SIA Lineo līdzīpašnieces Gundega Kupča–Jurjāne un Sandra Brante kopš mājas tekstila uzņēmuma nodibināšanas arī pašas guļ uz liniem

«Citādāk vairs nevaram,» abas saka. Sandra atceras, ka sākumā viņai bijusi vēlme kaut ko sākt pašai savu, taču pietrūcis spēju noformulēt, kas tieši tas varētu būt, līdz televīzijas raidījumā noskatījusies sižetu par zviedru uzņēmējiem, kuri labprāt iepirktu linu izstrādājumus, ja vien Latvijas uzņēmumi to piedāvātu. Idejai un ierosmei atsaucās un pieslēdzās Gundega. «Tā abas enerģiski sākām – aizbraucām uz Lietuvu, linu tekstila izstādi, atradām dažus Lietuvas un Igaunijas ražotājus, kas atbilda tam, kā mēs iztēlojāmies to, ko vēlamies,» stāsta Sandra.

Gads kopš sākuma

Aktīvu darbību uzņēmums sāka pirms gada jūlijā, līdz tam noritēja sagatavošanās garākais process – atbilstošu meistaru atrašana un iecerētā produkcijas izskata un kvalitātes sasniegšana. Šūšana pašlaik ir ārpakalpojums, nav tādu apjomu, lai vērtu pašas savu darbnīcu. Atrast labus meistarus ir samērā grūti – lins ir sarežģīts šūšanā, ne visiem pietiek drosmes ar to strādāt, jāspēj izmantot audumu maksimāli, vīlēm un apšuvumiem jābūt atrādāmiem arī no kreisās puses. Drēbniekiem nepatīkot taisnus gabalus šūt, viņi arodu apguvuši, lai radītu tērpus. Taču šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar divām šuvējām, un Gundega ar Sandru pat ir gatavas dažkārt piekāpties pasūtījuma termiņos savām meistarēm, jo vīlēm ir jābūt taisnām un skaistām, lai var mierīgi gulēt. SIA Lineo audumus pērk no Lietuvas ražotājiem – pagaidām Latvijā neražo tādus audumus, kādus iecerējušas abas uzņēmējas. «Latvijā ir trūcīgi ar linu auduma ražošanu – maza izvēle. Lietuvā linu audumi ir daudz un dažādi, lietuviešu austie piesaistīja ar to, ko no tiem var radīt. Gofrēta 100% linu auduma, ko izmantojam dvieļiem, Latvijā nav vispār. Lietuvā ir daudz audumu fabriku – gan lielu, gan mazu, ar ES naudu strauji attīstījušās, ir jaunas tehnoloģijas. Turamies pie viena ražotāja – pārbaudīts, uzticams, zinām, ka auduma struktūra un krāsa lietojot nemainīsies, esam eksperimentējušas un mazgājušas kopā dažādas krāsas, kvalitāte saglabājas,» stāsta uzņēmējas. Pašas veidojušas arī iepakojuma dizainu. Tekstila kolekciju abas uzņēmējas veido pēc principa – nevis tikai nopelnīt, bet lai patiktu pašām un nebūtu jākaunas par saražoto. Peļņai, protams, arī jābūt, viņas piebilst.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas Centrāltirgus (RCT) pērn strādāja ar 4,491 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 18% – līdz 137 tūkstošiem latu, stāstīja RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš informēja, ka pašlaik notiek visu grāmatvedības aktu salīdzināšana ar uzņēmuma sadarbības partneriem, pēc tā veikšanas un saskaņošanas ar uzņēmuma akcionāru – Rīgas domi – būs iespējams precizēt uzņēmuma peļņas apmēru 2011. gadā. «Plānojam, ka pērnā gada peļņa pēc nodokļu samaksas nebūs mazāka par 137 tūkstošiem latu, kas ir par 11 tūkstošiem latu lielāka nekā 2010. gadā,» teica A. Abramovs.

Tomēr RCT vadītājs atzina, ka pērnais gads mazumtirdzniecībā nav bijis viegls, tādēļ RCT darbā ieviesti vairāki jaunumi. «Veicinot saimnieciskos procesus, sākām aktīvi svinēt gadskārtu svētkus – Meteņus, Lieldienas, Līgo, Miķeļdienu, Mārtiņdienu, Ziemassvētkus – ar folkloristu, amatnieku un mājražotāju piedalīšanos no visas Latvijas,» klāstīja A. Abramovs, piebilstot, ka tāpat pērn RCT mērķtiecīgi sāka strādāt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaisti.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

"Interese ir milzīga," teic uzņēmējas Viktorija Jačmenkina-Radčenko un Olga Terentjeva, kuru uzņēmums "Online Teachers" nodrošina privātstundas tiešsaistē ar zīmolu "Multi Box". "Mazāk saslimšanu, vairāk brīva laika hobijiem, individuāla pieeja un attālumam nav nozīmes," viņas uzskaita sava sniegtā pakalpojuma plusus.

Platforma darbojas no 2020. gada 14. janvāra. "Ir sajūta, ka daudzi vēl apdomā, "iztausta" jauno pakalpojumu. Mūsu klienti ir vecāki, kuri sākumā meklē privātskolotājus saviem bērniem, bet pēc tam sev," stāsta uzņēmējas. Apmācāmie esot vecumā no 5 līdz pat pāri 65 gadiem.

Šobrīd komandā strādā deviņi skolotāji un tuvākajā laikā pievienosies vēl viens skolotājs. Tiešsaistē iespējams apgūt: latviešu valodu, angļu valodu, matemātiku un krievu valodu, bet jau drīzumā tiks piedāvāta arī franču valoda un vācu valoda. Pieprasītākās patlaban ir angļu valodas privātstundas.

Platforma pieejama trīs valodās – latviešu, krievu un angļu valodā. Galvenais izaicinājums, uzsākot šo biznesu, bijis izveidot tāda tehniskā līmeņa platformu, kurā visas funkcijas perfekti strādā un tā klientam būtu viegli lietojama.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Uztura speciālistu Līgas Balodes un Tatjanas Tepo izveidotais uzņēmums "OnPlate" ir paplašinājies, atverot Veselības telpu Grīziņkalnā. Tā papildina veselīgās ēšanas šķīvju tirdzniecības biznesu.

Interese par pakalpojumiem pēc Veselības telpas atklāšanas bijusi tūlītēja, visu gan sabremzējis Covid-19 uzliesmojums. Pirms tā iecienītas bijušas gan dažādas meistarklases, kurās apgūt veselīgu ēdienu pagatavošanas prasmes, gan līdzfinansētas nodarbības, kuru apmeklējums ir bezmaksas - to skaitā ir gan nodarbības jaunajiem vecākiem, gan sēdoša darba veicējiem, gan skolēniem un citiem.

Izvēlas Grīziņkalnu

Telpu iegādei un izveidei uzņēmējas investēja 80 tūkstošus eiro. "Šī summa būtu varējusi būt mazāka, taču bijām ierobežotas laika ziņā, tādēļ izmaksas pieauga," pauž L.Balode. Veselības telpas atrašanās vieta Grīziņkalnā uzņēmējas nebiedēja, jo vieta esot piemērota konkrēto pakalpojumu sniegšanai. "Iemesls, kādēļ mums uzreiz iepatikās šī vieta, ir tas, ka blakus atrodas "Ghetto Games" un parks. Parkā varam iet sportot, nūjot, jo, ja laukā ir silts laiks, neesam piesaistīti tikai telpām. Arī autostāvvietas pieejamība it kā ir sīkums, taču beigās diezgan nozīmīga lieta apmeklētājiem. Un vēl joprojām esam centra tuvumā," saka uzņēmuma līdzdibinātāja.

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Lai arī daudzās cīņas mākslās līmenis vēl nav pietiekoši augsts, latviešiem ir arī cerības uz medaļām.

Tā cīņas mākslu olimpiādes Baltic Open 2017 priekšvakarā klāsta pasākuma izpilddirektore Jeļena Mihailova un aikido iesācējs, restorāna Sunset Lounge Riga īpašnieks Mārcis Sebris.

Fragments no intervijas:

Daudzu citu sporta veidu sāpe ir kadru – augstas klases treneru trūkums. Kā ir cīņas mākslās?

J.M.: Treneri mums ir dažādi. Stāsti ir visādi. Tieši nupat šo jautājumu apspriedu ar Viktoru Ščerbatihu. Viena mamma bija žēlojusies, ka bērns pameta treniņus, jo treneris nomainījās. Treneris ir pats svarīgākais. Viņš ir kā skolotājs mācību iestādē. Ja prot koncentrēt skolēna uzmanību un stāsta interesanti, arī audzēknis mācīsies ar prieku.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Neskatoties uz vēlo pavasari, vietējās steidzinātās zemenes šogad ienākušās pat agrāk nekā pērn. Tomēr zemeņu pārdevēji lēš, ka to cenas ilgāk turēsies augstas, par to šodien informē laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas Centrāltirgū līdzās redīsiem, tomātiem, gurķiem, salātiem uz tirgus galdiem izvietotas arī zemenes no Spānijas, Polijas, Ēģiptes, Grieķijas un Ungārijas. To kilograms maksājot apmēram 2,50 latu. Vidzemes tirgū zemeņu pārdevēju vakar bijis krietni mazāk nekā Centrāltirgū, savukārt vidējā ogu cena – trīs lati kilogramā, norāda laikraksts.

Starp svešzemju augļiem un ogām vakar Rīgas Centrāltirgū pārdotas arī vietējās zemenes. Tās uz tirgu atvedusi zemnieku saimniecība Priedes no Talsu novada Valdgales pagasta. Lai gan to cena bijusi četras reizes augstāka nekā dienvidniecēm, vietējām zemenēm bijusi liela piekrišana.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Rīgas centrāltirgū atklātais gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus» ieviesis ēdienu piegādes, informē uzņēmums.

Kopš 29.jūlija visi Centrālajā Gastro tirgū piedāvātie ēdieni pieejami arī tiešaistē – tirgus mājaslapā centralais.lv.

Db.lv jau vēstīja, ka gastrotirgus Rīgas centrāltirgū tika atklāts februārī. Gastrotirgū kopumā ir 23 restorāni, tajā skaitā, divi bāri.

Gastrotirgus, kā vietas, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku, idejas autors ir restorānu grupas «Restau-Rateur» valdes loceklis Viktors Ravdive.

Iekštelpu gastro tirgus būvniecības darbi Rīgas centrāltirgū tika uzsākti pērn gadā un pilnībā pabeigti šogad janvārī, kam sekoja labiekārtošanas darbi. Tā kopējā platība ir 1079,6 kvadrātmetri ar 380 sēdvietām, un tas atrodas renovētajā Rīgas centrāltirgus gastronomijas paviljonā.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.