Latvijā ievērojami pieaudzis uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo sākotnējo kapitālieguldījumu apjoms. Salīdzinot ar 2005. gadu, izmaksas jauna biznesa uzsākšanai ir gandrīz dubultojušās - no 9 960 EUR uz 21 300 EUR 2006. gadā - liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (Global Entrepreneurship Monitor - GEM) Latvijas otrais ziņojums. Kā galvenie iemesli izmaksu pieaugumam tiek minēti uzņēmēju iesaistīšanās ambiciozākos projektos, arvien augošā inflācija un darba spēka izmaksas.
Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar TeliaSonera institūtu ir pabeigusi darbu pie Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (GEM) Latvijas otrā ziņojuma, kas raksturo uzņēmējdarbības situāciju un aktivitāti Latvijā un sniedz tās salīdzinājumu ar citām pasaules valstīm, iezīmējot Latvijas jaunā uzņēmēja portretu un identificējot politikas, kas varētu sekmēt uzņēmējdarbību. Šogad pētījuma autori lielāku uzmanību veltījuši inovāciju tēmai, identificējot dominējošos inovāciju veidus un galvenās atšķirības starp inovatīvajiem un pārējiem uzņēmējiem Latvijā.
Latvijas jaunais uzņēmējs ir apmēram 30 gadus Rīgā dzīvojošs vīrietis, pēc tautības latvietis. Viņam ir augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds), un viņa uzņēmējdarbības joma ir sadzīves pakalpojumi vai pārveidošanas sektors, norāda pētījuma autori Vjačeslavs Dombrovskis un Olga Rastrigina.
Situāciju uzņēmējdarbības jomā Latvijā var raksturot kā samērā labu. Agrīnās stadijas uzņēmējdarbības (topošie un jaunie uzņēmēji) aktivitātes līmenis Latvijā ir 6,6%, tie ir aptuveni 100 000 uzņēmēju. Salīdzinot ar situāciju 2005. gadā, šis rādītājs nav mainījies. Latvijā agrīnās uzņēmējdarbības līmenis tiek raksturots kā vidējs, tas ir ievērojami augstāks nekā tādās attīstītākajās Eiropas valstīs kā Beļģija, Zviedrija, Vācija un Spānija. Tomēr uzņēmējdarbības aktivitāte ir raksturojama kā zema uz tādu valstu fona kā ASV, Austrālija un Ķīna.
Kopējais uzņēmējdarbības rādītājs ir 12%, kas norāda, ka 2006 . gadā Latvijā uzņēmējdarbībā bija iesaistīti ap 180 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18-64 gadiem. Rīga un Vidzeme joprojām ir visaktīvākie reģioni ar visaugstāko uzņēmējdarbības līmeni, bet Kurzeme un Zemgale - ar viszemāko.
Salīdzinot ar citu valstu uzņēmējiem, Latvijā uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien vairāk jaunu cilvēku. Gandrīz 27% Latvijas agrīno uzņēmēju ir vecumā no 18-24 gadiem, un tas ir augstākais jauniešu uzņēmējdarbības rādītājs Eiropā, izņemot Horvātiju. Īpaša aktivitāte vērojama tieši no cittautiešu uzņēmējiem, salīdzinot ar 2005. gadu, ir vērojams liels pieaugums aktivitātes rādītājos starp etniskajiem krieviem un citu tautību pārstāvjiem un uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās latviešu uzņēmēju vidū.
Gandrīz 70% to Latvijas uzņēmēju, kas jauna biznesa uzsākšanai izmanto ārējos finansējuma avotus, izvēlas neformālos investorus (radus, draugus, ģimenes locekļus u.c.). Kamēr GEM valstīs tikai 14,5% no agrīnajiem uzņēmējiem kā sava uzņēmuma finansējuma avotu min "citus radiniekus", Latvij to izmanto 43% topošo un jauno uzņēmēju. Augsts ir arī uzņēmēju īpatsvars, kas daļu sava starta kapitāla aizņemas no bankām vai finanšu institūcijām. Turpretim tikai 9% jauno uzņēmēju kā finansējuma avotus izmanto dažādas valdības programmas.
Lai arī joprojām Latvijas uzņēmējdarbības vidē vērojams ievērojams izteikts vīriešu pārsvars, Latvijas biznesa sievietes savas spējas vērtē tikpat augstu kā vīrieši. Šis ir unikāls rādītājs, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Tādējādi pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas sievietēm piemīt ievērojams uzņēmējdarbības potenciāls.
Gandrīz pusi Latvijas uzņēmumu var raksturot kā mēreni jeb daļēji inovatīvus. Dominējošais inovāciju veids 2006. gadā bija jaunu produktu izveide, tikai pēc tam seko jaunu tehnoloģiju izmantošana. Lai gan pieņemts uzskatīt, ka inovāciju ieviešana galvenokārt ir "augsto tehnoloģiju" sektors, piemēram, informāciju tehnoloģijas un bioķīmija, GEM 2006 pētījuma rezultāti parāda, ka inovatīvie uzņēmumi Latvijā darbojas visās ekonomikas nozarēs un ir vairāk orientēti uz eksportu un starptautisko tirdzniecību nekā pārējie uzņēmumi. Apmēram 33% augsti inovatīvo uzņēmēju vairāk kā puse klientu 2006. gadā atradās ārpus Latvijas.
GEM 2006 pētījums arī parāda, ka inovatīvajiem uzņēmējiem ir labākas angļu valodas zināšanas. Tas liecina, ka uzņēmēji, kas runā angļu valodā, var labāk iekļauties ārvalstu tirgos un spēj labāk īstenot inovatīvas darbības. Attiecībā uz uzņēmēja izglītību un viņa inovatīvajām aktivitātēm nepastāv vienkārša proporcionāla saistība. Lai arī zems izglītības līmenis ir saistīts ar mazāku iespēju būt inovatīvam, tomēr augstākā izglītība nebūt nav apliecinājums, ka cilvēks ir kļuvis daudz inovatīvāks. Aptuveni pusei augsti inovatīvo uzņēmēju ir izglītība uzēmējdarbībā vai inženierzinātnēs.
Lai gan Latvijā vērojams veselīgs uzņēmējdarbības klimats, pētījuma autors un zinātniskais līdzstrādnieks TeliaSonera institūtā Rīgas Ekonomikas augstskolā un BICEPS Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka "aktīvākas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un tās attīstībai Latvijā ieteicams ieviest vienotu fiksēto nodokli agrīnās stadijas uzņēmējiem, kas būtu noteikts procents no uzņēmuma apgrozījuma. Fiksēto nodokli varētu izmantot tikai indivīdi vienreiz mūžā 2 gadu laika periodā. Tas ievērojami atvieglotu jauno uzņēmēju darbošanos un palīdzētu viņiem vairāk uzmanības vērst tieši uz biznesa attīstību."
Papildus informācija:
Krista Bērziņa, tālr. 26315151, e-pasts [email protected]