Ražošana

UPB Holdingam augstākais apgrozījums vēsturē

Žanete Hāka, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

UPB holdinga konsolidētais neto apgrozījums aizvadītajā gadā pārsniedza 116 miljonus eiro, un tas ir augstākais apgrozījuma rādītājs holdinga pastāvēšanas vēsturē, liecina Lursoft dati.

UPB pērn apgrozījis 89,963 miljonus eiro un tā peļņa sasniedza 4,955 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā palielinājās līdz 9,16. UPB pērn nodokļos nomaksāja teju piecus miljonus eiro.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka pērn vērojama izaugsme jauno tirgu apgūšanā - UPB holdings uzsācis eksportu uz Lielbritāniju, Šveici un Horvātiju. UPB pagājušajā gadā holdingā investējis piecus miljonus eiro, kas uzņēmumam ļāvis turpināt jaunas un modernas ražošanas infrastruktūras ieviešanu.

2015. gadā uzņēmuma vadība plāno turpināt investēt industriālās infrastruktūras attīstībā. Uzņēmuma vadība norāda, ka Latvijā šogad būtiska iekšējā tirgus stabilizācija būvniecības un būvindustrijas sektorā nav gaidāma, tāpēc UPB holdings vairāk orientēsies uz eksportu, palielinot eksporta un iekšējā tirgus attiecību uz 70% pret 30%. Jāpiebilst, ka patlaban eksporta un iekšējā tirgus attiecība uzņēmumā ir 60% pret 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB: Nemainot Liepājas cietuma projektu, izmaksas samazināt nav iespējams

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainot jaunā Liepājas cietuma projektu, AS UPB neredz iespējas samazināt tā būvniecības izmaksas, aģentūrai LETA sacīja UPB mārketinga direktore Ilze Rosicka.

«Ja tiek saglabāts esošais projekts, tad iespējas samazināt izmaksas neredzam. Ja projekts tiek mainīts, tad jāskatās un jārēķina, kādas varētu būt izmaksas,» skaidroja Rosicka.

Viņa piebilda, ka UPB patlaban gaida valdības lēmumu par Liepājas cietuma būvniecības iepirkumu. «Līdz šim gan pasūtītājs nav runājis ar UPB par nepieciešamību samazināt izmaksas,» sacīja Rosicka.

Iepirkuma nolikumā ir atrunātas pasūtītāja tiesības pārtraukt iepirkumu, tāpēc gadījumā, ja valdība pieņems šādu lēmumu, UPB, visticamāk, iepirkuma pārtraukšanu neapstrīdēs, skaidroja Rosicka.

Jautāta, vai UPB varētu iesniegt pieteikumu arī jaunā iepirkumā, Rosicka atbildēja, ka interese par šo objektu uzņēmumam ir. «Ja būs jauns iepirkums - skatīsimies, vērtēsim,» piebilda Rosicka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk būvēt Kurzemē lielāko biomasas koģenerācijas staciju

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnu novada Cieceres pagastā uzsākta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras elektriskā jauda būs 3,98 MW un siltuma jauda 15,9 MW. Stacijas būvniecību, tajā skaitā tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu veiks SIA UPB Energy. Projekta pasūtītājs ir SIA 4 ENERGIA, informē UPB pārstāve Ilze Rosicka.

Biomasas koģenerācijas stacija elektroenerģiju un siltumenerģiju ražos no vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem, kā kurināmo izmantojot koksnes biomasu (šķeldu, zāģskaidas un koka mizu). Stacijā būs uzstādīts augstspiediena tvaika katls un tvaika turbīna ar sinhrono ģeneratoru.

Katls ar automātisko kurināmā padošanas sistēmu un kustīgo ārdu kurtuvi nodrošinās efektīvu kurināmā sadegšanas procesu. Savukārt katlā saražotā tvaika enerģija tiks pārveidota uz elektrisko enerģiju daudzpakāpju tvaika turbīnas un sinhronā ģeneratora blokā.

Lai pilnvērtīgi izmantotu iegūto siltumenerģiju, tiks izmantots dūmgāzu kondensators, kas ļaus izmantot arī aizejošo dūmgāzu latento siltumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB grupai pievienots inženieru birojs Būve un forma

Lelde Petrāne, 25.10.2018

Būvfirmas UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš ar saņemto Dienas Bizness specbalvu un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. 2016. gads.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības kompānija UPB dibina jaunu uzņēmumu Alto 4.0., kas nodarbosies ar kompānijas izstrādāto digitālo risinājumu komercializāciju

«Šobrīd tālāko efektivitātes lēcienu jebkurā jomā var panākt tikai ar digitāliem risinājumiem. Piemēram, būvējot ēku, visiem materiāliem ir savas fiziskās robežas – ja izmantojam viena veida siltumizolāciju, panākam konkrētu rezultātu. Taču, ja jau plānošanā māju no pasīvas padarām par aktīvu un tā pati proaktīvi reaģē uz nākotnes notikumiem, piemēram, plāno ventilācijas režīmu, var panākt pilnīgi citus efektivitātes rādītājus. Līdzīgi ir ar biznesa procesiem. UPB iekšienē pēdējos piecus gadus esam būvējuši savu digitālo infrastruktūru. Sākumā kontrolējām kādus desmit parametrus, bet laika gaitā šis skaits ir desmitkāršojies un varam daudz precīzāk plānot un regulēt visus procesus biznesā,» saka Dainis Bērziņš, a/s UPB valdes priekšsēdētājs. UPB ir astoņas ražotnes un vairāki inženieru biroji Latvijā un ārvalstīs, grupas kompānijas vienlaikus strādā vismaz ar 25 projektiem dažādās pasaules valstīs, katrā no tiem ir tūkstošiem individuāli uzzīmētu elementu. Plānošana šādā situācijā ir liels izaicinājums pat tad, ja nekas nemainās, bet visi elementi nepārtraukti mainās un ir jāspēj šos procesus koriģēt elastīgi un reālajā laikā. Ja izdodas to nodrošināt, tad ieguvumi var būt ievērojami. Piemēram, izstrādājot dzelzsbetona paneļu līnijas plānošanas algoritmu, UPB līnijas kapacitāti palielināja par 25%, automatizējot tikai plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola vēsture: Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas 130 gadu veiksmes stāsts

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Naudu demogrāfijas jautājumiem varētu rast, «iesaldējot» Liepājas cietuma projektu

LETA, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem žurnālisti Ministru prezidentam vaicāja, vai demogrāfijas problēmu risināšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast, piemēram, atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu. Kučinskis atzina, ka tiek pārrunāti dažādi varianti, bet viens no risinājumiem ir kāda investīciju projekta atlikšana. «Esmu tādām sarunām atvērts, neesmu noliedzošs,» teica premjers.

Savukārt finanšu ministre aģentūrai LETA norādīja, ka viņa atbalstītu ideju par Liepājas cietuma būvniecības projekta apturēšanu. «Ja jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm ar bērniem vai dubultu izmaksu cietuma celtniecībai, tad šādu ideju atbalstu,» pauda Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par Liepājas tenisa manēžas projektēšanu un būvniecību uzvarējusi AS UPB, kas šos darbus piedāvā veikt par 7,5 miljoniem eiro, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Slēgtajā konkursā līguma slēgšanas tiesības piešķirtas UPB, kura piedāvātā līgumcena ir 7 513 290 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Konkursā tika vērtēts arī SIA Monum piedāvājums par 8 319 000 eiro un pilnsabiedrības RERE Būve 1 piedāvājums par 8 709 741 eiro.

Līgums ar konkursa uzvarētāju pagaidām vēl nav noslēgts.

Konkursa uzvarētājam būs jāveic būvprojekta izstrāde, pamatojoties uz SIA Nams izstrādāto būvprojektu minimālajā sastāvā, kā arī jāveic būvdarbi un autoruzraudzība. Šiem darbiem būs atvēlēts pusotrs gads.

Manēžu paredzēts uzbūvēt Liepājā, Liedaga ielā 5. Tenisa korti būs piemēroti starptautisku turnīru rīkošanai. Tenisa laukumus plānots atdalīt ar norobežojošu transformējamu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzņēmējs Abdulmuslimovs pievēršas sukāžu biznesam

LETA, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola DPD Latvija vēsture: viss sākās divistabu dzīvoklī

Laura Mazbērziņa, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto gadu laikā kopš dibināšanas uzņēmums ir piedzīvojis attīstību un bijis liecinieks pārmaiņām nozarē. Darbības trešās dekādes ieskaņā «DPD Latvija» plāno turpināt investēt «Pickup» tīkla attīstībā, uzstādot arvien jaunus paku skapjus sūtījumu saņēmējiem un nosūtītājiem.

Sākotnēji «DPD Latvija» telpas atradās divistabu dzīvoklī, kura platība bija vien 62 kvadrātmetri, taču tagad tās aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Pašreizējā biroja ēka un termināls tika celti pilnībā no jauna, un atklāšana norisinājās 2007. gada 7. maijā. Kopumā celtniecība ilga aptuveni 9 mēnešus. Pirms tam uzņēmums atradās telpās gan Antonijas ielā, gan Rankas ielas apkaimē. Tagad jau 11 gadus uzņēmums tas mitinās Uriekstes ielā 8a. Uzņēmums pakāpeniski vairo savu atpazīstamību starptautiskajā līmenī un veido arvien plašāku sūtījumu piegādes tīklu. Kopējais «DPD Latvija» piegādāto paku apjoms 2017. gadā palielinājās par 11%, bet uzņēmuma apgrozījums kāpa par 22,9%, salīdzinot ar 2016. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB valdes priekšsēdētājs: Lai attīstītos, eksports ir nepieciešams

Lāsma Vaivare, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē palēnām atgriežas aktivitāte, taču mūsu tirgus īpatnība ir tāda, ka katra svārstība rada viļņus, kas neatstāj īpaši labu iespaidu ne uz tā dalībniekiem, ne kvalitāti

Tā intervijā DB saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. 2016. gadā, kas nozarē salīdzināts pat ar situāciju krīzes dziļākajā punktā, UPB ir izdevies audzēt apgrozījumu par 31% – līdz 142 milj. eiro.

Fragments no intervijas:

Vai joprojām liela loma ir veiksmīgam darbam eksporta tirgos?

Jā. Iepriekš eksports bija ap 70%. Šoreiz būs mazliet mazāk, jo bija lieli objekti tepat Latvijā. Domāju, ka eksporta rādītājs būs starp 65 un 70%. Tas ir mūsu filozofijas stūrakmens – lai attīstītos, eksports ir nepieciešams. Ieejot katrā jaunā tirgū, valstī, ir daudz jāmācās – it visur ir savas būvniecības tradīcijas, tehniskās prasības, juridiskais regulējums. Ar katru jaunu tirgu pieredze uzkrājas un papildinās, to, ko iemācāmies vienā tirgū, veiksmīgi pārnesam uz citu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru