Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

No 28.maija līdz 11.jūnijam Latvijā tiks atzīmēts kārtējās vasaras sezonas sākums, labākajās peldvietās paceļot pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikātu – Zilā Karoga balvu. Šogad karogs uzvīsies 11 peldvietās un 3 jahtu ostās.

Zilā Karoga sezonas atklāšanas pasākumi sāksies 28.maijā Agragciema kempinga peldvietā un noslēgsies 11. Jūnijā, kad starptautiskās regates Baltic Open Regatta ietvaros.

Zilais Karogs tiek pasniegts peldvietām un jahtu ostām par augstu vides kvalitātes un apsaimniekošanas līmeni. Lai iegūtu ZK balvu, peldvietām un jahtu ostām ir jāatbilst attiecīgi 29 un 22 kritērijiem vides informācijas, ūdens kvalitātes, apsaimniekošanas kvalitātes, servisa un drošības jomās. Pasaulē šogad piešķirti vairāk kā 3200 ZK. Latvija ar četrpadsmit šogad iegūtajiem Zilā Karoga apbalvojumiem apsteidz abas Baltijas kaimiņvalstis.

Zilā Karoga atklāšanas pasākumu kalendārais plāns:

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā Karoga žūrijas sēdes lēmumiem, šogad Latvijā plīvos 14 Zilie Karogi – vienpadsmit no tiem peldvietās un trīs jahtu ostās.

Zilā Karoga (ZK)ekosertifikāts peldvietu kategorijā Latvijai piešķirts – Ventspils pilsētas peldvietai, Liepājas pilsētas peldvietām (dienvidrietumu pludmale, pludmale pie stadiona, iekšzemes peldvieta sporta un atpūtas takā Beberliņi), Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām, Daugavpils pilsētas peldvietām Stropu ezers un Stropu vilnis, Engure pagasta Abragciema kempinga peldvietai, kā arī Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām.

Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA Ziemeļeiropas jahtu aģentūras Rietumu krasts jahtu piestātnei Pāvilosta Marina, SIA Odyssey Ventspils jahtu ostai, kā arī Liepājas jahtu centram.

Par spīti tam, ka Rīgas peldvietās joprojām ir nepietiekams skaits atkritumu urnu, novecojušas ģērbtuves un problēmas ar auto novietošanu, Rīgas dome pamanījusies pludmaļu sakārtošanai iztērēt 100 tūkstošus latu, raksta Telegraf.

Minētā summa attiecas uz labiekārtošanas darbiem četrās peldvietās Rīgā – Ķīšezeru, Bābelīti, Vecāķiem un Vakarbuļļiem. Kā norādījis Rīgas domes preses pārstāvis Uģis Vidavskis, tad par šo naudu esot uzstādītas tualetes, atkritumu urnas, kā arī konkursa kārtībā izvēlēti uzņēmumi, kas šogad veiks uzkopšanas darbus Vakarbuļļu un Vecāķu pludmalēs.

Laikraksts izpētījis, ka lielākās problēmas Rīgas peldvietās jūrā ir atkritumu urnu trūkums, jo lielās metāla urnas atrodas aptuveni 300 metrus viena no otras, un automašīnas novietošana. Brīvdienās, kad uz pludmali dodas aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, automašīnu novietot esot «nereāli», laikrakstam pastāstījis kāds pludmales kafejnīcas darbinieks. Arī ģērbtuves pludmalēs jaunas uzstādītas tikai centrālajās peldvietās – tālāk atstātas novecojušās koka ģērbtuves.

Sākot ar šo nedēļu, 7.maiju, Sabiedrības veselības aģentūras vides veselības speciālisti uzsāk ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās, informē Sabiedrības veselības aģentūra.

Šī gada peldsezonas laikā peldvietu ūdens kvalitāte tiks pārbaudīta 278 peldvietās (gan jūras, gan iekšzemes peldvietās), un tas ir par 3 peldvietām vairāk nekā pagājušajā peldsezonā. Peldūdens pārbaudes tiks veiktas arī Daugavas upē, vietās, kur upe tika piesārņota ar dīzeļdegvielu.

Kopumā šī ir trešā peldsezona, kad peldūdens pārbaudes tiek veiktas ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.

Pirmās ūdens kvalitātes pārbaudes veic pirms peldsezonas sākuma un turpina veikt visu peldsezonu, ņemot paraugus vienu reizi divās nedēļās.

Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un dod slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties nav atļauts. Par izmeklējumu rezultātiem tiek informēts peldvietas īpašnieks, citas ieinteresētās institūcijas, kā arī ar masu mediju starpniecību - sabiedrība.

Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju par neatbilstošu Daugavas ūdens kvalitāti pie Salu tilta un pie Putnu novērošanas torņa Rīgas Latgales priekšpilsētā, tādēļ neiesaka iedzīvotājiem peldēties šajās vietās.

Pēc Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas iniciatīvas peldūdens kvalitātes pārbaudes tika veiktas četrās neoficiālās peldvietās Daugavā - pie Salu tilta, pie Putnu novērošanas torņa, pie Grāpju pussalas un pie 7.līnijas Dārziņos.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā Bior veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka pie Salu tilta Daugavā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums (enterokoki), bet pie Putnu novērošanas torņa paraugu ņemšanas brīdī, 15. augustā, vizuālos novērojumos ir konstatēta zilaļģu «ziedēšana». Savukārt Daugavas ūdens kvalitāte pie Grāpju pussalas un pie 7. līnijas Dārziņos vērtējama kā atbilstoša un peldēties atļauts.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Šodien, 15. maijā, tiek atklāta oficiālā peldsezona, un paredzams, ka Zilie karogi, kas tiek piešķirti pludmalēm, vērtējot ūdens kvalitāti un labiekārtojumu un servisu, šajā sezonā tiks piešķirti 12 peldvietām.

Šogad uz Zilo Karogu Latvijā pretendēja Liepājas, Ventspils, Jūrmalas, Rīgas, Engures, Kuldīgas, Jēkabpils, Daugavpils un Saulkrastu pašvaldību peldvietas, kā arī jahtu ostas Liepājā un Pāvilostā.

Šogad pirmo reizi, veicot sezonas kontroles un arī sniedzot katram iedzīvotājam iespēju izteikt viedokli, tiks noskaidrota Latvijas labākā peldvieta - ūdens kvalitātes, servisa, informācijas un infrastruktūras aspektos, kā arī atbildīgā un saudzīgā attieksmē pret apkārtējo vidi. Tāpat arī Zilā Karoga kampaņas ietvaros un sadarbojoties ar starptautisko Baltijas jūras projektu MARLIN sezonas gaitā tiks pievērsta liela uzmanība cilvēku radīto atkritumu problēmai Baltijas jūrā un peldvietās - ne tikai Zilā Karoga peldvietās, bet visā Latvijas piekrastē kopumā, ziņo biedrība Zemes draugi.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti neiesaka peldēties Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Rīgas ielā 58, jo ūdens paraugu pārbaudēs konstatēts, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamos robežlielumus, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Peldūdens paraugi tika ņemti 21. un 22. maijā. Visās pārējās 277 SVA peldūdens monitoringa programmā ietvertajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina, dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Jānovērtē arī tas, vai ūdens tilpnes reljefs nav bīstams.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālistu veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitātivēlams atturēties no peldēšanās vai izvairīties no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas.

Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks saslimt ar dažādām slimībām, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa - zarnu darbības traucējumi. Visbiežāk mikroorganismi organismā nonāk nejauši, norijot ar infekciju slimību izraisītājiem piesārņotu ūdeni. Tomēr infekciju var izsaukt arī šo mikroorganismu nokļūšana acīs, degunā, ausīs, kā arī saskrāpējumos un iegriezumos. Vislielākais risks saslimt pēc peldēšanās piesārņotā ūdenī ir bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.

Peldēties nav ieteicams Mēmeles upē Bauskā, Gaujā pie Raiskumlīča, savukārt aizliegts peldēties - Preiļu rajona Limankas ezerā

Pirmo (pirmssezonas) peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti liecina, ka peldēties nav ieteicams Mēmeles upes peldvietā Bauskā un Cēsu rajona Gaujas upes peldvietā Raiskumlīcis. Savukārt peldēties aizliegts ir Preiļu rajona Limankas ezerā. Visās šajās peldvietās ir pārsniegti mikrobioloģiskie rādītāji, Db.lv informē Sabiedrības veselības aģentūras(SVA) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Šonedēļ Sabiedrības veselības aģentūras vides veselības speciālisti uzsāka ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Šī gada peldsezonas laikā peldvietu ūdens kvalitāte tiks pārbaudīta 276 peldvietās. Šī ir ceturtā peldsezona, kopš SVA speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

03.09.2007

Neskatoties uz vēso laiku, Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti turpina uzraudzīt ūdens kvalitāti Latvijas peldvietās. Pagājušajā nedēļā veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv .

Peldūdens kvalitātes monitorings tiek veikts peldsezonas laikā (no 15.maija līdz 15.septembrim) - vienu reizi divās nedēļās tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte 278 peldvietās (gan jūras, gan iekšzemes peldvietās). Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un dod slēdzienu par ūdens kvalitāti - peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties nav atļauts.

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Oskars gados jauns Latvijas pilsonis redzot, ka Rīgā un citur Latvijā arvien biežāk redzami Krievijas karogi un tā dēvētās Georga lentītes, Oskars savai automašīnai pielicis Latvijas valsts karogu, bet policists to licis noņemt, ziņo Latvijas Avīze.

Oskars laikrakstam stāsta, ka pārbraucot Salu tiltu, viņu apturējis ceļu policists un pirmais, ko dzirdējis no ceļu policista, bijis, nevis ierastais: «Labdien, mani sauc…», bet strikta prasība: «Noņemiet karodziņu!»

Pēc tam sekojis šāds dialogs:

Oskars: «Kāpēc?»

Policists: «Nedrīkst braukt ar karodziņiem.»

Oskars: «Parādiet likumu, kas aizliedz braukt, ja automašīnai piestiprināts Latvijas karodziņš.»

Policists: «Nekas nav jārāda!»

Oskars: «Tad kāpēc karodziņus pārdod veikalā, ja, tos pieliekot, nedrīkst braukt?»

Policists: «Tāpēc, lai tādi stulbeņi kā tu tos pirktu un mēs jums liktu štrāfus!»

Krievija aizliegusi iebraukt tās teritorijā Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (PP), paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Par iemeslu aizliegumam iebraukt kļuvis tas, ka Rīgas pašvaldība pasaules čempionāta hokejā laikā noņēmusi Krievijas karogu, kas ar citu valstu karogiem bija izvietoti Rīgas centrā, un nomainījusi to pret karogu ar Krievijas Olimpiskās komitejas simboliku.

Pašvaldībā skaidroja, ka pilsētvides noformējums, tostarp karogi, tika izvietoti, vadoties pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norādījumiem.

"Vienlaikus pašvaldība, izvērtējot kopējo koncepciju, tostarp vides noformējumu čempionāta norises vietās, kā arī, lai izslēgtu noformējuma dažādo interpretāciju, pieņēma lēmumu, ka kopīgai noskaņai atbilstošāk lietot Krievijas Olimpiskās komitejas komandas karogu, jo šis ir oficiālais čempionātā spēlējošās komandas nosaukums," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Ceturtdien, 5.jūnijā plkst.18:00 Rīgas Kurzemes rajona Vakarbuļļu pludmales mastā uzvilks Zilo karogu, kas apliecinās pludmales atbilstību Zilo karogu izvirzītajām prasībām. Rajona izpilddirektors Orvils Heniņš pasākumā uzrunās klātesošos.

Piedalīsies arī Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu pūšamo instrumentu un koklētāju ansamblis. Savukārt pēc karoga uzvilkšanas visi interesenti varēs vērot Sarkanā Krusta darbinieku paraugdemonstrējumus un iegūt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu. Pludmalē sakopta teritorija, novietoti soli, uzstādītas jaunas pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri. Autostāvvietā izveidots marķējums invalīdu autotransportam un novietotas invalīdiem piemērotas pārvietojamās tualetes, kā arī izveidotas koka nobrauktuves, platformas un celiņi pludmalē. Bērnu atpūtai pludmalē uzstādītas jaunas rotaļu ierīces - slidkalniņi, šūpoles un dažādi rotaļu elementi. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem sporta laukumi pludmales spēlēm – volejbolam, futbolam un handbolam. Pamatojoties uz peldvietas zemūdens daļas izpēti, jūrā ierīkotas bojas bērniem un pieaugušajiem, ar kurām peldētāji tiek brīdināti par bīstamajām vietām jūrā. Vakarbuļļu pludmales drošību uz ūdens kontrolē glābēji, bet par kārtību rūpējas pašvaldības policijas patruļas.