Uzņēmēji atklāj samilzušās problēmas 

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri un citi Jelgavas uzņēmēji trešdien tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, iezīmējot vairākas problēmas, kurām būtu nepieciešams operatīvs risinājums, informē LTRK.

Zane Atlāce - Bistere, 22.9.2016
1/4

Publicitātes foto

Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1.augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju skaidro SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, kurš atklāj, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešamās elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām - cauru gadu. Ministra ierosinājumu, uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmai, jo būs lieli izdevumi, lai atkal atjaunotu atslēgtās jaudas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Summējot elektrības cenu kāpumu, joprojām nepārdomāto iepirkumu sistēmu, kur galvenais ir cena, nevis kvalitāte, un vēl vairākas citas lietas, Latvijas uzņēmējam konkurēt ir arvien grūtāk,» piebilst V.Upenieks. Tāpat viņš piesauc arī nesamērīgi lielo obligāto iepirkuma komponentes (OIK) maksu, kas jāsedz pat par to elektrības daudzumu, kuru ražotājs nodod kopējā tīklā.

«Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jautājuma, kurš saistīts ar OIK, un paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā šo jomu izdosies sakārtot. Ja viss izdosies, ar 2019.gadu OIK vajadzētu samazināties,» solīja A.Ašeradens.

Ne mazāk būtisks klātesošajiem bija arī jautājums par mazā biznesa likumisko regulējumu, jo jau drīzumā šajā jomā ir paredzētas izmaiņas. «Nākamajā gadā šajā jomā būs daudz izmaiņu. Jau ar 1.janvāri mikrouzņēmumiem būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku. Būtībā ir jālemj, ko darīt ar mikrouzņēmumiem, jo tie visdrīzākais pastāvēs tikai līdz 2019.gadam,» skaidroja ministrs, atklājot, ka tiek domāts par mazo uzņēmumu definēšanu, piemēram, nosakot, ka apgrozījums mēnesī tiem būs līdz 1000 eiro un tie drīkstēs maksāt fiksēto nodokli 150 eiro apmērā. Savukārt no nodokļa vispār varētu tikt atbrīvoti tie mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3000 eiro.

Uzņēmēji sēdes laikā aktualizēja vēl vairākus jautājumus, tostarp par slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, ar kuru saskārušies daudzi no klātesošajiem. A.Ašeradens šajā gadījumā ieteica uzņēmējiem sagatavot priekšlikumus un ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību iesniegt  tos valdībai. Viens no priekšlikumiem, ko uzņēmēji varētu iesniegt, attiecas arī uz dienu skaitu, kuras darbinieka slimības laikā jāapmaksā darba devējam – tās vajadzētu samazināt. Igaunijā, piemēram, darba devējs apmaksā 4 dienas, bet Latvijā 10 dienas.

 

No šīs sadaļas

Ārvalstu tiešo investīciju atlikums šogad salīdzinājumā ar pērnā gada nogali sarucis...

AS Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Stiga RM par 4,5 miljonu...

Kopš 2014. gada ir trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri atzīst – dodoties...

Saeima ceturtdien, 22.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā...

Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības...

Sabiedriskā transporta padome uzdevusi Autotransporta direkcijai (ATD) vērsties Satiksmes ministrijā...

Nākamā gada valsts budžetu Saeimā paredzēts pieņemt 23.novembrī, šodien parlamenta Budžeta...

Grūtības piemeklējusī Spānijas banka Banco Popular otrdien paziņoja, ka plāno likvidēt līdz...

Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā,...

Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā finanšu tehnoloģijas ir pievilcīga joma, kur...