Lai piesaistītu Latvijai vairāk kravu, jāatjauno Lietuvas dzelzceļa demontētais sliežu posms Mažeiķi-Reņģe, tomēr šajā jautājumā ilgstoši nav nekādas skaidrības.
To laikrakstam Dienas bizness norāda gan eksperti, gan kravu pārvadājumos šajā posmā ieinteresētās puses kā Liepājas SEZ un Latvijas dzelzceļš. Iespējamo sankciju noskaņā arī Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko DB sacīja, ka Baltkrievija ir gatava būtiski palielināt savu preču tranzītu caur loģistikai visizdevīgākajām Latvijas ostām, tomēr tam nepieciešams atjaunot 2010. gadā demontēto sliežu posmu Mažeiķi-Reņģe.
Savu sacīto vēstnieks pamato ar to, ka Klaipēdas osta - ģeogrāfiski vistuvākā osta Baltkrievijai - ir faktiski pilnībā noslogota un tur būtisks kravu apjomu palielinājums nav iespējams, taču tādējādi papildu kravas varētu tikt novirzītas uz tādā pašā attālumā esošo Liepājas ostu. «Lai tas notiktu, ir nepieciešama ne tikai Baltkrievijas vēlme, bet arī Latvijas ieinteresētība. Šobrīd līdz Liepājas ostai attālums pa dzelzceļu ir 1077 km, taču šo pārvadājumu attālumu var samazināt par 300 km. Lai to panāktu, Latvijas un Lietuvas amatpersonām ir jāvienojas par nojauktā dzelzceļa sliežu posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu,» tā A. Gerasimenko. «Mums nav būtiski, kas to atjauno - Latvijas vai Lietuvas dzelzceļa kompānija, vai abas kopā. Svarīgi, ka ir šis sliežu ceļš, un tādējādi Liepājas osta varētu papildus saņemt Baltkrievijas kravas pat vairāku miljonu tonnu apmērā, kas kopējo kravu apgrozījumu Liepājas ostā labvēlīga attīstības scenārija gadījumā varētu palielināt vismaz par 30% salīdzinājumā ar pašreizējo,» skaidro A. Gerasimenko. Ar Liepājas ostas vadību par to Baltkrievijas pārstāvji jau ir runājuši, un ir atrasti arī ir vairāki iespējamie risinājumi, kuri apmierina abas puses. «Ja būs izdevīgi, tad pārkraušanas termināli var celt arī Baltkrievija, ja ne, to var darīt Latvijas uzņēmēji vai pati ostas pārvalde,» tā A. Gerasimenko. Viņš domā, ka arī Rīgas ostai ir vēl iespējas palielināt ar Baltkrieviju saistīto preču pārkraušanu.