Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Izzinošo ekskursiju pa uzlaboto VW Polo noteikti būtu vēlams sākt ar autosalona un jauno motoru klāsta izpēti, jo no ārpuses diži lielu izmaiņu mazajam tautas auto neatradīsiet.

Salona iekārtojuma un motoru klāsta pilnveidošana ir galvenie mājas darbi, ko Volkswagen izpildījis, lai atjaunotu pircēju interesi par Eiropā populāro modeli. Kā zināms, Vecajā kontinentā VW Polo un citi viņiem līdzīgie mazās klases auto tiek izķerti kā karsti pīrādziņi, jo atšķirībā no Latvijas tiem ļoti bieži tiek uzticētas ģimenes auto funkcijas. Diemžēl pie mums mazi un ekonomiski auto pagaidām nav modē. Automašīnu blīvums uz mūsu ceļiem un lielpilsētu ielām nav tik nogalinošs kā Eiropas megapilsētās Romā, Londonā vai Parīzē. Turklāt arī mūsu ceļu un ielu nožēlojamais stāvoklis šo automobiļu klasi pircējiem padara nepievilcīgu salīdzinājumā ar lielāka izmēra braucamajiem. Toties līdzīgi kā pārējiem savas klases brāļiem Polo pie mums tiek uzlūkots kā gana labs firmu un uzņēmumu dienesta auto.

Atjauninātajam Hyundai Tucson izmaiņu nav daudz, vizuāli to ir maz. Nozīmīgākie jaunumi meklējami gaismas tehnikas un dīzeļmotoru klāsta pilnveidošanā.

Šobrīd Hyundai Tucson ir pieskaitāms Eiropas kompakto krosoveru saimes smagsvariem. To pazīst un novērtē pircēji. Ar Eiropas dizaina un inženiertehniskā centra, kā arī Čehijas ražotnes veiksmīgu mijiedarbību Hyundai spēj precīzāk uztaustīt Eiropas pircēju vajadzības un vēlmes. Tieši tādēļ uzlabotais Tucson ir tikai nedaudz pārzīmējis sejas kontūras, bet vairāk uzmanības pievērsis tam, kas atrodas «lācītim vēderā». Lielākās izmaiņas skar gaismas tehniku un ar to saistīto priekšējo un aizmugurējo lukturu dizaina maiņu. Savukārt pamanāmākais jaunums Tucson kabīnē ir 8 collu navigācijas ekrāns, kas joprojām atrodas uz vadības paneļa augšējās malas un tādējādi maksimāli atvieglo pilota darbu brauciena laikā, jo ekrāna novietojums ir pietuvināts acu augstumam. Lielāks izmērs, nedaudz labāka izšķirtspēja un 360 grādu apkārtskata kameras funkcija. Patiesības labad gan jāmin, ka ekrāns ir tikai augstāko Style un Premium aprīkojuma līmeņu standartaprīkojums. Toties apsildāmi priekšējie sēdekļi ir standarta aprīkojums visiem Tucson modeļiem.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Rīdziniekiem piederošais automašīnu ražotājs Dartz, kura iespaidīgās automašīnas «filmējušās» Holivudas filmā un kura spēkratus iekāro arī pasaulslaveni mūziķi, nolēmis nosvinēt gaidāmo Čūskas gadu, apvelkot Bentley markas automašīnu ar čūskas ādu.

Jaunā automašīna nodēvēta par Bentley SS (saīsinājums no snake skin (čūskas āda)), un patlaban ir saražotas četras šādas automašīnas, savukārt plānos ir radīt vēl sešas ar čūskas ādu apvilktas automašīnas. Viena no Bentley SS markas automašīnām nesen tika pārdota kādam Lielbritānijas futbolistam, Db.lv stāstīja Kannās bāzētā uzņēmuma Elite Wrap, kas veica automašīnas «ietīšanu» čūskas ādā, izpilddirektors un īpašnieks Igors Daļeckis.

Viņš norāda, ka par automašīnām izrādīta liela interese, kā piemēru minot Francijas un Lielbritānijas futbola klubu spēlētājus. Tomēr paredzēts, ka šāda veida automašīnas tiks ražotas ierobežotā daudzumā.

EazyBI programmatūra palīdz izvērtēt uzņēmuma darbinieku efektivitāti un to lieto visā pasaulē

Tipiskākais eazyBI pielietojums ir analizēt komandas darba efektivitāti. Piemēram, ja projektā ir daudz dažādu darbu, šis rīks palīdz saprast, cik daudz laika tiek veltīts katram no tiem, kādā statusā tie ir, cik daudz laika pavada testēšanā vai saskaņošanā, kas bremzē pabeigšanu u.tml. Ja projektos tiek sniegts kāds atbalsts, var analizēt, kas ir tipiskākās problēmas, kuras situācijas tiek risinātas pārāk ilgi un neatbilst saskaņotajam servisa līgumam. Tāpat var veikt laika uzskaiti dažādiem darbiem, analizēt kopējo ieguldīto laiku, darbinieku darba stundu izmaksas.

«Galvenais ieguvumus ir kopsavilkumi, atskaites un grafiki, galalietotāji var veikt dziļāku izpēti. Tas ļauj labāk saprast, cik viņi ir efektīvi,» saka Raimonds Simanovskis, eazyBI (SIA EazyOne) īpašnieks.

Pusotra gada laikā DEAC jaunā datu centrā investēs 6–8 milj. eiro; uzmanības lokā ir ne tikai Eiropa, bet arī bagāto naftas šeihu valstis.

Datu centru operatora DEAC apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,9 milj. eiro, bet peļņa 882 tūkst. eiro. EBITDA rādītājs šajā laika posmā bija 1,29 milj. eiro. Gadu kopumā DEAC plāno noslēgt ar 11–12 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa gaidāma lielāka nekā pērn. Šobrīd eksports no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārsniedz 60%, kur lielāko daļu nodrošinājusi Krievija un NVS valstis. Eksporta artava turpina pieaugt, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 51%.

Latvijā uzņēmums strādā ar esošajiem klientiem un tiem potenciālajiem, kuriem nepieciešami nopietni risinājumi. Arī politiski nestabilā situācija Krievijā DEAC ir nākusi par labu klientu portfeļa ziņā, vienīgi nestabilitāti rada runas par rubļa vērtības kritumu. Savukārt Ukrainā šobrīd viss ir apstājies, uzņēmums veic reklāmas aktivitātes, bet tirgū valda sastingums. «Domāju, gadu varam norakstīt, bet uz Ukrainu mārketinga aktivitātes mēs sākām samērā nesen,» DB stāstīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Lai atbalstītu Latvijas ražotājus jaunu tirgu iekarošanā, arī mūsu politiķiem lobēšana un politiskā tirgošanās vairs nedrīkst būt svešvārdi

Neskatoties uz vēlmi, Latvijas informatīvajā telpā uzturēt caurmērā pozitīvu noskaņojumu par to, ka Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību jau nekāda pārāk lielā nav, parunājot ar pārtikas ražotājiem, top skaidrs, ka «ziepes» tomēr ir diezgan lielas. Ja ņem vērā, ka mūsu tautsaimniecību arī tā saucamajos labajos laikos pamatā stutēja tieši pārtikas un mežsaimniecības nozares, tad uzreiz ir skaidri divi secinājumi. Pirmkārt, vietējie politiķi ar saviem lēmumiem nedrīkstētu darīt neko, lai kaut kādā veidā pasliktinātu situāciju mežu nozarē. Otrkārt, ja mēs attiecībā uz pārtikas ražošanas nozari negribam iekrist vēl dziļākā bedrē, tad jārīkojas ir ar steigu un mērķtiecīgi.

Ieturot pēdējo gadu autoindustrijas modes tendences, dažāda kaluma un lieluma jaunie modeļi turpina lielīties ar to, cik kilogramu ir nometuši un par cik litriem ir kļuvuši taupīgāki.

2012. gads autoindustrijā ir bijis raibs kā dzeņa vēders. Rūpes par apkārtējo vidi un drastiskie Eiropas CO2 normatīvi ir galvenie dzinuļi, kas uzliek par pienākumu autoražotājiem katru nākamo jauno modeli izveidot energoefektīvāku. Atsevišķos gadījumos jaunpienācēji sirgst ar nepatīkamu blakusparādību, proti, ekonormatīvos iegrožotie iekšdedzes motori ir kļuvuši garlaicīgāki un kuslāki, jo uz taupības altāra nereti ir spiesti upurēt dinamiku un jaudu. Turpretim daudziem ražotājiem, liekot lietā turbo spēku un citus modernos risinājumus, ir izdevies atrast kompromisu starp taupību un enerģisku dinamiku. Kā sacīt, lai vilks būtu paēdis un kaza paliktu dzīva.

Šajā gadā aptuveni 13% Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumu paredz pārdošanas apjomu pieaugumu vismaz 15% apmērā, liecina jaunākais SEB bankas uzņēmumu apskats.

Igaunijā šādi uzņēmumi ir 25%, bet 19% - Lietuvā.

Patlaban uzņēmumi lielā mērā plāno orientēties uz vietējā tirgus iekarošanu. Tā, piemēram, 2/3 uzņēmumu Igaunijā uzskata, ka fokusēsies uz vietējo tirgu. Uzņēmumi vairs nav tik optimistiski, skatoties uz jaunu tirgu iekarošanu. Igaunijā lielākie eksporta partneri ir Somija un Zviedrija. Aptuveni tikpat liels īpatsvars Lietuvas uzņēmumu plāno skatīties šogad uz iekšējo tirgu. Savukārt Latvijā šādu uzņēmumu ir trīs ceturtdaļas.

Pēc krīzes var redzēt, ka kompānijas uzskata, ka produktivitāte ir būtiska, tomēr domā, kā to palielināt ar esošo darbinieku skaitu. Latvijā aptuveni 14% uzskata, ka palielinās darbinieku skaitu, tomēr no tiem lielākais skaits orientējas uz vietējo tirgu.

Vispirms tiek atrasti tirgi un tad tiem tiek ražotas preces. Latvijas politiķi piedāvā, ka varētu arī otrādi, tomēr ekonomikas loģika šādām manipulācijām nepadodas

Ģeopolitiskajā kontekstā viens no Latvijas politiķu pēdējā laikā ļoti bieži skandētiem vārdu savirknējumiem ir «tirgus diversifikācija». Izteiksmes formas atšķiras, bet galvenā vadošo politiķu paustā doma ir tāda: ko jūs, uzņēmēji, tagad žēlojaties, vajadzēja meklēt citus tirgus, nevis Krieviju. Viņiem piebasē arī vairāki ļoti neatkarīgi eksperti un vienkārši objektīva viedokļa paudēji, kas gan, kāda sagadīšanās, paši neko neražo un naudas pelnīšana šiem cilvēkiem asociējas vienkārši ar algas «ieripošanu» kontā konkrētā datumā. Daļa no viņiem savu atalgojumu saņem no turīgām ES institūcijām, Latvijā viņus nemaz tik bieži neredz, bet tas jau netraucē spriedelēt un gudri pamācīt.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Meklējot darījumu partneri Ķīnā, jāapbruņojas ar pacietību un precizitāti, produkta dizains jāpielāgo austrumu tirgus īpatnībām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reaģējot uz Krievijas noteikto embargo vairākiem pārtikas produktiem, Latvijas ražotāji sākuši skatīties Ķīnas tirgus apgūšanas virzienā, tomēr eksperti norāda, ka uz šo valsti var tēmēt spēcīgi uzņēmumi, jo tā iekarošanai būs nepieciešamas pamatīgas investīcijas un lieli produkcijas apjomi.

Mēģina stimulēt

Ķīnas ekonomikas izaugsme pēdējos gados palēninās, par ko satraucas daudzi starptautiskie ražotāji, prognozējot mērenāku šīs valsts pieprasījumu gan pēc izejvielām, gan pēc gatavās produkcijas. Šajā gadā ekonomikas izaugsme tur tiek prognozēta ap 7%, taču tiek sagaidīts, ka valdība veiks pasākumus un īstenos strukturālās reformas, lai veicinātu straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Pārtikas nozarē ieguldījumu apjoms augs, paredzamas uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšanas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure saredz - lai pārtikas nozare attīstītos, uzņēmumi noteikti turpinās investēt, jo tikai tā var izdzīvot konkurences apstākļos starptautiskajā tirgū. Pēdējā laikā pārtikas nozare ir ļoti aktīvi investējusi savā attīstībā, ieguldot ražošanas tehnoloģiju, produktu, apkārtējās vides attīstībā un jaunu eksporta tirgu iekarošanā. Tieši pārtikas nozare ir viena no tām nozarēm, kurā pēdējos gados visstraujāk pieaugušas investīcijas.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka investīcijas noteikti turpināsies, jo bez investīcijām nav konkurētspējas un tad jau var sekot arī bankrots. Investīciju mērķis var būt dažāds -zināšanās, jaunās tehnoloģijās, jaunu produktu radīšanā, apjoma pieaugumam. Eksperte norāda, ka šobrīd viss atkarīgs no katra uzņēmuma un tā, cik katrs uzskata par svarīgu investēt. Kopumā nozarē lielākajā daļā visos uz nākotni vērstos uzņēmumos investīcijas tiek ieguldītas gan jaunos produktos un tehnoloģijās, gan mārketingā. Eksperte nosauc vairākus piemērus, tostarp a/s Smiltenes piena ieguldījumus jaunās iekārtās un tehnoloģijās, no siera suliņu pulvera ražojot Piena spēku. Savukārt šokolādes trifeļu ražotājs Pure Chocolate radījis marcipānu, kas nav ciets un to var lietot kā pildījumu konfektēs. Lielākais saldumu ražotājs Laima investējis zīmola attīstībā, Rēzeknes gaļas kombināts sācis ražot cīsiņus bez e-vielām un samazinātu sāls daudzuma cīsiņos, Kolumbija ieguldījusi miljonus zivju audzētavā un vēl ir vairāki projekti, kas attīstās, sekmējot konkurētspēju.

Moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses šogad plāno sākt moduļu māju eksportu uz Norvēģiju.

Db.lv rakstīja, ka netālu no Liepājas esošais moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses aktīvi iekaro gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgu. Pašreiz uzņēmums strādā ar pilnu jaudu, nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietas. Šogad plānots moduļu mājas vest arī uz Norvēģiju, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jānis Akerfelds.

Skandināvijas tirgū klienti atzinīgi ir novērtējuši moduļu ēkas ne tikai kā industriālas būves, bet arī kā veiksmīgu dzīvojamo māju risinājumus. Latvijā valda stereotips, ka šāda tipa ēkas ir konteineri, kuros nav iespējams dzīvot. Via - S modular houses cer šo stereotipu lauzt un iekarot arī vietējo tirgu, tā J.Akerfelds.

Kā jūs vērtējat pašlaik izskanējušos valdības atbalsta mehānismus sankciju skartajiem uzņēmējiem (nodokļu brīvdienas, kredītgarantijas, iespēju saņemt kādu palīdzību no ES līdzekļiem)?

Mani pārsteidz tas, kāpēc Latvijas valdība tikai pēc daudziem mēnešiem, kas pagājuši kopš Krievijas un Ukrainas krīzes sākuma, ir attapusies un sākusi skaidroties par jaunu tirgu meklēšanu? Faktiski notiek darbības imitācija, atsaucoties uz plāniem A, B un C, lai gan īstenībā nav neviena plāna. Ko visus šos mēnešus ir darījusi mūsu Ārlietu ministrija, kurai caur vēstniecībām un ārvalstu pārstāvniecībām ir pieejami vislabākie resursi jaunu tirgu meklēšanai? Latvijas ārlietu ministrs ir tikai paudis savu sajūsmu par to, ka Krievija tiks nolikta uz ceļiem. Savukārt varonīgie Ekonomikas ministrijas paziņojumi par nodokļu brīvdienām sankciju skartajiem uzņēmumiem ir vienkārši klaja smiešanās. Piedāvāt atlikt nodokļus uzņēmumam, kuram būtiski sarucis eksports un iespējams draud pat maksātnespēja, ir tas pats, kas uz ielas gulošam smagi slimam cilvēkam pateikt: VID tev atļauj pusgadu nemaksāt nodokļus.

Savstarpējo aizdevumu platformā «DoFinance», kopš darbības uzsākšanas pirms septiņiem mēnešiem, investēts pirmais miljons eiro, informē «DoFinance» komunikācijas konsultants Kaspars Zālītis.

Kopumā «DoFinance» platformā reģistrēts 2051 investors, un to ikmēneša pieauguma dinamika tiek vērtēta kā stabila. Platforma ir populāra Eiropas tirgū, tajā pārstāvēti investori turpat no ikvienas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, savukārt aktīvākie investori nāk no Vācijas (30%), Latvijas (14%), Spānijas (11%), Austrijas (4%), Lietuvas (4%), Nīderlandes (3%) un Itālijas (3%).

K. Zālītis informē, ka minimālā investīcija platformā ir 10 eiro, turpretī vidējais investīcijas lielums šajā laika periodā ir 2000 eiro, investējot to vidēji uz 6 mēnešu periodu, izvēloties 12% ienesīguma likmi (šādu modeli izvēlējušies 67% no visiem investoriem). Savukārt investīcijas 6% likmei izvēlējušies 10% investoru, bet 8% likmi – 21% investoru, attiecīgi vidējā ienesīguma likme platformā uz šo brīdi ir 11,13% gadā.