Vien dažas dienas pēc amerikāņu sūtījumu pārvadājumu giganta United Parcel Service (UPS) sākotnējā pārpirkšanas piedāvājuma noraidīšanas pirms mēneša Nīderlandes TNT Express (TNT) deklarēja ievērojamus 2011. gada zaudējumus. Lielā mērā nesen pašu pārpirkto nerentablo Brazīlijas pārvadājumu kompāniju dēļ zaudējumi TNT pērn bija 173 miljoni eiro.

Tomēr tas nav mazinājis UPS apņēmību iegūt tirgus apguves ziņā visnotaļ veiksmīgo TNT. Nule izteiktais jaunais piedāvājums no iepriekšējiem deviņiem eiro par uzņēmuma akciju nu audzis līdz 9,5 eiro un kopumā darījumu iezīmē 5,16 miljardu eiro apmērā (iepriekš – 4,78). 1907. gadā kā velosipēdu kurjeru pakalpojumu dibinātajai UPS šis ir lielākais darījums tās vēsturē. Londonas Credit Suisse analītiķis Nīls Glins uzskata, ka 5,16 miljardi ir «ļoti, ļoti liels» cipars un norāda, ka UPS nākotnes ieguvumu aplēsēs ņemtas vērā tikai summas pirms nodokļu nomaksas.

Uz aplēšu kritēriju nozīmi norāda arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš, runājot par TNT līdzšinējiem zaudējumiem. Viens to aspekts pēc viņa domām ir nīderlandiešu ieiešana «tirgos, kas nav mājas tirgi». Tajos «jārēķinās ar investīcijām, un liela daļa pakalpojumu var tikt subsidēti, kamēr paliek rentabli». Smagi zaudējumi seko, «ja tirgus un biznesa potenciāls tiek prognozēts, balstoties uz noteiktām ekonomiskajām prognozēm, bet tās mainās uz leju,» vērtē eksperts.

Dažas dienas pēc pārņemšanas piedāvājuma, ko izteica konkurents UPS, noraidīšanas piegāžu uzņēmums TNT Express paziņojis par ceturtā ceturkšņa zaudējumiem. Tas negatīvi ietekmējis TNT akciju cenu, ziņo BBC.

Nīderlandes uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 173 miljonu eiro apmērā, un pie tā vaino degvielas izmaksas, eirozonas problēmas un augstākas izmaksas Brazīlijā.

Pēc rezultātu paziņošanas uzņēmuma akciju cena samazinājusies par 2,3% līdz 9,9 eiro par akciju.

Piektdien TNT noraidīja UPS piedāvājumu maksāt 9 eiro par akciju, kopumā par TNT solot 6,43 miljardus ASV dolāru.

Daži investori uzskata, ka UPS palielinās piedāvāto cenu vai cits konkurents - FedEx - izteiks savu piedāvājumu.

Turklāt jāatzīmē, ka, neraugoties uz pārpirkšanas piedāvājuma noraidīšanu, TNT paziņojis, ka joprojām notiek diskusijas ar UPS.

ASV loģistikas un kurjerpasta kompānija FedEx panākusi vienošanos, lai par 4,4 miljardiem eiro iegādātos Nīderlandes konkurentu TNT Express NV, tādējādi paplašinot savu klātbūtni Eiropas tirgū.

FedEx norāda, ka Nīderlandes pasta pakalpojumu uzņēmums PostNL, kam pieder 14,7% TNT Express akciju, jau piekritis šī darījuma realizācijai.

«Šis darījums ļauj mums ātri paplašināt mūsu starptautisko transporta pārvadājumu risinājumu portfeli, lai gūtu labumu no tirgus tendencēm, jo sevišķi globālās e-komercijas pastāvīgās izaugsmes, un pozicionētu FedEx lielākai ilgtermiņa rentabilitātes izaugsmei,» paziņojis kompānijas vadītājs Frederiks Smits.

Savukārt TNT Express vadītājs Luiss Gannings norāda, ka uzņēmuma pārņemšanas piedāvājums saņemts laikā, kad kompānijā tiek veiktas būtiskas izmaiņas.

Pilnveidojot pakalpojumu klāstu, TNT šosezon atklāj regulārus transporta savienojumus sūtījumiem uz Gruziju, informē kompānijā.

Tādējādi TNT ir pirmais eksprespiegāžu pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā ekonomiskās klases pārvadājumus ar autotransportu kā alternatīvu gaisa sūtījumiem uz vai no Gruzijas.

TNT ir viena no lielākajām eksprespiegāžu kompānijām pasaulē. Ikdienā TNT īsteno teju vienu miljonu piegāžu, sākot no dokumentiem un paku sūtījumiem līdz palešu kravām. Uzņēmumam ir sauszemes un gaisa transporta tīkli visā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. 2014. gadā TNT ienākumi bija 6.7 miljardi eiro.

Vēloties iepriecināt mīļoto sievieti ar ilgi kārotu dāvanu, Mārim iepirkšanās pazīstamā interneta veikalā beigusies pagalam neveiksmīgi. Nodoms ne tikai izgāzies, bet pret viņu ierosināta arī administratīvā lieta par kontrabandu, vēsta laikraksts Diena.

Kamēr vīrietis nopūlējies, lai dabūtu precīzu informāciju par to, ka likums nav pārkāpts, Latvijas muitas pārstāvji par notikušo vairs neliekas ne zinis, informē laikraksts. Arī tam iestādes darbinieki divu dienu laikā tā arī nespēja sagatavot atbildi ar situācijas skaidrojumu, kaut to solīja izdarīt laikus.

Interneta veikals Jomashop ir ievērojams spēlētājs pasaules tirgū. Tas atrodas Amerikā un tirgo luksusa skaistumlietas. Māris Jomashop nesen pasūtīja firmas Baume & Mercier Šveicē ražotu pulksteni. Sākumā viņa prieks bijis liels, jo informācija par to, ka pirkums jau ir Latvijā, pienākusi ātri. Tomēr drīz pēc tam loģistikas kompānija UPS vīrietim paziņojusi, ka preci nav iespējams muitot.

Loģistikas kompānija Omniva par savu turpmāko galveno piegāžu partneri Eiropā izvēlējusies starptautisko piegāžu uzņēmumu UPS, tādējādi vidēji ietaupot 1-2 dienas no līdzšinējā piegādes laika, informē uzņēmumā.

Izprotot laika nozīmību, kad patērētāju prasības pēc ātrākiem un fleksiblākiem pakalpojumiem aizvien pieaug, Omniva Latvijā pieņēma lēmumu no 2019. gada marta starptautisko sūtījumu apkalpošanai izvēlēties jaunu partneri - pasaulē lielāko paku piegādes uzņēmumu un līderi starp starptautiskajiem pakalpojumu sniedzējiem – ASV kompāniju UPS.

«Kopš sadarbības uzsākšanas ar UPS jau sākotnējie rezultāti rāda, ka pirmie sūtījumi uz Eiropas valstīm ir veiksmīgi sasnieguši savu galamērķi, vidēji ietaupot 1-2 dienas no līdzšinējā piegādes laika. Tas, savukārt, Omniva ļauj piedāvāt mūsu klientiem ātrāku sūtījumu piegādi, ievērojami uzlabojot kvalitātes rādītājus» skaidro Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

ASV pasta un kurjerpasta kompānija United Parcel Service (UPS), kas pērn saņēma kritiku par novēlotām Ziemassvētku dāvanu piegādēm, otrdien paziņoja, ka sākusi noalgot 95 000 pagaidu darbinieku, lai izvairītos no šāda fiasko atkārtošanās.

UPS norāda, ka tai nepieciešami aptuveni 90 000-95 000 sezonālu darbinieku, lai tiktu galā ar paredzamo sūtījumu pieaugumu svētku periodā, ko galvenokārt veicina iepirkumi internetā, kas sākas oktobrī un turpinās līdz pat janvārim.

Tieši ievērojamais interneta pirkumu pieaugums radīja problēmas uzņēmumam pērnā gada svētku sezonā.

Kopš tā laika UPS veicis uzlabojumus piegāžu prognozēs, apstrādes veiktspējā un par vairākiem tūkstošiem palielinājis piegādes automašīnu un lidaparātu skaitu.

Netālu no Alabamas lidostas ASV avarējusi loģistikas kompānijas UPS kravas lidmašīna, un apstiprināts, ka nelaimē miruši abi piloti, kas atradās uz gaisa kuģa klāja, vēsta pasaules mediji.

Avarējusi ir UPS Airbus A-300 lidmašīna, kas devās ceļā no Luisvillas (Louisville) Kentuki štatā uz Birminghemu (Birmingham) Alabamas štatā. Lidaparāts avarēja norobežotā laukā, un pēc avārijas bija redzams, kā no lidmašīnas paceļas dūmu mākonis.

Avārijas apstākļi patlaban tiek noskaidroti.

Iepriekš kompānijas UPS lidaparāts piedzīvoja avāriju 2010. gada septembrī Apvienotajos Arābu Emirātos, netālu no Dubaijas. Avārijā mira abi piloti. Toreiz avārijā tika vainota lidmašīnas krava – aptuveni 80 – 90 tūkst. litija bateriju, kas ir jūtīgas pret temperatūras izmaiņām. Izmeklētāji secināja, ka liesmas izcēlās kravas nodalījumā, kurā atradās baterijas.

Eiropas Komisija uzsākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar FedEX Corp un TNT Express NV darījumu, uzsverot, ka ir nobažījusies par jaunā uzņēmuma tirgus daļu starptautiskajā mazo sūtījumu piegādes sektorā atsevišķās Eiropas valstīs, raksta MarketWatch.

Komisija norāda, ka divas atlikušās starptautiskās piegādes kompānijas – United Parcel Service un DHL Worldwide Express – var neradīt pietiekami lielu konkurenci jaunajam uzņēmumam.

«Tas var novest pie cenu paaugstināšanas gan biznesa klientiem, gan patērētājiem,» norāda komisija.

Abi uzņēmumi par darījumu paziņoja aprīlī. FedEX iegādāsies TNT Express, par to maksājot 4,4 miljardus eiro.

EK līdz 8. decembrim jāveic pārbaude saistībā ar šo darījumu un jāizlemj, vai to apstiprināt vai arī jāliek kompānijām sniegt pierādījumus, lai mazinātu bažas. Ja tās nespēs darījumu pielāgot ES konkurences likumdošanai, tad EK var arī nolemt bloķēt apvienošanos.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja SIA TNT Latvia pērn apgrozīja 6,79 miljonus eiro, kas ir par 5,34% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pieauga līdz 925 tūkstošiem eiro.

2013.gadā SIA TNT Latvia palielināja gan no Latvijas izejošo, gan ienākošo sūtījumu skaitu, tāpat arī būtiski pieaudzis aviokravu pārvadājumu skaits eksporta virzienā ārpus Eiropas Savienības. Kopējais pasūtījumu skaits pagājušajā gadā audzis par 10%, informēja uzņēmuma vadība.

Šogad uzņēmuma galvenie uzdevumi būs vērsti uz sabalansētu izaugsmi starp apgrozījumu, peļņu un aktīvu jaunu klientu piesaisti. Viens no uzņēmuma mērķiem ir arī līderpozīciju nostiprināšana Express pārvadājumu segmentā, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

SIA TNT Latvia reģistrēta 1999. gada vasarā. Pērn uzņēmumā strādāja 56 darbinieki.

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Paredzams, ka šogad uzņēmumi visā pasaulē iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai, apgalvo Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

Šādi dati iekļauti jaunākajā tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma IDC un Singapūras Universitātes pētījumā par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi, kuru šodien starptautiskās Play It Safe dienas laikā prezentē Microsoft. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014.gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus - šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru (17,98 miljardiem eiro) datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Pieeja vienotajam Eiropas tirgum veicinājusi transporta un loģistikas jomas attīstību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kādas iespējas transporta pakalpojumu un loģistikas risinājumu jomā Latvijas uzņēmējiem pavēris vienotais tirgus, kā arī ar kādiem izaicinājumiem līdz šim un arī nākotnē nāksies saskarties, DB aptaujāja vairākus nozares ekspertus gan no valsts pārvaldes, gan komersantu vidus. Taču vispirms daži skaitļi, kas ieskicē to, ka pieeja vienotajam Eiropas tirgum līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un vēlāk arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijā) nesusi labumu tranzīta, transporta un loģistikas jomai.

Piemēram, autopārvadājumu kravu apgrozība sākotnēji saruka no 5,85 miljardiem tonnkilometru (tkm) 1990. gadā līdz 1,25 miljardiem tkm 1993. gadā, taču zaudētie apjomi jau 10 gados tika pārsniegti (6,16 tkm), bet 2004. gadā pieauguši līdz 7,32 miljardiem tkm, savukārt 2014. gadā – līdz 13,67 miljardiem tkm. Tostarp starptautiskajos pārvadājumos kravu apgrozības kāpums bijis daudzkārtējs no 2,16 miljardiem tkm 1997. gadā (kad mainījās statistikas datu ievākšanas kārtība) līdz 4,98 miljardiem tkm 2004. gadā un 10,93 miljardiem tkm 2014. gadā.

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

ASV pasta un kurjerpasta kompānija «United Parcel Service» (UPS) otrdien paziņoja, ka iegādāsies 125 ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma «Tesla Motors» pilnībā elektriskos kravas automobiļus.

Tādējādi šis kļuvis par lielāko šāda veida pasūtījumu kopš transportlīdzekļa prezentēšanas novembrī.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotājs «PepsiCo» pirms divām nedēļām paziņoja, ka iegādāsies 100 «Tesla» kravas automašīnas.

Šīs automašīnas ar vienu uzlādes reizi spēs nobraukt 800 kilometrus, tādējādi tās palīdzēs UPS sasniegt kaitīgo izmešu un degvielas izlietojuma samazināšanas mērķus, norāda uzņēmums.

«Tesla» elektriskās kravas automašīnas maksās aptuveni 150 000-200 000 dolāru (127 000-170 000 eiro), un būs pieejamas 2020.gadā. «Tesla» ražošanu plāno sākt 2019.gadā.

Pelnošākā joma perspektīvā ir eksprespasts, tāpēc šo pasta pakalpojumu pīrāgu cenšas pārdalīt daudzi.

«Saņemt pakas cilvēkiem vienmēr vajadzēs, tāpat aug interneta veikalos veikto pasūtījumu skaits, tāpēc šī joma ir jāattīsta,» DB skaidro VAS Latvijas Pasts Tirdzniecības un Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns. Lai arī 2011. gadā Latvijas Pasts savu eksprespasta pakalpojuma daļu kāpinājis strauji- vismaz par 30% - arī konkurence šajā jomā ir milzīga. Tā nesen Eesti Post paziņojis, ka tieši šajā segmentā, uzstādot paku termināļus, ies iekšā visā Baltijas tirgū. Lietuvā igauņi jau pirmos soļus ir spēruši, Latvijas tirgus ir projektā.

«Ekspresspasts mums ir svarīga darbības daļa, kurā jau šobrīd pilnībā darbojas brīvais tirgus. Šajā jomā mums Latvijā jau ir vismaz 40 reģistrēti konkurenti, nemaz nerunājot par tiem, kas kaut ko kopā ar citām precēm vadā puslegāli vai nelegāli,» norāda M. Vilcāns. Šie pārvadātāji jau pašlaik esot iespiedušies arī tā dēvētajā Latvijas Pasta monopola sadaļā un atņemot pastam aptuveni 5% no universālā pakalpojuma tirgus. Savukārt eksprespasta segmentā Latvijā jau tagad darbojas vairāki ārvalstu pasta pakalpojumu sniedzēji, piemēram,Vācijas pasts - DHL, Francijas pasts - DPD, Nīderlandes pasts - TNT.

Lielākajai daļai (58%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā labāko kurjerpasta īpašību uzskata tā ērtumu, savukārt piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda uz šāda pakalpojuma augsto cenu, liecina TNT Latvija un Snapshots veiktais pētījums.

58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka kurjerpasta izmantošana ir ērta, jo pašam nav jādodas uz pastu, savukārt nedaudz vairāk par piektdaļu aptaujāto (23%) akcentējuši kurjerpasta drošumu.

Pārliecība par kurjera pakalpojumu dārdzību visbiežāk uzsvēruši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (46%). Tajā pašā laikā jaunieši bijuši arī vispārliecinātākie par šī pakalpojuma ērtumu.

Sievietēm vidēji biežāk (64%) nekā vīriešiem (53%) svarīgas ir ērtības, kādas sniedz kurjerpasta izmantošana. Tikmēr vīriešiem nedaudz biežāk (25%) nekā sievietēm (21%) ir raksturīgi akcentēt pakalpojuma drošību, liecina Snapshots un TNT Latvija aptaujas dati,

Kopš pēdējās globālās finanšu krīzes daudz ticis runāts par taupību un stingrāku finanšu tirgu regulējumu, tomēr realitātē ir noticis tieši pretējais

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas rudens sanāksmē Vašingtonā pārrunājamā tematika nav no vieglajām – valstu parādu nasta turpina palielināties. Ja 2007. gadā valstu un privāto parādu apjoms pasaulē bija sasniedzis 107 triljonus ASV dolāru, divreiz pārsniedzot globālās ekonomikas jaudu, bet 2013. gada beigās pēc Starptautiskās Maksājumu izlīdzināšanas bankas datiem parādu apjoms bija pieaudzis jau līdz 150 triljoniem dolāru, 2,5 reizes pārsniedzot globālo IKP, aplēsis Spiegel.de. Un tas neskatoties uz visām taupības, konsolidācijas un stingrāka banku regulējuma runām. Var jau būt, ka 2007., 2008. gada krīze norakstāma uz globālās «gāzi grīdā» eiforijas rēķina, taču, ja no pieļautajām kļūdām netiek izdarīti nekādi vērā ņemami secinājumi, tad nākamā mācība jau ir sāpīgāka.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.