Būve

Uz septiņām valsts galvenajām šosejām notiek ceļu remontdarbi

Zane Atlāce-Bistere, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.

Uz Valmieras šosejas (A3): pirms Valkas no nākamās nedēļas drīzumā būs deviņi luksoforu posmi; darbi turpinās arī abpus Valmierai posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam; turpinās seguma pārbūves darbi uz Valmieras šosejas (A3) no Braslas tilta līdz Straupei.

Uz Rīgas apvedceļa (A5): pie Rīgas HES satiksmi organizē ar luksoforiem; palēnināta satiksme var būt rīta un vakara stundās, un tad tiek piesaistīti satiksmes regulētāji.

Uz Liepājas šosejas (A9): turpināsies būvdarbi uz autoceļa Rīga–Liepāja (A9) abpus Saldum un Skrundas novadā.

Uz Ventspils šosejas (A10): būvdarbu posmi pie Priedaines un Varkaļu kanāla; darbi uz tilta pār Lielupi un aiz tā; būvdarbi starp rotācijas apļiem pie Tukuma; būvdarbu posms līdz Pūrei; pagrieziena uz Kandavu rekonstrukcija; tilta pār Plateni pārbūve.

Uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza (A12): no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Ludzai septiņi posmi ar luksoforiem.

Uz autoceļa Rēzekne–Daugavpils (A13): no Daugavpils līdz Medumiem (A13) satiksmi regulē deviņi luksoforu pāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras noslēgušies ātrāk kā plānots

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Haoss Rīgas ielās

Egons Mudulis, Elīna Pankovska, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija aizliedz tiešos lidojumus ar septiņām valstīm

LETA--BNS, 18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija aizliegusi tiešos avioreisus ar septiņām valstīm, kurās ir augsts risks inficēties ar jauno koronavīrusu, teikts Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministra Tāvi Āsa rīkojumā.

No pirmdienas aizliegti tiešie lidojumi uz un no Beļģijas, Dānijas, Krievijas, Lielbritānijas, Turcijas un Zviedrijas.

No 24.maija būs aizliegti arī tiešie avioreisi ar Baltkrieviju. Aizliegums lidojumiem uz un no Baltkrievijas stāsies spēkā vēlāk, jo līdz 23.maijam paredzēti avioreisi, ar kuriem Igaunijas iedzīvotāji atgriezīsies mājās.

Lidojumu aizliegums uz un no septiņām valstīm būs spēkā līdz 7.jūnijam. Par to, vai aizliegumu nepieciešams pagarināt, lems Ekonomikas un sakaru ministrija un Veselības departaments, izvērtējot epidemioloģisko situāciju šajās valstīs.

"Lai apturētu vīrusa izplatīšanos, mēs vispirms varam atvērt aviosavienojumus ar valstīm, kurās vīrusa izplatība ir pietiekami zema atbilstoši pēdējo 14 dienu statistikai.. Skaidrības dēļ vēlos uzsvērt, ka, lai gan pašlaik aizliedzam arī lidojumus uz Dāniju, saskaņā ar prognozēm epidemioloģiskā situācija tur varētu būt pietiekami uzlabojusies jau tuvākajās dažās dienās, lai lidojumus uz šo valsti varētu atsākt," Āsa teikto citē Ekonomikas un sakaru ministrijas preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Pēc sadursmes ar dzīvnieku 12 tūkstošus eiro vērta automašīna vairs nav izmantojama

Lelde Petrāne, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Patlaban ir ceļu būvdarbu sezonas aktīvākais posms, tāpēc ierobežojumu ir ļoti daudz

LETA, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvdarbu dēļ autovadītājiem nedēļas izskaņā jārēķinās ar ievērojamiem satiksmes ierobežojumiem uz daudziem galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC brīdina, ka nedēļas nogalē, dodoties ārpus Rīgas un citām pilsētām, jārēķinās ar ceļu būvdarbiem, kas visā valstī notiek 121 ceļu posmā. Patlaban esot šīs ceļu būvdarbu sezonas aktīvākais posms, darbi notiek visā valsts teritorijā, tāpēc autobraucēji aicināti savlaicīgi plānot savus braucienus, paredzēt papildu laiku ceļā un ieskatīties ceļu remontdarbu kartē.

Piektdienas pēcpusdienā daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc jārēķinās, ka Pierīgā satiksme var būt stipri palēnināta, īpaši Jūrmalas un Saulkrastu virzienā. Turklāt uz Tallinas šosejas turpinās remontdarbi Saulkrastu apvedceļa posmā un saglabājas ātruma ierobežojums. Dodoties uz pludmali, LVC aicina izmantot elektrovilcienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Brīvības ielā kopš 5.jūnija uzsākti siltumtrases izbūves darbi Brīvības ielā posmā no Bruņinieku ielas krustojuma līdz Matīsa ielas krustojumam, Brīvības ielas posmā no Cēsu ielas krustojuma līdz Pērnavas ielas krustojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

DB jau rakstīja, ka būvdarbi tiks veikti brauktuves vidusdaļā līdz ar to transportlīdzekļiem tiks nodrošināta viena satiksmes josla katrā virzienā. Savukārt uz Gaisa tilta pa tramvaja sliedēm centra virzienā tiks atļauta tikai sabiedriskā transporta kustība. Remontdarbi šajā posmā plānoti līdz jūlijam.

Fotogrāfijas raksta galerijā!

LASI VĒL:

Rīgā sākas apjomīgi ielu remontdarbi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Čaka un Pērnavas ielu krustojumā notiks apjomīgi ūdensvada remontdarbi

Zane Atlāce - Bistere, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.marta vakarā ap plkst. 21 sāksies ūdensvada komunikāciju un arī kanalizācijas vadu remontdarbi Aleksandra Čaka un Pērnavas ielu krustojumā, kuru dēļ noteikti ievērojami satiksmes ierobežojumi, informē Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Šie darbi turpināsies līdz 19. martam, ūdensapgādes padeves pārtraukumi nav paredzēti. Braucējiem jāņem vērā, ka remontdarbu laikā šajā krustojumā tiks ierobežota satiksme visos virzienos, jo remontdarbi tiks veikti minēto ielu krustojuma vidū.

Remontdarbi turpināsies arī nakts laikā, līdz ar to var tikt pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis. Remontdarbu laikā šo ielu apkaimē iespējama ūdens uzduļķošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstrādājot Krasta ielas remonta projektu un sadalot to divās daļās, remontdarbu izmaksas, visticamāk, varētu sadārdzināties, turklāt remontdarbu īstenošanu, neskatoties uz solījumiem, jūlijā, visticamāk, vairs nesāks.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Krasta ielas remontdarbu projektā ieviestas pārmaiņas, projektu lemjot sadalīt divās daļās. Tas nozīmētu atsevišķās daļās nošķirt velosipēdu infrastruktūras izveidošanu un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņu.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji tika plānots saglabāt jau esošo gājēju un velosipēdu infrastruktūru, taču vēlāk lemts veloinfrastruktūru uzlabot, kas attiecīgi radīja nepieciešamību šo projekta daļu nodalīt no kopējā projekta.

«Ietves daļā notiks pārbūve, bet brauktuvē notiks seguma maiņa. Līdz ar to projekts paliek sarežģītāks,» atzina departamenta pārstāve. Uz jautājumu par to, vai projekta sarežģītības palielināšanās radīs papildu izdevumus, Ahuna-Ozola konkrētu atbildi nesniedza, taču atzina, ka veicamie darbi un to apjoms būs sarežģītāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru