Studijā Ego Media tapusī Herca Franka un Marijas Kravčenko filma Baiļu robeža šobrīd ir kļuvusi par pirmo latviešu dokumentālo filmu, kuru iespējams lejuplādēt un noskatīties iTunes interneta veikalā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šogad Baiļu robeža piedzīvoja starptautisko pirmizrādi Toronto un izrādīta festivālos Izraēlā, ASV, Krievijā un Austrālijā, kā arī saņēmusi vairākas starptautiskas godalgas.

Hercs Franks filmu Baiļu robeža sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore – Marija Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves. Filmas galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Franks - nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Tuvojoties oktobra beigām, kad ASV un arī citur pasaulē, tiek svinēts Helovīns, ražas vākšanas laiks tuvojas arī izklaides parkiem, kuros apmeklētāji labprātīgi vēlas tikt pārbiedēti. «Mošķu māju» īpašnieki kopumā ASV ik gadu no ieejas biļešu pārdošanas gūst 300 – 500 miljonus ASV dolāru ienākumus, lēš tirdzniecības apvienība America's Haunts.

Saskaņā ar America's Haunts aplēsēm ASV ir 1,2 tūkstoši komerciālu, liela mēroga atrakciju, kuru mērķis ir biedēt cilvēkus par naudu, kā arī vēl trīs tūkstoši «baiļu māju», kuru darbību nodrošina labdarības iestādes un kas savas durvis vaļā ver vien vienu vai divas reizes gadā, raksta Reuters.

ASV aptuveni 90% no visām mājsaimniecībām, kurās ir bērni, piedalīsies Helovīna svinībās, savukārt aktīvākie svinētāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, teikts America's Haunts mājaslapā.

Patlaban ASV vidēji viens «mošķu mājas» apmeklējums maksā 15 ASV dolārus. Dārgāko mošķu māju ieejas biļete maksā 25 ASV dolārus, tomēr 80% no baiļu atrakciju parkiem par ieeju prasīs mazāk par 15 ASV dolāriem, bet 3% «baiļu biznesa» uzņēmumu par ieejas maksu noteikuši 20 ASV dolārus. Vidēji 60% biļešu maksā mazāk par 13 ASV dolāriem.

Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas, situāciju meža nozarē komentē koka karkasu māju ražotāja SIA WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards.

"Dažādu iemeslu dēļ tirgū trakoja vētra, un kokam un metālam strauji pieauga cenas, tagad atkal tās ir sarukušas,” vērtē I.Reinhards. Viņš atgādina, ka daudz koksnes izstrādājumu tika importēti no Krievijas un Baltkrievijas, bet pašlaik šādas tik svarīgo resursu piegādes no minētajām valstīm sankciju dēļ nav iespējamas. „Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas,” tā situāciju raksturo I. Reinhards. Viņš atzīst, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav nekādu vietējo ražotāju aizsardzības instrumentu, tādēļ strādāt un konkurēt ar citu valstu ražotājiem ir grūtāk.

Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2...

"Sūdzēties nevar, tirgus ir koriģējis cenas, bet viss notiek,” situāciju raksturo SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka Krievijas invāzijas brīdī šā gada februārī ārvalstu tirgos tika novērota divu nedēļu pauze, jo nesaprata, kas īsti notiks. „Pēc tam parādījās prasības par papildu garantijām, bet tās vairāk attiecināmas uz jautājumu sakārtošanu,” tā M. Avotiņš.

Jau vēstīts, ka meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Visu rakstu "Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus"lasiet 13.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Nākamgad lielākie ieguvēji Zviedrijā būs finanšu sektora spēlētāji, kuri labumu gūs no globālās ekonomikas atgūšanās veicinātā pieauguma vairākās ieguldījumiem nozīmīgās tirgus nozarēs.

Pieaugums Zviedrijas fondu biržā OMX Stockholm 30, kas šogad jau sasniedzis 60%, vēl ne tuvu nav beidzies. Par to liecina Zviedrijas fondu pārvaldītāju uzskats, ka pieaugums akciju tirgū turpināsies arī nākamgad, ziņo Swedish Wire.

Ziemeļu reģiona lielākais tiešsaistes biržas brokera Nordnet pētījums liecina, ka trīs no 33 fondu pārvaldītājiem neuzskata, ka akciju tirgus augs arī 2010. gadā un to veicinās Zviedrijas un globālās ekonomikas nostiprināšanās, kā arī kompāniju ienākumu palielināšanās.

Fondu pārvaldītāji nākamgad Zviedrijai prognozē akciju tirgus pieaugumu vidēji 13% apmērā.

To apstiprina arī JPMorgan ziņojums, kurā ASV finanšu institūcija prognozē, ka Eiropas akciju tirgi līdz 2010. gada beigām gūs pieaugumu 20% apmērā.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā prasa Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktus pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un plašu izvēli patērētājiem EP pārstāvniecība Latvijā.

Ar likumu jānodrošina taisnīgas un pārredzamas attiecības starp pārtikas ražotājiem, piegādātājiem un izplatītājiem. Taisnīga tirdzniecība varētu novērst arī pārprodukciju un pārtikas izšķērdēšanu, viņi saka.

«Līdz šim veiktie pasākumi nav bijusi efektīvi, tāpēc mums ir vajadzīgi jauni ierosinājumi. Jādara vairāk, lai uzlabotu attiecības starp piegādātājiem un lielveikaliem, īpaši attiecībā uz tā sauktā baiļu faktora samazināšanu,» teica Eiropas Parlamenta ziņotājs Edvars Česaks (ECR, Polija). «Visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem ir jānodrošina vienādas tiesības,» viņš piebilda.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Ieguldot līdzekļus akcijās ar lieliem dividenžu maksājumiem, investors gūs regulārus un pievilcīgus ienākumus tā vietā, lai censtos nopelnīt no akciju cenu svārstībām.

Ieguldot akcijās, investori var cerēt uz dividenžu izmaksu, ja kādas konkrētās kompānijas vadība tā lemj sadalīt peļņu. Pašalik ekonomika bremzējusies, bet akciju investoriem šis gads pēc vēlīnā rudens depresijas sācies ar pamatīgu orģiju. Daži nozares eksperti izsaka pieņēmumus, ka ceļš uz priekšu riska vērtspapīriem kādā brīdī kļūs bedraināks. Ja tā būs, tad atkal labāk var sākt izkatīties stabilo dividenžu maksātāji.

Pašlaik atkal sācis izskatīties, ka procentlikmju palielināšanās process varētu paņemt pauzi. Ja šāds rekordzemo un pat negatīvo procentlikmju laikmets ieilgst, ieguldījumi kompāniju, kas stabili maksājušas dividendes un kuru finansiālā situācija ir stabila, akcijās neizkatās diez ko slikti. Savukārt laikos, kad centrālo banku procentlimes pieaug, dividenžu maksātāju akcijām bieži iet sliktāk. Tad investoriem nav tik lielas vēlmes meklēt ienesīgumu šādās akcijās.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus pievērst īpašu uzmanību un pārliecināties savās bankās, vai līdz šim esošie pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvāja saviem klientiem rēķinu (par komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām) automātisko apmaksu, turpina to darīt arī pēc 2015.gada 1.janvāra, informē PTAC.

Līdz ar Latvijas integrāciju eirozonā un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.260/2012 prasībām, turpmāk iekšzemes tiešā debeta maksājumiem jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA – Single Euro Payments Area) prasībām. Bankas ir izstrādājušas un piedāvā jaunu pakalpojumu - E-rēķina regulāro apmaksu, kas aizstās līdzšinējo automātisko rēķinu apmaksas jeb tiešā debeta pakalpojumu.

Šīs izmaiņas attieksies gan uz patērētājiem, kuri izmantoja automātiskā maksājuma jeb tiešā debeta pakalpojumu, gan patērētājiem, kuri pieteiksies e-rēķinu regulārajai apmaksai no šī gada 1.janvāra.

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Grieķijas ekonomikas perspektīvas izskatās drūmi pat uz kopējās krīzes fona Eiropā. Šī valsts var kļūt par «nākamo Dubaiju», raksta newsru, atsaucoties uz žurnālu Times.

Pēdējo divu dienu laikā Grieķijas fondu tirgus ir sarucis par 9 %, bet kredītreitingu aģentūra Fitch samazinājusi valsts reitingu līdz zemākajam eirozonā – BBB+. Nākamgad Grieķijas valsts parāds palielināsies līdz 125 % no IKP.

Šāda rezultāta sākums meklējams faktā, ka Grieķija daudzus gadus dzīvojusi uz aizņēmumu rēķina un tai nav bijusi stingra fiskālā politika. Lai uzlabotu situāciju, nākamgad Grieķijai būtu jāsamazina budžeta deficīts no 12.7 % līdz vismaz 9.1 %. Grieķijas varasiestādes ir pastiprinājušas to cilvēku un uzņēmumu kontroli, kas izvairās no nodokļu nomaksas, tomēr nekādi soļi netiek sperti, lai samazinātu izdevumus.

Francijas avīze Le Monde ir pārliecināta, ka Grieķija ir pirmā valsts eirozonā, kurai draud defolts. Laikraksts gan norāda, ka diez vai pārējās Eiropas valstis pieļaus Grieķijas defoltu, jo tas nozīmētu arī eiro valūtas svārstības. Savukārt Vācijas laikraksts Die Welt pauž bažas par to, ka daudzmiljardu palīdzība Grieķijai tiks sniegta uz Vācijas rēķina, kas ir viena no bagātākajām ES valstīm.

Valsts kase šī gada 14. janvārī informēja, ka Latvijas valsts jaunu septiņu gadu eiro obligāciju emisija ir veiksmīgi noslēgusies, sasniedzot 2.815% ienesīgumu. Var piekrist, ka šis ir labs rezultāts Latvijas valstij.

Pirms trim gadiem, 2011.gada janvārī, līdzvērtīgas Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā ienesīgums bija 5.2% apmērā (skatīt 1.attēlu). Šādu ienesīguma kritumu nodrošināja ne tikai pārliecības pieaugums investoru vidū par Latvijas valsts finanšu stabilitāti un spēju atmaksāt aizņemtos līdzekļus, bet arī kopējā procentu likmju līmeņa samazināšanās parāda vērtspapīriem eiro valūtā, kuru veicināja gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitātes, gan vispārējs riska apetītes pieaugums. Procentu likmju samazinājums ir nodrošinājis investoriem arī labu peļņu iepriekšējos divos gados (ja obligācijas ienesīgums samazinās, obligācijas tirgus cena aug, kas sniedz papildus peļņu). Piemēram, izmantojot aģentūras Thomson Reuters informāciju, Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā kopējais realizētais ienesīgums iepriekšējos 2 gados sasniedza 12.6%.

Patērētāju tiesībsargi jau saņēmuši pirmās sūdzības par to, ka no septembra par papīra formātā izsūtītu Lattelecom rēķinu būs jāmaksā 1,21 Ls, raksta Diena.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) jau esot saņēmis četras sūdzības, taču centrs arī norāda, ka normatīvie akti nenoteic, ka rēķinam jābūt bezmaksas, taču maksas ieviešana uzskatāma par līguma noteikumu maiņu, par ko patērētājs rakstveidā jābrīdina 30 dienas iepriekš.

Patērētāju aizsardzības biedrības vadītājs Māris Onževs uzskata, ka zvanīšana uz noteiktu tālruni, lai uzzinātu rēķina apjomu nevar būt vienīgais šīs informācijas uzzināšanas veids, jo nereti nepieciešami arī dokumentāri pierādījumi rēķina apmēram, samaksas termiņam un tamlīdzīgai informācijai, kas iekļauta rakstveida vai elektroniskā dokumentā.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Lai arī eirozonu turpina plosīt parādu krīze ar samērā neskaidru nākotnes iznākumu, uzkrājumu veidošana izmantojot akciju tirgus potenciālu vēl aizvien nav izsmelta.

Ja raugāmies gadu desmitu ilgā finanšu tirgus vēsturē, diezin vai izdotos atrast straujāku ienesīguma pieaugumu, nekā sniedz akciju tirgus. Pasaules lielākā fondu tirgus – ASV – indeksa Dow Jones Industrial Average vērtība pēdējo 50 gadu laikā ir pieaugusi par 1800%. Ļoti laba statistika, lai nākotnes kontekstā ar akciju palīdzību uzlabotu savu materiālo stāvokli, tomēr prakse rāda, ka viss nebūt nav tik vienkārši kā bieži vien tiek demonstrēts Holivudas filmās.

Pēdējos gados aizvien izteiktāk sevi piesaka dažādu krīžu atkārtošanās iespējamība – gadsimts sākās ar dot. com sektora sabrukumu pēc kura tāda nopietna tirgus atkopšanās sākās vien 2003. gadā. Daudziem atmiņā ir arī 2007. un 2008. gada notikumi, pēc kuriem Latvijā sabruka uz patēriņu balstītā ekonomika, savukārt pasaulē šis laiks asociējās ar pat vairāk nekā gadsimtu pārdzīvojušu banku krahu. Arī tagad situācija nav daudzsološa nākotnes investīcijām, jo privātā sektora parādu problēmas nomainījušas veselu valstu nespēja pildīt savas saistības un, ticamākais, ka šajā stāstā pēdējā lappuse vēl ne tuvu nav pāršķirta.

«Attiecībā pret citiem dzeramā ūdens tirgus dalībniekiem uzņēmums Aqua Riga gūs virkni nevienlīdzīgu priekšrocību – tostarp finanšu resursu un infrastruktūras pieejamību,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka «nav normāla situācija, kurā Rīgas domei ir zināmi šie fakti, bet tā pārgalvīgi virza uz priekšu apšaubāmo Aqua Riga projektu».

Db.lv jau vēstīja, ka vairāki nozares pārstāvji Aqua Riga nodēvējuši par utopiju, tomēr šis uzņēmums tiks pie simts tūkstošiem Ls pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens naudas, kā arī ņems 300 tūkst. Ls aizdevumu bankā, iepriekš stāstīja pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. D. Pavļuts jau iepriekš kritizēja šo projektu, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagājušajā nedēļā pieprasīja nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma Aqua Riga dibināšanai. Neņemot vērā pretestību, šonedēļ uzņēmums SIA Aqua Riga tomēr tika reģistrēts. Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs norādija, ka «ūdens mums ir, un mēs to varam pārdot un pelnīt».

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā.

Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.