Eksperti

Uzkrājumi finanšu tirgos vienmēr būs izdevīgāki par naudu «zeķē»

Kārlis Purgailis - IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Ja cilvēks vēlas veidot sev uzkrājumus finanšu tirgiem piesaistītos instrumentos, tad viņam ir jārēķinās arī ar riskiem. Taču, uzkrājot, piemēram, pensiju fondos, ilgākā laika posmā, neraugoties uz periodiskām lejupslīdēm vai krīzēm, viņš būs ieguvējs. Īslaicīgi kritumi ir neizbēgami, bet ilgtermiņā tirgi vienmēr ir atkopušies un gala rezultātā nes peļņu. Piemēram, sabalansēta ieguldījumu portfeļa iepriekšējo 10 gadu ienesīgums vidēji sastādīja aptuveni četrus procentus gadā, neskatoties uz salīdzinoši sliktajiem 2018. gada rezultātiem. Veidot regulāru uzkrājumu finanšu instrumentos ir ekonomiski visracionālākais veids, taču no paša sākuma ir pilnībā jāapzinās un jāpieņem, ka šāds uzkrājums ir saistīts ar riskiem un pakļauts svārstībām. Tāpat ikvienam ir iepriekš jāizlemj, ko viņš vēlas panākt, izvēloties to vai citu uzkrājumu veidošanas instrumentu.

Ja mērķis ir izveidot uzkrājumu vidējā termiņā (3–5 gadi), tad no finanšu instrumentu klāsta atbilstošākie būtu ieguldījumu fondi. Protams, ja zināšanas ļauj, tad ikviens pats var mēģināt veidot ieguldījumu portfeli no atsevišķām akcijām un/vai parāda vērtspapīriem, taču, lai portfeli pietiekami diversificētu, tādējādi mazinot risku koncentrāciju un sabalansējot portfeli, jāiegulda pietiekami liela summa –vismaz 100 tūkstoši EUR. Pretējā gadījumā izmaksas būs lielākas nekā ieguvums.

Īslaicīgi kritumi ir neizbēgami, bet ilgtermiņā tirgi vienmēr ir atkopušies un nes peļņu.

Ja cilvēkam ir vēlme uzkrāt vecumdienām un to sāk darīt pietiekami laicīgi, tad ieguldījumi pensiju fondos nenoliedzami būs piemērotākais instruments. Ilgākā periodā uzkrājuma atdeve, neraugoties uz ciklisko svārstību ietekmi, būs lielāka gan par inflāciju, gan komisijām, kas jāmaksā par fondu administrēšanu. Papildu tam Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem ir iespēja atgūt daļu no samaksātā nodokļa, kas veido vērā ņemamu atdevi izveidotajam uzkrājumam. Šeit arī jāatzīmē, ka Latvijā gadu no gada tiek samazinātas privāto pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksas, kas nozīmē lielāku atdevi ieguldītājiem. Ir aplami uzskatīt, ka pensiju fondu saņemtās komisijas nodrošina peļņu finanšu institūciju akcionāriem, jo, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, pensiju fonds ir bezpeļņas organizācija un gadījumā, ja fondam veidojas peļņa, tā tiek sadalīta starp fonda ieguldītājiem.

Ja runājam par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktiem, tad vēlos uzsvērt, ka šo produktu primārais mērķis ir dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana un iespēja veidot arī uzkrājumu ir jāvērtē kā papildu funkcionalitāte. Bieži cilvēki pret šo produktu izturas tikai un vienīgi kā pret uzkrājumu veidošanas instrumentu, kas ir aplam.

Piemēram, ja cilvēks ir galvenais apgādnieks ģimenē un vēlas to finansiāli aizsargāt gadījumā, ja ar viņu notiek kas neparedzēts, tad apdrošināšana arī dod šādu garantiju – rezultātā ģimene nepaliks uz «sēkļa». Uzkrājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa ir papildu labumi, un, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas, izmantojot šo produktu tikai uzkrājumu veidošanai, var negūt maksimāli efektīvāko rezultātu.

Cilvēkiem, protams, ir jāseko līdzi tam, kas notiek ar viņu ieguldījumiem pensiju plānos vai uzkrājošajā apdrošināšanā. Tomēr secinājumus nevajadzētu izdarīt pēc viena gada rezultātiem, kurā negatīvu atdevi uzrādījuši visi, bet gan būtu ieteicams skatīties ilgākā – vismaz piecu līdz desmit gadu posmā. Vissliktākais risinājums ir izņemt naudu lejupslīdes laikā, jo tad zaudējumi tiek nofiksēti un iespēja atgūt aktīvu vērtību pēc tirgus pieauguma tiek zaudēta. Vairāk nekā simt gadu finanšu tirgu pieredze liecina, ka pēc katras lejupslīdes seko atkopšanās. Un galu galā – labāku plašai sabiedrības daļai pieejamu instrumentu uzkrājumu veidošanai un to vērtības saglabāšanai vai palielināšanai par ieguldījumiem finanšu tirgos gluži vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kas neriskē, tas nedzer šampanieti

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai veikt iemaksas 3. pensiju līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ko vērts ir 2. pensiju līmenis? Šādas pārdomas droši vien nomoka daudzus, īpaši izlasot ziņu, ka visu valsts fondēto pensiju shēmu ienesīgums pērn ir bijis negatīvs. Arī uzkrājumu veicējiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā apdrošināšanā pēdējos piecus gadus nav veicies labāk. Vai tiešām tas ir pasākums, kas lemts neveiksmei, un finanšu ekspertu ieteikumi veidot uzkrājumus ir domāti lētticīgajiem?

Atbilde nav vienkārša. Jebkurā gadījumā šādi uzkrājumi, kas faktiski ir ieguldījumi akciju tirgos, ir riskanti, īpaši, ja tie ir īstermiņa. Tiesa, Citadeles bankas valdes loceklis Kārlis Purgailis uzsver, ka 10 gadu ieguldījumi, viņaprāt, noteikti nebūs negatīvi, sliktākā gadījumā tie var būt nulle.

Veicot ieguldījumus, jāņem vērā – jo ilgāks termiņš, jo mazāks risks.

Jo garāks ieguldījumu termiņš, jo mazāks risks, ka pasākums beigsies ar mīnusa zīmi. Protams, cilvēkiem, kas ļoti baidās no riska, piemērotāki ir depozīta noguldījumi bankās, kur atdeve gan ir zemāka, taču noteikti saglabājas uzkrājuma summa. Klāt var nenākt procenti, taču noguldītais nesamazinās. Ja runā par finanšu instrumentiem, tad jautājums ir – ja ieguldījuma termiņš ir desmit gadi un pēdējie divi gadi ir ar mīnusa zīmi, kas tad iznāk galā? K. Purgailis teic, – ja iemaksas ir bijušas vienmērīgas, tad iznākums arī šādā scenārijā būs pozitīvs, sliktākajā gadījumā – nulle, bet ne mīnuss. Lai gan viņš saviem klientiem tādos gadījumos iesaka termiņu pagarināt, jo ņemt ārā uzkrājumu lejupslīdes brīdī nav labākais risinājums. Riskus iespējams mazināt, arī mainot iemaksu summu. Proti, brīdī, kad tirgos ir augšupeja, iemaksas palielināt, bet lejupslīdes laikā tās samazināt vai pat pārtraukt. Jānorāda, ka uzkrājumu pārvaldnieki katru ceturksni savā mājaslapā publicē aktuālās situācijas izvērtējumu. Tādējādi katrs klients var sekot līdzi tam, kas notiek finanšu tirgos, un pieņemt lēmumu, cik lielas iemaksas veikt konkrētajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Karš par skaidrās naudas iznīcināšanu

Jānis Šķupelis, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus ar paaugstinātu aktivitāti globālā mērogā tiek spriests par to, ka mazāk caurskatāmā skaidrā nauda bezmaz vai ir mūsdienu ekonomisko un finanšu problēmu pamatā.

Proti, tās izmantošana saistās ar izvairīšanos no nodokļiem, naudas atmazgāšanu, izspiešanu, narkotiku tirdzniecību un daudzām citām smagām noziedzīgām aktivitātēm. Iespēja turēt skaidru naudu arī mazina spēju kontrolēt ekonomiku un valsts ieņēmumus. Latvijai sperot soļus skaidras naudas izskaušanas virzienā, notiekošajam būs ietekme uz to, kā dzīvosim.

Droši vien nevajadzētu sevi mānīt un domāt, ka skaidras naudas izskaušanas cīņa nenotiks uz privātuma rēķina. Ja viss grozīsies ap bezskaidru naudu un būs liela vēlme visu to attiecīgi uzmanīt, tad jārēķinās, ka faktiski vienmēr kāds varēs sekot līdzi un redzēt, kur mēs tērējam naudu, tas var ietvert visai būtisku iejaukšanos personas privātajā telpā. Šādu darījumu aizliegšana tādējādi ierobežos elementāras cilvēka tiesības uz brīvību un privātumu. Turklāt agrāk jau DB ziņojis - nekur nav teikts, ka šī informācija, lai kādi būtu sākotnējie nolūki, vienmēr nonāks pareizajās rokās un tiks izmantota cēlu mērķu labā. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kāds būs Lielais brālis. Galu galā tiks radīti, iespējams, jau pārāk ietekmīgi veidojumi un kontrolējošas shēmas, un šī informācija var tikt pavērsta pret pašu indivīdu, piemēram, vienā acumirklī uz kādu vairāk vai mazāk pamatotu aizdomu (vai kļūdas) pamata persona tiek «bloķēta» tā, ka tā nevarēs pat kādā piemājas Maximā nopirkt maizes klaipu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņošanās a/s Olainfarm akcionāru un augstākās vadības līmenī saimniecisko darbību īstermiņā nav ietekmējusi, tagad tiks izstrādāta uzņēmuma nākamo 3–5 gadu darbības stratēģija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pavisam nesen par a/s Olainfarm valdes priekšsēdētāju apstiprinātais Lauris Macijevskis. Viņš norāda, ka iepriekšējā darbošanās finanšu sektorā, tur iegūtās zināšanas un pieredze lieti noder, strādājot ķīmijas rūpniecībā.

Fragments no intervijas

Kā no banku sektora nonācāt vēl specifiskākā – farmācijas jomā?

Finanšu sektorā, konkrēti banku sektorā, kopumā nostrādāju 16 gadus, no kuriem 15 ir bijis darbs ar uzņēmumiem, to biznesa plāniem, kreditēšanu. Tas ir ļoti ilgs laiks, un tāpēc bija vēlme iziet ārpus finanšu jomas. Protams, neviens uzņēmums nevar darboties bez sakārtotas finanšu jomas, taču tikpat svarīgi kā finanses ir arī noieta tirgi, izejvielas, ražošanas process, produkti un inovācijas. Bankā strādājot, ir iegūtas zināšanas un arī, tā sakot, skats no malas uz ražošanu kā tādu. Tieši tas arī ir tas, ko varu iedot Olainfarm koncernam, kurā ir ne tikai ražošana, bet arī saražotās produkcijas pārdošanas tīkls. Faktiski darbs bankā ir sava veida zināšanu resurss, kuru tagad varu likt lietā. Gan bankā, gan arī uzņēmuma vadībā svarīgākais resurss ir informācija, bankas gadījumā tie lielākoties ir finanšu dati par uzņēmumiem, to produkcijas noietu, arī notiekošo lielākajos noieta tirgos, savukārt no uzņēmuma vadības puses viss minētais, bet līdztekus tam arī – ko un kā rīkoties, lai vairotu ienākumus, attīstītu jaunus produktus, atrastu jaunus tirgus un pircējus, kā strādāt efektīvāk un, darot gudrāk, paveikt vairāk. Strādājot finanšu nozarē, guvu plašu ieskatu par to, kas notiek Ziemeļeiropas un Baltijas tirgos, turklāt šo tirgus informāciju vienmēr man ir bijusi vēlme nodot bankas klientiem – uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt jau konkrēti savam biznesam svarīgus datos balstītus lēmumus. Tādējādi pašlaik varu izmantot visas savas zināšanas (datu analītiku, pieredzi ražošanas projektu attīstībā) un arīdzan finanšu instrumentu pārzināšanu tieši, lai vairotu Olainfarm ieņēmumus un konkurētspēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru