Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.

“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.

Projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā" kopējās izmaksas aplēšamas 11 miljonu eiro apmērā, savukārt projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Slokas ielā 16, Rīgā" kopējās izmaksas noteiktas 12,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektu izmaksas plānotas 23,5 miljonu eiro apmērā. Projekts tiks finansēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" ietvaros, konkrēti - investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" plāna budžeta un daļēji no valsts budžeta .

Ēkā Slokas ielā 16 nepieciešams veikt koka ārdurvju nomaiņu, bēniņu durvju nomaiņu, koka logu nomaiņu, ēkas bēniņu ārsienu siltināšanu un bēniņu siltināšanu, jumta nomaiņu. Savukārt Bezdelīgu ielā 1a nepieciešams veikt koka ārdurvju nomaiņu, stikla bloku logu maiņu, bēniņu siltināšanu, pagraba pārseguma siltināšanu, pārkares siltināšanu, jumta siltināšanu, ēkas ārsienu siltināšanu un cokola siltināšanu, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūvi (t,sk. gaisa kondicionēšanu).

“Mēs ceram, ka šajos projektos iecerētā energoefektivitātes uzlabošana nodrošinās atbilstošāku un stabilāku klimatu nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanai,” atzīmēja Māra Sprūdža, LNA direktore.

Veicot šīs aktivitātes, Latvijas Nacionālajā arhīvā tiks nodrošināti komfortablāki uzturēšanās apstākļi gan ēkas lietotājiem, gan viesiem, kā arī tiks uzlabots ēkas vizuālais veidols. Turklāt tiks samazināts primārās enerģijas patēriņš par 30 % Slokas ielā un par 45 % Bezdelīgu ielā 1a.

Sloka ielā 16 esošo ēku projektējis arhitekts V.R. Reslers un tā celta 1908. gadā kā pilsētas lombards. Ēkai piebūvēti paplašinājumi gan 1914. gadā, uzceļot nelielu spārnu gar Bezdelīgu ielu, gan 1937. gadā, kad to pārbūvēja arhitekts I. Blankenburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par energoefektīviem birojiem nomnieki gatavi maksāt vairāk

Armanda Vilciņa, 12.07.2024

Teju visās no jauna uzbūvētajās biroju ēkās īpaši piedomāts arī par energoefektivitāti un dažādiem zaļajiem risinājumiem. Tā, piemēram, New Hanza birojos, kas šobrīd, vērtējot sertificētu ekspertu izsniegtos un publiski pieejamos biroju ēku energosertifikātus saņēmis visaugstāko energoefektivitātes novērtējumu galvaspilsētā, ievietota centralizēta vadības un automatizācijas sistēma, ar kuras palīdzību ērti vadīt un kontrolēt visas tehniskās funkcijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.

Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.

Biroji kļūst zaļāki

Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināts iepirkums Rīgas televīzijas torņa pārbūvei ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ atkārtoti izsludinājusi iepirkumu izstāžu zāles Arsenāls iekštelpu atjaunošanai

Db.lv, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai, informē kompānijas valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa norāda, ka, izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā par izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu.

Iepirkuma procesā par izstāžu zāles '"Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un VNĪ finanšu iespējas, atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veiktas izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš, skaidro Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CLT Profi investē 450 000 eiro un palielina ražošanas jaudu par 30%

Db.lv, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais masīvkoka ēku ražošanas uzņēmums “CLT Profi” šī gada otrajā ceturksnī veicis 450 000 eiro investīcijas papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei, tādējādi palielinot krustām līmētu jeb CLT paneļu ražošanas jaudu par 30%.

Ņemot vērā koka ēku būvniecības industrijas attīstību Eiropā un Skandināvijā un arvien pieaugošo tirgus pieprasījumu, “CLT Profi” ieguldījis 450 tūkstošus eiro papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei ar mērķi gan būtiski kāpināt ražošanas jaudu, reaģējot uz nozares attīstību Eiropā, gan turpināt piesaistīt jaunus klientus jaunos eksporta tirgos.

“Neskatoties uz neskaidrību eksporta tirgos un būvniecības nozarē, pieprasījums pēc koka ēkām gan Eiropā, gan ASV turpina stabili pieaugt. Tādēļ, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju globālajos tirgos ilgtermiņā, investējam ražotnes paplašināšanā arī nenoteiktības laikos. Tas mums ļaus nekavējoties reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu un palielināt pasūtījumu izpildes apjomus. Turpinām darbu arī pie jauniem investīciju projektiem šā gada otrajā pusgadā, lai uzlabotu ražotās produkcijas kvalitāti, kā arī ieviestu ražošanā jaunus produktus,” stāsta “CLT Profi” īpašnieks un valdes loceklis Andris Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Alus darītavu pārstāvji iebilst valsts politikai pret vietējiem alus ražotājiem

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitātes projekti kā instruments straujākai virzībai klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā

Juris Grīnvalds, SIA “SAKRET” komercdirektors, 12.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim ir ierasts par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanu runāt kā par ieguvumu pašiem ēkas iemītniekiem. Un tas tā, bez šaubām, arī ir. Bet ne tikai.

Ēku siltināšana ir viena no Latvijas iespējām spert nozīmīgus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ieguvēji šajā procesā ir visi, galvenokārt iedzīvotāji, jo šajā jomā paveiktais nozīmē ne vien rēķinu samazināšanos, bet arī patīkamāku vidi un īpašuma vērtības celšanos. Vienlaikus siltināšanas projekti Latvijas tautsaimniecībai nozīmē pozitīvu stimulu, kura ietekme atbalsojas arī ārpus būvniecības nozares.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pašlaik ēku apsilde veido ap 40% no Latvijā radītajām siltumnīcas gāzu emisijām . Jaunākā Centrālās Statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tikai 36% mājokļu īstenoti energoefektivitātes pasākumi (uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma), tostarp vismazākā aktivitāte bijusi Rīgā .

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pēc apjomīgas rekonstrukcijas atklāts Jaunais Rīgas teātris

Zane Atlāce-Bistere, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirms plānot patvertnes jānoskaidro, cik droši ir savu laiku nokalpojušie pagrabu pārsegumi

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Informācijai par dadzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli jābūt publiski pieejamai

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības uzņēmumu izlaide pērn vietējā un ārvalstu tirgū bija 4,1 miljards eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Vietējā tirgū kritums bijis 7%.

Igaunijas būvniecības uzņēmumu ēku būvniecības vērtība pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 11% līdz 2,6 miljardiem eiro, bet civilās inženierijas būvniecības apmērs pieauga par 4% līdz 1,5 miljardiem eiro.

Statistikas analītiķi norāda, ka būvniecības izlaidi Igaunijā pērn ietekmēja pieaugošās būvniecības cenas, procentu likmju kāpums un patērētāju pārliecības kritums.

Ārvalstīs veikto Igaunijas būvniecības uzņēmumu darbu apmērs pagājušajā gadā veidoja 7% no kopējās būvniecības izlaides salīdzinājumā ar 5% 2022.gadā. Igaunijas būvniecības uzņēmumu izlaide ārvalstīs pērn bija par 18% lielāka nekā 2022.gadā, pieaugot gan ēku būvniecībai, gan civilās inženierijas būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Magdelēnas kvartālā marta vidū nosvinēti spāru svētki, sasniedzot otrās kārtas ēku būvniecības augstāko punktu. Vainagi rotāja uzreiz divu ēku jumtu kores Antonijas ielā 17 un 21, simbolizējot Magdelēnas kvartāla otrās kārtas apjomīgāko būvdarbu pabeigšanu.

Svinīgas uzrunas un pateicības vārdus būvniekiem pasākumā teica Magdelēnas kvartāla attīstītāja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs, otrās kārtas ēku projektētājs, OUTOFBOX biroja vadošais arhitekts Pēteris Bajārs un galvenais būvuzraugs, Būvuzraugi LV vadītājs Sergejs Frolovs.

“Ar šīm ēkām mēs vēlamies pārdefinēt to, ko nozīmē mūsdienīga darba vide galvaspilsētas biznesa dzīves pašā epicentrā. Visaugstākie ilgtspējas un kvalitātes standarti, nevainojams darba un dzīves balanss, spilgta laikmetīga arhitektūra Rīgas klusā centra pašā sirdī – šāda ir Magdelēnas kvartāla izcilības formula, ko no jauna apliecina otrās kārtas ēkas. Pateicos visiem būvniekiem, kas veica šos darbus ar tik lielu rūpību un iesaisti. Mums visiem ir, par ko lepoties,” sacīja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lizumā, Gulbenes novadā atklāta šobrīd lielākā saules elektrostacija (SES) uzņēmuma pašpatēriņam, ko attīstījis kokapstrādes uzņēmums “AVOTI’’ un vietējā uzņēmumu grupa “AJ Power”.

“Avoti SES” atklāšanas brīdī piedalījās pārstāvji no SIA “AVOTI’’, projekta attīstītāju “AJ Power” komandas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Gulbenes novada pašvaldības, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum”, AS “Swedbank”.

“AVOTI SES’’ kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 9216 saules paneļi ar kopējo jaudu vairāk kā 5 MW. Gada laikā SES saražos vairāk nekā 5 100 MWh atjaunīgās enerģijas, kas tiks izmantota uzņēmuma “AVOTI’’ ražošanas vajadzībām. Saražotā zaļā enerģija nodrošinās vairāk nekā piekto daļu (21%) no kokapstrādes uzņēmuma “AVOTI’’ elektroenerģijas patēriņa.

“Esam pateicīgi mūsu sadarbības partneriem par atbalstu mērķu sasniegšanā. Saules parks ir kārtējais pierādījums, ka ejam pareizajā virzienā, realizējot ilgtspējīgus risinājumus uzņēmuma attīstībā,” uzsver SIA “AVOTI’’ valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” projekta “Lieplejas” ietvaros ekspluatācijā nodevis divas dzīvojamās ēkas, kas līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai iegūst, izmantojot sauli.

Jauno ēku būvniecībā Čiekurkalnā attīstītājs ieguldījis 3,5 miljonus eiro, izbūvējot 30 dzīvokļus ar ēku kopējo platību 2400 m2.

Šobrīd esam pārbaudījuši ēkas energoefektivitāti un rezultāti mūs iepriecina, teic “Tepat Grupa” vadītājs Voldemārs Siliņš. “Apkures izmaksas februārī abām ēkām veidoja 500 eiro, taču mūsu veiktie aprēķini liecina, ka gada griezumā, izmatojot ēkās uzstādītos saules paneļus, mēs katram apkures sezonas mēnesim pie pašreizējām cenām spējam saražot elektrību apmēram 570 eiro apjomā. Tas nozīmē, ka saules enerģiju varam izmantot ne tikai apkures nodrošināšanai un siltā ūdens sagatavošanai, bet arī citām vajadzībām. Pēdējos gados enerģijas izmaksas ir ievērojami augušas, tāpēc cilvēki aktīvi meklē iespējas, kā ietaupīt, vienlaikus nezaudējot ierasto komforta līmeni. Atjaunojamo energoresursu izmantošana noteikti ir viens no risinājumiem, jo saules enerģija mūsdienās ļauj būt ne tikai zaļākiem un energoefektīvākiem, bet arī ievērojami ietaupīt,” atzīmē V.Siliņš, piebilstot, ka šobrīd pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem nekustamajiem īpašumiem ir samērā augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās klases nekustamo īpašumu attīstībai Rīgā ir uzsākts jauns A klases projekts “Skanstes rezidences”, kurā būs 67 ekskluzīvi dzīvokļi, un tie atradīsies Grostonas ielā, netālu no “Arēnas Rīga”.

Šo projektu īstenos divi Igaunijas vadošie nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra" un investīcijas tiek lēstas 14 miljonu eiro apmērā.

“Skanstes rajons strauji attīstās, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks, un šis jaunais dzīvojamo ēku projekts īpaši izcelsies kā mākslas arhitektūras virsotne ar ilgtspējīgiem risinājumiem,” stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Jaunais projekts sastāvēs no divām astoņstāvu ēkām, kuras savienos kopīgs vestibils un liela pazemes autostāvvieta. "Projekta sadalīšana divās ēkās ir viena no galvenajām arhitektu vīzijas stiprajām pusēm, jo tā sniedz visiem dzīvokļiem daudz plašāku skatu un nodrošina daudz vairāk dabiskās gaismas," uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums "TestDevLab" oficiāli atklājis biroja telpas, kas atrodas pašā Rīgas centrā, informē uzņēmums.

Tas ir vienīgais nams uz Vingrotāju ielas. Uzņēmums ēku iegādājās 2023. gadā par 3,75 miljoniem eiro, saņemot "Swedbank" aizdevumu investīcijām. Ēkas atjaunošanā uzņēmums ieguldīja vairāk kā 500 000 eiro. Tagad telpas pielāgotas augstākajām drošības un konfidencialitātes prasībām, lai "TestDevLab" varētu turpināt apkalpot klientus visā pasaulē.

"Ideja par savu biroja ēku "TestDevLab" bija aktuāla divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, strauji auga darbinieku skaits, kas nu jau sasniedzis 500 cilvēkus. Birojā Rīgā gan strādā trešdaļa no kopējā darbinieku skaita. Otrais iemesls bija aizvien augošās klientu prasības pēc drošības un konfidencialitātes, kas jāievēro, testējot viņu produktus un pakalpojumus. Tāpēc iegādātās ēkas telpas pārbūvētas tā, lai būtu viegli transformējamas un pielāgojamas dažādām vajadzībām,” stāsta uzņēmuma "TestDevLab" līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru