Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

VAS Latvijas Pasts Mārupes pasta nodaļa mainījusi savu adresi un izskatu - tagad tā atrodas RIMI hipermārketa telpās, Daugavas ielā 31, Mārupē. Jaunā pasta nodaļa savas durvis apmeklētājiem vērs 10.jūlijā, informē uzņēmuma pārstāve Eva Puriņa.

Mārupes pasta nodaļas telpas veidotas atbilstoši Latvijas Pasta izstrādātajai mūsdienīgas pasta pakalpojumu sniegšanas vietas koncepcijai: moderna vide, pārskatāms pakalpojumu un preču izvietojums, aktuālākajām apkalpošanas prasībām atbilstoša klientu plūsmas vadības sistēma un tieši konkrētajā pasta nodaļā pieprasīto preču pieejamība. Jaunajā pasta nodaļā paredzētas trīs darba vietas. Pasta nodaļa ir viegli pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem.

Klientu kustību Mārupes pasta nodaļā regulēs daudzfunkcionāla Qminder sistēmas rindu mašīna, kas ļauj kārtas numuru paņemt attālināti, izmantojot arī viedtālrunī vai planšetdatorā lejuplādētu mobilo aplikāciju un tādējādi jau iepriekš uzzinot, kāds varētu būt aptuvenais gaidīšanas laiks, kādā ātrumā virzās rinda un tālrunī saņemot informāciju brīdī, kad pienākusi rinda klientiem divus numurus iepriekš.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Piektdien, 17.jūlijā, nestrādās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļa Daugavpils ielā 31, kā arī nodaļas Bauskā un Valkā.

Budžeta līdzekļu taupības nolūkā šo nodaļu darbinieki dosies bezalgas atvaļinājumā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Karnīte.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji 17.jūlijā varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Rīgā PMLP pakalpojumus piektdien varēs saņemt Rīgas 1.nodaļā Čiekurkalna 1. līnijā 1, Rīgas 2.nodaļā Alunāna ielā 1 un Rīgas 3.nodaļā Mazajā Nometņu ielā 47. Savukārt Bauskai tuvākās nodaļas atrodas Rīgā un Jelgavā, bet Valkas iedzīvotāji var doties uz Valmieru.

Savukārt nākampiektdien, 24.jūlijā, PMLP būs slēgta pilnībā un Pārvaldes pakalpojumus nebūs iespējams saņemt.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Saeimas deputāti šodien pēc vairākas stundas ilgām debatēm trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu.

Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkstošiem jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkstošiem jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,001 miljons iedzīvotāju, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā 2013. gadā.

Lai arī 2013. gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013. gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā.

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31%.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Sākot no šī gada 1. novembra ceļošanai ārpus Šengenas zonas zemēm vairs nav derīgas tās pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem. Pases vēl aizvien ir derīgas lietošanai Latvijā un Šengenas zonas valstīs.

Pases ar termiņu uz 50 gadiem izsniegtas kopumā aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr cilvēkiem, kas neplāno tālākus ceļojumus, pašlaik nav vajadzības savu pasi apmainīt, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Cilvēki, kuri vēlas ceļot ārpus Šengenas zonas robežām, var vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar lūgumu veikt pases maiņu, kā iemeslu minot to, ka pase vairs nav derīga ceļošanai. Pase tiks izgatavota 20 dienu laikā, paātrinātā kārtībā – piecu vai divu darbadienu laikā.

Citādāka situācija ir Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Šengenas zonas. Ārvalstīs dzīvojošajiem vajadzētu vērsties Latvijas vēstniecībā, lai lūgtu izsniegt jaunu pasi. «Jāskatās, ko saka konkrētās valsts likumdošana. Tomēr visi ar pasēm saistītie jautājumi ir risināmi, vēršoties vēstniecībā,» saka D. Ose.

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien, 7.maijā apstiprināja saistošos noteikumus Par Jūrmalas pilsētas simboliku un Jūrmalas pilsētas zīmola stratēģiju. Kūrortpilsētai izstrādāta zīmola attīstības un ieviešanas stratēģija 2015.-2018.gadam, kā arī jauna vizuālā identitāte, informē pilsētas domē.

Jaunās Jūrmalas vizuālās identitātes mērķis ir atšķirt un izcelt Jūrmalas pilsētu no citām Baltijas jūras krasta pilsētām. Kūrortpilsēta atteikusies no tradicionālajām piejūras pilsētu krāsām, zilās un dzeltenās, saglabājot tās tikai karogā un ģerbonī. Logotipā atspoguļots smilšu reljefs, kas simbolizē pilsētas dabīgo, harmonizējošo ritmu. Tas pamatā lietojams baltā, melnā un Jūrmalas smilšu zeltainajā krāsā, atsevišķos gadījumos lietojama arī sarkanā krāsa.

Pilsētas zīmola stratēģiju izstrādājusi SIA DDB Worldwide Latvia, vizuālās identitātes autors ir SIA Asketic.

«Jūrmalas pilsētas izaugsmes pamatā ir pakalpojumu nozares uzņēmējdarbības attīstība, ko lielākoties nodrošina tūrisma izaugsme. Jūrmala nav rūpniecības un ražošanas pilsēta, bet gan kūrortpilsēta – tūrisma pilsēta. Tādēļ Jūrmalai ar mērķtiecīgu mārketinga komunikāciju jāpiesaista vairāk viesu no Ziemeļvalstīm un Rietumiem un jāmazina pilsētas apmeklēšanas sezonalitāte,» uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Dažādas izziņas no Iedzīvotāju reģistra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās apmeklētājiem turpmāk varētu būt pieejamas arī paātrinātā kārtībā – divu stundu laikā.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais grozījumu projekts valdības noteikumos «Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra».

Noteikumi papildināti ar punktu, ka iedzīvotāji sev nepieciešamās izziņas no valstiski nozīmīgās datubāzes var saņemt ne vien līdzšinējā piecu un vienas darbdienas laikā, bet arī steidzamības kārtā – divu stundu laikā. Tas nepieciešams, jo ikdienas darbā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki pārliecinājušies, ka ļoti daudzi apmeklētāji sev nepieciešamās izziņas dodas pieprasīt tikai pēdējā brīdī un bieži vien viņiem tās ir nepieciešamas ļoti steidzami.

Nereti pēc izziņām par personas statusu vai ģimenes stāvokli ierodas arī ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie, kuriem Pārvaldē saņemtās izziņas vēlāk nepieciešams arī tulkot un apstiprināt lietošanai ārvalstī, līdz ar to viņiem bieži vien nav laika gaidīt līdz nākamajai darbadienai.Lai saņemtu izziņu steidzamības kārtā, tiek plānots, ka iedzīvotājiem būs jāvēršas klātienē jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kā arī jāsamaksā valsts nodeva Ls 10.50 apmērā.