Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav uzsācis kriminālprocesu sakarā ar aizdomīgu darījumu Daugavpils mikrorajonā, kad darījuma summa aptuveni trīs reizes pārsniegusi reālo īpašuma tirgus vērtību.

Informāciju par to, vai veiktas pārbaudes un auditi, vai par konkrētu nodokļu maksātāju, VID saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām, nevar sniegt, ja nav uzsākts kriminālprocess, tā Db norādīja VID Komunikāciju daļā.

Db jau rakstīja, ka Daugavpils nomalē šī gada jūnijā noticis aizdomīgs darījums, kura summa aptuvni trīs reizes pārsniegusi reālo tirgus vērtību. Nekustamo īpašumu – nelielu tirdzniecības centru -, pārdevusi privātpersona Rima Manukova uzņēmumam SIA Vitala, kurā pati tajā laikā ieņēmusi valdes priekšsēdētājas amatu un bijusi arī 50% kapitāldaļu turētāja. Darījuma summa bija 2.49 milj. Ls, bet nekustamā īpašuma eksperti īpašumu novērtējuši par aptuveni 835 tūkst. Ls.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

IPO jeb sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū pasaulē šī gada otrajā ceturksnī turpinājās gada sākumā uzsāktais temps – gada pirmajā pusgadā kopumā pagājušā gada rezultātus pārspējot pat trīs reizes pēc IPO darījumu piesaistītā finansējuma apjoma (222 miljardi ASV dolāru šī gada pirmajos sešos mēnešos pret 70,5 miljardiem pagājušā gada pirmajā pusē) un vairāk kā divkārt pēc darījumu skaita.

Proti, šī gada pirmajā pusgadā pasaulē bija 1070 IPO darījumi pretēji 428 pērnā gada salīdzināmā laika posmā. Otrais ceturksnis IPO darījumu pasaulē bija aktīvākais un ienesīgākais otrais kvartāls pēdējo 20 gadu laikā. Šī gada īpaši veiksmīgie rezultāti ir skaidrojami, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi, kas bija gatavojušies sava kapitāla publiskam piedāvājumam, šobrīd centās izmantot labvēlīgus tirgus apstākļus – investoru optimistisku sentimentu, kas bija novērojams jau šī gada sākumā un augsto tirgus likviditāti, ko raksturo liels apjoms salīdzinoši lēta finansējuma, kas meklē potenciāli ienesīgus darījumus. Iespējams, tieši šobrīd IPO gatavie uzņēmumi centās nenokavēt savu izdevības brīdi.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Neskatoties uz to, ka AS PNB Banka nesen paziņoja par akcionāru maiņu, mēs kā uzraugi uzskatām, ka darījums netika pabeigts pilnā apmērā, preses konferencē pavēstīja FKTK vadība.

Tika informēts, ka bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs pārdeva akcijas jaunajam akcionāram, taču bankai, lai darījums būtu noticis, ir jāiesniedz FKTK iesniegums par akcionāru apstiprināšanu.

FKTK norāda, ka akciju pārdošanas darījums ir noticis un akcionāru maiņa ir notikusi. Taču FKTK un ECB nav veikusi akcionāru grupas, kas, mūsuprāt, ir ieguvusi būtisku līdzdalību bankā, izvērtējumu, lai būtiskas līdzdalības atļauju sniegtu, t.i. nav vērtēta akcionāru reputācijas, naudas izcelsmes jautājumi, akcionāru bankas attīstības redzējums jeb biznesa plāns, bankas iegādes mērķis. Tādējādi no kredītiestāžu uzraudzības viedokļa jaunie akcionāri nav vēl izpildījuši tiem no Kredītiestāžu likuma izrietošās prasības.

Šorīt situācija uz ceļiem apledojušo ceļu dēļ vietām ir katastrofāla - līdz pulksten 10:00 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas, informē Valsts policija.

Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā – kopā no pulksten 6:00 līdz 10:00 policija saņēmusi 40 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumu vietām, tostarp vairāki negadījumi ir ar traģiskām sekām. Šorīt pulksten 7:44 uz Daugavpils šosejas noticis negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Diemžēl negadījumā bojā gājuši divi cilvēki un vairāki guvuši traumas.

Pulksten 8:15 netālu no lidostas Rīga uz Jūrkalnes ielas noticis negadījums, kurā gājis bojā gājējs. Arī šajā negadījumā tāpat kā iepriekšējā kā vienu no apstākļiem var minēt slidenos ceļus, uzsvēra Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Biķernieku trases steidzīgais pirkums rada aizdomu ēnu pār darījumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Aizvien vairāk jautājumu rodas saistībā ar Ministru kabineta (MK) 30. augustā steidzīgā tempā pieņemto lēmumu par 8,192 miljoniem eiro no trim uzņēmējiem atpirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, kā pamatojumu minot Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanu.

TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru un 14,5012 hektāru platībā, uz abiem zemesgabaliem atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošas būves. Lai gan Satiksmes ministrijas atbildes uz Dienas uzdotajiem sešiem jautājumiem ministram Tālim Linkaitam (K) aizņem kopumā astoņas lappuses, tostarp citējot normatīvos aktus un uzrādot detalizētu laika grafiku par darījuma procesa norisi, tomēr no tām nekļūst skaidrs, kādēļ šādu finansiāli ietilpīgu un diskutablu darījumu valdība steidza pieņemt tieši mēnesi pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī gada maija līdz augustam ir samazinājusies salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, liecina jaunākais Prudentia M&A FOLIO apskats.

Atvaļinājumu sezonas periodā Baltijā tika izziņots 51 darījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika izziņoti 64 darījumi. Turklāt šī perioda darījumu skaits ir arī samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo vasaras periodu (14% mazāk izziņotu darījumu). Neaktīvākie šī perioda mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad bija vērojami attiecīgi 12 un 8 M&A darījumi.

Neskatoties uz mazo M&A aktivitāti šī gada vasaras sezonā, 2016. gada darījumu skaits Baltijā no janvāra līdz augusta beigām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem ir kāpis par 6%. Ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu Baltijas M&A tendenci gada pēdējo četru mēnešu laikā, ir pamats domāt, ka 2016. gads kopumā noslēgsies ar relatīvi augstu M&A darījumu skaitu.

Šodien ap plkst.12, krītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, darba vietā smagi savainojušies pieci vīrieši, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola un Valsts darba inspekcija.

(Papildināts viss teksts.)

Cietušie ir vecumā no 21 līdz 58 gadiem. Divi no viņiem guvuši smagas politraumas, bet vēl divi vidēji smagas politraumas, tostarp galvas traumas, ekstremitāšu lūzumus un krūšu kurvja traumas.

Būvuzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa Nozare.lv paskaidroja, ka negadījums noticis būvlaukumā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kurā tiek būvēta biroja ēka.

Viņa stāstīja, ka Vaiņodes ielā 1, kur notiek jaunbūves būvniecība, šodien ap plkst.12.15 noticis nelaimes gadījums - veicot betonēšanas darbus nokrita un ar dažādām traumām, kuru raksturojumu Noriņa neatklāja, cieta pieci cilvēki - četri apakšuzņēmēja SIA Abora betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Valsts darba inspekcijā biznesa portālam db.lv sacīja, ka jaunceltnē noticis nogruvums.

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.