Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Interesants fenomens ir partiju programmu atšķirība no līderu izpausmēm. Proti, partiju programmas ir korektas, ņemta vērā ES kompetence, taču to pārstāvji savās individuālajās uzrunās mēdz spiest uz iekšpolitiskiem jautājumiem, piemēram, novadu stiprināšanu, skolotāju algu palielināšanu utt., kas nekādā gadījumā nav EP kompetence un ir vērtējams tikai kā vēlētāju balsu zvejošana ar tematiem, kas tuvi un saprotami vidusmēra vēlētājiem.

KPV LV par jaunatni

Partijas KPV LV trīs līderi ir Kaspars Ģirģens, Roberts Spručs un Beate Jonīte. Savā programmā partija raksta: «KPV LV veicinās Latvijas aktīvu dalību Eiropā, pastāvošā uz tādiem principiem un vērtībām kā atbildība, tiesiskums, brīvība, drošība, cilvēktiesības un solidaritāte starp cilvēkiem. KPV LV ir par demokrātisku, caurspīdīgu un efektīvu ES pārvaldību, stiprinot tās nozīmi svarīgos kopīgajos jautājumos, bet atstājot mazāk svarīgos jautājumus katras ES dalībvalsts atbildībā. Mūsu politiskās partijas mērķis ir panākt vienlīdzīgi pozitīvus dzīves apstākļus visiem ES iedzīvotājiem. ES uzdevums ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un to vērtības. KPV LV mērķis ir stiprināt ES ārējo robežu un Latvijas austrumu robežas drošību, lai mazinātu nelegālās migrācijas un kontrabandas riskus.» KPV LV priekšvēlēšanu programmā liela uzmanība tiek veltīta jaunatnei, tās izglītībai, prasmēm un mobilitātei.

JKP – par ofšoru un nerezidentu naudas ierobežojumiem

Partijas JKP lokomotīves ir Andis Kudors, Gatis Eglītis, Linda Ozola. Programmā liela vērība pievērsta tiesiskumam. Uzsvērts, ka tiek atbalstīta tradicionālā ģimene. «Korupcija ir starptautiska parādība – šī problēma jārisina starptautiskā līmenī. Mēs iestājamies par ierobežojumu noteikšanu nerezidentu apkalpošanai Eiropas bankās, lai tādējādi apturētu Krievijas un citu trešo valstu noziedzīgi iegūto līdzekļu ieplūšanu ES. Jāierobežo ofšoros reģistrētu uzņēmumu iespējas kļūt līdzdalīgiem Eiropas kapitālsabiedrībās un iegādāties nekustamos īpašumus, ja nav pārliecības par to, kas šajos uzņēmumos ir patiesie labuma guvēji. Nav pieņemams tas, ka Latvijas zemnieki joprojām saņem mazākos tiešmaksājumus ES. Iestājamies par nācijvalstu savienību Eiropā,» teikts programmā.

Sociālajos tīklos saistībā ar EP vēlēšanām ļoti aktīvs ir saraksta līderis Andris Kudors, kurš uzsver savu konservatīva kristieša pārliecību. A. Kudors norāda, ka viņa specializācija ir ārpolitika, tāpēc «Ārlietu komiteja būtu tā, kurā es vēlētos darboties».

Attīstībai /Par!- pensiju un bezdarba apdrošināšanas fonds

Partiju Attīstībai/Par! EP vēlēšanās pārstāvēs Ivars Ījabs, Baiba Rubesa un Ieva Ilvesa. Partijas programmā uzsvars likts uz ES budžeta palielināšanu izglītībai un zinātnei, kā arī uz ES budžeta palielināšanu un Eiropas Pensiju fonda izveidi. «Mēs esam par divkāršotu ES budžetu zinātnei, izglītībai un jaunatnes programmām, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas izglītības saturu tiešsaistē. Par vienotu minimālās algas normu, kas ir ne mazāka par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī, un Bezdarba apdrošināšanas fondu, kas krīzes laikā novērš masveida emigrāciju, par Eiropas Pensiju fondu cilvēkiem, kuri dzīves laikā strādā dažādās valstīs, un ES atbalsta programmu aktīvām vecumdienām. Mēs esam par vienotu ES pieeju medikamentu iepirkumiem. Mēs esam par būtiski palielinātu ES kopējo budžetu (līdz 1,5% no IKP).»

ZZS par atbalstu ģimenēm no ES budžeta

Partijas ZZS līderi ir Dana Reizniece-Ozola, Raimonds Bergmanis un Ringolds Ārītis. Partijas programmā uzmanība pievērsta gan vides jautājumiem, gan zāļu cenām, gan nodokļiem. «Latviju nedrīkst pārvērst par citu valstu atkritumu poligonu. Cīnīsimies pret riepu kalnu veidošanu un plastmasas atkritumiem. Eiropas budžetam jākļūst lielākam, nepieļausim būtisku samazinājumu lauksaimniecībai un kohēzijai. Ģimenēm ar bērniem panāksim tiešu atbalstu no ES budžeta, ar īpašu piedzimšanas pabalstu veidojot bērna uzkrājumu nākotnei. Jāveicina kopīgi risinājumi zāļu cenu mazināšanai un iespēja cilvēkiem saņemt kvalitatīvu veselības pakalpojumu jebkurā Eiropas valstī. Mazajam biznesam izveidosim vienotu Eiropas nodokļu režīmu, kas būtu ērts, viegli administrējams un atbildīs digitālā tirgus vajadzībām. Turpināsim apkarot nodokļu oāzes, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, naudas atmazgāšanu, esam par ES ārējo robežu stiprināšanu. Saraksta līdere D. Reizniece-Ozola saistībā ar EP vēlēšanām ir ļoti aktīva sociālajos tīklos, taču nezin kādēļ uzsvars likts uz novadu reformu un tiek aicināts «balsot par cilvēkiem, kas ar darbiem pierādījuši, ka iestājas par visu Latvijas novadu izaugsmi».

NA pret masveida imigrāciju

Partijas NA EP deputātu kandidātu top trīs: Roberts Zīle, Dace Melbārde, Ansis Pūpols. «Mēs redzam ES atbilstoši tās dibinātāju iecerei kā valstu apvienību, kurā politiskā integrācija ietver tēvzemes mīlestību un nacionālo suverenitāti. Tiek stingri sargāta ārējā robeža, un katra valsts pati nosaka savu migrācijas politiku; netiek uzspiesta arvien ciešākas savienības izveide; jāizbeidz zelta vīzu programmas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo tās rada naudas atmazgāšanas, korupcijas un organizētās noziedzības riskus visā ES. Būsim pret tādas ES Aizsardzības savienības veidošanu, kas var radīt plaisas transatlantiskajā sadarbībā. Mēs neatbalstām trešo valstu pilsoņu masveida imigrāciju. Tradicionāla ģimene ir ikvienas sabiedrības stūrakmens.» Sociālajos tīklos aktīvi ir R. Zīle un A. Pūpols, kurš cita starpā ir uzsvēris: «Mēs citas Eiropas valstis varētu pamācīt, kā ievērot minoritāšu tiesības, nevis mācīties no Eiropas. Latviešiem ir jāiet balsot par saviem deputātiem, lai tur nebūtu astoņas Ždanokas.»

Jaunā Vienotība par ES naudu Latvijai

Partijas Jaunā Vienotība līderi ir Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete un Arvils Ašeradens. Programmā minēts: «No ES fondiem panāksim atbilstošu finansējumu ilgtspējīgai lauku attīstībai, kā arī tuvināsim lauksaimniecības tiešmaksājumus ES vidējam līmenim. Eiropas Sociālā fonda līdzekļus efektīvi izmantosim nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, kā arī veicināsim iedzīvotāju, t.sk. jauniešu, nodarbinātību. Jaunā Vienotība vērsīsies pret Austrumeiropas patērētāju diskrimināciju jeb preču t.s. duālo kvalitāti.» ES ir jāpiemēro sava ekonomiskā palīdzība un ietekme, lai novērstu nelegālo imigrāciju tās izcelsmes valstīs.»

Partiju pārstāvji ir ļoti aktuāli sociālajos tīklos un arī reklāmās masu medijos. V. Dombrovskis kā līderis ir vēstījis: «Drošības politika vairs nav tikai saistīta ar konvencionāla militāra apdraudējuma novēršanu, ir arī kiberuzbrukumi un informatīvie kari. Šos jautājumus visefektīvāk var risināt Eiropas Savienības līmenī.»

Saskaņa pret taupības politiku

Partijas Saskaņa līderi ir Nils Ušakovs, Andris Ameriks un Boriss Cilēvičs. Savā programmā partija īpaši uzsver saikni ar Eiropas Sociālistisko partiju (ESP). «Eiropai nekavējoties jāizbeidz stingrā taupības politika un jāatjauno investīcijas starptautiskajā ekonomikā, kuras tika pārtrauktas valsts budžetu konsolidēšanas dēļ. ESP un Saskaņa panāks stingrāku Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, tostarp par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēra piesaisti reālajam iztikas minimumam. Eiropas fondu finansējums pašvaldībām jānodrošina tieši, nevis caur nacionālajām valdībām. Eiropu un Latviju apdraud nacionālisti. Mēs cīnīsimies, lai arī Latvijā nekādi nacionālistiski, ksenofobiski, radikāli, margināli spēki nevarētu šķelt latviešus un krieviski runājošos iedzīvotājus.»

Progresīvie par iekļaujošu sabiedrību

Partijas Progresīvie kandidāti ir Gunta Anča, Roberts Putnis un Antoņina Ņenaševa. Partija iestājas par iekļaujošas sabiedrības stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot sociāliem jautājumiem. «Iestāsimies par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, dzimumu līdztiesību, vienotām pieejamības prasībām cilvēkiem ar invaliditāti, LGBT+ kopienas tiesībām, etnisko grupu aizsardzību un ekonomisko vienlīdzību. Atbalstīsim spēcīgu Eiropas nevalstisko organizāciju un kvalitatīvu mediju veidošanos. Ierobežosim destruktīvu nodokļu konkurenci ES iekšienē un ārzonu izmantošanu nodokļu izkrāpšanai. Iestāsimies par darbinieku tiesību un sociālo garantiju vienotu standartu ES. Eiropas Sociālā pīlāra principiem jākļūst juridiski saistošiem. Atbalstīsim ES mēroga formulu minimālās algas un pensiju aprēķināšanai, kā arī vienotu bezdarbnieku pabalsta sistēmu. Atbalstīsim medicīniskās marihuānas legalizāciju.»

LRA par līdzsvarotu reģionu attīstību

Partijas Latvijas Reģionu apvienība līderi ir Edvards Smiltēns, Mārtiņš Barkovskis, Inga Bite. «Mēs veidojam Eiropu kā iespēju, izaugsmes un iedvesmas telpu jaunajiem cilvēkiem. Mūsu galvenais uzdevums ir līdzsvarota reģionu attīstība un dzīves kvalitātes atšķirību mazināšana. Mēs cīnīsimies par taisnīgu finansējumu lauksaimniekiem un lauku attīstībai. Mēs cīnīsimies par godīgu konkurenci un stiprināsim reģionu ekonomiku. Strādāsim, lai patērētājiem visā ES būtu pieejamas līdzvērtīgas kvalitātes preces un pakalpojumi un lai mazinātu nepamatotas preču vai pakalpojumu cenu atšķirības dalībvalstu starpā – piemēram, zālēm vai atsevišķiem pārtikas produktiem.» Partijas līderi ir ļoti aktīvi sociālajos tīklos, taču bieži reflektē par iekšpolitiskām tēmām. E. Smiltēns ir teicis: «Eiropas Parlamenta deputātam ir jāspēj ar stingru muguru pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā, bet tajā pašā laikā viņam ir jāizprot reālās Latvijas iedzīvotāju problēmas, tostarp, neapmierinošais ceļu stāvoklis, medikamentu dārdzība iepretim citām ES valstīm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijā atbalsta likumprojektu bezvienošanās breksita bloķēšanai

LETA/AFP/REUTERS, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Britu konservatīvie izcīna stabilu vairākumu

LETA--BBC/REUTERS/DPA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas valdība ierosinās pirmdien rīkot atkārotu balsojumu par pirmstermiņa vēlēšanām

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Izveidota tīmekļa vietne par Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi katrā valstī

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četrus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments atklājis jaunu tīmekļa vietni www.eiropas-velesanas.eu, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām, informē EP.

Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.

Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Tajā atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai Parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija.

Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājas lapā tā atrodama katras valsts oficiālajā) valodā un angļu valodā.

Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs izstāšanos no ES bez vienošanās

LETA--DPA/REUTERS/AFP/AP, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Aptauja: Džonsons vēlēšanās nodrošinās sev pārliecinošu vairākumu

LETA--DPA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadīta Konservatīva partija decembrī gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās iegūs pārliecinošu vairākumu, liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Pirmstermiņa vēlēšanas, kas paredzētas 12.decembrī, tika izsludinātas pēc tam, kad parlaments atteicās apstiprināt Džonsona panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aplēsēm toriji vēlēšanās izcīnīs 359 no 650 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām, kas ir par 41 mandātu vairāk nekā 2017.gada vēlēšanās un par 61 vietu vairāk nekā pašreizējā konservatīvo pārstāvniecība apakšnamā, kas sarukusi pēc vairāku deputātu aiziešanas no frakcijas, paužot neapmierinātību ar Džonsona Brexit politiku.

Tikmēr leiboristi, kuru pašreizējā frakcija zaudējusi 19 deputātus, kas bijuši neapmierināti ar partijas līdera Džeremija Korbina attieksmi pret antisemītismu un Brexit, vēlēšanās var cerēt uz 211 vietām, kas ir par 51 mandātu mazāk nekā pēc 2017.gada vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pēdējo desmitgažu svarīgākās vēlēšanas Lielbritānijā

LETA--REUTERS, 12.12.2019

Pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apstākļi, kas novērš uzmanību

Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā nobalsojuši 32,86% vēlētāju

LETA, 25.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši kopumā 464 020 cilvēki jeb 32,86% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tādējādi 2019.gada EP vēlēšanās piedalījušies procentuāli vairāk vēlētāju nekā 2014.gadā, kad tajās piedalījās 445 225 vēlētāji jeb 30% no balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas. Kopumā EP vēlēšanās varēja piedalīties 1 411 955 Latvijas iedzīvotāju.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 bija nobalsojis kopumā 389 391 vēlētājs jeb 27,58% no kopējā vēlētāju skaita, liecināja Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par 999 no 1000 vēlēšanu iecirkņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lielbritānija lūdz atlikt Brexit līdz 30.jūnijam

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru