Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā». Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.

«Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme.

Nišas delikatese – atdzesētas garneles no Latvijas – «iepeld» plašākos ūdeņos; strādājot līdzās biogāzes stacijai, to audzētavas izmaksas par siltumenerģiju ir tuvu nullei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebijām gaidījuši tik lielu «atbalsi», gadu pēc DB publikācijas (13.01.2015.) atzīst Latvijā pirmās garneļu fermas veidotāji Gints Dzelme un Māris Hmeļņickis. Fermas pilotprojekts ierosinājis intereses lavīnu, piesaistot negaidīti lielu starptautisku uzmanību par delikateses audzēšanas iespējām ārpus Āzijas lielfermām.

Pirms gada SIA Mere Shrimp Farms pilotprojekts darbojās nelielās telpās Rīgā, bet galvaspilsētu drīz pameta, pārceļoties uz Dobeles novadu. Pielāgotās telpās piena lopkopības lieluzņēmuma Kalna oši teritorijā garneles ar to dzīvei vitāli nepieciešamo siltumu, turklāt lētu, nodrošina biogāzes stacija. Īpašos baseinos, kurus klāj brūnas izkārnījumu putas, garneles dzīvi vada, virpuļojot pievadītā skābekļa vērpetēs. Izceltas no ūdens, tās ir gatavas mirkli pozēt fotogrāfam, taču to labsajūtai ir svarīgi ilgi neuzturēties ārpus siltā ūdens, kas imitē okeānu. Ar piesārņojumu baseinos tiek galā nevis ķīmija, bet īpaši mikroorganismi, turklāt sniedzot iespēju ūdeni izmantot atkārtoti.

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Rīgā sākta garneļu audzēšana, iekārtojot īpašu recirkulācijas akvakultūras sistēmu un projektā investējot apmēram 100 000 eiro, informēja projekta līdzautors Gints Dzelme.

Viņš sacīja, ka līdz ar projekta sākšanu interesentiem ir iespēja iegādāties dzīvas un svaigas Latvijā audzētas garneles, kas ir pirmais šāda veida projekts Baltijas reģionā.

«Ražotne atrodas Rīgā, un garneļu audzēšanā netiek izmantotas ķimikālijas, antibiotikas vai hormoni, pēc izņemšanas no baseina tās nav apstrādātas ar ķīmiskiem līdzekļiem. Līdz ar to produkts ir pilnībā ekoloģisks un pie patērētāja tiek nogādāts uzreiz pēc izņemšanas no ūdens atdzesētā, bet nesaldētā veidā. Audzējam labāko un uzturvērtīgāko garneli - 'Litopenaeus vannamei',» sacīja Dzelme.

Viņš arī norādīja, ka projektā iesaistītie speciālisti vairāk nekā 15 gadus strādājuši nozarē, kas saistīta ar ūdens attīrīšanas sistēmu piegādi uzņēmumiem, līdz ar to labi pārzina nozares specifiku.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Noslēdzies SIA “Apge” izsludinātais iepirkums par tropisko garneļu audzētavas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA “Mesako” piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 4,86 miljoni eiro.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme iepriekš pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā».

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas. «Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme. Pēc viņa sacītā, provizoriskie tropisko garneļu audzēšanas apmēri ir apmēram 80 tonnas gadā, taču ražošanas kapacitāte ļaus audzēt vēl vairāk.

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Latvijas uzņēmums grib kļūt par garneļu audzēšanas inovatoru – ja pilotprojekts nesīs panākumus, pēc Rīgas fermas parauga ar svaigām garnelēm apgādās arī Eiropas megapoles , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas restorānu darbinieki piedzīvojuši izbīli, pirmo reizi paņemot rokās dzīvas un kustīgas garneles, jo līdz šim garneļu ceļš līdz restorānu virtuvēm vedis tikai un vienīgi caur saldētavu. Vienlīdzīgās daļās ieguldot vairāk nekā 100 tūkst. eiro uzņēmējiem un ūdens attīrīšanas nozares profesionāļiem Gintam Dzelmem, Mārim Hmeļņickim un Igoram Ķīsim, garneļu audzētavas pilotversija izveidota Rīgā, Šampētera ielā. «Bankas šim biznesam nedod ne centu, esam izstaigājuši un apzinājuši gandrīz visus investīciju uzņēmumus. Ideja patīk visiem, bet riskēt nevēlas neviens,» rokas noplāta viens no zīmola Mere Shrimp Farms veidotājiem G. Dzelme.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Iestājoties rudenim, būtiski pieaug pieteikto KASKO atlīdzību gadījumu skaits par automašīnu zādzībām un trešo personu prettiesiski nodarītajiem bojājumiem automašīnām, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) apkopotie dati. Septembra sākumā nedēļas laikā BTA saņēmusi sešus atlīdzību pieteikumus par nozagtajām automašīnām, kas ir trīs reizes vairāk nekā augustā kopumā, kad tika nozagtas tikai divas automašīnas.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad septembrī, kad vakaros arvien ātrāk paliek tumšs un zagļiem vieglāk netraucēti realizēt savus plānus, aktivizējušies automašīnu zagļi. BTA dati liecina, ka zagļi visvairāk iecienījuši Toyota markas automašīnas. Četras no šā gada septembrī sešām BTA klientiem nozagtajām automašīnām ir Toyota markas automašīnas, bet divas – Volkswagen markas automašīnas. Četras no nozagtajām automašīnām nav bijušas vecākas par pieciem gadiem.

«Izvērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām, jāsecina, ka automašīnu zagļi, tāpat kā pērn, arī šogad visaktīvāk darbojas Rīgā un Pierīgā, zogot automašīnas gan no neapsargātiem stāvlaukumiem, gan privātmāju pagalmiem. Šobrīd zagļu rīcībā ir pietiekami modernas tehnoloģijas, lai attālināti iegūtu datus un uzlauztu visjaunākās automašīnas, tādēļ auto īpašniekiem būtu arvien vairāk jādomā par papildu drošības pasākumiem. Ja, piemēram, automašīna ir aprīkota ar Keyless Go iedarbināšanas sistēmu, iesakām atslēgas glabāt pēc iespējas tālāk no mājokļa logiem un durvīm, lai samazinātu iespēju, ka tiek nolasīts automašīnas Keyless atslēgu signāls. Papildu aizsardzībai noteikti automašīnu īpašniekiem būtu vērts apsvērt iespēju uzstādīt automašīnās papildu drošības sistēmas. Lai sarežģītu apstākļus zagļiem, kuri vairumā gadījumu paļaujas uz savā rīcībā esošajām modernajām elektronikas iekārtām, noderīga varētu būt, piemēram, stūres saslēdzēju izmantošana, papildu imobilaizera, slepenās pogas vai meklēšanas sistēmas uzstādīšana automašīnā,» skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece

Kāds vīrietis ticis apzagts laikā, kamēr labojis savas automašīnas riepu. Zagļi, vīrietim neko nemanot, paspēja no auto salona paņemt portfeli un dokumentus.

Pagājušajā piektdienā, 25. oktobrī ap pulksten 15.00 mūsu Latgales iecirknī tika saņemta informācija, ka Rīgā uz Salu tilta no automašīnas salona izzagta vīriešu rokas somiņa un dokumenti. Tika noskaidrots, ka vīrietis braucis pāri tiltam un pamanījis, ka viņa automašīnai ir bojāta riepa. Vadītājs apturējis automašīnu un pārliecinājies, ka riepa ir tukša un sācis to mainīt pret rezerves riepu. Pēc riepas nomaiņas vīrietis iesēdies atpakaļ automašīnā, taču konstatējis, ka automašīnas salonā nav viņa personīgās mantas - ne somiņas ne dokumentu. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par zādzību no automašīnas, un notiek izmeklēšana.

Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Kādā Rīgas saldētavā atklātas 65 paletes jeb 30 tonnas saldētu garneļu bez pavaddokumentiem. Kravas vērtība ir aptuveni 200 tūkst. eiro. Šobrīd uzsākts arī kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Marķējums uz preces norāda, ka saldēto garneļu izcelsme ir Vjetnama, bet izplatītājs, saskaņā ar norādīto informāciju uz preces, kāds Šveices uzņēmums. Saldētavas telpu īpašnieki nevarēja VID FPP darbiniekiem uzrādīt preces dokumentus, kas apliecina preces izcelsmi un kvalitāti. Saskaņā ar saldētavas īpašnieku noslēgto īres līgumu, krava pieder Igaunijas uzņēmumam, taču Igaunijas uzņēmuma pārstāvis nav uzrādījis nekādus īpašuma apliecinošus dokumentus.

Sākotnējā izmeklēšanas informācija liecina, ka garneles bija paredzētas izplatīšanai ārpus Eiropas Savienības, taču tiek pieļauta iespēja, ka preci faktiski bijis plānots izplatīt Latvijā. Minētā prece ir izņemta un pieņemts lēmums par tās nodošanu glabāšanā Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

Pagājušajā gadā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), uz robežas veicot preču kravu kontroli, 333 kravas nosūtījis atpakaļ uz eksportētājvalsti, bet 542 preču kravas – nosūtījis iznīcināšanai, informē PVD.

Galvenokārt atpakaļ uz eksportētājvalsti nosūtītas zāles, kuras sūtītas pa pastu, bet to saņēmējs nav varējis uzrādīt zāļu recepti, tās norakstu vai kopiju (228 gadījumi). Tāpat atpakaļ nosūtīti Latvijā nereģistrēti uztura bagātinātāji (33 gadījumi), kā arī dažādi pārtikas produkti ar neatbilstošu marķējumu un kvalitātes dokumentiem. Atpakaļ nosūtīti arī trīs nereģistrētu veterināro zāļu sūtījumi, kā arī neatbilstoši apstrādāts koksnes iepakojamais materiāls un no Izraēlas vests baziliks, kurā tika atklāti dzīvi kaitēkļi.

Iznīcināšanai galvenokārt nosūtīts neatbilstoši apstrādāts un marķēts koksnes iepakojamais materiāls, ar kuru Eiropas Savienības teritorijā, tostarp Latvijā var ievest karantīnas organismus (525 gadījumi). Iznīcināšanai nosūtītas arī 14 veidu pārtikas preces – siers, gaļas izstrādājumi, liellopu gaļa, saldēti omāri un garneles, kam PVD robežinspektori konstatēja neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru transportēšanas laikā, kā arī uztura bagātinātājs, sulu nektāri un zāļu tēja, kas neatbilda nekaitīguma prasībām.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.

Čīles piekrastē izskalots simtiem tūkstošiem mirušu garneļu un krabju. Vietējās varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu.

Garneles krastā izskalotas Koronelas pilsētas apkārtnē, kas atrodas 530 kilometru attālumā no galvaspilsētas Santjago, vēsta BBC. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka garneļu un krabju nāvi izraisījusi tuvumā esošā elektrības stacija, kas jūras ūdeni izmanto dzesēšanai.

Eksperti uzsākuši ūdens temperatūras un skābekļa līmeņa pētīšanu, lai saprastu garneļu masveida bojāejas iemeslus. «Mēs veicam izpēti, lai noskaidrotu notikušā fiziskos parametrus,» sacīja vietējie speciālisti.

Izskanējuši arī pieļāvumi, ka vēžveidīgo masveida bojāeja ir saistīta arī ar El Nino fenomenu, kura laikā uzsilst Klusā okeāna ūdeņi.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Garneļu audzētājs FishBode (zīmols Mere Shrimp Farms) plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro Klusā okeāna garneļu audzēšanas ražotnes būvniecībā, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Hmeļņickis.

Viņš sacīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot divās kārtās. Pirmās kārtas laikā kompānija plāno izveidot garneļu māju ar vienu moduli, bet otrajā kārtā plānots pievienot vēl divus moduļus. Projekta pirmo kārtu iecerēts īstenot līdz 2017.gada 30.septembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada vidum. Abu projektu laikā kopumā kompānija plāno garneļu audzēšanas apmērus palielināt līdz 100 tonnām gadā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā minēts, ka FishBode plāno ieguldīt 1,03 miljonus eiro tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā garneļu audzēšanai, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Šī ir investīciju projekta otrā kārta. Interesenti konkursā var pieteikties līdz 2016.gada 14.decembrim.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā uzņēmums SIA N-G MIX ražo zivju barību, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jau vairāk nekā astoņus gadus Guntis Andersons ar savu komandu cenšas saprast, ko zivis vēlas ēst.

SIA N-G MIX ražo zivju piebarošanas produkciju upes un ezeru zivīm. Guntis atklāj, ka speciāli dīķa zivīm barība netiek ražota, bet piemeklēt īsto gardumu var katrai sugai. Visas produkcijas sastāvdaļas ir no dabiskām izejvielām. Barību veido 30 līdz 42 sasmalcinātas sastāvdaļas, tai skaitā, piemēram, maize, cepumi, šokolāde, dabiskie aromatizētāji, garneles, vaniļa, ķiploki un daudz kas cits. Lielākie ražošanas apjomi vajadzīgi pavasarī un vasarā.

Tā nebūt nav, ka zivis ēdīs visu, ko tām dos. G. Andersons stāsta, ka recepšu izgatavošanas process ir ilgstošs, pat zinātnisks. Tiek veikti neskaitāmi izmēģinājumi ūdenstilpnēs, ņemot vērā laikapstākļus, ūdens temperatūru, gadalaiku un citus ietekmējošos faktorus, lai saprastu, kāda barība konkrētai sugai, vietai un laikam ir piemērotākā. «Gadās, ka pietiek ar 3-6 mēnešiem, lai sagatavotu perfektu maisījumu, bet ir nācies vienai receptei veltīt trīs gadus,» atklāj Guntis.