Šā gada augustā rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijā bija 20,5%, tādējādi sasniegta otra straujākā rūpniecības sektora izaugsme Eiropas Savienībā (ES) aiz Igaunijas, kur rūpnieciskās ražošanas apjomi gada griezumā palielinājušies par 22,9%, liecina Eurostat dati.

Kopumā ES rūpniecības sektors šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, audzis par 10,6%. Salīdzinot ar jūliju, par 2,6%.

Mēneša griezumā šogad augustā rūpniecības sektora izaugsme Latvijā bijusi 3,5% apmērā.

Rūpnieciskās ražošanas dati ES

Augustā

Salīdzinot ar 2010. gada jūliju (%)

Salīdzinot ar 2009. gada augustu (%)

Beļģija

:

:

Bulgārija

1.1

3.7

Čehijas Republika

1.3

10.1

Dānija

-6.6

0.9

Vācija

1.8

11.5

Igaunija

0.2

22.9

Īrija

13.6

9.6

Grieķija

5.6

3.0

Spānija

0.7

1.4

Francija

0.0

3.3

Itālija

1.6

9.5

Kipra

:

:

Latvija

3.5

20.5

Lietuva

5.2

11.0

Luksemburga

2.8*

11.8*

Ungārija

:

:

Malta

0.9

6.8

Nīderlande

0.5

5.1

Austrija

:

:

Polija

1.5

13.2

Portugāle

3.8

1.2

Rumānija

0.1

4.9

Slovēnija

5.2

11.5

Slovākija

:

:

Somija

3.3

6.2

Zviedrija

-4.0

10.7

Lielbritānija

0.3

4.2

ES 27

0.8

7.5

Db.lv piedāvā aplūkot kompānijas Metasite Business Solutions veikto salīdzinošo pētījumu par Baltijas valstu internetbanku funkcionalitāti un lietošanas ērtumu, apskatot banku interneta versiju stiprās un vājās puses un salīdzinot ar izmaiņām kopš pērnā gada.

Līdera pozīcijas internetbankas funkcionalitātes ziņā šogad saglabājusi Swedbank. Savukārt SEB banka no pērn iegūtās 4. vietas noslīdējusi uz 10. vietu. Negatīvajiem rezultātiem par iemeslu bijusi elektroniskā klientu apkalpošanas servisa pasliktināšanās: atbilžu sniegšana uz jautājumiem, kas iesūtīti ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī internetbankas vispārējā saprotamība.

Internetbankas funkcionalitāti uzlabojusi Parex banka, kas kopš 2007. gada pētījuma rezultātiem pakāpusies no 6. uz augsto 2. vietu – banka uzlabojusi pilnīgi visus rādītājus. Arī GE Money bank (bijusī Baltic Trust Bank) uzrādījusi ievērojamu kāpumu, no pērn iegūtās 11. vietas šogad pakāpjoties uz 5. vietu, pateicoties uzlabotajiem rādītājiem ērtuma ziņā un rūpīgāk sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas iesūtīti ar elektroniskā pasta starpniecību.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, šā gada aprīlī patēriņa cenas pieauga par 8,9%, tai skaitā precēm par 7,5%, bet pakalpojumiem – par 12,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada aprīlī, salīdzinot ar 2007.gada martu, palielinājās par 0,9%. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,9%. 2006.gada aprīlī, salīdzinot ar 2006.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis kāpa par 0,6%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam dārzeņiem, degvielai un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī ūdens piegādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem.

Cenas dārzeņiem palielinājās vidēji par 12,3%, bet augļiem - par 3,6%.

Maizei un graudaugu izstrādājumiem cenas pieauga par 1,3%, zivīm un zivju izstrādājumiem – par 1,2%, pienam un piena produktiem – par 0,8%.

Neraugoties uz daudzsološajām perspektīvām un iepriekš prognozētajiem vēsturiski vislielākajiem iespējamajiem investīciju apjomiem Latvijā, 2008. gadā nekustamā īpašuma investīciju tirgū noticis tikai viens ievērojams darījumu, — vērtē kompānija Re&Solution.

Arī Igaunijā tirgus ir bijis kūtrs. Daudzi investori ir aizgājuši no šīs valsts tirgus nestabilitātes un ievērojami pasliktinājušos finansiālo apstākļu dēļ. Daudzi investori turpinot aktīvi novērot tirgu, lai varētu atsākt tajā darboties tūlīt pēc pirmo pozitīvo signālu saņemšanas. Aktīvākie dalībnieki ir vietējie fondi un biržas dalībnieki, ziņo Re&Solution.

Starp trim Baltijas valstīm veiksmīgāks aizvadītais gads ir bijis Lietuvai. Neraugoties uz nelielo darījumu skaitu, kopējais investīciju darījumu apjoms pārsniedza 300 miljonus eiro. 2008.gadā īpašumu investīciju tirgū dominēja tirdzniecības īpašumu pārdošana, t.i., Akropolis SC un Maxima portfelis, ko veidojas 9 objekti.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

No šī gada 12. jūnija līdz 4. jūlijam Portugālē notiks Eiropas čempionāts futbolā. Čempionāta atklāšanas spēle notiks Porto, bet noslēguma sacensības Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Bez tam čempionāta spēles notiks arī Leirijā, Bragā, Koimbrā, Faro-Loulé, Aveiru un Gimaraišā. Portugāles valdība, lai nodrošinātu nepieciešamo drošību pasākuma laikā, ir atcēlusi kopš šī gada maija vidus Šengena līgumā paredzētos nosacījumus. Ceļotāji iebraucot Portugāle tiks pastiprināti kontrolēti un tiem noteikti būs jāuzrāda derīgi personu apliecinoši dokumenti. Tiek paredzēts, ka var izveidoties ilgāki gaidīšanas laiki uz valsts robežkontroles punktiem. Papildus var rasties aizkavēšanās uz robežas sakarā ar portugāļu muitas darbinieku pieteikto četru dienu streiku, kuri vēlas uzsākt streiku tieši futbola čempionāta atklāšanas dienā. Futbola faniem, kuri uz šo čempionātu dosies ar savu personisko transporta līdzekli, ir jārēķinās ar vairāku dienu braucienu. Jāatceras, ka Francijā par lielāko daļu autostrādēm ir jāmaksā ceļu nodeva, bet Spānijā – daļēji. Transporta kustība starp visām Eiropas čempionāta norises pilsētām tiek vērtēta kā - tehniski labi aizsniedzama. Portugāle gaida uz šo futbola pasākumu vairāk kā 1,5 miljonus viesu. Lielākā daļa naktsmītņu jau tagad pilnībā ir rezervētas, tāpat arī biļetes ir jau izpārdotas. Sīkāku informāciju par naktsmītņu iespējām piedāvā Euro 2004 Accomodation Agency (Avenida Marques de Tomar, 44 - 3°, 1050-156 Lisabona). Turpretī informāciju par futbola čempionāta biļetēm var iegūt internetā: www.euro2004.com Kempingu automašīnu braucējiem ir jāatceras, ka nakšņošanā “brīvā dabā” Portugālē ir aizliegta. Soda nauda ir sākot no 500 līdz 3 740 eiro. Jebkurā gadījumā tiek ieteikts apstāties oficiālās kempingu vietās. Pārskats par pilsētām, kurās notiks futbola čempionāta spēles: Aveiru (Estádio Aveiro Municipal) Futbola stadions atrodas tieši pie IP5 autostrādes un to visērtāk ir sasniegt, ja brauc no Porto un Koimbras. Uz Aveiru futbola stadionu tāpat var nokļūt izmantojot autobusu vai dzelzceļa transporta pakalpojumus. Brāga (Estádio Coimbra Municipal) Brāgas stadions ir īpaši labi saistīts ar ziemeļaustrumu nacionālo autostrādes tīklu, kā rezultātā tiek paredzēts, ka lielākā daļa futbola čempionāta skatītāju ieradīsies tieši no pilsētas centra pa šo ceļu. Stadionā ir iespējams nokļūt arī no dienvidiem un dzelzceļa stacija, kas atrodas tikai četrus kilometrus no futbola stadiona. Koimbra (Estádio Coimbra Municipal) Koimbras futbola čempionāta spēļu vieta vislabāk ir aizsniedzama braucot pa autostrādi A1 / IP1, kas savieno Porto un Lisabonu, kā arī izmantojot ātrvilcienu pakalpojumu dzelzceļa stacijā A (pilsētas centrā) un B (stadiona tuvumā). Turpretī futbola spēļu dienā no pilsētas centra uz stadionu kursēs speciāli autobusi. Faro - Loulé (Estádio Algarve) Labu ceļu satiksmi gan uz Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, gan uz citām valsts vietām nodrošina "Via Infante" un EN125. Tāpat futbola stadions atrodas netālu no Faru starptautiskās lidostas. Gimaraišā (Guimarães, Estádio Dom Afonso Henriques) Futbola stadionā visērtāk ir nokļūt no pilsētas rietumos esošās autobusu stacijas vai arī izmantojot autoceļu A11 / C5 no Porto. Leirija (Dr. Magalhães Pessoa Municipal) Futbola čempionāta spēļu norises vieta Leirijā atrodas triju stundu braucienā no Vilarformoso un Spānijas robežas, kā arī autoceļu A1, IP3 un IP5 tuvumā. Dienvidu virzienā līdz spāņu robežai Elvas/Badajoz ir tikai triju stundu brauciens pa autoceļiem IP1 un IP7. Leirijas pilsētas ietvaros vēl patlaban notiek ceļu labiekārtošana, taču tiek plānots, ka tiks izveidota laba sasaiste ar autostrādēm A1 un A8. Lisabona (Estádio José Alvalade) Futbola spēļu stadionā nokļūšanu atvieglo ļoti labi izveidotais Lisabonas pazemes vilcienu tīkls un citi pilsētas sabiedriskie transporta līdzekļi. Stadiona apvidū atrodas transporta kustības krustpunkts, kas nodrošina optimālu n

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Dānijas valdība var atteikties no referenduma rīkošanas par eiro ieviešanu, jo aptaujas rādot, ka Dānijas balsstiesīgo atbalsts eiro strauji noplok, tā šodien paziņojuši Dānijas valdības pārstāvji.

Dānijas premjerministrs Lars Loeke Rasmusens rīkos referendumu par eiro ieviešanu tikai tad, ja būs pilnīgi skaidrs, ka balsojumā tiks nobalsots «par» kopējās valūtas ieviešanu, paziņojis Dānijas valdības pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, ziņo Bloomberg.

Danske Bank aptauja atklājusi, ka jūnijā Dānijas balsstiesīgo atbalsts eiro ir bijis zem 50 %.

Vairāki Dānijas analītiķi gan paspējuši izteikties, ka eiro neieviest pēc tam, kad Dānijas kronas kurss eiro ir bijis piesaistīts astoņus gadus būtu «idiotiski.»

Iepriekšējā referendumā par eiro ieviešanu 2000. gadā 53 % Dānijas balsstiesīgo bija balsojuši «pret» eiro ieviešanu. Ja arī nākamajā referendumā tiks nobalsots «pret» eiro, tas varētu kopējās valūtas ieviešanu Dānijā atlikt vēl uz 10 līdz 15 gadiem, tā Lars Loeke Rasmusens.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Eiropas Komisija aplēsusi, cik izmaksās Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošana pēc finanšu krīzes: tam būs nepieciešami 130 miljardi eiro.

Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošana izmaksās 130 miljardus eiroPar to raksta Lenta.ru, atsaucoties uz Vācijas ekonomikas ministrijas pārstāvju pausto aģentūrai France Presse.

Šī finansējuma aplēses gūtas, ņemot vērā ES valstu kopējo IKP un pa 1% no katras ES valsts IKP. Tā, piemēram, Vācijas gadījumā runa būtu par 25 miljardiem eiro.

Eiropas Komisijas vadītājs Johaness Laitenbergers (Johannes Laitenberger) gan piebildis, ka runāt par konkrētu summu esot pāragri, jo gala lēmums vēl nav pieņemts. Tiek sagaidīts, ka EK iepazīstinās ar saviem pretkrīzes soļiem 26. novembrī.Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošana izmaksās 130 miljardus eiro

LR Ārlietu ministrija sagatavojusi informāciju, kas var noderēt ikvienam ceļotājam Griēķijā. Ieceļošana Grieķijā Latvijas pilsoņi bez vīzas var uzturēties Grieķijā līdz 90 dienām. Pases derīguma termiņam ir par 3 mēnešiem jāpārsniedz paredzamais uzturēšanās laiks Grieķijā. Latvijas nepilsoņiem, ieceļošanai Grieķijā ir nepieciešama vīza, kuru var saņemt Francijas Republikas vēstniecībā Rīgā (adrese – Raiņa bulvāris 9, Rīga, tālrunis – 703 66 00). Ja dodaties uz Grieķijā ar savu autotransportu, atcerieties, ka ir nepieciešama zaļā karte. Dzīvības un veselības apdrošināšana Pirms došanās uz Grieķiju Latvijas vēstniecība iesaka iegādāties veselības un dzīvības apdrošināšanas polisi (111. formu; to var iegādāties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Rīgā, Lāčplēša ielā 70a, ES dalībvalstu apdrošināšanas nodaļā, tālrunis - 7043767). Ja to nepagūstiet, izmantojiet sev draudzīgu apdrošināšanas kompāniju. Iesakām informēt Jūsu piederīgos vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu. Kā rīkoties pases nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā Gadījumā, ja persona nozaudējusi vai tai nozagta pase, nepieciešams sazināties ar Latvijas vēstniecību Atēnās vai Latvijas Goda konsulātu Pirejās (Piraeus) Lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību, personai jāaizpilda iesniegums atgriešanās apliecības saņemšanai, nepieciešamas 2 fotogrāfijas, policijas izziņa, kas apliecina pases nozagšanas vai nozaudēšanas faktu, konsulārā nodeva ir 20,- EUR. Valūtas maiņa Grieķija ir Eirozonas valsts, t.i., maksāšanas līdzeklis ir Eiro (EUR). Iesakām naudu samainīt jau Latvijā, jo Grieķijas bankās un valūtas apmaiņas punktos nevar apmainīt Latvijas latus pret Eiro. Visos Grieķijas banku automātos var izņemt naudu Eiro no kontiem Latvijā, izmantojot Maestro un Visa kartes. Atēnās veikalos, restorānos un kafejnīcās var norēķināties ar kredītkartēm. Uz salām un ārpus Atēnām drošāk, ja līdzi ir skaidra nauda. Materiālās palīdzības sniegšana Naudas nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā bez iztikas līdzekļiem palikusī persona var vērsties pēc palīdzības Latvijas vēstniecībā Atēnās, lai sazinātos ar radiniekiem vai draugiem Latvijā, kuriem nepieciešamā naudas summa jāiemaksā LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā (adrese – Elizabetes iela 57, Rīga, tālrunis – 7016364, tālrunis brīvdienās un svētku dienās – 9287398). Saņemot apstiprinājumu, ka LR ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā ir iemaksāta nepieciešamā naudas summa, konsulārā amatpersona no vēstniecības līdzekļiem izmaksās ekvivalentu naudas summu bez iztikas līdzekļiem palikušajai personai. Nepieciešamo naudas summu ir iespējams pārskaitīt arī ar Western Union starpniecību. Pārvietošanās pa Atēnām Olimpisko spēļu laikā. Olimpisko spēļu laikā privātajām transportam Atēnu pilsētas centrā kustība būs ierobežota. Lai atvieglotu satiksmi olimpisko spēļu laikā, olimpisko spēļu vērotājiem tiks radītas visas iespējas ērti pārvietoties ar Atēnu sabiedrisko transportu (autobusiem, trolejbusiem, metro, tramvaju). Uz ceļiem ir izvietotas zīmes ar norādēm uz spēļu norises vietām. Olimpisko spēļu laikā Atēnās uz galvenajām ielām ir izveidota olimpiskā josla, pa kuru drīkst pārvietoties tikai olimpiešu transports (akreditētais transports). Pārējam transportam braukt pa šo joslu nav atļauts. Sods par iebraukšanu olimpiskajā joslā – 160 EUR. Autotransporta ātruma ierobežojumi Grieķijā (km/h) Ja dosieties ārpus Atēnām ievērojiet, ka Grieķijā par automaģistrālēm ir jāmaksā. Maksa par automaģistrāļu lietošanu ir no 1.40 EUR – 2 EUR. Ja Atēnās strikti nav noteikts ātrums ar kādu atļauts braukt, tad uz autostrādēm eksistē ātruma ierobežojumi 120 km/h. Kalnos un bīstamās vietās uz ceļiem ir novietotas zīmes, kas norāda braukšanas ātrumu. Grieķijā, īpaši pilsētās, braukšanas stils ir savdabīgs. Grieķi brauc mazliet nekaunīgi, bet ir ļoti uzmanīgi uz ceļa un respektē citus braucējus. Jāatceras, k

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Vajag rīkoties atbilstoši likumam, nevis likumu pielāgot situācijai, un tā attiecas arī uz teritoriālo plānojumu. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, norādot, ka Rīgas ostas plānojums nevar būt kā balta lapa.

Satversmes tiesa ir aizliegusi īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā. Kāpēc īsti tika uzskatīts, ka šā plāna realizācijas gadījumā netiks ievērota Satversme?

Ar šo spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti. Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti. Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programu. Protams, ja otsas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam strātēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

30. jūnijs

Rīga, 2007.gada 29. jūnijs - ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija ar prieku uzaicina apmeklētājus aplūkot divas A-10 kaujas lidmašīnas un kravas lidmašīnu C-130 Rīgas Starptautiskajā lidostā 30.jūnijā no 14:00 līdz 16:00. Visiem interesentiem lūdzam ierasties C terminālā (jaunā lidostas daļa), no kurienes caur drošības pārbaudi dosieties tālāk uz lidmašīnu apskati.

1. jūlijs

Nākamajā dienā, 1.jūlijā, trīs lidmašīnas pārlidos pāri Daugavai (Rīgā) un Jūrmalas pludmalei plkst. 16:45. Lidmašīnas būs redzamas Jūrmalā, visā pludmalē, savukārt Rīgā - virs Daugavas.

Šos pasākumus ASV vēstniecība Latvijā organizē sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju kā NATO sadarbības partneri. Lidmašīnas Latvijā ieradīsies no Gaisa spēku 81. eskadriļas Vācijā. A-10 kaujas lidmašīnas Thunderbolt (zibens bultas) tiek izmantotas kā triecienlidmašīnas Irākā un Afganistānā. A-10 lidmašīnas lieto tikai ASV Gaisa spēki, un šī būs pirmā reize, kad tās redzēsim Latvijā. Savukārt, kravas lidmašīnas C-130 galvenokārt izmanto kravu pārvadāšanai. C-130 lidmašīnām ir arī papildus funkcijas aizsardzības, izpētes un glābšanas operācijās.

Satversmes tiesa līdz 17. jūlijam plāno sagatavot izskatīšanai lietu, kurā Dānijas kapitāla uzņēmums apstrīd Lažas pagasta padomes lēmumu liegt lopkopības fermu paplašināšanu.

Šī gada 17. aprīlī Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc SIA Nygaard International prasības. Iesniedzējs norāda, ka Lažas pagastā veic ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību. Darbību bija iecerēts paplašināt un šim nolūkam nepieciešamais zemes gabals jau bija transformēts par būvniecībā izmantojamo zemi. Taču jaunpieņemtā Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas liedz esošo lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu fermu būvniecību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šīs normas pārkāpj Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, turklāt normām neesot leģitīma mērķa un tās neatbilstot samērīguma principam. Savukārt pagasta padome atsaucas uz Satversmes 115. pantu, kurā teikts: Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, un uzskata, ka kompleksa paplašināšana var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi, negatīvi atsaucoties gan uz tūrismu, gan nekustamo īpašumu tirgu, gan citu lauksaimnieku darbību. Vairāki pagastā dzīvojošie lauksaimnieki Db apgalvoja, ka Nygaard International līdzšinējā darbība nav bijusi korekta un kaitējusi arī viņu uzņēmējdarbībai. Pagasta iedzīvotāji un zemju īpašnieki jau pērn uzrakstījuši vēstuli ar 248 parakstiem, kurā prasa nepieļaut jauna kompleksa būvniecību. Kopš sākta tiesvedība, situācija esot jūtami uzlabojusies, smakas samazinājušās, bet saimniekošana kļuvusi korektāka, atzina vietējie iedzīvotāji. Tomēr viņi kategoriski nevēlas jaunas kūtis novadā.

Viens no Dānijas tūrisma nozares vadītājiem atkāpies no amata pēc kņadas ap reklāmas video, kura mērķis bija piesaistīt tūristus, taču galu galā tas radīja vienīgi lielu jucekli, ziņo AFP.

Tūrisma aģentūras VisitDenmark viens no vadītājiem Dorte Kīlerihs, kurš arī ir atbildīgs par minēto videoklipu, atkāpies no amata pēc tam, kad video izraisījis plašas politiskas diskusijas.

Īsfilmā, kas tika publicēta internetā, bija redzama blondīne no Dānijas ar bērnu uz rokām. Viņa meklē bērna tēvu, kurš, pēc viņas teiktā, ieradies Dānijā atpūsties. Bērna, kura vārds ir Augusts, tēvs ar Dānijas blondīni iepazinies un pavadījis vētrainu nakti.

Pēc tam, kad blondīne videoklipā atcerējās kā satikusi šo vīrieti, viņa sacīja: «Es neatceros, no kurienes tu esi... Es pat neatceros tavu vārdu.»

Finanšu tirgi spekulē par Dānijas spēju saglabāt savas kronas ciešu sasaisti ar eiro cenu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šveices Centrālās bankas lēmums atteikties no vājas franka vērtības uzturēšanas finanšu tirgos rezultējies ar pamatīgu traci, kas putekļiem licis pacelties arī jau no piemirstām un it kā pieņemtām lietām attiecībā uz pasaules centrālo baņķieru politiku. Šādas straujas monetāras politikas nostājas izmaiņas liek domāt, ka nevajadzētu īpaši aizrauties ar uzticēšanos Centrālo banku teiktajam par to ilgtermiņa monetārās politikas «fundamentiem».

Šajā sakarā interesanti, ka pēdējo dienu laikā ievērojamas spekulācijas skārušas arī Dānijas Centrālo banku (CB). Šajā valstī eiro ieviests nav, bet Dānijas Centrālā banka ir Eiropas Monetārās sistēmas Valūtas kursa mehānisma II biedre. Tas šajā gadījumā nozīmē, ka tiek pieļautas eiro cenas svārstības 2,25% robežās uz katru pusi no 7,46038 Dānijas kronu atzīmes (praksē Dānijas Centrālā banka pieļauj svārstības tikai 1% robežās uz katru pusi). Spekulācijas ir, ka līdz ar aktuālo eiro vērtības samazināšanos, par ko, visticamāk, varēsim runāt vēl ilgi, Dānijai būs grūti noturēties pie šīm noteiktajām valūtas cenas robežām (eiro cena tuvosies noteiktā koridora apakšējam slieksnim). Eiro cenai sarūkot, dāņiem būs milzīgos apjomos un, iespējams, ilgstoši, jāpērk kopējā valūta un jāpārdod sava krona. Tas jau būtībā tiek darīts, un Dānijas Centrālā banka eiro cenu nelaiž klāt noteiktās robežas zemākajiem punktiem, lai lieki pašreizējā situācijā netracinātu finanšu tirgus dalībniekus.

Dānijas arhitektu kompānija Bjarke Ingels Group (BIG) sadarbībā ar uzņēmumiem Kossmann.dejong, Rambøll, Freddy, Madsen un KiBiSi pabeigusi Dānijas Nacionālā kuģniecības muzeja jaunās ēkas celtniecību Helsingērā.

BIG norāda, ka projektā apvienoti vēsturiskie aspekti ar inovatīviem galeriju konceptiem, tādējādi atspoguļojot Dānijas vēsturisko un mūsdienu lomu pasaules kuģniecībā.

Muzejs atrodas Helsingērā – 50 kilometru attālumā no Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas, blakus plaši pazīstamajai Kronborgas pilij un ir daļa no plašās vēsturisko objektu renovācijas šajā apkaimē. Kuģniecības muzejs izveidots senā sausajā dokā, kuram saglabāti senie mūri. Izstāžu zāles izvietotas pazemē astoņu metru dziļumā zem jūras līmeņa, bet centrālā vieta, kur to ejas sanāk kopā, atrodas zem klajas debess, tādējādi ļaujot apmeklētājiem izbaudīt kuģu būvēšanas mērogus.

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.