Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

No šodienas par zvērinātu advokātu biroja Borenius konsultantu kļuvis konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, liecina medijiem sniegtā informācija.

Viņš sniegs konsultācijas konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību un administratīvā procesa jautājumos.

E. Pastars ir pildījis juridiskā padomnieka pienākumus Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajā birojā, pārstāvējis Saeimu daudzos procesos Satversmes tiesā. E. Pastars arī piedalījies vairāku likumu un likumu grozījumu izstrādē, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbību regulējošo likumu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma, Attīstības plānošanas sistēmas likuma, Būvniecības likuma, Iesniegumu likuma, Informācijas tehnoloģiju drošības likuma sagatavošanā un pieņemšanā. Bijis Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos, kā arī strādājis Satversmes tiesā.

Lai atlaistu 10. Saeimu, pietiktu, ja uz Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosināto referendumu par parlamenta atlaišanu, atnāktu trīs cilvēki.

To šovakar LTV ziņu speciālizlaidumā atzina konstitucionālo tiesību eksperti Jānis Pleps un Edgars Pastars, atzīstot, ka teorētiski prezidenta lēmumu vēl ir iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā.

Centrālā vēlēšanu komisija par tautas nobalsošanas datumu lems nākamnedēļ, bet, iespējams, tā varētu notikt 30. jūnijā.

Konstitucionālo tiesību eksperti J. Pleps un E. Pastars arī pieļāva, ka gadījumā, ja nākamnedēļ Saeima nepārvēl V. Zatleru Valsts prezidenta amatā, nākamais prezidents tīri teorētiski varētu atcelt sava priekšteča lēmumu par parlamenta atlaišanu.

Viņi arī neslēpj, ka šī ir unikāla situācija, tādēļ par vairākiem jautājumiem vēl būtu jādiskutē konstitucionālo tiesību ekspertiem.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Visas nedēļas garumā, no 11. līdz 15. martam, individuāli praktizējoši advokāti un viņu palīgi visā Latvijā sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas. Bezmaksas juridiskās palīdzības dienas jau ceturto gadu organizē Latvijas Zvērinātu Advokātu padome.

Tradīcija sniegt bezmaksas juridiskās konsultācijas Advokatūras dienas ietvaros tiek iedibināta ar mērķi popularizēt zvērināta advokāta profesijas misiju - darboties sabiedrības interesēs, sniedzot tai efektīvu juridisko palīdzību.

Šogad bezmaksas konsultācijas sniedz vairāk nekā 20 zvērinātu advokātu biroji un vairāk nekā simts zvērināti advokāti un viņu palīgi visā Latvijā. Saraksts ar zvērinātu advokātu birojiem, individuāli praktizējošiem zvērinātiem advokātiem un viņu palīgiem, advokātu kontaktinformācija un konsultāciju jomas pieejamas Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes (ZAP) mājas lapā. Informācija izdrukātā veidā pieejama arī ZAP metodiskajā kabinetā Rīgā, Brīvības bulvārī 34.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Valsts prezidents Valsts Zatlers piektdien nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parlamentā pieņemtos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas bija nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta neatkarību, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Zartlers lūdz Saeimu likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt un izvērtēt Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļus un priekšlikumus.

Preses dienestā norādīja – lai arī Satversmes tiesa deva likumdevējam sešu mēnešu termiņu normatīvā regulējuma trūkumu novēršanai, likumprojekta izskatīšana Saeimā notika tikai šogad maijā. Tādējādi Saeimai bija atvēlēts salīdzinoši maz laika likumprojekta saskaņošanai ar konstitucionālajām institūcijām un tiesībsargu, nesagaidot Tieslietu padomes viedokli.

Valsts prezidents saņēma Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumus pret likuma saturu, kuros pausts, ka 26.maijā pieņemtais likums nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un vēl vairāk ierobežo konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu procesu. Šim viedoklim Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā sanāksmē par iespējamu likuma caurlūkošanu pievienojās arī tiesībsargs un Satversmes tiesas pārstāve.

Rīgas domes priekšsēdētājs sasaucis Rīgas domes ārkārtas sēdi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks pirmdien, 29. septembrī sasauks Rīgas domes ārkārtas sēdi, tā kā šā gada 24. septembrī LR Finanšu ministrija (FM) pieprasīja Rīgas domei līdz 29. septembra pulksten 10.00 akceptēt vai noraidīt ministrijas izstrādāto vienošanās protokolu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 2009. gadam.

Vienošanās protokolā tostarp ir noteikta iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. LR FM izstrādātais nodomu protokols paredz, ka Rīgai nākamā gada iemaksas pieaugums būtu lielāks par 15 miljoni latu, salīdzinot ar šo gadu, jeb varētu sasniegt 68.1 miljonu latu.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.

Konstitucionālo tiesību komisija atzinusi, ka atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tādējādi stiprinot valsts konstitucionālos pamatus! Tā ir atzinis šīs komisijas vadītājs, jurists Egils Levits, un, protams, ir labi, ka tā ir nonākusi pie šāda secinājuma, kas ļauj domāt vai vismaz cerēt, ka kaut kad nākotnē tiešām tiks arī pieņemts attiecīgs lēmums.

Jautājums par to, ka Satversmē būtu nepieciešami negrozāmie punkti, aktualizējās, kad atsevišķi nepilsoņi, kuriem ir bijusi saķeršanās ar tiesībsargājošajām iestādēm, pamanījās sarīkot referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Par laimi, referendums izgāzās, taču paradoksālā kārtā to atbalstīja Rīgas mērs, bet Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paziņoja, ka tautas nobalsošanu Latvijā varot ļaut rīkot kaut vai Jaunzēlandes pilsoņiem, un nekā nosodāma tur neesot. Šāda divu augsta līmeņa amatpersonu attieksme vien liek domāt, ka ir tomēr atsevišķi likumdošanas aspekti, kas būtu jānosaka par negrozāmiem. Piemēram, Satversmes pirmais pants, kurā skaidri pateikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vai arī otrais, kurā ir noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Kā mēdz teikt - drošs paliek nedrošs, lai kādam neienāktu prātā sarīkot referendumu par šiem punktiem un nenotiktu vēl kāds psihopātisks gara lidojums, kā tas bija saistībā ar valsts valodu. Šeit situācijai ir jābūt līdzīgai kā ar pelikāniem, kuri pirmo reizi nonākuši zoodārzā - vispirms viņiem apgriež spārnus un tikai pēc tam izrāda, kāda būs jaunā mājvieta, kur un cikos dabūjams ēdiens utt.

Viena no aktuālām diskusijām saistībā ar Saeimas vēlēšanām un kandidātu vētīšanu premjerministra amatam ir par ievēlēto deputātu pielaidi valsts noslēpumam – vai Saeimā ievēlētiem deputātiem tā pienākas automātiski vai nē, vai neiznāk tā, ka dienestiem ir lielāka teikšana nekā tautai, kas leģitīmās vēlēšanās izraudzījusies savus priekšstāvjus.

Partijas KPV LV deputāts Didzis Šmits pat tvīto: tautas vēlētu pārstāvju tiesību ierobežošana bez tiesas lēmuma ir demokrātijas pārkāpums. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, komentējot izskanējušos viedokļus, uzsver, ka jānošķir divas lietas. Pirmā – par Saeimas deputātiem var būt visi, kas ievēlēti parlamentā. Otrā - ir pilnīgi leģitīmi, ka ir klasificēta informācija, kura nav pieejama visiem deputātiem. Turklāt visiem parlamentāriešiem arī nav nepieciešamības pēc pielaides valsts noslēpumam, jo viņiem savā darbā ar to nemaz nenākas saskarties.

Taču ir pilnīgi leģitīmi, ka šāda pielaide ir nepieciešama, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. Tāpat pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama ministriem un premjeram, citādi viņu darbs ir ļoti apgrūtināts. E. Pastars gan norāda, ka nevienā likumā tieši nav noteikts, ka kritērijs ministra vai premjera amata ieņemšanai ir pielaide valsts noslēpumam, taču faktiski bez šādas pielaides premjers savus amata pienākumus pilnvērtīgi pildīt nevar. Lielais jautājums ir, vai cilvēkiem, kas ievēlēti Saeimā un kas ir premjera amata kandidāti, pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski. E.Pastars skaidro, ka Latvijas Republika nav izvēlējusies šādu ceļu un pielaides piešķiršanai ir izvirzīti citi kritēriji, nevis ievēlēšanas fakts. Tādēļ, pēc E. Pastara domām, svarīgākais ir, lai šie kritēriji būtu pamatoti, objektīvi un samērīgi.

«Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis,» sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā sacījis apcietinātais Deniss Čalovskis.

Pagājušā gada 4. decembrī, nolaižoties ar trosēm no jumta, specvienības kaujinieki ielauzās sestā stāva dzīvoklī Imantā un apcietināja 27 gadus veco rīdzinieku. Viņš tiek turēts aizdomās par smagu kibernoziegumu - viņš, vēl kāds Krievijas pilsonis un kāds Rumānijas pilsonis radījuši datorvīrusu Gozi, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru.

«Tagad man ir ļoti daudz laika - dienas un naktis. Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē - nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas,» sacījis D. Čalovskis.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Jūrmalas domnieki izplatījuši paziņojumu, kurā prasa, lai pilsētas mērs Raimonds Munkevics sasauc ārkārtas domes sēdi, lai lemtu par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kā arī vairākiem sociālajiem jautājumiem, kas skar pabalstu izmaksas mazturīgajiem.

Tikmēr kūrortpilsētas galva ietiepīgi atsakās sasaukt sēdi gan kārtējo, gan ārkārtas domes sēdi.

DB jau rakstīja, ka Jūrmalas domē saņemts iesniegums ar lūgumu sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai balsotu par mēra atstādināšanu no amata. Par neuzticības izteikšanu Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam parakstījušies astoņi no 15 deputātiem,- TB/LNNK domnieki A.Tampe un J. Griķis, TP domnieki Z. Starks un A. Kalnciems, D. Urbanovičs (LSDSP), A. Kondratjuks (ievēlēts no LPP), J. Kuzins (ievēlēts no Dzimtenes) un Ģ. Trencis (b/p). Kā galvenos iemeslus vadības maiņai deputātu vairākums min problēmas ar darba organizāciju domē.

Astoņi minētie domnieki baidās, ka Jūrmalas pilsētas budžeta ienākumu plāns netiek pildīts, un nelietderīgu tēriņu dēļ Jūrmalas domei 2008.gada beigās varētu pietrūkt līdzekļu sociālo pabalstu un algu izmaksai.

Nespēdami piespiest Jūrmalas mēru sasaukt ārkārtas sēdi, kurā lemtu par pašvaldības līdzfinansējumu Eiropas Savienības apmaksātajiem projektiem, Jūrmalas deputāti šodien vērsās reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā ( RAPLM), lai izteiktu savas pretenzijas pret notiekošo Jūrmalas domē.

Domnieki ir sašutuši par nelietderīgi iztērēto naudu.

DB jau rakstīja, ka Jūrmalas domnieki izplatījuši paziņojumu, kurā prasa, lai pilsētas mērs Raimonds Munkevics sasauc ārkārtas domes sēdi, lai lemtu par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kā arī vairākiem sociālajiem jautājumiem. Kūrortpilsētas galva ietiepīgi atsakās sasaukt sēdi gan kārtējo, gan ārkārtas domes sēdi. Atgādinām, ka Jūrmalas domē saņemts iesniegums ar lūgumu sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai balsotu par mēra atstādināšanu no amata. Par neuzticības izteikšanu Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam parakstījušies astoņi no 15 deputātiem. Kā galvenos iemeslus vadības maiņai deputātu vairākums min problēmas ar darba organizāciju domē.

airBaltic vadītājs un viens no līdzīpašniekiem Bertolts Fliks šodien neieradīsies uz valdības sēdi, kurā viņam būtu dota iespēja skaidrot jautājumu par situāciju aviokompānijā.

B.Fliks ar advokātu starpniecību atsūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā prasa valdības garantijas, ka, ierodoties, netiks arestēts, Db.lv atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, gan piebilstot, ka teorētiski B.Fliks vēl var ierasties. Uz jautājumu, vai valdība dod un vai dotu šādas garantijas, M.Panke atzina, ka, saskaņā ar likumu, tiesībsargājošās iestādes darbojas neatkarīgi no valdības, valdības kompetencē nav iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbībā.

«Līdz ar to prasīt valdībai šādas garantijas ir absurdi,» tā viņš. BAS pārstāvis Juris Pētersons Db.lv atzina, ka BAS rīcībā nav informācijas, ka B.Fliks ieradīsies uz valdības sēdi, turklāt BAS šādu uzaicinājumu nav saņēmis.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 13. septembrī atlikusi krimināllietas izskatīšanu, kurā par krāpšanu lielos apmēros apsūdzētas deviņas personas. Uz tiesas sēdi nebija ieradušies apsūdzētie A. Pupainis un A. Anufrijevs, uz nākamo sēdi viņus nogādās piespiedu kārtā.

Apsūdzētie ir: Dmitrijs Fjodorovs, Aleksejs Anufrijevs, Arvīds Pupainis, Nikolajs Jurčenko, Raina Čača, Juris Bakāns, Aldis Iekļavs, Ēriks Aņisimovičs un Viktors Gornaks.

Ē. Aņisimovičs atrodas slimnīcā un ārstniecības iestādes izraksts liecina, ka pacients tiks izrakstīts 14. 09. Tiesa apmierināja prokurora lūgumu un nolēma uz nākamo tiesas sēdi 17. 09. Pupaini un Anufrijevu nogādāt piespiedu kārtā, Db.lv informēja Augstākā tiesa.

Krimināllietu tiesu palāta lietu bija paredzējusi skatīt no 10. - 21. septembrim. 10. septembrī lietas izskatīšanu atlika, jo uz tiesas sēdi nebija ieradušies divi apsūdzētie - Ē. Aņisimovičs slimības dēļ un A. Pupainis bez attaisnojoša iemesla. Tiesa atlika lietas izskatīšanu līdz šodienai, lai noskaidrotu Aņisimoviča veselības stāvokli un iespējas piedalīties tiesas sēdē un atkārtoti uzaicinātu uz tiesas sēdi Pupaini.

Trešdien Prāgas ielās izgājuši tūkstoši čehu, lai protestētu pret augstajām enerģijas cenām.

28.septembris, kad tiek svinēta Čehijā Valstiskuma diena, ir brīvdiena, un dažādas labējo un kreiso ekstrēmistu partijas un organizācijas, kā arī citi margināļi, tajā skaitā komunisti, atkal sarīkojuši protesta demonstrāciju, līdzīgu tai, kas tika rīkota septembra sākumā un kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Protesta akcijas oficiālie rīkotāji ir apvienība "Čehijas Republika pirmajā vietā!", kas iestājas pret valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO un pieprasa, lai Čehija pasludinātu sevi par neitrālu valsti.

Virs demonstrantu galvām, kas pulcējušies vienā no Prāgas galvenajiem laukumiem, plīvo neskaitāmi Čehijas karogi, un uz viņu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā: "Izbeidziet komēdiju!"

Norvēģija premjerministrei Ernai Sūlbergai par karantīnas režīma noteikumu pārkāpumu piemērots 20 000 kronu (2000 eiro) naudassods, jo viņas 60 gadu dzimšanas dienas svinībās biji lielāks cilvēku skaits, nekā tas atļauts noteikumos, piektdien pavēstīja policija.

Naudassods piemērots saistībā ar divām svinību norisēm februāra beigās slēpošanas kūrortā Geilo. Tajās bija pulcējusies premjeres ģimenes locekļi.

Viena pārkāpuma epizode bijusi restorānā, bet otra kādā īrētā namā, kur svinību dalībnieki pulcējušies suši maltītei.

Katrā no šīm reizēm sapulcējušies 13-14 cilvēki, tomēr atbilstoši karantīnas prasībām cilvēku skaits nedrīkstēja pārsniegt desmit.

Sūlberga par notikušo atvainojās uzreiz, kad par to uzzināja plašāka sabiedrība.

"Man vajadzēja zināt labāk," raidsabiedrībai NRK sacīja premjere.

"Tādam cilvēkam kā man, kas citiem katru dienu stāsta par aizsardzību pret infekciju, noteikumus vajadzēja zināt labāk," atzina Sūlberga.

Tuvu diviem tūkstošiem cilvēku ar plakātiem pulcējušies piketā pie Saeimas. Plakātos, piketētāji, prasa valdību pildīt algu paaugstināšanas grafikus.

Piektdien, 26. septembrī notiek vairākas protesta akcijas. Pie Saeimas ēkas piketē skolotāji un mediķi, bet vēlāk notiks policistu pikets, raksta Diena.

Plakāti vēsta: „Maināmies ar algām, un tad tās iesaldēsim”, „Ja vara traucē sabiedrībai – priekš kam tāda vara?”, „Algas atkausēt, ministrus iesaldēt”, „Ja mūsu dzīve ir skumja, tad vismaz alga ir smieklīga”, „Godmaņa solījums zinātnei – ziepju burbulis”, „Nelieciet mums braukt uz ārzemēm”.

Ar skolotājiem un mediķiem, kas pulcējušies pie Saeimas, runāja Saeimas deputāti: Kārlis Leiškalns, Vaira Paegle, Aija Barča, Krišjānis Kariņš, Ingrīda Circene, Jakovs Pliners, Aigars Štokenbergs, Sandra Kalniete, Jānis Strazdiņš, Pauls Putniņš.

Rīgas apgabaltiesa 27.jūnijā atstāja spēkā drošības līdzekli – apcietinājumu, restorānu tīkla «Vairāk saules» informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam Edgaram Štrombergam.

IT speciālista aizstāvis Mareks Halturins medijiem norādīja, ka pirmās instances tiesā, skatot drošības līdzekli, netika prasīts piemērot drošības līdzekli - drošības naudu, tādēļ arī šodien to nevarēja prasīt. Viņš gan piebilda, ka tiesai tika pieteikts lūgums piemērot drošības naudu 10 000 - 30 000 eiro apmērā. Tāpat viņš norādīja, ka tiesa neņēma vērā faktu, ka par Štrombergu ir gatavi galvot vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Halturins uzsvēra, ka, viņa ieskatā, apsūdzība ir nepamatota. Viņš piebilda, ka Štrombergs neatzīst savu vainu.

Štrombergam piemērotais drošības līdzeklis tiesai būs jāpārskata pēc diviem mēnešiem, skaidroja aizstāvis.Sēdes laikā pie apgabaltiesas ēkas norisinājās Štrombergam veltīta atbalsta akcija, kurā piedalījās restorāna «Vairāk saules» darbinieki, kā arī citi aktīvisti. Aģentūra LETA novēroja, ka akciju apmeklēja apmēram 60 cilvēku. Halturins aģentūrai LETA iepriekš atklāja, ka tiesa Štrombergam apcietinājumu piemēroja, jo tās ieskatā viņš varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.

Lauksaimnieku protesta akcija šodien noritējusi 29 vietās visā Latvijā un tajā piedalījušās vismaz 1580 tehnikas vienības. Šādu informāciju sniedza Zemnieku saeima, piebilstot, ka akcija noritējusi mierīgi, korekti un pozitīvā gaisotnē.

"Latvijas lauki ceļas kājās. Šī bija mierīga brīdinājuma akcija ar cerību, ka atradīsies ne tikai dzirdīgas ausis, lai uzklausītu, bet arī gudras galvas, lai problēmas risinātu. Taču situācija laukos ir dramatiska, un lauksaimnieku prasības jāpilda nekavējoties. Ja tās netiks pildītas, lauksaimniekus kontrolēt jau būs grūti," norāda Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Liels skaits lauksaimnieku pulcējušies Jelgavā (400 dalībnieku ar 295 transporta vienībām), Aglonā (300 cilvēki ar 90 transporta vienībām), Liepājā (ap 250 cilvēku), Tukumā (100 transporta vienības), Talsos (120 transporta vienības).