Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Gaisa tilta uzbrauktuves veidotais Brīvības gatves ieloks, kas apmet līkumu patiltē pie dzelzceļa līnijas, pēdējos gados attīstījies par rosīgu, lielās Brīvības gatves nošķirtu biznesa vidi.

Satiksmes pārvada klātbūtne rada šai vietai savu pievienoto vērtību, jo tas kalpo kā lieliska skatu platforma, no kuras ērti aplūkojams viss patiltē notiekošais. Intensitātes stundās palēninātā satiksmes plūsma uz tilta ir šeit strādājošajiem uzņēmējiem labvēlīgs faktors, jo sastrēgumos garlaikotajiem braucējiem nekas cits neatliek kā pārlasīt acu augstumā esošās izkārtnes un reklāmas, kas labi iespiežas atmiņā.

Šobrīd vēl samērā klusais Brīvības gatves ieloks pie Gaisa tilta (tautā dēvēts arī par VEF tiltu) var būtiski mainīties, pieņemot, ka nākotnē beidzot patiešām tiks realizēti atsevišķi ar šīs vietas attīstību saistītie megaprojekti. Viens no tiem – Rīgas pašvaldības perspektīvā plānotais satiksmes infrastruktūras reorganizācijas projekts, kas paredz novirzīt tramvaju līniju pazemes tunelī zem dzelzceļa, Gaisa tiltu atstājot brīvai autotransporta kustībai ar divām joslām katrā virzienā.

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Ugunsgrēks, kurā dega Juglas vidusskolas un sākumskolas jumts, pagājušajā trešdienā pārtrauca mācības. Šonedēļ pamazām viss ieiet vecajās sliedēs, ja tā var teikt - bērni mācīties dodas uz citām Rīgas skolām, savukārt degušajā ēkā sākti būvdarbi. Zaudējumi būs mērāmi simtos tūkstošos eiro, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kā Dienai stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), šobrīd skolā notiek remontdarbi, rīt uz jumta jau būs uzstādīta plēve un tiks sākti paša jumta remontdarbi gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Tie varētu ilgt aptuveni divas nedēļas. Nākamais solis ir telpu žāvēšana, kas arī varētu ilgt divas nedēļas un tāpēc, iespējams, jau šodien skolai tiks pieslēgta apkure. Tam savukārt sekos atkārtota situācijas novērtēšana, bet jau tagad ir skaidrs, ka klašu telpās, kas ir zem degušā jumta, būs nepieciešams nomainīt visu elektroinstalāciju, kā arī jāmaina rigipsa griesti. Turklāt Burovs pieļauj, ka ar pagaidām ieplānotajām darbībām vien nepietiks, un atsevišķā iepirkumā vēl tiks organizēta, piemēram, sienu krāsošana un citi remontdarbi.

Līdz ar pieaugošo haosu Rīgas ielās, kas saistīts ar centra ielu remontdarbiem, rodas jautājums, kā tie tiek plānoti

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante uz jautājumu, kā Rīgā tiek plānoti ielu remontdarbi un kā izvēlētas ielas, kuras jāremontē pirmās, skaidro, ka darbi tiek plānoti faktiski piecus gadus uz priekšu. Savukārt katru gadu pirms nākamā budžeta veidošanas departaments iesniedz sarakstu ar ielām, kurās nepieciešami remontdarbi. «Gala sarakstu apstiprina Rīgas domes sēdē deputāti, departaments tikai plāno. Gadā tiek piešķirts aptuveni septiņu miljonu eiro liels finansējums. Tiek veikti plānveida remontdarbi, tādi kā šobrīd Lāčplēša, Brīvības un Juglas ielā. Savukārt citviet tiek veikta tikai ielu seguma atjaunošana, kā arī tiek labota infrastruktūra. Kā tas, piemēram, notika Vanšu tilta gadījumā, kad tika veikta frēzēšana,» skaidro I. Dimante. Tāpat viņa uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā Satiksmes departaments piekopj jaunu pieeju attiecībā uz ielu remontdarbiem. Proti, ielas tiek remontētas konkrētos rajonos. Aizpagājušo gadu tās bija Pārdaugavas ielas, pērn – ielas ap Daugavu, bet šogad intensīvi remontdarbi noris pilsētas centra maģistrālajās ielās. «Tika pieņemts lēmums labot visu posmu uzreiz, jo tad neērtības autovadītājiem būtu tikai vienu gadu,» piebilst I. Dimante.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Brīvības iela Centrā, tilti pāri Daugavai, kas savieno Rīgas centrālo daļu, Krastmala, kā arī maršruts, kas ved no Purvciema uz Rīgas centru pa A. Deglava un Avotu ielu ir noslogotākie ikdienas velomaršruti, kuros trūkst pienācīgu velojoslu, secināts projekta Velodati rezultātā.

Izmantotākie maršruti ar speciāli velobraucējiem paredzētu vietu ir Brīvības iela no Teikas līdz VEF tiltam un Lāčplēša iela. Arī velobraucēju kritizēto rekomendējošo velojoslu Barona ielā izmanto daudzi. Pārdaugavā izmantotākais ir Vecrīga - Imanta posms līdz Botāniskajam dārzam.

Mazāk tiek izmantotas velojoslas Dzirnavu un Elizabetes ielā. Pa Brīvības ielu bieži apbraukts tiek arī veloceļa Centrs - Berģi posms, kas iestiepjas vēsturiskajā centrā, novirzoties uz Valdemāra un vēlāk Skolas ielu.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka visvairāk velobraucēji ir iecienījuši Brīvības ielu, kas Vecrīgā pārtop Kaļķu ielā un tālāk virza velobraucējus pāri Akmens tiltam visbiežāk Agenskalna, bet arī Torņkalna virzienā.

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Koncernam Latvijas Dzelzceļš (LDz) Daugavpils novada Naujenes pagastā notikusī dzelzceļa avārija radījusi aptuveni miljona latu zaudējumus, informē uzņēmuma valdes priekšsēdis Uģis Magonis.

Viņš arī uzsvēra, ka sliedes avārijas vietā tikušas pārbaudītas tā, kā to nosaka normatīvie akti. Tagad tikšot vērtēts, cik kvalitatīvi pārbaude veikta.

Šajā posmā remontdarbi tikuši ieplānoti, taču noslodzes dēļ nav paspēts tos veikt.

Kā uzsvēra Magonis, «ja vedam vairāk kravas un iekavējas remontdarbi, tas nav iemesls, lai būtu avārijas». Viņš skaidroja, ka infrastruktūras stāvoklis var būt labāks un var būt sliktāks, un, ja tas ir sliktāks, tad «jābrauc ar mazāku ātrumu».

Magonis par muļķībām nosauca versiju, ka avārijā būtu vainojami koka gulšņi. «Tas, vai gulšņi ir no koka vai betona, nav arguments. Ar laiku, protams, ir plāns nomainīt esošos ar betona gulšņiem, bet to darām pakāpeniski un tas nav avārijas iemesls,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka no pirmdienas, 29.jūnija, Salu tilta braukšanas joslām virzienā uz centru tiks ieklāts asfaltbetona segums, līdz ar to satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu.

Asfaltbetona segumu ieklāšanas darbi Salu tilta posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai notiks nakts laikā no plkst.20.00 – 6.00. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem virzienā uz centru līdz pat 3.jūlijam.

Savukārt virzienā no centra uz Pārdaugavu satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām braukšanas joslām.

Ņemot vērā būvdarbu plānu, no 5.jūlija satiksme tiks pārorganizēta pa četrām jaunizbūvētajām braukšanas joslām uz Salu tilta, lai būvdarbu veicēji varētu uzsākt pēdējā posma būvniecības darbus – brauktuvju seguma atjaunošanu virzienā uz Pārdaugavu.

Salu tilta remontdarbi uzsākti pērnā gada vasarā, darbi turpinājās arī ziemas periodā. Ziemā pārsvarā visi remontdarbi notika tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Piektdienas vakarā,18.septembrī, no plkst. 21. līdz 19.septembra rītam tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme uz Salu tilta virzienā uz Pārdaugavu. Salu tilta brauktuvei tiks ieklāts asfaltbetona segums, līdz ar to satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu posmā un virzienā no Krasta ielas līdz Lucavsalai, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Savukārt virzienā no Pārdaugavas uz centru satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām brauktuves joslām.

Salu tilta remontdarbi uzsākti pērnā gada vasarā, darbi turpinājās arī ziemas periodā. Ziemā pārsvarā visi remontdarbi notika tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.

Salu tilta pār Daugavu un mazo Daugavu renovācijas izmaksas pēc iepirkuma procedūras rezultātiem ir 8,7 miljoni eiro, darbus veic pilnsabiedrība LNK Industries Group. Tilta renovācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tilta rekonstrukcija jāpabeidz līdz šā gada beigām.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagājušā gada peļņa tiks novirzīta Hematoonkoloģijas nodaļas darbības nodrošināšanai nepieciešamajā 24. korpusa rekonstrukcijā. Par to šodien lēma Ministru kabinets.

Kā informē slimnīcas pārstāve Dace Preisa, 24. korpusa rekonstrukcija tika uzsākta šā gada pavasarī un to plānots realizēt trīs kārtās. Pateicoties sabiedrības atbalstam, Bērnu slimnīcas fonda organizētajā akcijā saziedojot vairāk nekā EUR 764 000, kā arī Eiropas reģionālā atbalsta fonda (ERAF) piešķirtajiem un BKUS novirzītajiem līdzekļiem, finansējums pirmo divu kārtu realizēšanai ir pietiekams un remontdarbi šobrīd ir finiša taisnē. Lai pacienti varētu pilnvērtīgi izmantot jaunās telpas, BKUS lūdza valdību atbalstīt ieceri 2014. gada auditēto peļņu EUR 141 359,00 novirzīt hematoonkoloģijas nodaļas medicīnas iekārtu iegādei.

Pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) ir jau iesūknēti 65% no Latvijas lietotājiem nepieciešamā dabasgāzes apjoma, kā arī daļa no reģionam nepieciešamā daudzuma, informē Ekonomikas ministrija.

AS Latvijas gāze norāda, ka laika posmā no šā gada 16.jūlija līdz 31.jūlijam notika plānotie remontdarbi, lai nodrošinātu dabasgāzes apgādes sistēmas drošību. Šajā laikā tika apturēta dabasgāzes iesūknēšana. Šādi plānoti remontdarbi un iesūknēšanas pārtraukumi notiek katru vasaru.

Plānotie remontdarbi neiespaido Latvijas lietotājiem nepieciešamās dabasgāzes iesūknēšanas apjomus. Dabasgāzes iesūknēšana IPGK turpināsies līdz oktobrim, un jāņem arī vērā tas, ka krātuvē pēc ļoti siltās ziemas palika ievērojams dabasgāzes pārpalikums, līdz ar to ir jāiesūknē mazāks apjoms.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Trešdien, 20.oktobrī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki un vietējo pašvaldību pārstāvji atklāja rekonstruēto Liepājas šosejas posmu 15 kilometru garumā no Kalvenes Liepājas virzienā.

Autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posma km 148,5 – 163,28 rekonstrukciju veica SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR. Kopējās investīcijas objektā ir 8 084 461 eiro. Šajā šosejas posmā ir veikta ceļa virskārtas rekonstrukcija, veicot esošās segas reciklēšanu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Tāpat tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

«Ņemot vērā to, ka jau šogad ir uzsākti remontdarbi nākamajā Liepājas šosejas posmā, kā arī ir notiek iepirkuma procedūra par vēl diviem posmiem, pēc gada Liepājas šoseja tiks savesta kārtībā,» atklāšanā atzīmēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Daļa būvnieku sabiedrisko ēku remontu vai renovāciju vēlas paveikt iespējami lētāk, un kvalitāte bieži vien paliek otrajā plānā, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko (veikalu tīkla K–Rauta) speciālisti.

Daudzās skolās renovācija un cita veida remontdarbi šoruden turpināsies paralēli skolēnu mācībām vai nākamgad, jo atsevišķi būvnieki uzņēmušies saistības, kuras nespēj pildīt.

Turklāt, lai neciestu zaudējumus, atsevišķi būvnieki pārkāpjot pērn Latvijā pieņemtos noteikumus, kas paredz, ja ēku siltina par Eiropas Savienības vai valsts, pašvaldības līdzekļiem, siltināšanas materiāliem jābūt sertificētiem atbilstoši ETAG 004 standartam. Tāpat tiek mainīti un pārskaņoti projektos iekļautie materiāli. Iepriekšminētie apstākļi nobīda objektu laicīgu nodošanu pasūtītājam, secinājis veikalu tīkla K–Rauta biznesa klientu nodaļas vadītājs Dzintars Balodis.

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.