Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komersantu reģistrācija ārzonās sāk pavisam izzust, stāsta auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Komentējot, kas ir biežākie šķēršļi, pret kuriem nākas atdurties, mēģinot noskaidrot komersantu patieso labuma guvēju, viņa norādīja, ka attiecībā uz uzņēmumiem ar salīdzinoši vienkāršu struktūru nav problēmu. Taču, ja ir veidota daudzpakāpju sabiedrības struktūra, ir iesaistītas vairākas valstis, tad var atdurties pret to, ka nevar nonākt pie nākamā uzņēmuma, kurš ir daļu turētājs, pārvaldē esošajām amatpersonām.

Tāpat Cakare atzina, ka ārzonās tālāk par komersanta reģistrācijas apliecību bieži vien neviens netiek un arī tās pašas var būt pirktas.

Vienlaikus EY asociētā partnere uzsvēra, lai gan savulaik arī Latvijā tika piedāvāta uzņēmumu reģistrācijas ārzonās noformēšana, ņemot vērā pēdējā gada notikumus finanšu sektorā, reģistrācija ārzonās sāk izzust. «Neviens komersants nevar pastāvēt bez norēķinu konta, attiecīgi būtu sarežģīti skaidrot bankām šādas struktūras. Arī bankas ir ļoti mainījušas savu pieeju. Tas arī noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ ārzonu darbība kļūst arvien mazāk aktuāla,» sacīja Cakare.

Sabiedrība pirmoreiz ieguva pieeju tā saukto «Panamas dokumentu» ziņām par vairāk nekā 200 000 slepenu ārzonas firmu, kad Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs (ICIJ) pirmdien ievietoja internetā datubāzi ar meklēšanas funkciju.

Datubāzes pamatā ir daļa no 11,5 miljoniem dokumentu, kas noplūdināti no Panamas juridisko pakalpojumu firmas Mossack Fonseca, un tajā ir atrodami vairāk nekā 360 000 vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas firmām, paziņoja ICIJ.

Šī datubāze parāda, cik lielā mērā pasaules turīgie cilvēki līdztekus noziedzniekiem veido šādas nominālas firmas, lai noslēptu un pārvietotu savus finanšu līdzekļus no likuma un nodokļu amatpersonu redzesloka.

Aprīlī publicētas ziņas par «Panamas dokumentiem» saistīja dažus no pasaules ietekmīgākajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un citus, ar nedeklarētām ārzonas firmām.

Ķīnas amatpersonas atklājušas valsts lielākos pagrīdes banku darījumus, kuru apmērs sasniedz 64 miljardus ASV dolāru, raksta Reuters.

Izmeklēšana tika sākta septembrī un tās uzmanības centrā bija Žejiangas province. Izmeklēšanas laikā secināts, ka dučiem Hongkongā reģistrētu tā saucamo čaulas kompāniju veica vairāk nekā 1,3 miljonus viltus pārskaitījumu, lai pārvietotu naudu uz ārzonas kompānijām.

Ķīna pret pagrīdes banku sektoru sāka vērsties šā gada aprīlī un līdz šim ir atklājusi vairāk nekā 170 naudas atmazgāšanas un nelegālu līdzekļu pārskaitījumu gadījumus 125,34 miljardu dolāru vērtībā.

Pēdējā reizē apcietināti simts aizdomās turamo no astoņām grupām.

Aizdomās turamie izmantoja nerezidentu kontus, un ar vairāk nekā 14 tūkstošu partneru palīdzību pārskaitīja miljardiem juaņu uz ārzonas valstīm.

ASV tirdzniecības ministrs Vilburs Ross un Lielbritānijas karaliene Elizabete II ir starp augsta ranga personām, kas ieguldījušas līdzekļus ārzonās, turklāt Ross ir līdzīpašnieks kuģniecības kompānijā, kas sniedz pakalpojumus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām piederošam uzņēmumam.

Ārzonās investējis arī Kanādas uzņēmējs Stīvens Bronfmans, kurš organizē ziedojumu vākšanu Kanādas premjerministra Džastina Trudo vadītajai Liberālajai partijai.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Šādas investīcijas nav nelikumīgas, tomēr tās rada jautājumus, cik ētiska ir šāda naudas ieguldīšana, izvairoties no nodokļiem.

Turklāt tas, ka Rosam ir ar Krieviju saistītas biznesa intereses, var radīt interešu konfliktu. Savukārt atklājumi par Bronfmanu var kaitēt Trudo, kurš pirms diviem gadiem uzvarēja vēlēšanās, solot cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem.

Lai kādas arī prasības būtu ieviestas ārzonu kompāniju darbībai Latvijā, tās joprojām nav izzudušas un ir īpašnieces Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku DB aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām kopumā, pēc SIA Lursoft datubāzē esošajam ziņām, ieguldīti 176,6 milj. eiro, kas ir tikai aptuveni 3% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (situācija uz 27.10.2012.). Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ir valstis, kuras ieguldījušas vairākus miljonus un krietni mazākas summas, ir arī tādas, kuras nav investējušas nevienu centu. Jāpiebilst, ka par ārzonām pieņemts dēvēt tikai tās valstis un teritorijas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā sarakstā, uz kura pamata tika veidots arī Latvijas «melnais saraksts».

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme gadu maksājis vairākus simtus tūkstošus par tīrīšanas līdzekļiem, ko nemaz nav saņēmis, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Par ķīmisko tīrīšanas līdzekļu piegādi uzņēmums 2013.gadā noslēdza līgumu ar būvkompāniju MJ partneri. Raidījums vēsta, ka pie līguma uzņēmums ticis negaidīti - kāds bijušais darbinieks piedāvāja piedalīties Rīgas satiksmes cenu aptaujā. Līguma summa - 280 000 latu plus PVN, kas ir maksimāla summa, par kādu var rīkot cenu aptauju, kas nav publiski jāsludina.

«MJ partneri ir celtniecības uzņēmums un ar tādām lietām nebija nodarbojušies, taču bijušais darbinieks mierināja, ka nekas jādara nebūs - viņi būs tikai starpnieki. Visu izdarīs viņa radiniece Vita Baurovska. Viņa strādā firmā, kas tirgo pieprasītās nanotehnoloģijas. No MJ partneriem vajadzīgs tikai viņu godīgais vārds, reputācija un apgrozījums. Celtnieki piekrita un viņiem tika 3% par starpniecību,» norāda Nekā personīga.

Pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, liecina svētdien publiskotais pētījums "Pandoras dokumenti" ("Pandora Papers"), kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Pētījumā atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistība ar slepeniem aktīviem Monako. Tajā arī vēstīts, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos un ka Jordānijas karalis Abdulla slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ceturtdien, 3.decembrī tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – ir nosūtījis iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra rīcību. Vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības, informē Finanšu ministrijā.

«Šāda pašvaldības amatpersonas rīcība ir nepieņemama. Visām pašvaldībām ir skaidri zināma kārtība, kādā veidā tās var saņemt aizdevumus projektu īstenošanai. Tomēr bijušais Lielvārdes mērs ir vienpersoniski un bez saskaņošanas parakstījis vienošanos par apšaubāmu darījumu. Laicīgi nenovērsts, tas varētu apdraudēt ne tikai pašvaldības nodokļu maksātāju naudu, bet arī negatīvi ietekmētu valsts finansiālo situāciju un reputāciju kopumā. Tas nav pieļaujamas, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm gadījums ir rūpīgi jāizvērtē,» uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Savā iesniegumā ministrs lūdz tiesībsargājošās iestādes atbilstoši to kompetencei izvērtēt, vai bijušā Lielvārdes pašvaldības vadītāja rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat ministrs lūdza izvērtēt, vai minētajā darījumā iesaistīto Latvijas pārstāvju, kuri tiek minēti pievienotajos dokumentos, rīcība arī nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Īru rokgrupas U2 līderis Bono, izrādās, jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no lielākajiem Lietuvas Utenas pilsētas investoriem - tur viņam kopā ar partneriem daļēji pieder lielveikals Aušra, vēsta portāls 15min.lt.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Kā konsorcijam atzinusi Bono pārstāve Ketija Makīrnena, Pols Deivids Hjūsons jeb Bono ir «pasīvs mazākuma akcionārs» Gērnsi salā reģistrētajā ārzonas kompānijā Nude Estates I, kurai pieder minētais tirdzniecības centrs Utenā.

Šo lielveikalu Nude Estates I 2012.gadā iegādājusies no Maltas kompānijas Nude Estates, kura to par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu (5,8 miljoniem eiro) nopirkusi 2007.gadā.

Kā norāda 15min.lt, Utenas tirdzniecības centrs Aušra, ko cēlusi viena no Lietuvas lielākajām tirdzniecības kompānijām Eika, tika atvērts 2006.gada rudenī, bet aptuveni pēc pusgada Eika ēku pārdevusi, tobrīd norādot, ka to iegādājies vārdā nenosaukts ārvalstu investors.

Panamas valsts prokuratūra pirmdien paziņoja, ka tā sāks kriminālizmeklēšanu saistībā ar noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem no juridiskās firmas Mossack Fonseca, kas radījusi ārzonas firmas pasaules turīgajiem un varenajiem cilvēkiem.

«Fakti, kas aprakstīti nacionālo un starptautisko komunikāciju mediju publikācijās ar terminu «Panamas papīri», būs kriminālizmeklēšanas subjekts,» teikts prokuratūras paziņojumā.

Izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, kādi noziegumi var būt notikuši un kas tos izdarījuši, kā arī noteikt iespējamos finansiālos kaitējumus, teikts paziņojumā.

Mossack Fonseca ir pavēstījusi, ka 11,5 miljonu dokumentu noplūdināšana no tās serveriem ir «ierobežota hakeru uzbrukuma» rezultāts, un ka par to ir atbildīga kāda ārēja puse.

Viens no firmas dibinātājiem Ramons Fonseka paziņoja, ka šī dokumentu noplūdināšana ir uzbrukums pašai Panamai, kura ir atkarīga no sava finanšu pakalpojumu sektora.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets.

Valdība šodien ārkārtas sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Valsts apdraudējuma sakarā ar Covid-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu. Attiecībā uz dīkstāves pabalstu izmaksu likumprojekts paredz, ka to izmaksās arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas, 9.jūnija, bet līdz 30.jūnijam.

No regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajam nodokļu maksātājam būs tiesības līdz šā gada 30.decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.

Pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus. Likumprojekts arī paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma.

Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem, vienlaikus, starp šiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem, liecina atvērto datu platformas "Okredo" maijā apkopotā informācija.

Kopš pērnā gada ārzonu sarakstā iekļauta arī Krievija - uzņēmumos, kuros vismaz 20% daļu pieder ārzonas akcionāriem, visvairāk šādu akcionāru ir tieši no Krievijas - 70,36% gadījumu, kam seko Kipra (7,55%) un Izraēla (6,3%).

Starp populārākajām jomām, kurās darbojas ārzonu akcionāriem piederošie uzņēmumi, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (16,84%), nekustamais īpašums (9,19%), kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība (6,02%).

Vēl 35,75% kā darbības pamatveidu norādījuši jomu, kas neiekļaujas NACE saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kategorijās. Uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 20% daļu pieder ārzonu akcionāriem, īpašnieki ir arī no tādām eksotiskām vietām kā Virdžīnu salas (26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi), Apvienotie Arābu Emirāti (13), Beliza (10), Panama (deviņi) un Bermudu salas (četri).

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

2018. un turpmākajos gados ir plānots izstrādāt un ieviest būtiskas izmaiņas AS Rietumu bankas stratēģijā, liecina bankas pārskatā sniegtā informācija. Bankas vadība paredz, ka jaunās stratēģijas izstrāde tiks pabeigta līdz 2018. gada jūnijam.

2018. gada sākumā Latvijas banku sektors piedzīvoja vietēja un starptautiska mēroga reputācijas krīzi, ko raksturoja vairāki notikumi.

Bankas tūlītēja rīcība bija 2018. gada 13. martā pieņemtais lēmums pārkonvertēt eiro visus klientu kontu dolāru atlikumus. 2018. gada 28. februārī bankas likvīdie aktīvi USD valūtā veidoja 292 miljonus dolāru, bet kopējās īstermiņa saistības USD valūtā bija 307 miljoni dolāru.

2018. gada 19. martā banka pieņēmusi lēmumu pārklasificēt vairāk nekā 4000 no tās korporatīvajiem klientiem no «augsta riska» kategorijas uz «aizliegta riska» kategoriju. «Aizliegta riska» kategorija nozīmē, ka ar šādu klientu bankai ir jāpārtrauc attiecības divu mēnešu laikā, un «aizliegta riska» kategorijā ietvertie klienti nedrīkst veikt darījumus.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Zviedrijas bankas «Swedbank» akcionāri ārkārtas pilnsapulcē trešdien bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu, pirmdien paziņoja «Swedbank».

Pēšons bija Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1994. līdz 2007.gadam un valsts premjerministrs no 1996. līdz 2006.gadam, bet no 1994. līdz 1996.gadam viņš bija finanšu ministrs.

Martā «Swedbank» grupas padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks. Par «Swedbank» pagaidu prezidentu un valdes priekšsēdētāju iecelts Anderšs Kārlsons.

Kopš februāra «Swedbank» tikusi pievērsta uzmanība saistībā ar mediju ziņoto, ka caur to plūdušas lielas summas, kam varētu būt saistība ar naudas atmazgāšanu. Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstīja par aizdomām, ka starp Dānijas bankas «Danske Bank» un «Swedbank» Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.