Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Grupas Rammstein koncerts, kas rīt, 7. februārī, norisināsies Arēnā Rīga, ir izpārdots.

Vācijas superzvaigznes Rammstein Rīgā ieradīsies ar labāko dziesmu koncertu Made In Germany 1995 – 2011, un organizatori sola arī iespaidīgus specefektus Rammstein labākajās tradīcijās.

Kopš turnejas izziņošanas biļetes uz Rammstein koncertiem esot izpārdotas gandrīz visās pilsētās.

Arēnas Rīga durvis koncerta apmeklētājiem tiks atvērtas plkst. 18.00. Koncerta iesildītāji - zviedru grupa Deathstars uz skatuves kāps 19.30, bet Rammstein uzstāšanās sāksies plkst. 20.30.

Visas biļetes uz grupas koncertu Rīgā ir izpirktas un līdz ar to Arēnas Rīga kasē koncerta dienā biļetes nebūs nopērkamas.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Ar reti izplatītu praksi - koncertu saviem klientiem - klajā nācis ātro kredītu devējs SMScredit.lv, 18. februārī Arēnā Rīga rīkojot koncertu Mīlestība īstajā brīdī. Bažas radījis fakts, ka ielūgumi uz koncertu ir dāvana, veicot aizņēmumu, raksta laikraksts Diena.

1. februārī ielūgumi uz koncertu jau bija beigušies, ziņojis SMScredit.lv.

Plānots, ka koncertā piedalīsies virkne Latvijā pazīstamu mūziķu, arī Intars Busulis, Aija Andrejeva, grupa Musiqq un Latvijas Radio bigbends ar Maestro Raimondu Paulu pie klavierēm. Taču izskanējušas ziņas, ka mūziķi sākotnēji nav bijuši pilnībā informēti par veidu, kādā cilvēki tiks aicināti uz koncertu, raksta Diena.

Koncertaģentūra FBI pirmdien paziņoja, ka pēc četru gadu pārtraukuma Latvijā atkal koncertēs pasaulslavenā grupa Depeche Mode. Biļešu pārdošana uz tikko izsludināto Global Spirit Tour tūres koncertu Rīgā sāksies ceturtdien, 6.jūlijā un tās maksās sākot no 69 eiro.

Līdz ar sajūsmu par iespēju grupas koncertu redzēt Arēnā Rīga, sociālajos tīklos sākās arī diskusijas par biļešu cenu adekvātumu un sabiedrības maksātspēju. «Stokholmā biļetes maksāja 60€, Varšavā 42€, Budapeštā 41€. Vai mēs tiešām esam visbagātākie Eiropā?,» liecina kāda koncertu apmeklētāja ieraksts FBI Facebook lapā pie koncerta ieraksta. Vēl kāda pastāvīga koncertu apmeklētāja teicās, ka par nepilniem 30 eiro apmeklējusi grupas U2 koncertu Stokholmā, tāpēc ar visu cieņu pret Depeche Mode, 69 eiro viņai tomēr šķietot par dārgu.

Koncertaģentūras FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš portālam Db.lv apliecināja, ka biļešu cenas uz pasaules mēroga grupu koncertiem Rīgā ir vienas no zemākajām Eiropā, tāpēc neesot nekāda iemesla uzskatīt, ka tās ir pārāk dārgas. «Jā, varbūt kādreiz, pirms daudziem gadiem biļešu cenas bija zemākas, taču grupu popularitāte un piedāvāto šovu līmenis ir ievērojami audzis. Biļešu cenas seko līdzi popularitātei. Koncerti vienmēr tiek izpārdoti. Biļešu cenas Rīgā ir ļoti labas un pieņemamas, īpaši pie apstākļiem, kad cilvēkiem nekur nav jābrauc, jātērē nauda ceļam un naktsmītnēm, jo ir iespēja šāda līmeņa māksliniekus redzēt tepat Rīgā,» skaidro K. Kārkliņš.

Mežaparka Lielās estrādes pirmā posma rekonstrukcija izmaksās palielinājušās līdz 23 miljonus eiro un skatītāju vietu skaits palielināsies līdz 30 000, Mežaparka lielās estrādes pārbūves projekta pirmā rekonstrukcijas posma būvprojekta prezentācijā sacīja projekta autori Austris Mailītis un Juris Poga.

Mailītis kopā ar Pogu šodien prezentēja pirmā posma būvprojektu, ko paredzēts realizēt līdz 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.

Poga pastāstīja, ka plānots estrādes rekonstrukciju sākt vasaras sākumā.

Estrādes pirmā posma izbūve izmaksās 23 176 157 eiro. No tiem 43% finansējuma paredzēti skatītāju laukam, 22% skatītāju lauka aprīkojumam, 25% piebraucamajiem ceļiem un 10% ārējiem inženiertīkliem.

Iepriekš pirmās daļas būvdarbu izmaksas bija paredzētas līdz 18 miljoniem eiro, tātad plānotās izmaksas ir palielinājušās par pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, kāpēc Mežaparka estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas finansējums ir palielinājies, Poga stāstīja, ka sākotnējās projekta aplēses tika rēķinātas pēc 2009.gadā izstrādātā skiču projekta. Tomēr 2013.gadā stājās spēkā jauns lokālplānojums, kas nosaka, ka Mežaparka teritorija vairs nav mežs, kuru nedrīkst apbūvēt, bet gan apbūvējama teritorija. Minētā iemesla dēļ būvprojektā tika palielināta skatītāju lauka kapacitāte vairāk nekā par 30%, savukārt Mežaparka estrādes teritorija tiks palielināta pat par 60%.

Investējot 2,4 miljonus eiro,turpinās būvdarbi pie Rojas brīvdabas estrādes izveides - vasaras koncertzāle, kas atradīsies dažu metru attālumā no jūras krasta, novēroja biznesa portāls Db.lv.

Estrādes atklāšana plānota šā gada 29.jūnijā.

Projektā paredzēts uzbūvēt jaunu brīvdabas estrādi ar 1000 skatītāju vietām, autostāvvietas un gājēju celiņa posmu gar Ostas ielu, inženiertīklus un labiekārtot teritoriju.

Brīvdabas estrādes jaunbūves garenass orientēta gruntsgabala ziemeļu – dienvidu virzienā tā, lai skatītāju amfiteātris būtu vērsts ar skatu uz jūru. Estrāde tiek veidota kā atvērta tipa būve ar jumta segumu visā tās garumā. Jumts veidots kā stilizēts ūdens vilnis no skatuves daļas līdz skatītāju amfiteātrim. Jumta nesošā konstrukcija būs telpiska metāla kopņu konstrukcija, kas balstīta uz monolītu dzelzsbetona joslu.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" pirmo reizi saviem klausītājiem nodrošinājusi koncertu tiešraidē.

Latviešu pianists Andrejs Osokins tukšā koncertzāles Lielajā zālē uz klavierēm atskaņoja trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus.

Šo koncertu savās mājās pie ekrāniem vēroja simtiem skatītāju visā pasaulē.

"Milzīgs paldies katram, kas pieslēdzās manā mūžā pirmajam solokoncertam tiešsaistē! Paldies Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars" par ideju turpināt lielus, nopietnus koncertus, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Priecājos, ka tieši mans koncerts bija "Biļešu Paradīzes" pirmais tiešraidē nodrošinātais pasākums," komentē pianists A. Osokins.

Pianists uzstājās ar īpašu, Lieldienu laikam sagatavotu programmu. Pirms koncerta bija iespēja klausīties Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona sarunu ar A. Osokinu.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi pat apsteidz plānoto darba grafiku, ceturtdien pārliecinājās Rīgas domes vadība, būvnieki, kā arī Dziesmu un deju svētku pārstāvji, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Šodien, klātienē novērojot paveikto, pārliecinājos, ka Dziesmu un deju svētku rīkotājiem un dalībniekiem nākamajā gadā būs iespēja sarīkot grandiozus svētkus mums visiem,» atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piebilstot, ka pusotra mēneša laikā atsevišķās būvdarbu pozīcijās ir pat izdarīts daudz vairāk nekā sākotnēji plānots.

Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti 1300 pāļi. Kopumā šajā daļā ir paredzēts zemē iedzīt 2196 pāļus. Sākotnēji šos darbus bija plānots pabeigt augusta vidū, tomēr visu pāļu iedzīšanas darbus pabeigs līdz 15. jūlijam. «Neskatoties uz darba spēka problēmām, ar kādām šobrīd saskaras būvniecības nozare, šajā objektā ikdienu ir nodarbināti gandrīz 150 strādnieki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī nākamajā gadā festivāls «Positivus» notiks divas dienas, informēja festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Jautāts par aptuveno laiku, kad festivāls varētu notikt, Majors sacīja, ka datumi festivāla pastāvēšanas laikā gandrīz nav mainījušies. «Šogad gan festivāls notika nedēļu vēlāk nekā iepriekšējos gados, bet nākamgad tas noteikti būs kādā no ierastajām nedēļām,» sacīja Majors.

Programmas veidošana un mākslinieku atlase nākamā gada festivālam notiks, sākot ar septembri, pastāstīja Majors, uzsverot, ka tas ir darbs, kas notiek visu laiku.

Pirmās aplēses liecina, ka šogad aizvadīto festivālu «Positivus» apmeklēja vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Jautāts, kādas ir sajūtas pēc aizvadītā festivāla, Majors atklāja, ka pašreiz nav īsti laika pievērsties pārdomām. «Ir gandarījuma un noguruma sajūta, bet mums nav daudz laika kavēties atmiņās par nedēļas nogali, jo gatavojamies grandiozajam pasākumam Lucavsalā - vācu metāla mūzikas grupas «Rammstein» koncertam,» atklāja Majors.

Noslēgusies aptauja, kuras ietvaros Konkurences padome (KP) noskaidroja piecu specializēto kanālu atpazīstamību, pieejamību un to savstarpējo aizvietojamību. Papildus KP uzzināja patērētāju televīzijas operatora izvēles kritērijus, priekšrocības un paradumus.

KP lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu izpētes ietvaros saskārās ar grūtībām noteikt televīzijas programmu savstarpējo aizvietojamību, jo izvēli par programmām neizdara skatītāji, bet gan televīzijas operatori, piedāvājot tiem programmas nevis atsevišķi, bet pakas ietvaros. Televīzijas operatori, iegādājoties televīzijas programmas vairumtirdzniecības tirgū, neatspoguļo patiesās skatītāju vēlmes un pieprasījumu pēc tām, skaidro padome.

Ar aptaujas palīdzību KP pētīja, vai konkurence starp piecām specializētajām televīzijas programmām (Eurosport, Eurosport2, Discovery, Animal Planet, TLC) ir žanra ietvaros vai starp žanriem. Tāpat KP noskaidroja skatītāju priekšrocības un iespējamo rīcību, ja konkrētās programmas tiem kļūtu nepieejamas.

Madonā 10.februārī noslēdzas publiskā apspriešana vērienīgai estrādes būvniecības iecerei Egļu ielā. Objekta izmaksas tiek lēstas 3,27 miljonu eiro apmērā.

Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu, vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā.

Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas, liecina ieceres publiskās apspriešanas materiāli.

Kā vertikālā komunikācija aizskatuvē izmantotas divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas iecerēts tuvināt skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no rietumu puses.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

Lietuvā, Kauņas Žalgiris arēnā, 12. jūnijā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies šokrokeris Merilins Mensons (Marilyn Manson).

Biļetes uz Mensona koncertu tagad iespējams iegādāties ticketpro.lv, un stāvbiļetes cena ir Ls 28, bet sēdvieta maksā Ls 34.

Kā informē koncerta organizatori, šobrīd M. Mensons ir aizņemts kā vēl nekad - viņš sadarbojas ar tādām zvaigznēm kā Džonijs Deps un Vācijas industriāla roka smagsvariem Rammstein. Savukārt jau aprīļa beigās tiks izdots Mensona jaunākais studijas albums Born Villain. Koncertā Kauņā klātesošajiem būšot iespēja dzirdēt arī materiālu no jaunā albuma.

Nesen tika paziņots, ka Born Villain iekļauta arī ekskluzīva amerikāņu dziedātājas Kārlijas Saimonas (Carly Simon) dziesmas You’re So Vain versija, kurā bungu un ģitāras partijas izpilda slavenais aktieris un mūziķis Džonijs Deps.

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.