To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Lai arī Nordea banka Latvijā palielinājusi uzkrājumus nedrošiem kredītiem, banka tomēr spējusi uzrādīt 4.1 milj. latu peļņu šogad 1. ceturksnī.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)

Tā gan ir par 10 % mazāka nekā šajā laika periodā pirms gada, Db paziņoja banka.

Nordea banka šogad 1. ceturksnī nedrošiem kredītiem bija izveidojusi uzkrājumus 7.8 miljonu latu apjomā, bet bankas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem pieauga par 103 %, sasniedzot 12.9 miljonus latu. Bankas kopējie ieņēmumi šogad pirmajos trīs mēnešos sasniedza 17.4 miljonus latu, kas ir par 69 % lielāki nekā šajā laikā pērn, bet izdevumi auguši par 13 %, sasniedzot 4.5 miljonus latu. Arī visa Somijas Nordea grupa 1. ceturksnī uzrādījusi kopējo ieņēmumu pieaugumu par 16 %, sasniedzot 2.279 miljardus eiro. Grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem nedrošiem kredītiem bija 1.189 miljards eiro – par 31 % lielāka nekā pirms gada. Uzkrājumi nedrošiem kredītiem visā Nordea grupā sasnieguši 356 miljonus eiro, bet riska svērtā peļņa pirmajos trīs mēnešos bija 747 miljoni eiro, kas ir par 38 % lielāka nekā pirms gada.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmē Swedbank šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 37 miljonu latu zaudējumiem.

Tai skaitā, gatavojoties turpmākajai ekonomikas recesijai, 1.ceturksnī Swedbank AS izveidoja uzkrājumus nedrošajiem kredītiem 64 miljonu latu apmērā. Pirmajā ceturksnī ienemSwedbank/em pirmā ceturkšņa zaudējumi 37 miljonu latuākumi samazinājušies par 17% līdz 46 miljoniem latu, bet izdevumi samazinājās par 10% līdz 19 miljoniem latu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 1.ceturksnī kredītportfelis samazinājies par 5%, noguldījumu apjoms samazinājies par 3%.

«Latvija patlaban saskaras ar pirmo recesiju kopš 90.gadu vidus, kad valstī izveidojās tirgus ekonomika. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē arī bankas darbības rādītājus. Swedbank jau ir ziņojusi par ekonomikas prognožu pārskatīšanu, paredzot Latvijā dziļāku lejupslīdi un lēnāku atkopšanos, nekā iepriekš gaidīts,» norādīts bankas paziņojumā.

Nordea bankas filiāle Latvijā šā gada pirmajā pusē strādājusi ar 2.3 miljonu latu zaudējumiem.

Banka paziņoja, ka tās operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem nedrošiem kredītiem šogad pirmajā pusgadā sasniedza 21.7 miljonus latu, kas ir par 55.7 % lielāka nekā pirms gada, tomēr bankas uzkrājumi nedrošiem kredītiem pirmajā pusgadā sasniedza 21.8 miljonus latu. Nordea bankas Latvija kopējie ieņēmumi sešos mēnešos sasniedza 31 miljonu latus, kas ir 39.2 % lielāki nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Bankas izdevumi pieauguši par 11.5 %, sasniedzot 9.3 miljonus latu.

Nordea bankas kredītportfelis jūnija beigās sasniedza 2.1 miljardu latu, kas kopš gada sākuma pieaudzis par 2.6 %. Piesaistītie noguldījumi jūnija beigās bija 593.9 miljoni – par 19.6 % lielāki nekā gada sākumā.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aizkraukles bankas auditētie zaudējumi šogad pirmajā pusgadā sasniedza 8.14 miljonus latu, kas ir par 1.3 miljoniem latu lielāki nekā provizoriskie zaudējumi.

Bankas ieņēmumu līmenis ir stabili augsts, un finansiālās darbības peļņa pirms uzkrājumu veidošanas izdevumiem 2009. gada pirmajā pusgadā sasniedza 20.2 miljonus latu.

Bankai zaudējumus pamatā radīja uzkrājumi potenciāli nedrošiem kredītiem –

kopējais uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem 30.jūnijā bija sasniedzis 39 miljonus latu, kas ir 6.36 % no kopējā bruto kredītportfeļa.

Tomēr Aizkraukles banka uzsver, ka bankas kapitāls ir saglabājies nemainīgs – pamatā, pateicoties stabiliem ienākumiem un vērtspapīru portfelī esošo vērtspapīru vērtības pieaugumam.

Bankas aktīvu apjoms 2009. gada 30. jūnijā sasniedza 960 miljonus latu, tās kredītportfelis atbilstoši iepriekš izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem samazinājies par 50 miljoniem latu, līdz 577 miljoniem latu.

Pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas 78,5 miljonus latu, tomēr daļa banku joprojām strādā ar zaudējumiem vai to peļņa gada laikā samazinājusies. Daļai banku peļņu turpina samazināt pieaugošie uzkrājumi nedrošiem kredītiem, kas pirmā pusgada beigās veidoja 1,075 miljardus latu jeb 9% no kopējā banku kredītportfeļa.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, auguši gan banku tīrie komisijas naudas ienākumi par 30,6%, gan tīrie procentu ienākumi - par 9,3%, veicinot peļņas pieaugumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ar peļņu šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles - to kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 90,8%. Savukārt banku sektora gūtā peļņa līdz jūnija beigām pirms uzkrājumiem un nodokļiem gandrīz sasniegusi 140 miljonus latu, augot par 24%.

Ar lielāko peļņu pirmajā pusgadā strādājusi Swedbank, nopelnot 43,7 miljonus latu - peļņa gada laikā nedaudz sarukusi, jo, lai arī peļņa pirms uzkrājumiem ir augusi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, peļņas apjomu ietekmējis šogad sarukušais uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts. «Pirmajā pusgadā Latvijā turpinājās ekonomikas izaugsme, saglabājās noturīgs iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums, auga bankas klientu skaits un aktivitāte. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpina samazināties gan uzņēmumu, gan privātpersonu portfelī, savukārt jaunā kreditēšana pakāpeniski pieaug un uzlabo kopējo portfeļa kvalitāti. Turpinās arī iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis. «Pirmajā pusgadā banka atbrīvoja 17 miljonus latu no veiktajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem (pērn attiecīgi 24 milj. latu), pārsvarā korporatīvo kredītu portfelī,» skaidro bankas pārstāvis.

Banku tirgus bilance augustā ir vēl sliktāka nekā pirms mēneša- uzkrājumi šaubīgiem kredītiem sasnieguši 1.1 miljardu latus, bet banku zaudējumi – 455.4 miljonus latu.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, nedaudz pasliktinājās banku stabilitāti raksturojošie rādītāji - vidējais likviditātes rādītājs augusta beigās bija 52.5 % (jūlija beigās – 52.6%), bet, tiesa, tas joprojām stabili pārsniedz minimāli prasītos 30 %, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Savukārt banku sektora vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs augusta beigās bijis pietiekami augsts – 12.9%, bet mazāks nekā jūlija 13.1% (minimālā prasība ir 8 %).

Komisijas dati liecina, ka augusta beigās bez maksājumu kavējuma bija 74.9 % no banku izsniegtajiem kredītiem (jūlija beigās – 76 %). Augustā kredītu ar maksājumu kavējumu vairāk nekā 90 dienas apmērs palielinājās par 6 % un to īpatsvars banku kredītportfelī augusta beigās sasniedza 13.9 % (jūlija beigās – 13 %). Tādējādi uzkrājumi nedrošajiem kredītiem augustā banku sektorā kopumā pieauga par 6.8 % jeb par 72 miljoniem latu, sasniedzot 1.1 miljardu latu, kas ir 7.1% no banku kopējā kredītportfeļa (jūlijā – 6.6%).

Pagājušā gada otrajā pusē katrs trešais no banku kredītiem sniegts ārvalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati par 2010. gada otro pusgadu liecina, ka kopumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim bankas jaunos kredītos izsniegušas 956,5 miljonus latu, kur vietējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegti 642 miljoni lati, bet nerezidentiem – 315 miljoni latu jeb 33%.

Dati liecina, ka kopējos kredītos Zviedrijas bankas – Swedbank, SEB banka un Nordea pagājušā gada otrajā pusgadā izsniegušas 383 miljonus latu jeb 40% no visiem kredītiem. Izņemot 2010. gada oktobri, kas Zviedrijas bankas izsniedza jaunos kredītos 179 miljonus latu, pārējos mēnešos summas bijušas 25 līdz 56 miljonu latu apjomā. Savukārt lielāko daļu šajos mēnešos – attiecīgi 65 līdz 161 miljonu latu apjomā sniegušas pārējās bankas, liecina FKTK dati. Zviedru bankas pamatā kreditējušas vietējos uzņēmumu un mājsaimniecības – kopumā 380,2 miljonu latu apjomā, citas bankas rezidentiem kopumā sniegušas kredītus 262 miljonu latu apjomā. Savukārt nerezidentiem Zviedrijas bankas jaunos kredītus izsniegušas vien 3,3 miljonus latu, bet citas bankas – 314,6 miljonus latu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Swedbank šogad pirmajos trīs mēnešos Latvijā strādājusi ar 17,8 miljonu latu pelņu, kas ir par 7,9% lielāka nekā pirms gada. Peļņa uzlabojusies pateicoties teju trīskārt sarukušajiem izdevumiem par noguldījumiem, aktualitāti strauji zaudē uzkrājumi sliktiem kredītiem.

Swedbank grupas peļņa arī pieauga par 7%, sasniedzot 18,88 miljonus latu, liecina bankas publicētais finanšu pārskats. Bankas pārstāve Kristīne Jakubovska savukārt informēja, ka bankas ceturkšņa darbības rezultāts, ieskaitot apdrošināšanas biznesu, ir 16 miljonu latu peļņa (pirms gada bija 18 miljoni Ls).

Bankas tīrie procentu ienākumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 14%, sasniedzot 20,3 miljonus latu, liecina bankas finanšu pārskats. Lai arī procentu ieņēmumi par kredītiem bija sarukuši par 17,6% (līdz 25,05 milj.Ls), tomēr vienlaikus 2,6 reizes saruka bankas procentu izdevumi (galvenokārt par noguldījumiem), sasniedzot 4,8 miljonus latu. Savukārt bankas tīrie komisijas naudas ieņēmumi gada laikā pieauguši par 6,6% un sasniedza 10 miljonus latu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijas banku tirgus kopumā cietis 400 miljonu latu zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie Latvijas banku darbības operatīvie rādītāji jūlijā liecina, ka no vairāk nekā 20 bankām 11 Latvijas bankas šogad pirmajos septiņos mēnešos strādājušas ar peļņu, kopā nopelnot 19 miljonus latu.

Banku izveidoto uzkrājumu apmērs jūlija beigās banku sektorā sasniedza 6.6% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnijā – 6.1%). Kopumā uzkrājumu pieaugums nedrošiem kredītiem jūlijā bijis 8 %, tādējādi palielinoties par 78 miljoniem latu, informē FKTK.

Neraugoties uz to, kopumā Latvijas banku darbības rādītāji jūlijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs jūlija beigās sasniedza 52.6 % (jūnija beigās – 49.6%), bet vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs jūlijā palielinājās līdz 13.1% (jūnija beigās – 12.4%), ņemot vērā vairāku banku veikto kapitāla palielināšanu.

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Šogad janvārī ar peļņu 2,5 miljonu latu apjomā strādājušas astoņas Latvijas bankas un viena ārvalstu banku filiāle, bet banku sektors kopumā janvāri beidza ar 36,1 miljonu latu zaudējumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka banku nozarei zaudējumus galvenokārt radījuši izdevumi uzkrājumiem nedrošiem kredītiem. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem janvārī sasniedza 9,1 miljonu latu, bet uzkrājumi nedrošajiem kredītiem janvārī kopumā pieauga par 2,3% jeb 31 miljonu latu, sasniedzot 1,4 miljardus latu jeb 8.9% no banku kopējā kredītportfeļa (decembra beigās - 8.6%).

Neraugoties uz zaudējumiem, šogad janvārī banku sektora likviditātes rādītājs divkārši pārsniedza regulējošās prasībās noteikto minimumu (normatīvs 30%), proti, tas bija 61,4% (decembra beigās – 62,8%). Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs janvāra beigās bija joprojām augsts 14.3% (decembra beigās - 14.6%). 2009. gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998,2 miljoniem latu, arī 2010.gada janvārī bankas turpina palielināt kapitālu (par 13 miljoniem latu), un janvāra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1.6 miljards latu.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Maldās tie, kuri banku šā gada zaudējumus, ko radījuši izdevumi uzkrājumiem sliktiem kredītiem, raksturo kā negūto peļņu vai kā neīstus zaudējumus.

Tie ir reāli zaudējumi, kurus bankas vienkārši neizdzēsīs jo, pirmkārt, tie parādīsies banku bilancēs, otrkārt, šo zaudējumu segšanai banku akcionāri spiesti palielināt kapitālu un tā jau ir reāla nauda, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, norādot, ka banku kapitālos zaudējumu segšanai šobrīd iepludināta reāla nauda vairāk nekā 700 milj. Ls apjomā, tostarp virs 500 miljoniem latu pamatkapitālā, virs 200 miljoniem latu subordinētajā kapitālā.

«Jā, zaudējumi ir grāmatvediski, bet viņu esamība spiež veikt reālus finanšu darbības,» tā viņš.

No šogad uzrādītajiem banku zaudējumiem daļa būs vienkārši jānoraksta, bet neviens nezina, cik liela daļa tā būs. Šobrīd problemātiskie kredīti, kuriem izveidoti uzkrājumi, pēc 2 -3 gadiem kļūs par normāliem kredītiem (standarta kredīti), un šiem kredītiem izveidotie uzkrājumi grāmatvediski tiks pārvērsti par ārkārtas ieņēmumiem, kas nebūs reāli iemaksāta nauda, tomēr palielinās operacionālo peļņu. Ja nākamo gadu bankas tā rezultātā varētu noslēgt ar peļņu, tad diemžēl šī peļņa tiks izmantota, lai segtu iepriekšējo gadu zaudējumus, uzskata T. Tverijons.