Tuvākajās nedēļās 15 SIA «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļu pieturvietās uzstādīs elektroniskos tablo, kuros būs redzams reālais transportlīdzekļu pienākšanas laiks, žurnālistiem pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Meirāns.

Pilotprojekta režīmā tablo tiks izvietoti 15 noslogotākajās pieturvietās. Izmēģinājums ilgs aptuveni sešus līdz deviņus mēnešus, kuru laikā tiks testēta tablo darbība un iegūti citi dati. Balstoties uz iegūto informāciju, tiks izstrādāts investīciju plāns un karte, kur tablo būtu uzstādāmi nākotnē, norādīja Meirāns.

Pēc viņa teiktā, papildus vasaras laikā tiks izstrādāta arī reāllaika aplikācija, kurā ikviens iedzīvotājs varēs apskatīties reālo transportlīdzekļa atrašanās vietu un pienākšanas laiku. «Arī tablo rādīs reālo laiku - pēc cik ilga laika transports gaidāms. Algoritms ļaus prognozēt arī sastrēgumu ietekmi,» skaidroja Meirāns.

Plānots, ka pirmais tablo darbu sāks jau šodien, 13.janvāra ielas pieturvietā, un četru līdz sešu nedēļu laikā būs izvietotas arī pārējās ierīces.

2014. - 2016. gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad - 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā - 10 tiltus par 11,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Kā uzsver uzņēmumā, patlaban «no vēlamās programmas trīs gados atpaliekam tiltu skaita ziņā par 15 tiltiem, kas nozīmē, ka plānošanā lietota optimistiski lēta viena kubikmetra atjaunošanas/pārbūves izmaksa. Faktiskās izmaksas noteikšot prioritizēto tiltu bojājumu pakāpe, projekta risinājumi un konkursu rezultāti.»

LVC priekšlikumi paredz šim gadam un nākamajam tādas pašas finanses kā apstiprinātās budžeta iespējas, taču nākamajos gados ieteikts strauji palielināt tiltiem piešķiramos līdzekļus. Piemēram, LVC iesaka 2016.gadā 25 tiltiem piešķirt 11,3 miljonus eiro, bet 2017.gadā 36 tiltiem - 13,3 miljonus eiro, 2018.gadā 60 tiltiem - 22,2 miljonus eiro un 2020.gadā 74 tiltiem - 27,4 miljonus eiro.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) nolēmusi vērst sabiedrības uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus, kuros ir iespēja uzzināt vairāk gan par konkrētajiem tiltiem, gan par to apkārtni, informē LCB.

Piemēram, slēpņa atradēji zem tilta pāri Braslas upei ne tikai redzēs tilta bēdīgo stāvokli, bet arī uzzinās, ka rajona padome iegādājās tilta konstrukcijas no Cēsīs lokalizētās bijušās PSRS armijas krājumiem. Lai arī tiltu uzstādīja kā pagaidu risinājumu, lai varētu ekspluatēt Eiķēnu karjeru, tas tiek izmantots jau vairāk nekā 20 gadu. Vienīgie uzlabojumi, kas šajos gados veikti, ir tilta krāsošana.

Patlaban Geocaching slēpņi ir ievietoti 12 patiltēs Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, taču divu nedēļu laikā ir plānots šo sarakstu papildināt ar valsts tiltiem arī Latgales reģionā. Vasaras periodā ir apsekoti valsts tilti, taču biedrība ir pārliecināta, ka līdzīga situācija ir arī ar daļu pašvaldību tiltu – finansējums trūkst kā vieniem, tā otriem.

A/s Latvijas Valsts meži par 2,961 miljonu latu veiks meža autoceļu būvdarbus Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Veicamo darbu sarakstā ir būvdarbi uz telefonlīnijas stigas ceļa, Ķīļa ceļa, Leģionāru ceļa, Zemgaļu ceļa, Karavīru ceļa, Stādu dārza ceļa, Bezdibeņa ceļa, Mežsargu ceļa, Maitiķu ceļa pagarinājuma, Vimbažnieku ceļa, triju Zaļumu ceļa atzariem, Lielā sila ceļa, Aizpurvu ceļa un Vilciņu ceļa.

Meža autoceļu būvdarbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA Zemgales meliorācija, piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, SIA VR projekts, SIA Saldus ceļinieks un SIA Meliocentrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Valsts meži par 2,227 miljoniem latu veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un par 1,069 miljoniem latu - Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā pērnā gada decembra sākumā uzvarēja SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī uz Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Savukārt meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā veiks SIA būvniecības firma Virāža, SIA Rubate, SIA 8 CBR, SIA Sorma un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir vairāk nekā 2,227 miljoni latu. Šī pasūtījuma ietvaros būvdarbi tiks veikti uz Čurmu ceļa, Niedrupītes ceļa, Vālodzes ceļa atzara, Torņa kakta ceļa, Ozolkalnu ceļa, Saliņbirzs ceļa, Jederu ceļa, Robežas ceļa 1907 un Pekles ceļa.

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par 242 000 eiro no Somijas uzņēmuma Roadscanners OY iegādājusies jaunu autoceļu apsekošanas ierīci - grunts penetrācijas radaru un lāzerskenēšanas iekārtu, kas ļaus ievērojami labāk novērtēt ceļu stāvokli un būtiski uzlabot projektēšanas kvalitāti, iekārtas prezentācijā sacīja LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs.

Grunts penetrācijas radars un 3D lāzerskenēšanas iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV) ir kompleksa un modulāra ceļu apsekošanas sistēma, tā patlaban ir viena no modernākajām ceļu apsekošanas sistēmām Eiropā.

Ar iekārtas palīdzību iespējams novērtēt ceļa tehnisko stāvokli - iegūt telpisku ceļa un tam pieguļošās teritorijas attēlu, ceļa seguma ģeometriju, izmērīt rišu dziļumu un konfigurāciju, saņemt informāciju par ceļa segu veidojošo konstruktīvo kārtu biezumu.

Akimovs skaidroja, ka RDSV automašīnas priekšgalā piestiprināts radars, kas var noteikt konstrukcijas slāņa stāvokli līdz viena metra dziļumam, uzreiz aiz šī radara ir vēl viens, kas konstrukcijas slāni izmēra līdz četru metru dziļumam. Automašīnas aizmugurē ir radara antena, kas pie ideāliem grunts apstākļiem var izanalizēt konstrukciju līdz 15 metru dziļumam, ietverot arī ceļa pamatni.

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Autoceļa Jelgava – Staļģene – Code (P94) trešajā kilometrā, Jelgavas novada Mežciemā patlaban tiek būvēts jauns tilts pār Vircavu, informē Satiksmes ministrijā.

Jaunais tilts tiek būvēts blakus vēsturiskajam vecajam tiltam pār Vircavu, kuram ir transporta satiksmei neatbilstošs platums un nestspēja, tādēļ šis tilts autotransportam vairāk netiks izmantots, bet tiks renovēts un atvēlēts gājējiem.

Jaunais tilts būs 40 metrus garš, un līdz ar tā būvniecību arī tiks iztaisnots asais līkums uz ceļa. Jaunā tilta konstrukcijas ir jau iebetonētas un tiek uzstādīti izolācijas materiāli. Tuvākajās dienās būvnieki plāno uzsākt arī jauno pievedceļu būvniecību.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,175 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus nodrošina SIA Rīgas tilti. Plānots, ka tilta būvniecība tiks pabeigta šogad rudenī. Trešdien, 29.jūnijā, būvdarbus Mežciemā apsekoja satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Skrīveros uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18 km tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokritusi tilta ietve kopā ar malējo siju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pār tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildus piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pār tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Patlaban tilta pusē kur nokrita ietve ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats – Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

«Par valsts budžeta līdzekļiem šogad ir veikti atjaunošanas darbi uz četriem tiltiem un viens tilts – pāri Mazajai Juglai – ir izbūvēts no jauna. Vairāk nekā 50% tiltu uz valsts ceļiem pašlaik ir sliktā stāvoklī,» tilta atklāšanas pasākumā norādīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Šā gada maijā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas ir EUR 911 939,30, tajā skaitā PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014.gada 19.februārī.

Jelgavas novadā uz reģionālā autoceļa Jelgava-Staļģene-Code (P94) ir izbūvēts jauns 40 metrus garš tilts pār Vircavu. Blakus esošais, pirms 87 gadiem celtais vēsturiskais tilts, ir saglabāts un kalpos kā gājēju un velosipēdistu ceļš, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pāri jaunajam tiltam ir atļauta smago transportlīdzekļu kustība virs 10 tonnām, kas bija liegta uz vecā tilta, kuram bija neatbilstošs platums un nestspēja.

Būvdarbu laikā iztaisnots arī tiltam piegulošais ceļa posms, tādejādi uzlabojot satiksmes drošību. Iepriekš šajā posmā bija straujš un bīstams ceļa līkums 90 grādu leņķī.

Vēsturiskajam 1929.gadā celtajam tiltam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Abpus tiltiem izbūvētas arī divas jaunas autobusu pieturvietas un pārbūvēts krustojums ar vietējās nozīmes ceļu Mežciems-Staļģene-Stūrīši (V1071).

Tiltu būvdarbus pēc VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma veica SIA Rīgas tilti, to līgumcena ir 1,175 miljoni eiro (ar PVN).

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

#Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā.

Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona, informēja «Adventika Group» valdes loceklis Aleksandrs Krakovs.

Uzņēmumam ir tiesības vērsties ģenerālprokuratūrā un apstrīdēt apgabaltiesas lēmumu, taču Krakovs norādīja, ka uzņēmumam nav ticības Latvijas tiesu sistēmai, tādēļ tiek apsvērta iespēja vērsties starptautiskā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 16.janvārī noraidīja «Adventika Group» blakus sūdzību lietā par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar stadionu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Baldones stadions kļuvis par astoto starptautiski sertificēto vieglatlētikas stadionu Latvijā un Pierīgā, kurš ir piemērots ne tikai vietēja, bet arī nacionāla un starptautiska mēroga sacensību rīkošanai, informē Baldones novada dome.

«Stadions Baldonē pirmo reizi tika uzbūvēts 50. gadu sākumā. Tajā laikā tas bija viens no modernākajiem stadioniem rajonā. 30 gadus vēlāk solītā stadiona pārbūve netika īstenota un stadions tika nojaukts. Tikai pateicoties skolotāju entuziasmam, kuri centās atjaunot stadiona skrejceliņu un apmales, mums bija stadions, kādu to pazinām līdz pat pagājušajam gadam. Šodien, atskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā kopīgi paveikto, kad ideju par stadionu sāka attīstīt pirmā sasauktā darba grupa, varam būt patiesi gandarīti, ka ir īstenojies sen lolotais sapnis – jauns, mūsdienīgs stadions, kas dos otro elpu Baldones novada sporta attīstībā un noteikti radīs jaunus talantus,» stāsta Baldones Sporta kompleksa vadītājs Edgars Brigmanis.