Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izstrādājusi dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodikas projektu. Lai izzinātu ieinteresēto pušu viedokli par izstrādāto metodikas projektu, Regulators izsludina publisko konsultāciju.

Regulators aicina priekšlikumus un komentārus sniegt līdz 3.martam, informē SPRK pārstāve Baiba Jakobsone. Tarifi tiek aprēķināti, pamatojoties uz nepieciešamajiem ieņēmumiem no dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma, kuriem jāsedz tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai.

Metodikas projekts paredz tarifus diferencēt atkarībā no lietotāju patērētā dabasgāzes apjoma gadā. Turklāt sistēmas operators varēs gūt ieņēmumus no maksas par sadales sistēmas jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, kā arī par dabasgāzes transportēšanas pakalpojuma sniegšanu. Sadales sistēmas operatora pienākums, iesniedzot tarifu projektu, ir pamatot izvēlētos tarifu diferencēšanas principus.

Izskatās, ka premjera Ivara Godmaņa paziņojums par inflācijas aprēķināšanas metodikas pārskatīšanu liecina par sakāves atzīšanu cīņā ar inflāciju. Ja reiz diskusija ir nonākusi pie aprēķinu metodikas, jādomā, ka valdības iespējas cīnīties ar cenu kāpumu ir izsmeltas un tās rīcībā efektīvu instrumentu situācijas uzlabošanai vairāk nav.

Protams, no vienas puses, laikam ejot, iedzīvotāju patēriņa grozi mainās. Tas ir neizbēgami, jo mainās gan cilvēki, gan viņu paradumi. Ja mēs salīdzinātu, tad redzētu, ka vidējā statistiskā Latvijas iedzīvotāja patēriņa grozs šobrīd ir citādāks, nekā tas bija deviņdesmito gadu sākumā. No šāda viedokļa raugoties, mainoties groza preču attiecībām, būtu nemitīgi jāmainās arī izejas punktiem inflācijas aprēķināšanā. No otras puses, ja mēs salīdzinām rādītājus no gada uz gadu, nedomāju, ka šīs izmaiņas būtiski ietekmē iedzīvotāju paradumus īsākā laika posmā, jo cilvēki tomēr ir konservatīvi un to, ko viņi ir darījuši vakar, to viņi, visticamāk, darīs arī šodien un rīt. Un nekādi lieli kūleņi šeit parasti nemēdz notikt. Savukārt ilgākā laika posmā pārmaiņas var parādīties.

Kāda augstāko aprindu dāma pavaicāja Heinem: – Kas jādara, lai iemācītos runāt franciski? – Tas nav grūti, – dzejnieks atbildēja, – vienkārši vācu vārdu vietā jālieto franču.

Kompānija M.A.R.I.D.I. pateicas visiem, kas ir uzticējušies programmaiQuick Teacher, un par godu programmas 5 gadu esamībai ES valstīs piedāvā svešvalodu mācības par īpašu jubilejas cenu.

Jebkuras svešvalodas zināšanas pat vienkāršā sarunvalodas līmenī būtiski atvieglo mums dzīvi dažādu braucienu laikā, kā arī ceļ mūsu vērtību darba devēja acīs. Katrs izvēlas savu mācīšanās paņēmienu, un mēs atzīstam, ka jebkurš no tiem var būt iedarbīgs.

No 2003. gada pavasara Baltijas valstu iedzīvotājiem tiek piedāvāta svešvalodu intensīvās apguves metodikaQuick Teacher. Sākumā tās radītāji piedāvāja apgūt tikai angļu, vācu un krievu valodu, bet tagad pēc šīs metodikas ir iespējams mācīties jau vairāk nekā 10 valodu – arī itāļu, spāņu, franču, somu un japāņu, turklāt metodikas radītājiem padomā ir vēl ķīniešu un arābu valoda.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprināja kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu sagatavošanai 5% apmērā, informē SPRK.

Apstiprinātā kapitāla atdeves likme ir piemērojama tiem tarifu projektiem, kuru spēkā stāšanās datums plānots nākamajā gadā. Likme neattiecas uz apstiprinātajiem un spēkā esošajiem pakalpojumu tarifiem un šī lēmuma pieņemšana nerada sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pienākumu iesniegt jaunu tarifu projektu. Tāpat kā līdz šim, Regulators vērtēs pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmas operatoru darbības rezultātus un nepieciešamības gadījumā var ierosināt tarifu pārskatīšanu, ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, tai skaitā rentabilitāte.

Apstiprinātā kapitāla atdeves likme attiecas uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru – AS Augstsprieguma tīkls, un licencētiem sadales sistēmas operatoriem.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz pārcelt jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu uz 2021.gadu, lai gan sākotnēji to bija plānots ieviest 2020.gadā.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Privāts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums a/s „Māju serviss KSA” vienojies ar valsts aģentūru „Mājokļu aģentūra” uzsākt darbu pie jaunas metodikas izstrādes, kura saturētu nekustamā īpašuma projektu attīstītāju un nekustamā īpašuma pircēju juridisko attiecību regulāciju nekustamā īpašuma iegādes procesā, tajā skaitā apsaimniekošanas līguma noslēgšanā pēc projekta pabeigšanas un tā nodošanas īpašuma pārvaldītāja un apsaimniekotāja pārziņā. Mājokļu aģentūras Tieslietu departamenta direktors Indulis Krauze lēš, ka metodikas (jauno apsaimniekošanas līguma paraugu) izstrāde tiks pabeigta līdz š.g. 1. augustam. 13.jūnijā Mājokļu aģentūrā notiks Saeimas Pašvaldības komisijas un Mājokļu aģentūras un a/s „Māju serviss KSA” speciālistu kopīga sanāksme, kurā apspriedīs jaunās metodikas (apsaimniekošanas līguma) projektu.

«Ja mēs skatāmies budžeta izpildes realitāti, tad tā izpilde iet ar nelielu pārpildi, un mēs virzāmies uz to, ka iekļausimies plānotajā 8% budžeta deficītā pēc EKS’95 metodikas,» raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš arī skaidroja, ka patlaban pamatscenārijs, kurš patlaban ir izteikts partijām, kuras veido koalīciju, ir turpināt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, kas nozīmē, ka nākamā gada budžeta deficīts nedrīkstētu pārsniegt 6% no IKP.

Cik tas būs skaitliskā izteiksmē Finanšu ministrija to patlaban rēķinās, jo šie 6% no IKP esot pēc EKS’95 metodikas, kas atšķiras no Valsts kases metodikas un līdz ar to Valsts kases aprēķināto budžeta deficītu FM rēķinās atsevišķi.

Jāatgādina, ka CSP iepriekš publicēja datus, kas parādīja, ka vispārējās valdības sektora budžeta deficīts pagājušajā gadā sasniedzis 1,34 miljrd. Ls jeb 10,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds – 4,8 miljrd. Ls jeb 36,7% no IKP.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtība desmit gadu laikā augusi vairāk nekā trīs reizes, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē sacīja Valsts zemes dienestā (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

Viņa norādīja, ka 2005.gadā hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes maksāja apmēram 700 eiro, bet desmit gadu laikā tā cena pieaugusi, 2016.gadā sasniedzot 2300-2400 eiro par hektāru. Tas ir saistīts ar tirgus aktivitāti, jo pēdējos gados ir bijis daudz darījumu ar lauksaimniecības zemi, tādēļ cenas kāpušas.

Vienlaikus Zvidriņa norādīja, ka ne visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm cenas pieaug. Piemēram, Latgalē zemes kvalitāte un tirgus vērtība nav tik augsta kā Kurzemē.

Zvidriņa arī sacīja, ka 2012.gada un 2013.gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgum bija tendence strauji pieaugt, kas atspoguļojas zemes kadastrālajās vērtībās. Patlaban zemes kadastrālā vērtība ir 72% no tirgus vērtības. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu līdz 2018.gadam zemes kadastrālajai vērtībai bija jāsasniedz 85% no tirgus vērtības, taču Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums paredz līdz 2020.gadam "iesaldēt" kadastrālās vērtības un no 2018.gada noteikt, ka nekustamā īpašuma kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā, informē SPRK.

Atbilstoši metodikas grozījumiem turpmāk SPRK reizi gadā līdz 1.novembrim apstiprinās kapitāla atdeves likmi, kuru elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operators piemēros, sagatavojot tarifu aprēķinu.

Līdz šim tarifu aprēķināšanas metodikās ietvertā kapitāla atdeves likmes noteikšanas pieeja paredzēja noteikt kapitāla atdeves likmi individuāli katram komersantam, tagad kārtība ir mainīta un Regulators reizi gadā apstiprinās kapitāla atdeves likmi, kuru elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operators piemēros, sagatavojot tarifu aprēķinu. Jauno pieeju Regulators plāno attiecināt arī uz ūdensssaimniecības nozari.

Prezidenta prasību neizdosies izpildīt un Satversmes grozījumus līdz 31.martam nebūs iespējams pieņemt, paziņojis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Ja tas netiks izpildīts, prezidents solījis Saeimu atlaist. G.Daudze skaidroja, ka Saeima aktīvi ķērusies pie pārējo prezidenta uzdevumu pildīšanas - jau izveidota uzraudzības padome, kam būs jāuzrauga starptautisko aizdevumu izlietojums. Tāpat jau šodien otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Vēlēšanu likumā, kas arī bija viens no prezidenta uzdevumiem. Runājot par grozījumiem Satversmē, Daudze iztiecās, ka pašreizējā kārtība, kas paredz prezidentam tiesības jautājumu par Saeimas atlaišanu nodot referendumam, par labu nenākot. Tomēr esot skaidrs, ka līdz marta beigām grozījumi Satversmē nevar tikt pieņemti.

Nākamajā gadā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi samazināsies par 4.4 %, ievērojami kritīsies gandrīz visu nodokļu ieņēmumi, vēsta Dienas bizness.

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu ieņēmumu prognozes gan apšaubījuši vairāki eksperti, kas uzskata, ka tās ir pārāk optimistiskas, turpretī premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) pēc 2010. gada budžeta pieņemšanas Saeimā pauda, ka tās esot reālistiskas.

PricewaterhouseCoopers nodokļu menedžeris Māris Jurušs Db pauda bažas, ka, lēšot iespējamos ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ir ignorēts fakts, ka nodokļu sloga pieaugums varētu veicināt nelegālās nodarbinātības un tā dēvēto aplokšņu algu tendenču palielināšanos. Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas vadītāja Dana Muceniece domā, ka arī dažus citus ieņēmumus Finanšu ministrija prognozējusi pārāk optimistiski.

Kamēr valsts iestādes vēl diskutē par izsludinātā Rīgas satiksmes biļešu cenu kāpuma pamatotību, taksometru uzņēmumi jau trin plaukstas par gaidāmo pasažieru pieaugumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Protams, ka cenu kāpums mūs ietekmēs - būs vairāk klientu,» pauž SIA Panda Taxi menedžeris Ilmārs Lācers. Lai gan visi Dienas aptaujātie taksometru uzņēmumi apgalvo, ka pagaidām cenu kāpums nav paredzēts, SIA Lady taxi mārketinga direktore Linda Truksne atzīst, ka šāda iespēja tomēr pastāv: «Nevaru apgalvot, ka necelsim cenas, mēs vienkārši par šo jautājumi vēl vispār neesam domājuši. Taču ir dzirdētas kādas baumas, ka citi uzņēmumi plāno paaugstināt savas cenas.»

Valsts kontrole (VK) jau paudusi šaubas par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) jauno tarifu pamatotību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā LNT to argumentēja, norādot, ka jau pērn RS operatīvajā revīzijā VK nav varējusi izvērtēt Rīgas sabiedriskā transporta tarifu veidošanās mehānismu - secināts, ka nav skaidras visas izmaksu pozīcijas un pietrūcis izstrādātas pasažieru skaita prognozēšanas metodikas.

AS Latvenergo pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas noteica, ka Latvenergo elektroenerģijas tarifi neatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nostiprinātajam principam, proti, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

«Gan sabiedrība, gan AS Latvenergo ir ieinteresēti tiesiskā un samērīgā tarifu tiesvedības gala risinājumā - tādēļ uzskatām, ka juridiskā ceļā iespējams iegūt skaidras atbildes, kas palīdzēs noteikt arī piemērotāko rīcību atbilstoši gala spriedumam. To, ka spriedums nav bijis viennozīmīgs un pieļauj dažādus viedokļus, apstiprina arī sabiedriskā rezonanse, dažkārt neiedziļinoties sprieduma patiesajā būtībā. Analizējot Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas tika pasludināts š.g. 25.jūnijā, argumentus, jāsecina, ka tas ir pretrunīgs un nenodrošina samērīguma principu un AS Latvenergo tiesisko interešu aizsardzību, pietiekami neanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma, ar kuru tā atcēla iepriekšējos tarifus, juridisko dabu, tādējādi nevar viennozīmīgi apgalvot, ka ir izvēlēta pareizā pieeja, lai apturētu tarifu piemērošanu,» paziņojumā presei norāda AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs.

Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas ir nepilnīgas, tās neparedz detalizētu tarifu projektos iekļauto administratīvo izmaksu uzskaitījumu un ekonomiskās pamatotības pārbaudi.

Tā konstatējusi Valsts kontrole (VK), analizējot administratīvo izmaksu pamatotību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPK) apstiprinātajos elektroenerģijas tirdzniecības tarifos saistītajiem enerģijas lietotājiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tarifos, kā arī pašvaldību regulatoru apstiprinātajos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes tarifos. VK konstatēja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot sākotnējo tarifu projektu iesniegšanai SPK, pats izvēlas izmaksu posteņus, par kuriem sniegt pamatojumu SPK, kā arī to detalizācijas pakāpi. SPK nepieprasa un nesaņem informāciju par netiešajām administratīvajām izmaksām, tāpēc faktiski nevar izvērtēt tarifos iekļauto komersanta atbalsta funkciju izmaksu pamatotību.

Valsts parāds pasažieru pārvadātājiem sasniedzis aptuveni 8.5 miljonus latu. Tā pieaugumu būtiski ietekmēja Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un pašvaldību darbības nepilnības sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā un organizēšanā.

Tā konstatējusi Valsts Kontrole revīzijā. Lai arī valsts budžeta dotācija sabiedriskā autotransporta pakalpojumu zaudējumu kompensēšanai 2008.gadā bija vairāk nekā 43.5 miljoni latu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2007.gadā, valsts parāds pasažieru pārvadātājiem 2008.gadā sasniedza Ls 4.24 miljonus latu, bet līdz 30.09.2009. tas dubultojās. VK secinājusi, ka Satiksmes ministrija nav izstrādājusi kārtību un principus nepieciešamā finansējuma apmēra ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto zaudējumu kompensēšanai noteikšanai, kā rezultātā naudas piešķiršanas process nav izsekojams un caurskatāms.

Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.

Ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā ir spēkā, tomēr Saeimai vēl jālemj par tās pamatotību, skaidroja Valsts kancelejā (VK).

Vakar, 11.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Kā atzīmē VK, rīkojums stājās spēkā ar valdības lēmumu, tomēr vēl nepieciešams Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību.

Likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem.

Savukārt Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

«Tā vietā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem godprātīgi izstrādātus un sociāli taisnīgus tarifus, sadarbībā ar valsts iestādēm meklētu atbilstošus un taisnīgus risinājumus, valsts uzņēmums nostājas pret sabiedrību,» tā uzskata pieteikumu iesniedzēji tā saucamajā Latvenergo tarifu lietā.

Savā paziņojumā viņi norāda, ka vērojama aktīva a/s Latvenergo pārstāvju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu mēģinājumi medijos interpretēt un kritizēt tiesas spriedumu, maldinot sabiedrību un draudot iedzīvotajiem ar tarifu paaugstināšanu.

Jāatgādina, ka 23.jūlijā Latvenergo pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas noteica, ka elektroenerģijas tarifi neatbilst SPRK nostiprinātajam principam, proti, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

«Uzskatām, ka šobrīd mājsaimniecībām netiek nodrošinātas tiesības saņemt noteiktas kvalitātes elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām, saprātīgām un taisnīgām cenām. Tā kā lielākā daļa tiesvedībā iesniegto dokumentu ir noslepenoti, uzņēmums arī nedod iespēju sabiedrībai pārliecināties par tarifu pamatotību un taisnīgu aprēķinu,» uzsvērts izplatītajā paziņojumā.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

No šā gada 1. janvāra, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantotajām ēkām (kopumā aptuveni 88 000 ēku), tiek ņemta vērā nevis ēkas bilances vai inventarizācijas vērtība, kā tas noticis līdz šim, bet ēkas kadastrālā vērtība. Ēku kadastrālā vērtība ir samērojama ar to tirgus vērtību, turpretim ēku bilances vai inventarizācijas vērtības, lai samazinātu maksājamā nodokļa apjomu, bieži vien tiek norādītas krietni zemākas par to tirgus vērtību. Pāreja uz ēku kadastrālās vērtības izmantošanu, aprēķinot nodokli, īstenota, lai nodrošinātu vienlīdzīgus principus nodokļa aprēķinā savstarpēji salīdzināmām ēku grupām.

Jaunas metodikas ieviešanu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā atsevišķos gadījumos ir izraisījusi sašutumu vētru uzņēmēju vidū. Saņemtie NĪN rēķini daudzos gadījumos ir ievērojami augstāki, nekā tas bija līdz šim, turklāt daudziem uzņēmējiem fakts, ka līdz ar NĪN aprēķina metodikas izmaiņām iespējams augstāks nodokļa rēķins, izrādījies nepatīkams pārsteigums. Tas, manuprāt, ir vistiešākajā veidā saistīts ar informētību. Jautājums ir - cik daudz par šīm izmaiņām ir informēta sabiedrība un cik daudz indivīdi ir paši par plānotajām izmaiņām interesējušies. Redzot reakciju no uzņēmēju puses, faktiski secinājumus ir viens - komunikācijas trūkums ir bijis acīm redzams, tāpēc ir izveidojusies situācija, ko uzņēmēji sauc par šoka terapiju.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Ja cilvēki nevar samaksāt nodokli par vienīgo mājokli, tad tā ir nacionalizācija, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons šo situāciju uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.

Viņaprāt, varai visīsākā laikā ir jāpasaka sabiedrībai kādi būs risinājumi, un kā tas ietekmēs cilvēku turpmāko dzīvi.

Tiesībsargs pozitīvi vērtē izskanējušo priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Tieslietu ministrija (TM) tuvāko nedēļu laikā iesniegs izskatīšanai valdībā likumprojektu, kurš paredz iesaldēt kadastrālās vērtības uz diviem gadiem, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

«Kadastrālo vērtību bāzes trīs gadus nav mainījušās, bet tuvākajā laikā TM iesniegs likumprojektu, kas paredz tās iesaldēt vēl uz diviem gadiem. Valsts zemes dienestam TM ir uzdevusi gada laikā sakārtot kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, īpaši novēršot spekulatīvo darījumu ietekmi. Savukārt otra gada laikā kadastrālo vērtību bāzes tiks pārrēķinātas pēc jaunās metodikas,» sacīja Iesalnieks.