Uzmanības centrā: Būvniecība transformācijas gaidās 

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

Māris Ķirsons, 07.11.2016

Aleksandrs Milovs

Foto: Evija Trifanova/LETA

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Kā vērtējat infrastruktūras objektu būvniecības perspektīvas?

Šis segments pēdējos gados ir balstījies uz ES struktūrfondu naudu, kas arī to turpinās sildīt, kaut arī pašlaik vairs tikai ceļu un tiltu būvniecībā un rekonstrukcijā. Iepriekš daudz projektu tika īstenoti ostās – būvējot jaunas piestātnes, kravas laukumus, pievadceļus, bet līdz ar ES naudas novirzīšanu citiem mērķiem un vēl jo vairāk – līdz ar tranzītkravu kritumu un draudiem pārtraukt caur Latvijas ostām pārvadāt naftu un naftas produktus, šķiet, jaunu šādu objektu būvniecība nebūs nepieciešama. LNK pašlaik būvē minerālmēslu pārkraušanas Fetilaizer terminal otro kārtu, bet tālākā perspektīvā jaunus projektus nemana. Jā, ir, protams, tālais projekts par Rail Baltic būvniecību, arī par Latvijas dzelzceļa elektrifikāciju, tomēr tajos nevar runāt par lielu konkrētību. Tāpēc pasūtījumi jāmeklē ārzemēs.

LNK jau septiņus gadus strādā Lietuvā. Protams, sekmīgais LNK darbs dienvidu kaimiņvalstī nepalika nepamanīts, un konkurenti sāka meklēt iespējas šīs mūsu aktivitātes ierobežot un pat liegt tālākās darbības, reizēm radot neizprotamus konkursa noteikumus. To var raksturot kā ērkšķainu veiksmes stāstu, kaut gan cīņa par pozīcijām Lietuvas tirgū vēl turpinās. Cīnoties par godīgu konkurenci, esam bijuši spiesti arī tiesāties, tostarp tiesā pierādot arī Lietuvas Autoceļu direkcijas negodprātīgu attieksmi konkursa rīkošanā. Ar Lietuvas Augstākās tiesas lēmumu Lietuvas autoceļu direkcijai tika piemērots sods 140 tūkst. eiro apmērā. LNK Lietuvā kopumā veicis pasūtījums par aptuveni 100 milj. eiro, un Lietuvas nodokļu maksātājiem ietaupījām aptuveni 15 milj. eiro.

Lai arī līdzās ir Igaunijas tirgus, kurā LNK savulaik uzbūvēja divus tiltus, tomēr mazajā ziemeļu kaimiņvalstī par būtisku pasūtījumu apjomu infrastruktūrā pašlaik un arī perspektīvā nevar runāt. Minēto iemeslu dēļ ir jāmeklē vēl infrastruktūras projekti citās valstīs. LNK, piemēram, šobrīd nākotni saista ar Skandināvijas tirgu. Uzsvars tiek likts uz tiltiem, jo LNK grupā ir tiltu metāla konstrukciju ražotne, kurā pašlaik, piemēram, top trīs tiltu konstrukcijas Norvēģijai. Turklāt kopā ar šīs valsts celtniekiem LNK piedalās vairākos konkursos, kuros ir paredzēta ne tikai tiltu konstrukciju izgatavošana, bet arī montāža. Jārēķinās, ka Norvēģijā ir ievērojami augstākas prasības nekā ES, jo viņi ir gatavi būvēt dārgi, bet prasa, lai remonts būtu nepieciešams pēc maksimāli garāka laika.

Visu interviju Būvniecība transformācijas gaidās lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness.