Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina 

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

Anda Asere, 26.11.2014

Sandra Zariņa

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

To intervijā DB atzīst Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja. Lai gan par darbinieku drošību un veselību darbā atbildīgs ir darba devējs, arī darbiniekiem ir jārūpējas par sevi, viņa atgādina.

Vai atšķiras attieksme pret darba drošību vietējā un ārzemju kapitāla uzņēmumos?

Jā. Ārzemju kapitāla uzņēmumos uzskata – ja jau likumā tā ir pateikts, tad tā tam arī jābūt. Bez diskusijām. Varbūt vietējā kapitāla uzņēmumiem nav pārliecības, ka konkrētais likums ir uz ilgu laiku, vai arī ir nepatika pret normatīvu aktu izmaiņām.

Direktīvu pamatprasības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviestas nacionālajā likumdošanā, taču viena lieta gan atšķiras – ārzemēs darba inspekcijas darbiniekiem ir specializācija. Mūsu inspektoriem jāzina darba tiesības, darba aizsardzība, bīstamās iekārtas visās nozarēs, bet biroja darbs un kokapstrāde vai zivju fabrika ir pilnīgi atšķirīgas jomas. Citur inspektoram ir obligāta tehniskā izglītība, dzīves un darba pieredze, specializācija konkrētā sfērā. Pie mums lielākoties strādā juristi, kam tā ir pirmā vai otrā darbavieta, un darba devēji ne vienmēr respektē jaunas amatpersonas profesionālo padomu.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Kas darba devējam draud par smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darbā?

Ir administratīvais sods, ja tiek konstatēti pārkāpumi darba aizsardzībā. Krimināllikumā ir paredzēta brīvības atņemšana, bet līdz šim neviens reāli nav izcietis cietumsodu par to, ka darbinieks ir nomiris pēc negadījuma darba vietā. Ir bijuši nosacīti sodi un naudas sodi, bet nekas vairāk. Daudzās valstīs ir reāls cietumsods, ja darbinieks ir gājis bojā darba vietā, ir milzīgas kompensācijas piederīgajiem. Mums tas ir uz valsts pleciem. Varbūt arī tāpēc ir nevērīga attieksme.

Vai varētu izvirzīt hipotēzi, ka lielāki sodi samazinātu negadījumu skaitu?

Nē, nedomāju. Ja palielina sodus par braukšanu dzērumā, nav mazāk dzērājšoferu. Manuprāt, viss apstājas pie attieksmes.

Vai var teikt, ka darba devēji taupa uz darba drošības rēķina?

Jā. Kad sākās 2008. gada krīze, pirmos atlaida darba aizsardzības speciālistus un viņu vietā sāka pirkt ārpakalpojumus, jo tas ir lētāk. Pamazām esam atgriezušies normālos apstākļos, bet ne visos uzņēmumos atgriežas darba aizsardzības speciālisti. Finanses kārto grāmatvedis, kas nozīmē, ka uzņēmējs vēlas, lai ar to nodarbojas profesionālis. Tāpat jābūt darba aizsardzības speciālistam, kas rūpējas par darbiniekiem un drošu darba vidi. Vai visur tā ir? Nebūt ne. Liela daļa uzņēmumu aprobežojas ar to, ka iedod darbiniekiem žurnāliņu, kur parakstīties par darba drošības mācību noklausīšanos.

Cik bieža problēma ir nelaimes gadījumu slēpšana? Vai tos vispār var noklusēt?

Var noslēpt un slēpj. Pieņemu, ka tiek izmeklēti 75% negadījumu, pārējie tiek noslēpti. Tas notiek vienkārši – traumēto darbinieku aizved pie ārsta un pierunā pateikt, ka tas bijis sadzīves negadījums mājās. Darbinieks tā arī dara, un darba devējs viņam par to samaksā. Ja nesamaksā, darbinieks atceras par mums. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par nelaimes gadījuma slēpšanu paredz sodu līdz 4300 eiro.

Visu interviju Kamēr baidās, tikmēr ir problēmas lasiet trešdienas, 26. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (10.-11. lpp.)!

Tevi varētu interesēt

Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības...

Šogad Latvijā liels darbā bojāgājušo skaits – līdz 26. septembrim darba vietās...

Lielākajā daļā tirdzniecības uzņēmumu patlaban tiek ievērotas darba tiesības un darba drošība,...

Lai gan pēc Maxima traģēdijas sabiedrībā tika pievērsta pastiprināta uzmanība ugunsdrošības...

Valsts darba inspekcija (VDI) ir atjaunojusi būvdarbus vienā augstceltņu Z-Towers tornī, savukārt...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Nodarbinātības vai darba slodzes strauju pieaugumu nākotnē prognozēt nav pamata, un arī...

Šā gada 3. ceturksnī darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz...

Šā gada 3. ceturksnī valstī bija nodarbināti 885,7 tūkstoši jeb 59,3% iedzīvotāju...

2014./2015. mācību gadā 11,7 tūkstoši audzēkņu uzsāka mācības 62 profesionālās izglītības...

Latvijas karjeras un izglītības portāls Prakse.lv pēc veiksmīgas darbības Latvijā ir nolēmis...

Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šī gada oktobra beigās bija 8,2%....

Lai arī situācija darba tirgū pakāpeniski uzlabojas, radot jaunas darba vietas, izsludinot...

Uzņēmumos Centrālajā un Austrumeiropā arvien problemātiskāk ir nolīgt un noturēt kvalificētu...

Pirmdien Ministru kabineta (MK) sēdē valdība atbalstīja lēmumu no nākamā gada 1....