Jaunākais izdevums

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Izšauties kā vulkānam

Anna Andersone, jaunuzņēmuma Froont līdzīpašniece, Riga Tech Girls kustības iniciatore, koprades telpas The Mill izveidotāja:

Es izlietajā laimītē saskatu vulkāna izvirdumu, kurā ir viens spēcīgs grūdiens – pa vidu – un vairāki blakus efekti, kā arī viens maziņš izvirdumiņš. Tas ir tas, ko katrs jaunuzņēmums vēlas – būt epicentrā un būt vulkāna izvirdumam, kas ar milzīgu spēku tiecas augšup un ir ļoti karsts. Es novēlu visai startup nozarei, lai viss spēks, kas patlaban koncentrējies zem zemes un klintīm, izsprāgst ārā un lai no tā rodas jauni, nelieli izvirdumi, pēc tam tie var kļūt par lieliem vulkāniem. Latvijai novēlu, lai mēs jaunuzņēmumu ziņā kļūtu par vulkānisku zemi, lai mums ir daudz to, kas izšauj un aiziet gaisā, neapstādinot lidmašīnu satiksmi, bet katrā ziņā ietekmējot visas pasaules startup vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam!: Upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū

Anda Asere, 05.07.2017

Elīna Vanaga, zīmola Deeply Personal dizainere un dibinātāja

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā varētu to padarīt jaunuzņēmējiem draudzīgāku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrija informē, ka plānotie grozījumi paplašinās atbalsta saņēmēju loku, paredzot, ka atbalstu Jaunuzņēmuma likuma ietvaros varēs saņemt ne tikai jaunuzņēmumi, kas saņēmuši kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījumu pamatkapitālā, bet arī kā ieguldījumu pamatkapitālā, piemērojot daļu emisijas uzcenojumu, un kā ieguldījumu konvertējamā aizdevuma veidā. Paredzēts, ka jaunuzņēmums var kvalificēties atbalstam arī tādos gadījumos, kad kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus jaunuzņēmumā, kā arī gadījumos, kad jaunuzņēmumi ir saņēmuši investīcijas vismaz 150 tūkst. eiro apjomā, taču saņēmuši ieguldījumu pēdējo divu gadu laikā. Lai paplašinātu riska kapitāla investoru skaitu, paredzēts precizēt kvalificēta riska kapitāla investora definīciju, paredzot, ka tas pēdējo trīs gadu laikā ir veicis ieguldījumu vismaz trīs komercsabiedrībās vismaz 30 tūkst. eiro apmērā, bet nenosakot maksimālo ieguldījuma slieksni, vienlaikus paredzot, ka investora līdzdalība nepārsniedz 30% no uzņēmuma pamatkapitāla. Tāpat tiek piedāvāts par kvalificētu riska kapitāla investoru noteikt arī akselerācijas platformas, kuras īsteno investīcijas uzņēmuma sākotnējā attīstības fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma Zigfrīds Anna Meierovics izmaksājusi gandrīz 36 tūkstošus eiro

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību.

Ikvienas biznesa idejas īstenošanas gaitā pienāk brīdis, kad, lai būtu iespējams šo ideju pilnvērtīgi attīstīt, jānolemj par kādas reģistrētas komercdarbības formas izvēli. Pieņemot, ka idejas īstenošanā apvienojušies vismaz divi partneri, Komerclikums (KL) pieļauj reģistrēt vai nu personālsabiedrību, vai kapitālsabiedrību (SIA vai AS). Lai pasargātu jaundibināmās sabiedrības dibinātājus no atbildības pret sabiedrības kreditoriem, ieteicams izvēlēties kādu no kapitālsabiedrības formām, attiecīgi nodrošinot dalībnieku ierobežoto atbildību, proti, to, ka dalībnieks nav atbildīgs par sabiedrības saistībām (un arī sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory šūs arī pieaugušajiem

Monta Glumane, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt norisināsies «InnoEnergy» organizētā biznesa projektu konkursa «PowerUp!» reģionālais fināls, kur klātienē sešas labākās komandas prezentēs savas idejas un projektus žūrijai un investoriem, lai pārstāvētu Latviju finālā Krakovā

«PowerUp!» ir Eiropā lielākās jaunuzņēmumu sacensības, kas norisināsies jau piekto reizi, Latvijā – trešo. Latvijas finālisti cīnīsies par iespēju piedalīties Eiropas finālā un iespēju iegūt balvu 50 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat visi Latvijas finālisti pretendē uz investīciju 150 tūkstošu eiro apmērā.

«InnoEnergy» pārstāvis Latvijā Zigmārs Reklaitis teic, ka dalība «PowerUp!» konkursā jaunuzņēmumiem paver iespējas gūt starptautisku atpazīstamību un iespēju prezentēt savu biznesa ideju plašam nozares profesionāļu lokam. «Latvijas jaunuzņēmumu starts iepriekšējos «PowerUp!» konkursos pierāda, ka mūsu reģionā ir daudz lielisku ideju ar lielu potenciālu. Dalība šajā konkursā ir iespēja gūt neatsveramu pieredzi un atspērienu jaunuzņēmuma tālākā attīstībā,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» uzsācis kampaņu «Kafiju lej, kur gribi», aicinot klientus iegādāties karstos dzērienus savās līdzpaņemtajās krūzēs, lai samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu patēriņu, informē uzņēmums.

«Iegādāties līdzi ņemamo karsto dzērienu un doties savās dienas gaitās ir neatņemams ikdienas rituāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Un šis ir veids, kā karsto dzērienu baudīšanu «pa ceļam» padarīt ilgtspējīgu,» norādīja «Narvesen Baltija» Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Db.lv jau ziņoja, ka «Narvesen» nesen ieviesa «Future Smart» papīra krūzes, kurās netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. Krūzes ir ražotas no augiem un ir 100% pārstrādājamas, bet, nonākot dabā, noārdās 95% no to sastāva, tādējādi nodarītais piesārņojums dabai ir būtiski mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Maratonu nevar noskriet sprintā

Anda Asere, 22.11.2019

“Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska, “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un bērnu grāmatu “Hello Ruby” autore Linda Liukasa (Linda Liukas)

Foto: Jussi Hellsten

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu pasaulē ir posms, kad nepārtraukti jāstrādā, lai apsteigtu laiku un izveidotu stabilus pamatus, bet pienāk brīdis, kad jāpāriet tādā tempā, lai spētu saglabāt izaugsmi

Tā jaunuzņēmumu konferences “Slush” laikā bērnu grāmatu “Hello Ruby” autores Lindas Liukasas (Linda Liukas) moderētajā diskusijā atzina ēdienu piegādes platformas “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska. Runājot par to, kāpēc uzsākuši biznesu, K. Ovaska atklāti teic, ka viņam nepatīk pieņemt padomus no citiem un viņš netic, ka kaut kas ir neiespējams. Savukārt M. Kūsi sevi neuzskata par dibinātāju vai uzņēmēju, bet gan drīzāk par vadītāju. Pie tā viņu novedusi zinātkāre. “Man nekad nav bijis svarīgi būt dibinātājam. Mums bija vīzija produkta līmenī un mēs vienkārši to īstenojām. Līdz šim vairāk esam balstījušies intuīcijā, bet tagad mums jāmācās vairāk balstīties uz datiem,” viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunuzņēmumi ir modernas ekonomikas dzinējspēks. Kādu artavu var dot augstskolas?

Romāns Putāns - Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunās studiju programmas Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība vadītājs, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu. Tā pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu īstenošanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Mērogojamība latviešu valodā ir salīdzinoši jauns vārds, kas atbilst angļu scale-up, savukārt jaunuzņēmums ir angļu vārda start-up termins latviešu valodā.

Mūsdienās visvairāk jaunuzņēmumu ir tehnoloģiju nozarē, un bieži vien tie ir starpdisciplināri, piemēram, finanšu un medicīnas tehnoloģijās. Tieši tehnoloģiju dēļ mūsdienu digitālajā laikmetā ir iespējams sasniegt globālu mērķauditoriju. Šis aspekts arī nosaka izaugsmes potenciālu un plašas mērogojamības iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Tuvina sievietes tehnoloģiju pasaulei

Anda Asere, 06.03.2020

"Accenture" pārstāve Zane Segruma, "Riga TechGirls" līdzradītāja Anna

Andersone un "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Komentāri

Pievienot komentāru