“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, īpaši domājot par uzņēmējdarbības attīstību pašā tās sākumposmā, pavada virkne izaicinājumu, kas izraisa diskusijas gan publiskajā telpā, gan satraukumu pašu uzņēmēju vidū. Viens no tiem – finansējums un jaunā uzņēmēja iespējas to iegūt. Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna».

Būtisks secinājums, ko varam izdarīt, ikdienā tiekoties un strādājot arī ar jaunajiem uzņēmējiem, nereti ir to nespēja nodalīt un atšķirt savas vēlmes un fantāzijas no reāliem biznesa mērķiem un vīzijas, kā tos sasniegt. Šķiet mulsinoši, ja jaunais uzņēmējs, runājot par savu biznesu, nevar atbildēt uz jautājumu par plānoto peļņu un atdevi no biznesa, tomēr dedzīgi iesaistās diskusijās par sava produkta unikālajām īpašībām un attīstību. Šādu jauno uzņēmēju ir ļoti daudz un maz ticams, ka bez spēcīgām biznesa līdera kompetencēm biznesa ideja tiks pārvērsta peļņu nesošā un uz attīstību vērstā biznesā. Uzskatu, ka biznesā, kā jebkur, jābūt balansam un ikviens ķēdes posms ir svarīgs. Gan tā sauktie inovatori un jaunu ideju ģeneratori, gan oportūnisti un speciālisti ir vienlīdz svarīgi, lai veiksmīgi virzītu biznesa attīstību. Tomēr panākumu atslēga, īpaši domājot par potenciālā investora vai cita finansējuma veida piesaisti, kā arī veiksmīgu biznesa virzību, ir cilvēks ar «uzņēmēja gēna». Nereti tieši šis lielums ir spēcīgas komandas iztrūkstošais posms arī tad, ja biznesa ideja šķiet dzīvotspējīga.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu ir ierauta kāda uzņēmēja, kura likvidē savu uzņēmumu

Uzņēmēja pērn iegādājās kases aparātus, taču šogad nolēma uzņēmējdarbību neturpināt un kases aparātus pārdot, bet izdarīt to nav iespējams, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums, kas apkalpo kases aparātus, komersantei skaidrojis, ka šobrīd tos nav iespējams pārdot, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar vienoties ar izgatavotājiem, vai šie kases aparāti atzīstami par izmantojamiem. Jautājums nav atrisināts jau daudzus mēnešus. «Es esmu iztērējusi savā mazajā uzņēmumā teju 1000 eiro par abiem kases aparātiem. Es nevaru likvidēt uzņēmumu, kamēr neesmu šos kases aparātus pārdevusi un atguvusi līdzekļus,» neizpratnē ir uzņēmēja pēc neveiksmīgas komunikācijas ar VID, Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Republikas Tiesībsargu.

#Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.

Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS «Olainfarm» vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu” atbilstoši pieslēguma jaudām un iespējamo krāpniecību.

Presē izplatītajā paziņojumā minētas vairākas lietas, kas neapmierina minēto uzņēmēju, radot lasītājam šķietamu iespaidu par negodīgumu. Jāsaka, ka galvenais uzsvars ir par nesen pieņemtajiem tarifiem, tomēr sūdzības pamatā ir nevis tarifu pieaugums, bet gan nepietiekošas zināšanas par elektroiekārtu darbību un slodzes aprēķināšanas principiem.

Papildināta - Uzņēmējs vēršas prokuratūrā pret Sadales tīklu un SPRK  

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales...

No uzņēmēja teiktā izriet, ka, saskaitot kopā visu pieslēgumu jaudu, apakšstacijā nepieciešams uzturēt visu pieslēgumu jaudu summu. Mēģināsim sniegt slodzes noteikšanas būtības skaidrojumu.

Zināšanas var iegūt studiju ceļā

Gribētos arī piebilst, ka šobrīd valstī trūkst enerģētikas speciālistu, tādēļ sabiedrības locekļu interese ir apsveicama. Tomēr ja ir vēlēšanās profesionāli saprast tehniskos risinājumus, tos var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”, kur iespējams studēt profesionālajā bakalaura, profesionālajā maģistra un doktorantūras studiju līmenī, kā vienu no pamatzināšanām apgūstot elektroapgādes, iekārtu izvēles, projektēšanas u.c. ar elektroenerģētiku saistītas zināšanas.

Alegorija slodzes aprēķināšanā

Pirms skaidrojuma sniegšu nelielu sadzīvisku alegoriju. Ja ciemā ir 24 mājas un katrā mājā ir automašīna, tad uz galvenās ielas var izbraukt 24 automašīnas. Kāpēc tad autoceļš nav 24 joslu? Kādi pamatprincipi un kā tiek noteikta slodze? Konkrētajā piemērā Ķekavas novadā pieminētas vairākas tehniskās iekārtas un elementi: patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis, divas kabeļlīnijas un transformatora punkts. Lai energosistēmā tehniski izvēlētos katru elementu, izvēle ir jāveic atbilstoši vairākiem kritērijiem. Sākot no nominālā sprieguma, slodzes, beidzot ar siltuma impulsu, jutību, selektivitāti, novecošanas koeficientu u.c. Tādējādi katra iekārta tiek izvēlēta pēc aptuveni 18 kritērijiem.

Patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis

Šis ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir vislielākās diskusijas. Tomēr, ja mēs vadītos no uzņēmēja teorijas, tad arī aizsargslēdži gan iekšējā sadalnē mūsu mājokļos, gan ievaduzskaitē mums būtu jāizvēlas, aritmētiski summējot slodzi. Tomēr tā nav. Lai izvēlētos aizsardzību mājoklī, tā ir jāizvēlas pēc vairākiem kritērijiem un būtiskākie no tiem, par ko nereti piemirst patērētāji, ir vienlaicība un selektivitāte. Vienlaicības koeficients norāda, kāda daļa no visām iekārtām strādā vienlaikus. Projektēšanā izmantotie vienlaicības koeficienti ir dažādi, tomēr reāli mērījumi mājsaimniecībās parāda, ka tā ir robežās no 0.18-0.4 . Uzņēmēja minētajā piemērā ar 24 patērētājiem, vienlaicības koeficients ir 0.2. Respektīvi, jo vairāk patērētāju, jo zemāks vienlaicības koeficients jeb ir mazāka varbūtība, ka iekārtas strādās vienlaikus. Turklāt selektivitāte nodrošina bojājuma vietai tuvākās aizsardzības ierīces nostrādi avārijas gadījumā. Lai šo prasību nodrošinātu, virknē slēgto aizsardzību laikstrāvas raksturlīknēm jābūt pietiekami attālinātām vienai no otras visā bojājumstrāvu darbības diapazonā . Tādējādi selektivitātes ievērošana nodrošina iespēju, ka bojājuma gadījumā tiks atslēgts tikai bojātais posms. Piemēram, selektivitātes neesamību sadzīvē var novērot situācijās, kad esot bojājumam vienā mājoklī, elektroapgāde tiek traucēta vairākiem tuvumā esošiem mājokļiem, vai pat rajonam.

Kabeļlīnijas

Līdzīgi kā ar aizsargslēdžiem, gan gaisvadu, gan kabeļlīnijām ir nepieciešams ievērot virkni dažādu izvēles kritēriju. Bez vispārīgiem kritērijiem, līdzīgi kā aizsargslēdžiem, gaisvadu līnijā, būtisks kritērijs ir mehāniskā izturība un ārējo apstākļu ievērošana. Turpretī kabeļlīnijās būtisks ir grunts sastāvs, silšana, dzesēšana u.c. kritēriji. Kabeļlīnijās daži no būtiskākajiem tehniskajiem rādītājiem ir kabeļlīnijas veids, materiāls, fāžu izvietošana, kabeļa forma un šķērsgriezums u.c. Šie rādītāji norāda, kādu elektroenerģijas apjomu var pārvadīt attiecīgā līnija. Te tāpat kā aizsargslēdzim, nepieciešams ievērot vienlaicības koeficientu.

Transformatoru punkts

Latvijas Energostandarts (LEK) 047 nosaka galvenās tehniskās prasības vidsprieguma sadalietaises un transformatoru apakšstacijās. Apakšstacija ir elektrotīkla sastāvdaļa, kas parasti sastāv no sadalietaisēm, pārveidotājiekārtām, būvēm, pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām, aizsardzības un vadības ierīcēm. Tāpat kā patērētāju mājokļos, arī apakšstacijā ir nepieciešams korekti un precīzi izvēlēties aizsardzības ierīces. Šajā gadījumā ir jāņem vērā ne tikai visi iepriekšminētie kritēriji katras iekārtas izvēlē, bet arī jāņem vērā lejupejošo tīkla elementu (līnijas, aizsardzību) raksturlielumi. Līdzīgi ir ar transformatora izvēli. Lai korekti un tehniski pamatoti izvēlētos transformatora raksturlielumus, ir nepieciešams ievērot vismaz turpat 20 izvēles kritērijus. Izvēloties transformatoru un attiecīgi apakšstacijas aizsargierīces, ir jāņem vērā slodzes grafiks, sadalījums, pieļaujamā maksimālā slodze, avārijas pārslodze, sistemātiskā pārslodze u.c. kritēriji.

Šajā konkrētajā gadījumā neizpratne ir radusies par pieļaujamo sistemātisko pārslodzi. Dažādās ES valstīs transformatoru sistemātiskā pārslodze tik noteikta un piemērota dažādi, piemēram, izmantojot dažādus modeļus , vai Vācijā tā tiek noteikta, ņemot vērā slodze pieaugumu un tās ilgumu. Latvijā visbiežāk pielietotais veids ir nominālās strāvas relatīvās vienībās koeficienta ievērošana. Neskatoties uz pielietoto izvēles mehānismu, visās valstīs ir vienāda iezīme – atkarībā no transformatora jaudas sistemātiskās pārslodzes koeficients ir vismaz 1,5. Turpretī īslaicīgās pārslodzes koeficients var sasniegt pat 2. Tas nozīmē, ka transformators normāli var darboties ar 150% lielāku slodzi nekā nominālā.

Atgriežoties pie uzņēmēja Gata Lazdas piemēra Ķekavas novadā, secinām, ka, esot 24 patērētājiem ar pieslēgumu 125A un līgumos paredzēto pieslēguma slodzi 634A, tiek precīzi ievērots minētais vienlaicības koeficients (634A/(125A*24 pat.)=0,2. Turklāt citu izvēles kritēriju ievērošana un augšupejošo iekārtu korekta izvēle ļauj nodrošināt elektroapgādes nepārtrauktību. Tādējādi, lai spētu novērtēt dažādus kritērijus nepietiek ar to aritmētisku summēšanu, bet nepieciešamas elektrotehnikas zināšanas un spēja novērtēt iekārtu tehnisko darbību. Citiem vārdiem sakot, pēc esošā risinājuma (un vadoties no minētajiem slodžu aprēķiniem), klientam tiek nodrošināts lūgumā noteiktais pieslēgums, tādējādi līgumiskās vienošanās ir izpildītas. Šajā gadījumā tehniskais risinājums atbilst pasaulē un Latvijā pieņemtiem standartiem, kādus izvirza šāda veida pieslēgumiem.

Pērn decembrī mirušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina tiesā apstrīdējusi «Olainfarm» īpašnieka testamentu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Pāvels Rebenoks.

Pieteikums iesniegts Rīgas rajona tiesas namā Jūrmalā. Tiesā aģentūrai LETA apstiprināja, ka lieta ir ierosināta, taču sēdes datums vēl nav nozīmēts.

Rebenoks pastāstīja, ka par atbildētājām šajā lietā norādītas Maligina meitas, kuras atbilstoši testamentam mantojušas tēva īpašumus. Līdz ar lietas ierosināšanu mantojuma lieta esot apturēta. Mantojuma apliecības 13.aprīlī netiks izsniegtas, kamēr nebūs noregulējums šajā ierosinātajā lietā, stāstīja advokāts, saskaņā ar likumu civillietās ir iespējams izlīgums, taču šāds noregulējums būtu atkarīgs no atbildētāju pozīcijas.

«Mēs uzskatām, ka 16.janvārī nolasītais testaments neatspoguļo Maligina pēdējo gribu. Pēdējā griba bija cita un to mēs varam tiesā pierādīt ar dokumentiem un liecībām. Mums ir pamats uzskatīt, ka 2016.gada 16.februārī parakstītais testaments ir viltojums,» paziņoja advokāts. Viņš gan patlaban publiski atturējās atklāt Maliginas rīcībā esošo pierādījumu bāzi.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Lai attīstītos startup industrija un pārskatāmā nākotnē katrs varētu lepoties ar šo nozari, valdībai un sabiedrībai jāpieņem lēmums strādāt šajā virzienā

Tā uzsver uzņēmējs un mentors no Izraēlas Tals Katrans (Tal Catran), TC Holdings vadītājs, kurš bija atbraucis uz Latviju, lai piedalītos Dienas Biznesa, DEAC un IBM rīkotajā konferencē Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Gada laikā Izraēlā rodas aptuveni tūkstoš jauni startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Valstī ir 70 akseleratori, 18 inkubatori un tā tiek uzskatīta par piekto inovatīvāko valsti pasaulē un otro labāko startup ekosistēmu. Pērn 39 kompānijas ir piesaistījušas vairāk nekā 20 miljonus dolāru investīcijas, noslēgti 688 riska kapitālu fondu darījumi, kopumā no riska kapitāla fondiem piesaistīti 3,4 miljardi dolāru, 18 Izraēlas kompānijas savas akcijas sākušas piedāvāt biržā un tādējādi piesaistījušas 9,8 miljardus dolāru. Vairāk par Izraēlas pieredzi startup jomā T. Katrans stāsta intervijā DB.

Uzņēmējs Vadims Skorohods plāno vērsties kriminālpolicijā pret Rīgas pilsētas būvvaldi, lai netiktu nogriezts ceļš uz viņa noliktavu un ražošanas kompleksu, informē uzņēmēja pārstāvis, advokāts Aldis Alliks.

Servitūta izlietošana saskaņā ar Lidl loģistikas centra projektu tiek liegta plānotā nožogojuma un kravas automašīnu plūsmas un novietojuma dēļ. Taču projekta skaņojums ar uzņēmēju netiek pieprasīts, skaidro A.Alliks. Vienlaikus būvvalde nenoliedzot savu kļūdu, bet aicina risināt potenciālo strīdu, vēršoties tiesā pēc tam, kad projekts jau būs īstenots.

Uzņēmējs, kuram piederošajam noliktavu un ražošanas kompleksam Rīgā, Ulbrokas ielā 42, blakus plānots topošais Lidl loģistikas centrs, ir gatavs vērsties kriminālpolicijā par Rīgas pilsētas būvvaldes darbībām, izsniedzot būvatļauju šim projektam tādā veidā, ka tiek ignorētas ar likumu un spēkā stājušos spriedumu noteiktās viņa tiesības, informē A.Alliks. Viņaprāt, būvvalde klaji prettiesiski ignorē uzņēmēja tiesības lietot braucamā ceļa servitūtu, kuru nekādi nav iespējams «nepamanīt», jo tas ir reģistrēts zemesgrāmatā jau 2014.gada 4.decembrī.