Būve

Uzmanības centrā: Būvniecība transformācijas gaidās

Māris Ķirsons, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Kā vērtējat infrastruktūras objektu būvniecības perspektīvas?

Šis segments pēdējos gados ir balstījies uz ES struktūrfondu naudu, kas arī to turpinās sildīt, kaut arī pašlaik vairs tikai ceļu un tiltu būvniecībā un rekonstrukcijā. Iepriekš daudz projektu tika īstenoti ostās – būvējot jaunas piestātnes, kravas laukumus, pievadceļus, bet līdz ar ES naudas novirzīšanu citiem mērķiem un vēl jo vairāk – līdz ar tranzītkravu kritumu un draudiem pārtraukt caur Latvijas ostām pārvadāt naftu un naftas produktus, šķiet, jaunu šādu objektu būvniecība nebūs nepieciešama. LNK pašlaik būvē minerālmēslu pārkraušanas Fetilaizer terminal otro kārtu, bet tālākā perspektīvā jaunus projektus nemana. Jā, ir, protams, tālais projekts par Rail Baltic būvniecību, arī par Latvijas dzelzceļa elektrifikāciju, tomēr tajos nevar runāt par lielu konkrētību. Tāpēc pasūtījumi jāmeklē ārzemēs.

LNK jau septiņus gadus strādā Lietuvā. Protams, sekmīgais LNK darbs dienvidu kaimiņvalstī nepalika nepamanīts, un konkurenti sāka meklēt iespējas šīs mūsu aktivitātes ierobežot un pat liegt tālākās darbības, reizēm radot neizprotamus konkursa noteikumus. To var raksturot kā ērkšķainu veiksmes stāstu, kaut gan cīņa par pozīcijām Lietuvas tirgū vēl turpinās. Cīnoties par godīgu konkurenci, esam bijuši spiesti arī tiesāties, tostarp tiesā pierādot arī Lietuvas Autoceļu direkcijas negodprātīgu attieksmi konkursa rīkošanā. Ar Lietuvas Augstākās tiesas lēmumu Lietuvas autoceļu direkcijai tika piemērots sods 140 tūkst. eiro apmērā. LNK Lietuvā kopumā veicis pasūtījums par aptuveni 100 milj. eiro, un Lietuvas nodokļu maksātājiem ietaupījām aptuveni 15 milj. eiro.

Lai arī līdzās ir Igaunijas tirgus, kurā LNK savulaik uzbūvēja divus tiltus, tomēr mazajā ziemeļu kaimiņvalstī par būtisku pasūtījumu apjomu infrastruktūrā pašlaik un arī perspektīvā nevar runāt. Minēto iemeslu dēļ ir jāmeklē vēl infrastruktūras projekti citās valstīs. LNK, piemēram, šobrīd nākotni saista ar Skandināvijas tirgu. Uzsvars tiek likts uz tiltiem, jo LNK grupā ir tiltu metāla konstrukciju ražotne, kurā pašlaik, piemēram, top trīs tiltu konstrukcijas Norvēģijai. Turklāt kopā ar šīs valsts celtniekiem LNK piedalās vairākos konkursos, kuros ir paredzēta ne tikai tiltu konstrukciju izgatavošana, bet arī montāža. Jārēķinās, ka Norvēģijā ir ievērojami augstākas prasības nekā ES, jo viņi ir gatavi būvēt dārgi, bet prasa, lai remonts būtu nepieciešams pēc maksimāli garāka laika.

Visu interviju Būvniecība transformācijas gaidās lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai helikopteru nauda kļūs par realitāti?

Dainis Gašpuitis, makroekonomikas eksperts, AS SEB banka, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM pārtsāvis Armands Eberhards trešdien nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja par aktualitātēm saistībā ar ES Atveseļošanas fondu un Latvijas iecerētajiem projektiem, kuru īstenošanai varētu piesaistīt fonda līdzekļus.

Kopumā Latvijai no ES Atjaunošanas fonda ir garantēti 1,65 miljardi eiro, bet šis atbalsts var sasniegt 2,2 miljardus eiro.

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās...

Pēc Eberharda teiktā, Latvija savu investīciju projektu sarakstu sagatavojusi, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, proti, ka 20% no fonda līdzekļu jāiegulda digitalizācijā, bet 37% klimata mērķu sasniegšanā.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Latvija ES Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumus plāno sešos virzienos. Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā.

Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai

Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka ar EK vēl nav noslēgušās sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru un "spēles noteikumiem" kopumā.

Tajā pašā laikā Eberhards informēja, ka FM ir sagatavojusi investīciju plāna projektu, kas balstīts "uz pieņēmumiem", un valdībā par šo plānu paredzēts diskutēt decembrī. Savukārt sarunas ar EK par projektiem indikatīvi varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,2 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs centros šodien vakcinēties varēs ikviens; Rīgā rindā jau vismaz 600 cilvēki

LETA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālajā saietā aktualizēs pārmaiņas

Db.lv, 18.05.2021

Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā jau trešo reizi norisināsies Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku tīklošanās pasākums, kurā aicināts piedalīties jebkurš interesents.

Šoreiz plānota ļoti aktuāla tēma – pārmaiņas. Kā tās ietekmē katru no mums, kā izdzīvot uzņēmumiem un ne tikai izdzīvot, bet izmantot pārmaiņas savā labā?

Jau ierasts, ka ikkatra biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV) virtuālā saieta pievienotā vērtība ir lektori, kas stāsta par uzņēmējiem nozīmīgām tēmām. Šoreiz ar pieredzi dalīsies un ar priekšlasījumu “Pārmaiņas ir uzņēmumu jaunais draugs” uzstāsies Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe, kas šobrīd dzīvo Parīzē.

A.Stibe ir četrkārtējs TEDx runātājs, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pārliecinošas pilsētvides pētniecības nozares dibinātājs, sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem un organizācijām. "Pārmaiņas notiek visu laiku, visiem un vienmēr. Filozofi saka – nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Un, ja tas ir kaut kas, kas vienmēr ir, tad mums labāk ar to ir labi sadzīvot," tāda ir prof. A.Stibes pārliecība un vienkāršā valodā ar uzskatāmiem piemēriem viņš to rāda un māca arī citiem. Viņš regulāri dažādās valstīs sniedz priekšlasījumus un meistarklases par transformācijas un pārmaiņu tēmu un nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ikgadējās akcionāru sapulces šā gada 5. maijā kompānijas Philip Morris International (PMI) izpilddirektora amatā apstiprināts Jaceks Olčaks (Jacek Olczak), informē uzņēmums.

J. Olčaks, kurš līdz šim pildīja PMI rīkotājdirektora pienākumus, ir iecelts arī kompānijas Direktoru padomē. Jau pirms akcionāru sapulces par PMI valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Andrē Kalantzopulus (André Calantzopoulos), kurš no 2013. gada līdz 2021. gada 5. maijam bija PMI izpilddirektors.

Stājoties amatā, J. Olčaks apņēmās turpināt un paātrināt 2016. gadā paziņoto uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus. PMI koncentrējas uz mazāk kaitīgu bezdūmu produktu izstrādi, balstoties uz zinātnisko izpēti un atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzīto mērķi – aizstāt parastās cigaretes ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus uzņēmējus pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija ir pārsteigusi, liekot atbildēt uz jautājumu – kādu pievienoto vērtību rada mans uzņēmums?

Var gadīties, ka atbilde ir nepatīkama un kompānijas radītais produkts vai pakalpojums ir atbalstījis patēriņa kultūras radītu iluzoru vajadzību. Šie pakalpojumi ir pirmie, no kā krīzes laikā sabiedrība atsakās. Lai atgrieztos biznesa vilnī, "EM Normandie" biznesa skolas profesors un "transforms.me" dibinātājs Agnis Stibe rosina domāt par to, lai uzņēmums apmierinātu cilvēku patiesās vajadzības.

"Ir tādi pakalpojumi, kas saskaņā ar mūsu pamatvajadzībām nav nepieciešami, bet cilvēki ir pieraduši pie tiem, jo redz tos gan televīzijā, gan tiešsaistē, gan draugu, radu un kaimiņu dzīvē. Tie ir pirmie pakalpojumi, kas tagad mirst," viņš saka.

Šobrīd viņa fokusā ir transformācijas gēns, un šajos apstākļos tā pētīšanai paveras ļoti plaši horizonti. Vairāk par pārmaiņām, to izraisīto stresu un cilvēku dabisko spēju pielāgoties A. Stibe stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru