Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.

Lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» un AS «Latvijas Zaļais punkts» uzsācis tekstila šķirošanas pilotprojektu.

Investējot 45 tūkstošus eiro, Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās kopumā tiks izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Pirmie tekstila šķirošanas konteineri tiks izvietoti vairākos Rīgas mikrorajonos, kā arī tuvākajā laikā vairākās Pierīgas pašvaldībās. Konteineru atrašanās vietas varēs noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Projekta laikā plānots veikt izpēti par to, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgos, kādas ir to tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, kā arī to, cik plašs konteineru pārklājums ir nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Datu vākšana notiks vismaz pusgadu - līdz 2020.gada februārim - un pēc tam tiks veikta to analīze un izpēte, lai piedāvātu reālos Latvijas iedzīvotāju paradumos un datos balstītus risinājumus visaptverošas tekstila šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā.

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, t.sk. apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas Zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "Lai arī tekstilizstrādājumu apsaimniekošana ražotāju atbildības sistēmas ietvaros stāsies spēkā tikai šogad no 1.jūlija, jau kopš pērnā gada novembra esam mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai ražotāji un tirgotāji varētu iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā. Ņemot vērā īso laika sprīdi starp normatīvā regulējuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanās termiņu, jau šobrīd esam gatavi saviem klientiem garantēt pilnvērtīgu iesaistīti tekstila atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz mūsu klientiem 100% atbrīvojumu no DRN nodokļa. Lai arī 1.jūlijs šķiet gana tālu, mūsu pieredze rāda, ka itin bieži līgumu slēgšana un citu formalitāšu sakārtošana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, kā rezultātā netiek saņemts atbrīvojums un nākas maksāt pilnu dabas resursu nodokli 100% apmērā."

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveidi, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

EM šodien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par februāra beigās ES konkurētspējas ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

EM Latvijas pozīcijā norāda, ka, ņemot vērā situācijas saasinājumu tērauda nozarē, ir nepieciešama regulāra ES līmeņa analīze par situācijas attīstību tērauda nozarē. Šāda analīze un pārstrukturēšanas iespēju prognozēšana mazinātu potenciāli sāpīgākas ekonomiskās un sociālās sekas nākotnē.

Latvija uzskata, ka primāri nepieciešams pabeigt darbu pie ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas. Nav pieļaujams, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu izmeklēšanas procedūra ilgst vairāk nekā gadu, liedzot iespēju gūt labumu no instrumentiem, kas vērsti uz godīgas konkurences nodrošināšanu un negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc “AJ Power Recycling” un “3R” plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 000 eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Ar mērķi mazināt atkritumu apjomu Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada jūlija plānots attiecināt arī tekstilizstrādājumiem. Tas paredz, ka turpmāk preču ražotājam vai pārdevējam būs jāuzņemas atbildība par preces pilnu dzīves ciklu – ne tikai par tās saražošanu, bet arī gala apsaimniekošanu, ieskaitot utilizēšanu.

Dabas resursu nodokļa sistēmā liela loma ir arī ražotāju atbildības sistēmām, jo to galvenais uzdevums ir atbilstoši normatīviem savākt un apsaimniekot tekstilizstrādājumus (nodot pārstrādei, reģenerācijai), samazinot kaitējumu videi.

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 984 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 20,2 miljoniem eiro jeb 22,4%; augu valsts produktu eksports saruka par 15 miljoniem eiro jeb 35,8 %; koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,2 miljoniem eiro jeb 7,1 %; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 13,0 milj. eiro jeb 10,1 %; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 10%.

Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu. Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Attīstot ilgtspējas kultūru, tirdzniecības centrs “Spice” nodibinājis sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “AJ Power Recycling”, kuras ietvaros pie tirdzniecības centra “Spice” tiks izvietoti pirmie uzņēmuma tekstila šķirošanas konteineri Rīgā.

Specializētajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 24 tūkstoši tonnas jaunu tekstilizstrādājumu, turklāt to ražošanā var tikt izmantotas teju 1900 dažādas ķīmiskas vielas, un daļai no tām piemīt arī negatīva ietekme uz vidi. Tieši tādēļ arī tekstilam, tāpat kā plastmasai, stiklam un citiem šķirojamajiem atkritumiem, ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana.

Atsaucoties uz pašmāju vides aizsardzības biedrības “European Environment Mission” veiktā pētījuma datiem, gada laikā nešķirotajos sadzīves atkritumos kopumā nonāk vairāk nekā 26,7 tūkstoši tonnu tekstila atkritumu, kas pēc tam nonāk poligonos. Lielu daļu tekstilizstrādājumu atkritumu veido tieši mājsaimniecību vajadzībām iegādātie tekstilizstrādājumi. Latvijā ievestais tekstilizstrādājumu daudzums būtiski – pat 46 reizes – pārsniedz Latvijā savākto atkritumu daudzumu.

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

«Nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam,» ierosina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei valdībai norādīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam.

Ekonomikas ministrija skaidro: «Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota. Ņemot vērā problēmas nopietnību, patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai ir nepieciešams papildus mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē.»

2014. gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 7,9% un importa – par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportējusi preces 797,1 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 942,9 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,8% (janvārī 44,6%).

Augu valsts produktu eksports februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 21,5 miljoniem eiro jeb 49,2%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 21,9 miljoniem eiro jeb 99,6%. Februārī visvairāk tas tika eksportēts uz Irānu – 28,1 miljoni eiro, Lībiju – 6,5 miljoni eiro, Kongo Demokrātisko Republiku – 4,4 miljoni eiro un Kongo – 3,1 miljoni eiro.

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 12,2% un importa – par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 864,7 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,057 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45% (2015. gada februārī 45,4%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā martā, salīdzinot ar februāri: koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 34 miljoniem eiro jeb 25,2%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports pieauga par 15,9 miljoniem eiro jeb 59,1%.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 15,2 miljoniem eiro jeb 29,8%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 13,6 miljoniem eiro jeb 22,7%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports samazinājās par 32,4 miljoniem eiro jeb 18,9%.

Eiropas tērauda ražotāju rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas ražotāju auksti velmēta tērauda importu ES var mainīt Latvijas metālapstrādi

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, ar ko īsti beigsies Eiropas tērauda ražotāju (Eurofer) rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmēta tērauda ievešanu ES. Šo pasākumu daļa uzskata par sava veida ES tirgus pārdali auksti velmēta tērauda ražotāju starpā, vēl jo vairāk situācijā, kad pieprasījums pēc šī produkta neaug, bet cenas pēdējo triju gadu laikā ir kritušās aptuveni par 25–28%. Nevar noliegt, ka Eiropā ir ietekmīgi tērauda ražotāji, tomēr, pēc vairāku metālapstrādātāju domām, tirgu vajag «paņemt» ar šī industriālā produkta patērētājiem vilinošiem un izdevīgiem nosacījumiem, nevis ar vēlmi «izslēgt» konkurentus no spēles ES tirgū. Tomēr jautājumu vēl sarežģītāku padara ģeopolitiskā situācija – notikumi Austrumukrainā, ES un Krievijas sankciju kariņš, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums pērnā gada nogalē.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.