Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/VLZ.jpg

2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tik paziņots šodien Rīgas Latviešu biedrības namā. Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

Par 2012. gada vārdu atzīts «ziemotne» - vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

2012. gada spārnotais teiciens - «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta», ko premjers Valdis Dombrovskis sacīja intervijā, runājot par žurnālista Lato Lapsas iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam saistībā ar Ministru prezidenta partijas biedra Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu.

Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas ikgadējā, šogad pēc kārtas jau divpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

2014. gada vārda titulu izkarojuši «ausīši» kā vajadzīgs, īss trāpīgs un labs vārds ausu sildītājiem, gan teorētiski, gan praktiski labi savienojami ar austiņām.

2014. gada nevārda gods piespriests «aplikācijai», domātai kā «lietotne» datorvidē. Neesot prātīgi jau esošu vārdu apkraut ar liekām nozīmēm – mums jau ir aplikāciju papīrs, aplikācijas no koku lapām un aplikācijas kā kompreses.

Par 2014. gada spārnoto teicienu atzīts eksistenciālais tandēms: Ingunas Sudrabas «Nē, tā es neesmu, » komplektā ar Artusa Kaimiņa «Tu zini, kas es esmu?»

Rīgas Latviešu biedrības valde lēmusi, ka savu īpašo veicināšanas balvu par labāko latvisko vārdu vai spārnoto teicienu piešķir izteiciena jeb 2014. gadā itin bieži domātās domas «Cik tas ir latos? » iesūtītājam – pieminot, atceroties un godinot Latvijas valsts valūtu un pagājušos laikus. Balvas saņēmējs valmierietis Uģis Adata jau vairākus iepriekšējos gadus sūtījis gada vārda akcijai savus ierosinājumus – teicienus un jaunvārdus.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild aviokompānijas airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju viceprezidente Laura Vecvanaga. airBaltic un Rīga savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja jūs iemīlaties aviācijas nozarē, tad tas notiek momentāni – pirmajos darba mēnešos, un ir uz ilgu. Šī nozare no vienas puses ir ļoti apjomīga, bet tajā pašā laikā salīdzinoši šaura. Mēs zinām savus kolēģus, partnerus un klientus pat gadiem ilgi. Aviācijā strādājot, tu sevi spēj «savienot» ar visu pasauli, un es patiešām izbaudu to, ka esmu kustībā katru dienu.

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

11.februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (EDL), kas tika atspoguļots arī DB 12.02.2015. numurā. Latvijā ir uzstādīts mērķis līdz 2017.gadam panākt 90% bezpapīra saraksti visās dzīves jomās. Tāpēc arī sekojusi LVRTC iniciatīva atvērt iespēju elektronizēt atsevišķus procesus to darījumu veidiem, kas šobrīd tiek izslēgti no e-vides, piemēram, darījumiem ar nekustamo īpašumu. Taču, tiklīdz ķeramies klāt darījumiem ar nekustamo īpašumu, pat daļā Latvijas IKT nozares pārstāvju vidū sākas paniskas bailes no «e», turklāt tās bez jebkāda racionāla pamata tiek iedvestas citos.

Ir tāds teiciens: ja baidies no vilka, neej mežā. Un ir vēl viens teiciens: drošam pieder pasaule. Var piesaukt vēl vienu teicienu desmit reizes nomēri, pirms nogriez! Šodien, domājot par grozījumiem EDL, kā arī citiem normatīviem, kas nosaka to, cik efektīvi un konkurētspējīgi attīstīsies Latvijas e-vide, ir jāatbild uz jautājumu – vai pēdējam no pieminētajiem teicieniem «desmit» vietā ieliksim «simts», vai arī izdarīsim visu, lai, runājot par Latvijas e-vidi, tie dotu iedzīvotājiem reālu pienesumu un Latviju citas valstis piesauktu kā veiksmes stāsta piemēru.

Šobrīd EDL nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības. Šajā likumā ir vēl trīs citi izņēmumi, kur šis likums nav piemērojams. Pilnīgi skaidrs, ka arī nekustamā īpašuma gadījumā, līdzīgi kā piena pārdošanas gadījumā, pastāv daudzas informācijas sistēmas, kurās jau tagad par katru no Latvijas Republikā reģistrētu nekustamo īpašumu glabājas vairāki elektroniski dokumenti – tie paši ieraksti Zemesgrāmatu reģistrā ir elektroniski dati. Proti, šim nevainīgajam izņēmumam EDL tik nesaprotamā apjomā nav loģiska pamata. Tas jauc galvu ne tikai zemesgrāmatu tiesnešiem, bet arī visiem, kuri darbojas ar un ap nekustamo īpašumu un būtu gatavi atsevišķus jautājumus kārtot elektroniski. Piemēram, parakstīt servitūta līgumus elektroniski, ko šobrīd nevar darīt. Ja pēc desmitkārtīgas nomērīšanas joprojām pastāv uzskats, ka nostiprinājuma lūgums šādam servitūta līgumam jāslēdz pie notāra, tad to var darīt, un šo jautājumu jau regulē cits likums, nevis EDL. Taču, izņemot šādu ierobežojumu no EDL, citam likumam (Zemesgrāmatu likums) netiek liegta iespēja sākt desmitkārtīgu nomērīšanu, izvērtēt iespēju šādu nostiprinājuma lūgumu pie notāra parakstīt arī elektroniski, tādējādi radot iespēju šo dokumentu paketi nosūtīt atbilstošām iestādēm elektroniski, nevis liekot tās apmeklēt klātienē. Runa ir par iespēju birokrātisko aparātu padarīt efektīvāku, tādējādi tuvojoties mērķim – 90% bezpapīra saziņai.

Pērnā gada pēdējā dienā šķita, ka zelta cena noslīdēs zem 1000 dolāriem par unci, savukārt akciju indeksiem Standard&Poor’s 500 un Dow Jones Industrial Average tika gaidīts pieaugums arī šogad, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tomēr laiki mainās un Dow Jones Industrial Average kopš gada sākuma ir sarucis par 8%, savukārt zelta cena ir augusi par gandrīz 12%, tuvojoties 1200 dolāru par unci.

Šeit vietā būtu teiciens, ka uz katru kritumu kāds pelna, un tagad šis teiciens ir attiecināms uz zeltu. Dārgmetāla cena ir uzlēkusi pēc tam, kad Japānas un Eiropas centrālās bankas ir samazinājušas likmes negatīvā teritorijā, un tiek prognozēts, ka arī ASV bremzēs savu likmju celšanas tempu. Šī neskaidrība veicina zelta cenas pieaugumu. Līdz ar to ir arī vairāku uzņēmumu akcijas, kas gūst no zelta cenas pieaugumu. Portāls apkopojis informāciju par uzņēmumu, kas saistīti ar zelta ieguvi, akciju cenām. Septiņu akciju, kuru vērtība ir vismaz 500 miljoni dolāru, cena šajā gadā ir augusi par vairāk nekā 40%.

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Viemēr aktuāla mācība – jāpērk akcijas, kad cenas ir zemē

Pēc akciju tirgus saguruma pagājušā gada beigās un šā gada sākumā atkal manāma investoru vēlme iegādāties šos riska vērtspapīrus. Trīs tirdzniecības sesiju laikā ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība spējusi pilnībā izrāpties no gada pirmajās tirdzniecības sesijās piedzīvotajiem mīnusiem. Tāpat strauji palielinājusies ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) indikatora vērtība. Tādējādi vismaz pašlaik aktuālās tendences akciju tirgū liecina, ka mērenais akciju vērtību kritums šā gada pašā sākumā atkal bijusi lieliska iespēja vērtspapīrus iegādāties lētāk. Jāatgādina, ka vēl pagājušās nedēļas pirmajā pusē tirgus dalībnieki šausminājās, ka akcijām padevies sliktākais gada sākums kopš 2008. gada.

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tējas uzņēmuma SIA Apsara īpašnieks Ikars Keišs. «Lai pilnībā kontrolētu produkta kvalitāti un dizainu, radījām savu preču zīmi Apsara. Izveidojām uzņēmumu no nulles, aizņemoties naudu bankā uz 120 % gadā pirmajam tējas konteineram no Ceilonas ar pilnu priekšapmaksu,» atklāj I. Keišs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Acīmredzot šonedēļ finiša taisnē ieies lēmumu pieņemšana attiecībā uz šā gada valsts budžeta konsolidāciju par papildu 50 milj. Ls.

Daudz ir spriests par to, ka plānotie pasākumi ir nelietderīgi, tie nav vērsti uz ekonomikas atveseļošanos, bet gluži pretēji - uz strupceļu, ka tie tikai pasliktinās uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību utt. Varētu šķist, ka valdībā sēdošie neko nesaprot, neraugoties uz daudz dažādu ekspertu, kā arī uzņēmēju aizrādījumiem, un arvien biežāk nu jau arī izmisīgiem kliedzieniem. Tomēr šo konsolidācijas pasākumu izvēles anatomija ir krietni vien ciniskāka.

Jāatceras, ka, veidojot pašreizējo Valda Dombrovska (Vienotība) valdību, galvenās reformējamās nozares tika ZZS - to nevar noliegt. Acīmredzot šādā veidā Vienotību veidojošās partijas centās atkratīties no atbildības par nepopulāriem lēmumiem, taču būtiski pārrēķinājās. Tā vietā, lai atteiktos no dalības šādā valdībā, ZZS piekrita it kā sev neizdevīgam valdības modelim, bet jau nākamajā brīdī faktiski sāka diktēt noteikumus gan Dombrovskim, gan valdībai kopumā. Sistēma vienkārša - ZZS ir gatava piekrist nodokļu sloga palielināšanai, bet pat dzirdēt negrib ne par kādām reformām, piemēram, jau daudzkārt pieminētajā veselības aprūpē un izglītībā, ko labprāt gribētu Vienotība. Savukārt Dombrovskis acīmredzot ir pārāk mīkstčaulīgs, lai ierādītu ZZS mazākumpartnera vietu koalīcijā. Iespējams, premjers ļoti labi saprot, ka, šai valdībai krītot, ir iespējama jauna, kurā joprojām strādātu ZZS, taču diez vai tajā būtu Vienotība.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Kad māja uzbūvēta - visi parasti ir gudri. Nevajadzēja tā, vajadzēja šitā. Bet dzīve ir dzīve – pilnīgi visu paredzēt grūti. Tomēr iespējami gan. Kas attiecas uz projektēšanu, tad esmu apkopojis dažus praktiskus padomus no savas pieredzes, kā izvairīties no pierastās situācijas, kad pēc tehniskā projekta izstrādes un apstiprināšanas nākas secināt – projektā paredzētais būtiski pārsniedz budžeta iespējas, un projektu pēdējā brīdī vai nereti pat būvniecības laikā nākas pārstrādāt. Tiek zaudēts laiks, izmesti vējā iepriekš ieguldītie līdzekļi un jāsamaksā vēl par pārprojektēšanu. Tomēr pats būtiskākais - cieš pārstrādātā projekta kvalitāte - un tas ir diezgan sāpīgi ikkatrai iesaistītajai pusei.

Iesākumam vēlos ieteikt klusos telefonus izspēlēties jau bērnudārzā. Kāpēc? Bieži vien, neskaitot pašu pasūtītāju, projekta izstrādē ir daudz iesaistīto pušu – ģenerāluzņēmējs, arhitekts, apakšuzņēmēji, konsultanti, projektu skaņojošās institūcijas utt. Gribot negribot rodas kluso telefonu efekts - viens pateica, otrs papildināja, trešais pārprata, ceturtais vispār nesaprata. Tālab ļoti svarīgi, lai visi projektā iesaistītie sadzird un – kas vēl jo svarīgāk – saprot cits citu.

Lai saprastu cits citu un lai pēc projektēšanas beigām nebūtu nepatīkamu pārsteigumu neplānotu izmaksu un kavētu termiņu ziņā, mans ieteikums ir piesaistīt ekspertu. Šajā gadījumā ar vārdu «eksperts» es domāju cilvēku, kurš nav ne projektēšanas inženieris, nav būvētājs, bet no vienas puses pārzina tehnoloģijas un pasaules tendences, kā arī zina, cik tās maksās un kā tās strādās un no otras puses spēj iedziļināties klienta biznesa specifikā. Būtībā tas ir pasūtītāja advokāts projekta izstrādes laikā. Skaidrs, ka nav daudz tādu kompleksu uzņēmumu, kas var piedāvāt gan projektētāju, gan būvnieku, gan ekspertu pakalpojumus, tomēr mana pieredze liecina, ka tas būtiski ietaupa pasūtītāja līdzekļus un laiku un ļauj iegūt kvalitatīvāku rezultātu Ja projekts ir gana apjomīgs, iespējams atmaksāsies šādu ekspertu nolīgt pasūtītājam pašam.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(316).jpg

Dzīvot ir labi, betlabi dzīvot - vēl labāk! Tā, pārfrāzējot krievu kino klasiku, var raksturot Ekonomikas ministrijas vēlmi veikt iepirkumu nepilna pusmiljona latu apmērā, lai iegādātos veselības apdrošināšanas polises šīs ministrijas un tās pakļautības iestāžu darbiniekiem.

Jāatgādina, ka savulaik, sākoties krīzei Latvijā, tika noteikts dažādu ekstru aizliegums valsts sektorā - ballīšu rīkošana, prēmiju izmaksa, veselības apdrošināšanas polišu iegāde utt. Droši vien iespaidojoties no daļas politiķu priekšvēlēšanu saukļiem, kuros bija ietverti apgalvojumi, ka Latvijā krīze beigusies un tagad notiek teju vai strauja attīstība, Ekonomikas minsitrija ir nospriedusi, ka pamazām varētu sākt atgriezties arī pie dažādiem bonusiem. Turklāt šīs iestādes darbinieki acīmredzot ir tik lielā mērā nocietušies pēc kaut kā, kas būtu apmaksāts no nodokļu maksātāju kabatām, ka nav pamanījuši - arī nākamā gada valsts budžets joprojām būs jākonsolidē. Atbilstoši Latvijas Bankas aplēsēm - 100 līdz 130 miljonu latu apmērā. Protams, nav šaubu, ka apdrošināšanas kompānijas, dzirdot ziņu, ka ministriju darbinieku rokas atkal sniedzas no budžeta līdzekļiem apmaksātu polišu virzienā, var priecāties - nevar noliegt, ka valsts iestādes tā saucamajos treknajos gados apdrošinātājiem bija ienesīgi klienti. Nav arī žēl, ka tiek izrādīta interese par valsts sektorā strādājošo veselības apdrošināšanu, it īpaši ņemot vērā, ka, maksājot «pa tiešo» par medicīnas pakalpojumiem, nākas šķirties no ļoti lielām summām, bet mediķi atzīst, ka mūsu sabiedrība kļūst arvien slimāka (šoreiz ar to saprotot fizisku saslimšanu).

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Jūras laivas izpilddirektore Luīze Šulca. Jūras laivas ir ģimenes uzņēmums, kas radies no vaļasprieka. «Tas nav vienkārši bizness, tas ir mūsu dzīvesveids. Mēs paši vienlaicīgi esam gan tūrisma produkta piedāvātāji, gan patērētāji, jo laivošana un «jūrā iešana» ir visas mūsu darbošanās pamatā. Mēs zinām, ko šajā vaļaspriekā mēs gribētu kā laivotāji saņemt, tādēļ arī zinām, ko citi gaida no mums,» stāsta L. Šulca.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Gluži loģiski, kurš gan vēl pārzinās uzņēmuma un mūsu laivotāju vajadzības, ja ne mēs paši. Nevar būt vēl interesantāka un aizraujošāka darba par to, kuru dari ar prieku.

Pagājušajā nedēļā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā informācijā norādīts, ka 2011. gadā fizisko maksātnespējas procesu skaits ir pārsniedzis juridisko personu maksātnespējas procesu skaitu un tuvākajā laikā šāda tendence arī saglabāsies.

Gluži loģiski, jo iepriekšējais Maksātnespējas likums neparedzēja iespēju kārtot maksātnespēju tiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā zaudējuši darbu un nespēj nosegt kredītmaksājumus par vienīgā mājokļa iegādei ņemto aizdevumu, patēriņa kredītiem vai citām salīdzinoši nelielām saistībām. Tagad šāda iespēja ir, un cilvēki to, grūtību spiesti, izmanto.

Jaunais Maksātnespējas likums ir krietni liberālāks nekā iepriekšējā tā versija. Tas ļauj šeit salīdzinoši «lēti» bankrotēt gan vietējiem pilsoņiem, gan mūsu kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem, gan arī citu valstu pilsoņiem.

Tomēr prakse liecina, ka (diemžēl jāteic – gluži ierasti) liberālā pieeja tiek izmantota savtīgi un pat negodīgi, radot jaunas makroekonomiskas problēmas, nevis tikai atrisinot salīdzinoši nelielos mikrolīmeņa sarežģījumus. Patlaban «bankrotē» visdažādākie cilvēki – sākot no policijas darbinieces Latgalē, kurai ir 16 000 latu parāds par vienīgo mājokli un dažiem patēriņa kredītiem, un beidzot ar tādiem, kuriem ir daudzmiljonu saistības, un diez vai tās radušās, iegādājoties savu ģimenes mājokli. Pēdējā laika tendence liecina, ka arvien vairāk maksātnespējas procesus uzsākušo cilvēku ir tādi, kuriem vairs nekas nepieder un ir tikai dažāda mēroga saistības, - lielākoties viņu īpašumus pārņēmušas kredītiestādes vai arī īpašumi pārdoti izsolēs un palikusi daļa kredīta, kas vēl jānomaksā.

Attīstība, inovācija, augsta pievienotā vērtība ir Latvijas uzņēmumu ekonomiskās transformācijas praktiskais skaidrojums. Kā saprast, ko var uzlabot un kā var efektivizēt uzņēmuma darbību, kā var celt uzņēmuma produktivitāti - tie ir jautājumi, kas ir gan lielu, gan mazu uzņēmumu dienaskārtībā un uz kuriem atbilžu nereti pietrūkst.

Uzņēmuma Helve specializācija ir piegādāt inovācijas Latvijas lielajiem uzņēmumiem, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi par to, kur inovācijas atrast un kā produktivitāti var celt, pat neinvestējot naudu, Helve partnerei un līdzdibinātājai Līvai Pērkonei.

Kas ir Helve?

Helve ir inovāciju vadības uzņēmums, kas radīts ar misiju palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem nest savu vārdu pasaulē un piesaistīt investīcijas. Darbojamies kopā ar lielajiem uzņēmumiem, valsts iestādēm, organizācijām un palīdzam izveidot tādu kā inovāciju ceļa karti attīstībai.

Nepieminējāt vidējos un mazos uzņēmumus, kā ar tiem?

Patlaban vārds inovācijas ir tāds ļoti populārs, gluži vai modes teiciens. Praktiski šis vārds nozīmē izaugsmi. Jebkurš uzņēmums, kurš atsakās no iespējas attīstīties, nonāk stagnācijas fāzē. Ja nu uzņēmums saprot, ka attīstīties vajadzētu, tad nākamais solis ir saprast konkrētas tam piemērotas metodes izaugsmei. Kā augt ir iespējams? Primāri uzdevums ir augt straujāk nekā konkurentiem. Tas savukārt nozīmē meklēt gudrākus un efektīvākus veidus attīstībai. Šis brīdis, kad apjēga par attīstības nepieciešamību ir iestājusies, ir tas, kad Helve var palīdzēt. Nevar jau teikt, ka arī lielajiem uzņēmumiem ir pilnīgi skaidrs, kā realizēt attīstības vajadzību. Nav arī tā, ka mēs visu varam pateikt priekšā. Priekšplānā ir divi attīstības virzieni. Pirmais ir iekšējās inovācijas, kas ļauj iegūt jaunu biznesa produkta potenciālu, kā palīdzēt darbiniekiem strādāt efektīvāk, kā automatizēt iekšējos procesus, kā ieviest mākslīgo intelektu uzņēmumā, kā varam palīdzēt saviem darbiniekiem dot jaunas prasmes, kā pārņemt veiksmīgāko pieredzi no citiem. Šis pirmais virziens ir aktuāls visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to izmēra. Interese par attīstību diemžēl ir proporcionāla uzņēmuma, organizācijas lielumam. Proti, jo tas lielāks, jo vairāk mēģina domāt par attīstības iespējām. Otrs virziens ir tas, ko dēvējam par atvērtajām inovācijām, kas vairāk ir aktuāls lielajiem uzņēmumiem vai organizācijām. Tas ir veids, kā meklēt jaunas attīstības iespējas kopā ar kādu ārēju sadarbības partneri. Tā arī ir Helve sadarbības atslēga ar lielajiem uzņēmumiem - mēs palīdzam atrast vajadzīgo jaunuzņēmumu, kas jau kaut ko no nepieciešamā ir realizējis.

Lai gan visiem labi zināms teiciens par mācīšanos no citu kļūdām, nereti par tām neveiksmēm, kas nav publiski labi redzamas, uzņēmēji nelielās; tomēr skaidrs kā diena – kļūdas ir pieredze

13. oktobris pasaulē ir zināms kā kļūdu atzīšanas vai svinēšanas diena (Day for Failure). Īpaši aktīvi un atvērti savu kļūdu atzīšanā ir tehnoloģiju jaunuzņēmumu jeb startup dibinātāji, jo tieši šajā industrijā uzņēmēji piedzīvo daudz kļūdu un neveiksmju, jo reti kad ir zināms precīzs biznesa modelis, produkts un klients. Šīs dienas mērķis ir vairot atvērtību pret kļūdīšanos, pieņemt neveiksmes un neuzskatīt tās par traģēdiju, bet gan par dabisku dzīves un biznesa sastāvdaļu.

DB galerijā varat aplūkot vairāku uzņēmēju kļūdu pieredzi.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Pirmais, kas nāk prātā, domājot par nodokļu reformu, ir vecais teiciens – gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Tomēr pat eksperti nav vienisprātis – vieni ir par, citi – pret. Kuram viedoklim pieslieties?

Nevienam! Vislabāk ir izstrādāt savu viedokli. To var izdarīt, ikvienu piedāvājumu novērtējot trīs parametros – risinājuma atbilstība izvirzītajiem mērķiem, salīdzinājums ar tiešajiem konkurentiem, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumu un zaudējumu identificēšana. Ja piedāvātais risinājums, mūsu gadījumā - nodokļu reforma, saņem pozitīvu novērtējumu visos trijos aspektos, var apgalvot, ka tā ir laba. Piedāvāju savu nodokļu reformas analīzi visos trīs parametros.

Uzsākot nodokļu reformas izstrādi, valdība izvirzīja sekojošus mērķus – stiprināt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un nodrošināt papildus resursus. Manuprāt, kļūda tika pieļauta jau pašā mērķu izvirzīšanas procesā, jo esošās reformas ietvaros nav izvērtēta valsts ekonomikas attīstība un iedzīvotāju labklājības vairošana ilgtermiņā, kas ir jebkuras nodokļu sistēmas nozīmīga sastāvdaļa. Vēl viens aspekts, kas nav ņemts vērā, ir nodokļu sistēmas stabilitātes jautājums. Ja sistēma pastāvīgi tiek mainīta vai koriģēta, tas rada nestabilitātes apziņu gan darba ņēmējos, gan darba devējos un ekonomikā kopumā.

Ir teiciens, ka izcilība nav prasme, bet gan attieksme, un man tas šķiet ļoti atbilstošs, runājot par reputāciju - gan uzņēmumu, gan arī šajā gadījumā par augstskolu un augstākās izglītības tēlu.

Nevaru piekrist apgalvojumam, ka publiskās diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti un nepieciešamajām pārmaiņām varētu iedragāt augstākās izglītības un augstskolu reputāciju.

Priekšstats, ka labas reputācijas pamatā ir nemaldīgums un nekļūdīgums it visā, savu kļūdu noliegšana un nepamatota turēšanās pie ierastā - nav ilgtspējīgas reputācijas pamatā. Tieši pretēji – šāds tēls grauj reputāciju. Un otrādi - spēja pašiem identificēt problēmas un jaunus izaicinājumus, piedāvāt risinājumus un nākotnes vīziju, negaidot, ka to izdarīs kāds no malas, liecina par ikvienas nozares briedumu un kompetenci. Tas sabiedrības acīs tikai stiprina nozares reputāciju.