 700-750 miljardus jenu (4,3-4,6 miljardu eiro).

Gaidāmos zaudējumus uzņēmums skaidro ar izmaksu pieaugumu un citiem faktoriem.

Martā "Nissan" paziņoja, ka pēc neveiksmīgajām apvienošanās sarunām ar konkurentu "Honda" no amata atkāpjas izpilddirektors Makoto Učida.

"Nissan" un "Honda" februārī pavēstīja, ka pārtraukuši sarunas par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanu, kurā tiktu izveidots pēc pārdošanas apmēra pasaulē trešais lielākais autoražotājs.

Tūkstošiem Vācijas autobūves uzņēmuma "Volkswagen" (VW) darbinieku pirmdien sāks streiku, saasinoties strīdam ar krīzes skarto kompāniju, kas plāno likvidēt tūkstošiem darbavietu.

VW smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektromobiļiem un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū. Kompānija paziņojusi par plāniem samazināt izmaksas miljardiem eiro apmērā.

Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall" un darbinieku padome ir centusies panākt darbavietu aizsargāšanu pēc tam, kad septembrī VW paziņoja, ka apsver rūpnīcu Vācijā slēgšanu, kas ietekmētu ap 120 000 darbinieku.

"Pirmdien visas rūpnīcās sāksies brīdinājuma streiki," paziņoja "IG Metall" pārstāvis sarunās Torstens Grēgers pēc tam, kad kompānija noraidīja arodbiedrības ierosinājumus darbavietu aizsardzībai.

Grēgers brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā tas var kļūt par "smagāko strīdu par algām, kādu "Volkswagen" jebkad piedzīvojis".

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs vairs nav vieta – tas ir process un sadarbība. Tieši tāpēc aizvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē izvēlas attālinātu vai hibrīdu darba modeli.

Pretēji apgalvojumiem, ka attālinātais darbs apdraud uzņēmuma kultūru un darbinieku attīstību, pieredze rāda, ka šis darba veids var stiprināt motivāciju, dot iespēju strādāt cilvēkiem ar dažādām vajadzībām un dzīves apstākļiem, kā arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Uzņēmuma kultūru veido attieksme, nevis biroja sienas

Uzņēmuma kultūra nav atkarīga no biroja sienām, kafijas automāta vai sarunām liftā. Tā veidojas no tā, kā mēs izturamies cits pret citu, kā komunicējam, pieņemam lēmumus un risinām sarežģītas situācijas. Kultūra ir vērtību un uzvedības kopums, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs atrodamies vienā telpā vai strādājam attālināti. Stipra organizācijas kultūra balstās uz savstarpēju uzticēšanos, pārdomātu komunikāciju un regulāru atgriezenisko saiti. Tieši šie elementi – nevis fiziskā klātbūtne – nosaka, vai darbinieki jūtas iesaistīti, dzirdēti un motivēti.

DNB Latvijas filiāle turpina mērķtiecīgu attīstību – šovasar tika paplašinātas biroja telpas un tagad uzņēmums strādā trīs stāvos Jaunās Teikas “Teodors” ēkā – 3., 4. un 5. Jaunākais biroja paplašinājums – 5. stāvs – ir ne tikai telpisks risinājums augošajai komandai, bet arī nākamais solis mūsu darba vides pilnveidē.

Katrs biroja stāvs veidots, ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, darbinieku vajadzības un LEAN principus, ar mērķi radīt vidi, kas palīdz koncentrēties uz būtisko un veicina darbinieku vēlmi strādāt birojā.

LEAN pieeja visā projekta procesā

Biroja paplašināšana uz 5. stāvu tika plānota un īstenota, pielietojot LEAN metodoloģiju visos posmos – no projektēšanas līdz pārcelšanās procesa vadībai. DNB komanda sistemātiski identificēja potenciālos zudumus (gaidīšana, pārprodukcija, pārvietošanās, kļūdas dizainā), un, pateicoties darbinieku iesaistei, tika izvēlēti funkcionāli, pārdomāti un praktiski risinājumi.

LEAN metodoloģija palīdzēja novērst neefektivitātes, ieviest skaidrību pārvākšanās posmā un uzlabot biroja izkārtojuma atbilstību reālajiem darba procesiem, saglabājot fokusu uz vienkāršām, ikdienu uzlabojošām lietām, kas tiešām ir vajadzīgas un tiek lietotas. Arī nelieli uzlabojumi, piemēram, norādes, mantu glabātuves vai vizuāli signāli – tika vērtēti kā būtiska daļa no kopējās pieredzes.

Attēls: www.pexels.com

Vai zinājāt, ka biroja krēsls ir viens no svarīgākajiem elementiem veselīgai darba videi? Ērts un ergonomisks krēsls ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palīdz novērst muguras sāpes un citas veselības problēmas. Taču, tāpat kā jebkura cita mēbele, arī biroja krēsls prasa regulāru kopšanu un uzturēšanu, lai tas kalpotu ilgi un nezaudētu savu funkcionalitāti. Šajā rakstā mēs sniegsim padomus, kā pareizi rūpēties par savu biroja krēslu, lai tas būtu ne tikai ērti lietojams, bet arī kalpotu ilgāk.

Regulāra tīrīšana - atslēga uz ilgmūžību“

Pētījumi liecina, ka netīra darba vide var negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un produktivitāti. Piemēram, pētījumā, kas publicēts žurnālā "Indoor Air", tika atklāts, ka biroja putekļos ir dažādas baktērijas un alergēni, kas var izraisīt elpošanas problēmas un alerģiskas reakcijas. Savukārt, tīra darba vide var uzlabot darbinieku labsajūtu un samazināt slimības dienu skaitu. Tādēļ regulāra biroja krēslu tīrīšana ir ne tikai higiēnas jautājums, bet arī veids, kā rūpēties par savu un citu darbinieku veselību, gan labsajūtu.” (National Air Duct Cleaners Association (NADCA). 2021. ACR, The NADCA Standard, 2021 Edition.)

Krievijas enerģētikas lieluzņēmums "Gazprom" apsver iespēju likvidēt simtiem darbavietu tā galvenajā pārvaldes birojā Sanktpēterburgā, ņemot vērā Eiropas tirgus zaudēšanu.

Ukraina 1.janvārī pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību pa valstī esošajiem cauruļvadiem.

"Gazprom" preses pārstāvis pirmdien ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka Krievijas medijos publiskotā vēstule, kurā kāda amatpersona ierosinājusi "Gazprom" galvenajā pārvaldes birojā Sanktpēterburgā likvidēt 40% darbavietu, ir īsta.

Vēstulē, kas datēta ar 2024.gada 23.decembri un nosūtīta "Gazprom" izpilddirektoram Aleksejam Milleram, valdes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Iļjuhina raksta, ka uzņēmumam strādājošo skaitu galvenajā pārvaldes birojā vajadzētu samazināt no vairāk nekā 4100 līdz 2500.

"Izaicinājumi, ar kuriem saskaras "Gazprom" grupa, prasa saīsināt laiku, kas nepieciešams lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai," vēstulē norādīja Iļjuhina, kritizējot pārmērīgos birokrātiskos procesus uzņēmumā.

Vācijas automobiļu detaļu ražotājs ZF piektdien paziņoja, ka valstī likvidēs līdz 14 000 darbavietu jeb ceturtdaļu no kopējā darbavietu skaita, ņemot vērā nozares piedzīvotās grūtības, ko rada pāreja uz elektroauto ražošanu.

ZF norāda, ka līdz 2028.gadam Vācijā strādājošo skaits, kas šobrīd veido aptuveni 54 000, tiks samazināts par 11 000-14 000.

Šāds lēmums pieņemts, "lai reaģētu uz izmaiņām mobilitātes sektorā, jo sevišķi elektromobilitātes jomā," skaidro uzņēmums.

"Ņemot vērā sīvo konkurenci, izmaksu radīto spiedienu un vājo pieprasījumu pēc elektriskajiem automobiļiem, šī restrukturizācija galvenokārt kocentrēsies uz ZF elektromotoru ražošanas struktūrvienību," teikts kompānijas paziņojumā.

Vācijas autobūves uzņēmums "Porsche" aicinājis darbiniekus gatavoties vēl vienai izmaksu samazināšanas kārtai, tādējādi raidot jaunu triecienu Vācijas grūtībās nonākušajai autoražošanas nozarei.

"Porsche" jau februārī paziņoja par 1900 darbavietu likvidēšanu, bet mātesuzņēmums "Volkswagen" līdz 2030.gadam likvidēs 35 000 darbavietu.

"Mūsu biznesa modelis, ko esam izmantojuši vairākas desmitgades, pašreizējā formā vairs nedarbojas," "Porsche" vadība norāda darbiniekiem nosūtītā vēstulē, ar kuru daļēji iepazinusies ziņu aģentūra AFP. "Mūsu darbības apstākļi ļoti īsā laika posmā ir būtiski pasliktinājušies."

Uzņēmums skaidro, ka otrajā pusgadā paredzētas sarunas, lai nodrošinātu kompānijas ilgtermiņa nākotni.

"Porsche" vadība iepriekš atzina, ka uzņēmumu negatīvi ietekmē Ķīnas autoražotāju sīvā konkurence, ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie tarifi un ASV dolāra vērtības samazināšanās pret eiro.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", pirmdien paziņoja, ka izmaksu samazināšanas nolūkos likvidēs 3000 darbavietu.

No 3000 likvidēšanai paredzēto darbavietu aptuveni 1200 paredzēts likvidēt Zviedrijā.

"Volvo Cars" jau aprīlī paziņoja par plāniem samazināt izdevumus par 18 miljardiem kronu (1,6 miljardi eiro), ņemot vērā izaicinājumus autoražošanas nozarē.

Vēl pirms ASV prezidenta Donalda Trampa aprīļa sākumā ieviestā 25% muitas tarifa automobiļu importam Eiropas autoražotāji jau bija saskārušies ar elektrisko automobiļu pieprasījuma samazināšanos un aizvien sīvāku Ķīnas autobūves uzņēmumu konkurenci.

"Volvo Cars" vadītājs Hokans Sāmuelsons aprīļa sākumā paziņoja, ka pēc Trampa ieviestajiem tarifiem palielinās automobiļu ražošanu Savienotajās Valstīs un, iespējams, tur ražos vēl vienu modeli.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group noslēdzis franšīzes līgumu ar vienu no lielākajiem viesnīcu uzņēmumiem pasaulē IHG Hotels & Resorts un 2024. gada 2. septembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā vēris durvis viesnīcai voco Stockholm Kista.

Viesnīcu zīmols voco hotels jau ir pārstāvēts 25 valstīs un tam ir gandrīz 100 objektu visā pasaulē. Mogotel Hotel Group šis ir būtisks līgums un svarīgs uzņēmuma portfeļa papildinājums. Šobrīd Mogotel pārvalda 22 viesnīcas deviņās valstīs, kopumā apkalpojot vairāk nekā 3200 viesnīcu numurus.

“Atverot viesnīcu voco Stockholm Kista, Mogotel Hotel Group ar lepnumu ienāk Zviedrijas tirgū. Šī paplašināšanās piepilda mūsu ambīcijas un stratēģisko fokusu uz ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs redzam, ka viesmīlības nozare Zviedrijā piedzīvo uzplaukumu. Stokholmas viesnīcās pavadīto nakšu skaits gadā pārsniedz 15 miljonus, tostarp pērn par 5% pieauga ārvalstu viesu skaits. Nozares kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā palielinājās par 4%, sasniedzot aptuveni 130 miljardus Zviedrijas kronu. Mogotel klātbūtne šajā dinamiskajā Eiropas pilsētā ir apliecinājums mūsu mērķim piedāvāt augstākās klases naktsmītnes un nodrošināt ceļotājiem izcilu pieredzi,” stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" Francijā investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, valstī radot vairāk nekā 3000 jaunu darbavietu, paziņojis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs.

Šīs investīcijas palīdzēs attīstīt uzņēmuma struktūrvienības "Amazon Web Services" mākoņdatošanas infrastruktūru, tostarp mākslīgā intelekta iespējas, un sūtījumu piegādes pakalpojuma loģistikas infrastruktūru.

"Amazon" komentārus saistībā ar šādu Makrona biroja paziņojumu šobrīd nesniedz.

Uzņēmums jau iepriekš pavēstīja, ka Francijā šogad radīs 2000 jaunu darbavietu, kopējam kompānijas darbavietu skaitam Francijā pieaugot līdz 24 000, galvenokārt loģistikas centros.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.