Transports un loģistika

Uzņēmēji paši varētu pirk vagonus

Oskars Prikulis [email protected], 26.05.2006

Jaunākais izdevums

Eksperti norāda, ka lēmums pacelt vagonu izmantošanas maksas un dīkstāves maksas varētu iegriezt arī Latvijas dzelzeļam — tas varētu vēl vairāk saasināt tendenci, ka dažādi ražošanas uzņēmumi paši iegādājas savus vagonus, tādējādi sašaurinot dzelzceļa kompāniju tirgu. Jau šobrīd vairāki Latvijas lielie uzņēmumi grasās vai jau ir iegādājušies dzelzceļa vagonus, ar kuriem piegādāt izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas, lai izvairītos no augstajām dīkstāves maksām un nodrošinātos pret iespējamo vagonu deficītu. Tas Latvijas lielajiem uzņēmumiem šobrīd šķiet izdevīgāk nekā izmantot LDz u.c. kompāniju pakalpojumus. Dzelzceļa vagona vidējā cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro, tāpēc var rēķināties, ka ieguvumam un finansiālajam ietaupījumam, ko gūs uzņēmēji, iegādājoties paši savus vagonus, jābūt ievērojamam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VAS Latvijas dzelzceļš grib ieguldīt SIALDz Cargo 64,87 milj. Ls

Egons Mudulis, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) iecerējis palielināt līdzdalību sev piederošajā LDz Cargo, veicot mantisko ieguldījumu – vagonus, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

LDz valde 2012. gada 7. decembrī konceptuāli lēma ieguldīt atkarīgajā SIA LDz Cargo 4867 kravas vagonus 64,87 milj. Ls vērtībā, par attiecīgo vērtību palielinot LDz Cargo pamatkapitālu no 608,6 tūkst. Ls uz 65,48 milj. Ls.

Pašlaik LDz Cargo, lai varētu veikt savu saimniecisko darbību, no LDz nomā kravas vagonus. Ņemot vērā, ka līdzekļi investīcijām ir ierobežoti un LDz nav finansiālas iespējas ieguldīt līdzekļus vagonu atjaunošanā, kā arī ņemot vērā valsts dividenžu politiku, kas neļauj ilgtermiņā plānot kapitālsabiedrības pašas finanšu līdzekļu apjomu investīcijām, lietderīgāk ir palielināt LDz pamatkapitālu, veicot mantisko ieguldījumu (ieguldot kravas vagonus), jo palielināsies ne tikai sabiedrības pamatkapitāls, bet arī pašu kapitāls, kas ir noteicošais rādītājs, lai konkurējot ar citām sabiedrībām, varētu piesaistīt visizdevīgāko finansējumu plānotajām investīcijām, skaidrots rīkojuma projekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plato dzelzceļa sliežu reģionā joprojām trūkst gan dzelzceļa kravu vagonu, gan platformu, stāsta Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

«Reģionā pietrūkst gan platformu, gan pusvagonu, un visi to vien dara, kā prasa, vai jums nav brīvu vagonu,» sacīja Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā visā reģionā vagonu parks ir pamatīgi novecojis. «LDz, salīdzinot ar citām valstīm, iepērk visai maz vagonu. Kad agrāk reģionā vagonu skaits bija pietiekams, katra dzelzceļa kompānija kravas krāva savos vagonos. Tā kā LDz praktiski nodarbojās ar kravu izkraušanu, jo no mūsu ostām kravas pa dzelzceļu uz citām valstīm iet ļoti mazā apmērā, mūs vagoni stāvēja neizmantoti, toties mums bija jāmaksā par citu valstu dzelzceļa kompāniju piederošo vagonu uzturēšanos Latvijā,» viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākajai tiesai prasa pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgalē

LETA, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija Saskaņa šodien Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzējusi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātos galīgos vēlēšanu rezultātus, prasot pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā, informēja no Saskaņas 12.Saeimā ievēlētais deputāts Andrejs Elksniņš.

Partija aicina tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai deputāta kandidāta Dzintara Zaķa (V) vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts «+».

Saskaņa lūgusi tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas Vienotība sarakstā un citu partiju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CVK: Drošības policija saņēmusi signālus par vēlētāju balsu pirkšanas organizēšanu

LETA, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policijā (DP) ir saņemti pirmie signāli par personām, kas šajās vēlēšanās gatavojas organizēt vēlētāju balsu pirkšanu, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars šodien tikās ar DP priekšnieka vietnieku Intu Ulmani un Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Arti Velšu, lai pārrunātu pasākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pašvaldību vēlēšanās.

DP un VP amatpersonas apstiprināja, ka vēlēšanu laikā atbildīgie dienesti un tiesībaizsardzības iestādes strādās pastiprinātā režīmā, lai laikus apzinātu un novērstu iespējamos apdraudējumus sabiedriskajai kārtībai un pretlikumīgas darbības.

VP vēlēšanu laikā pastiprinātu uzmanību pievērsīs ēkām, kurās izvietoti vēlēšanu iecirkņi. Savukārt DP līdz pašvaldības vēlēšanām veic preventīvus pasākumus, lai savlaicīgi novērstu iespējamu vēlētāju balsu pirkšanas gadījumus. Jau pašlaik DP ir saņemti pirmie signāli par personām, kas šajās vēlēšanās gatavojas organizēt vēlētāju balsu pirkšanu. Signāli saņemti no Latgales, Vidzemes un Zemgales novadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas pirktais valsts vērtspapīru apjoms varētu palielināties līdz 240-250 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas pirktais valsts sektora vērtspapīru apjoms mēnesī varētu palielināties no vidēji apmēram 180 miljoniem eiro līdz 240-250 miljoniem eiro, prognozē Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 10. martā lēma par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) papildināšanu. Kopš 1. aprīļa vērtspapīru pirkšanas apjoms PAPP ietvaros tiek palielināts no 60 līdz 80 miljardiem eiro, kā arī Eirosistēma ievieš jaunu PAPP apakšprogrammu – Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (CSPP).

Latvija piedalās tikai Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PAPP). Ja CSPP pirkšanas apjomi acīmredzot būs salīdzinoši mazi un salīdzināmi ar Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas (CBPP3) apjomiem, tad, pēc eksperta aprēķiniem, Latvijas Bankas pirktais valsts sektora vērtspapīru apjoms mēnesī varētu palielināties no vidēji apmēram 180 miljoniem eiro līdz 240-250 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB iegādājusies vērtspapīrus 154 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2016. gada decembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 154 miljoniem eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,357 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu uzņēmums Behrens pievienojas investīciju banku grupai Oaklins

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas korporatīvo finanšu un uzņēmumu pārmaiņu vadības uzņēmums Behrens un tā Igaunijas un Lietuvas komandas M&A Baltics ir pievienojušās jaunizveidotajai Oaklins investīciju banku grupai, kas ir dibināta šī gada 10. oktobrī uz agrākās M&A International investīciju banku bāzes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Oaklins grupa ir pārstāvēta ar 60 birojiem 40 valstīs visos vadošajos starptautiskas nozīmes finanšu centros, apvienojot vairāk kā 700 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas ekspertu zināšanas.

«Oaklins izveide ir nozīmīgs solis M&A International investīciju banku attīstībā, veidojot patiesi globālu, cieši sadarbojošos investīciju banku grupu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem. Behrens pievienošanās šai grupai nodrošina iespējas mūsu Latvijas klientiem atrast starptautiskus darījumu partnerus, piemēram, kapitāldaļu pārdošanai, pirkšanai vai finansējuma piesaistei, kā arī saņemt starptautiskas grupas ekspertīzi, kad tas nepieciešams Latvijas uzņēmumu izaugsmei,» saka Valērija Lieģe, Behrens/Oaklins M&A Baltics partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Sāk kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu Vidzemes pusē; iedzīvotāji ziņo par naudas piedāvāšanu

LETA, 01.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu Vidzemes reģionā, taču pagaidām netiek atklāts, kurā novadā tas noticis.

Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, lietojot uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

DP šodien ik pa brīdim saņem signālus par iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem. No iedzīvotājiem saņemtā informācija izriet, ka solītā summa par balsi svārstās no 2 līdz 20 latiem.

Visa informācija tiek pārbaudīta, un apstiprinājumu guvis viens gadījums, par kuru, kā jau minēts, ir ierosināts kriminālprocess. DP nenoliedz, ka arī šajā gadījumā nauda solīta, taču tās lielumu neatklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

[FOTOREPORTĀŽA] Kā Jelgavā top UVZ Baltija vagonu rūpnīca, kurā ieguldīs 75 milj. eiro

Egons Mudulis, Māris Ķirsons, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas EVR Cargo padome nobremzē vagonu iegādes un iznomāšanas Krievijā projektu

LETA--BNS, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cimdars pieļauj, ka Salaspilī notikusi balsu pirkšana

Dienas Bizness, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav pilnīgas skaidrības par atrastajām neaizzīmogotajām aploksnēm Salaspilī, tomēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļauj, ka tas, visticamāk, varētu būt saistīts ar balsu pirkšanu. Par šo gadījumu CVK vērsusies Drošības policijā.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Cimdars norādīja, ka viņa pieredze liecinot, ka Salaspilī notikusi diezgan rupjas formas balsojuma aizstāšana. «Pie tam to nav veikusi iecirkņa komisija, to ir veikušas, manā uztverē, kaut kādas personas ārpus iecirkņa. Visi rādītāji liecina par to,» sacīja A. Cimdars.

CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka atrastās neaizzīmogotās aploksnes varētu būt skaidrojamas trijos veidos – ja tā nav iecirkņa komisijas kļūdīšanās, tad tā var būt balsu pirkšana vai huligānisms. «Viens variants – cilvēks ar iepriekšējo nodomu kaut kur ir dabūjis neapzīmogotās aploksnes, veicis iepriekšēju darbu, balsu pirkšanu, sagatavojis komplektus un 50 personām iedevis, lai šīs personas aiziet uz iecirkni, piereģistrējas, kabīnē nomaina sagatavoto aploksni pret to, ko izsniedza. Un atnesot atpakaļ komisijas izsniegto apzīmogoto aploksni, notiek norēķins. Tas ir sliktākais variants, ko es varētu pieļaut, tā ir balsu pirkšana,» sacīja A. Cimdars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā Latvijas Banka tos iegādājusies par 531,8 miljoniem eiro

LETA, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sektora aktīvu pirkšanas programmā Latvijas Banka trīs mēnešu laikā iegādājusies Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 531,8 miljoniem eiro, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas valdības vērtspapīri iegādāti 458 miljonu eiro vērtībā, šos vērtspapīrus galvenokārt iegādājusies Latvijas Banka, mazāk - arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Lūgts vērtēt, kāds varētu būt valsts parāda apkalpošanas izmaksu ietaupījums, ECB un Latvijas Bankai sekundārajā tirgū iegādājoties Latvijas valsts vērtspapīrus, Rimšēvičs vērtēja, ka tas ir ļoti svārstīgs rādītājs un atkarīgs no tā, kurā brīdī valdības startējas tirgos un kāda būs konkrētā aizņemšanās likme. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka ietaupījums varētu būt starp 10 un 20 miljoniem eiro. «Šie skaitļi nav galvu reibinoši, bet tomēr tie ir aprēķini, kas parāda to, ka ietaupījums ir," skaidroja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlēšanās par balsi maksāja 5 - 20 eiro; iesaistītas vairākas partijas

Dienas Bizness, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija strādā šobrīd kopumā ar sešiem kriminālprocesiem, kas ierosināti par balsu pirkšanu. Tās ierosinātas ne tikai saistībā ar ceturto sarakstu un Latgali, bet arī pārkāpumiem, kas saistīti ar citu partiju sarakstiem, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tas ir vairāk nekā par divām partijām, kuru vārdi izskanējuši publiski (Vienotība un No sirds Latvijai). Visvairāk iespējamo nelikumību fiksēts Latgalē, bet ne tikai – tādi bijuši arī Kurzemē, Vidzemē, faktiski – visā Latvijā. Latgalē ne viens vien atklāj, ka Latgalē balsu pirkšana esot visai ierasta lieta. Tomēr šoreiz vairāk strādāts tieši viena saraksta labā.

Drošības policija apliecina – tik daudz informācijas par iespējamu balsu pirkšanu kā šogad – iepriekšējos gados nav saņemts. Un raksturs visur līdzīgs. «Kā vienojošs elements ir tas, ka kādi cilvēki vienojas ar citiem, savāc vienkopus daudz dažādu cilvēku un ar transportlīdzekļiem nogādā noteiktā reģionā, kur viņi balso par noteikto partiju, tad tiek atrādīti neizmantotie vēlēšanu biļeteni un pēc tam tiek samaksāts. Naudā vai graudā – tas atkarīgs no katra konkrēta gadījuma,” raidījumam de facto saka Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā iegādāti Latvijas vērtspapīri 504 miljonu eiro apmērā

LETA, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz jūlija beigām iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 504 miljonu eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.

Martā tika iegādāti vērtspapīri 75 miljonu eiro vērtībā, aprīlī - 177 miljonu eiro, maijā - 205 miljonu eiro, jūnijā - 46 miljonu eiro vērtībā.

Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 6,2 gadi.

Vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.

ECB publicētā informācija rāda, ka līdz šim PSPP programmā visvairāk uzpirkti Vācijas, Francijas un Itālijas vērtspapīri. Kopumā līdz šim PSPP programmā iegādāti vērtspapīri 198,14 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PSPP programmā janvārī iegādāti vērtspapīri par 229,3 miljoni eiro

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada janvārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 229,3 miljoniem eiro, informē LB.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,58 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,548 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka PSPP programmas ietvaros iegādājusies vērtspapīrus 181,7 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka šā gada martā iegādājās Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 181,7 miljoniem eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 2,375 miljardiem eiro, tajā skaitā, 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. Paplašinātā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) ietilpst trīs sadaļas – PSPP, CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma). 2016. gada 10. marta sēdē ECB Padome pieņēma lēmumu par monetārās politikas instrumentu, t.sk. PAPP, paplašināšanu. Tika nolemts papildināt PAPP ar jaunu apakšprogrammu – Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (CSPP). CSPP ietvaros tiks pirktas eiro denominētas investīciju kategorijas obligācijas, ko emitējušas nebanku sabiedrības, kas darbojas eiro zonā. Šiem vērtspapīriem ir jāatbilst Eirosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošo vērtspapīru prasībām, t.sk. kredītreitingu aģentūras piešķirtajam reitingam jābūt ne mazākam par BBB- (Baa3). Šī programma tiks sākta 2016. gada otrā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiešās pirkšanas kustības popularitātes eksplozija

Raivis Bahšteins, 07.10.2015

Tiešās pirkšanas kustības aizsācējas Zane Ruģēna-Bojāre un Elīna Zuša.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķas iniciatīvas, meklējot alternatīvas industriālajai pārtikas sistēmai, pāraugušas globālā tendencē saīsināt pārtikas piegādes ķēdes, vietējās ekonomikas Eiropā papildinot ar simtiem miljonu eiro , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgroza miljonus

Lai vairākiem simtiem ģimeņu Latvijā ēdienkartē industriālās pārtikas produktu vietā atrastos bioloģiski audzēti labumi no vietējām lauku saimniecībām, ir parūpējusies Tiešās pirkšanas kustības popularitātes eksplozija. Dažu gadu laikā no pāris cilvēku iknedēļas rituāla kustība izaugusi gan skaitliski, gan ģeogrāfiski. Tieši bioloģiskuma kritērijs padara tiešo pirkšanu atšķirīgu no zemnieku un mājražotāju tirdziņiem. Stabili iniciatīvas ietvaros darbojas 18 tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) Rīgā, 12 – reģionos, vēl vairāki ir veidošanās procesā, kā arī ir tādi, kas rodas ārpus iniciatīvas. Katrs pulciņš apgādā vismaz 30 ģimenes. Vidējais vienas ģimenes pasūtījums ir ap 35 eiro nedēļā. Pēc DB aplēsēm, TPP pašlaik kopā apgroza aptuveni 126 tūkst. eiro mēnesī, bet gadā – vairāk nekā 1,5 milj. eiro. TPP kā platformu izmanto arī tādi piegādātāji kā SIA Itālijas garša un Riekstotāji, atsevišķi bioloģiskās gaļas un citu produktu ražotāji. Tādējādi kopējais apgrozījums ir ievērojami lielāks. Savukārt citās Eiropas valstīs līdzīgas kustības ir nostiprinājušas savu darbību un apgroza nopietnas naudas summas, liecina starptautiskās organizācijas Zemes draugi pētījums. Itālijā tie ir 90 milj. eiro gadā. Šajā valstī darbojas vairāk nekā 2 tūkst. ētiskās pirkšanas kustības grupu. Romā vien – 60 grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aizdomīgajā Heinz akciju pirkšanas lietā iesaistās arī FIB

Jānis Šķupelis, 20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu par aizdomīgo Heinz akciju pirkšanu, kas notika pirms tika paziņots par kompānijas pirkšanu, izmeklēs arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), ziņo BBC.

DB.lv jau ziņojis, ka ASV akciju tirgus regulators iesaldējis vairākus kontus Šveices bankās, kas saistīti ar akciju tirdzniecību, kas notikusi pirms pagājušonedēļ izziņotā pārtikas milža Heinz pārpirkšanas darījuma. Tiek ziņots, ka vēl nenoskaidrota persona vienu dienu pirms Heinz pirkšanas darījuma, izvēloties pozīciju akciju tirgū (tirgotie instrumenti bija opcijas, kas paredzēja akcijas pirkt noteiktā laikā pa noteiktu cenu), nopelnījusi aptuveni 1,7 miljonus ASV dolāru. ASV akciju tirgus regulators ziņo, ka pastāv aizdomas, ka vairākas personas zinājušas un savā labā izmantoja informāciju par Heinz pirkšanas darījumu. Tāpat tiek ziņots, ka aizdomīgajā darījumā iesaistīti arī ietekmīgās investīciju bankas Goldman Sachs konti. Goldman Sachs pārstāvji norāda, ka sadarbojas ar izmeklētājiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PSPP programmā februārī iegādāti vērtspapīri par 237,1 miljonu eiro

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada februārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 237.1 milj. eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,823 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,549 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzņēmēji pa dzelzceļu kravas vedīs uz savu roku

Oskars Prikulis [email protected], 07.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no augstajām dīkstāves maksām un nodrošinātos pret iespējamo vagonu deficītu, vairāki Latvijas lielie uzņēmumi grasās vai jau ir iegādājušies dzelzceļa vagonus, ar kuriem piegādāt izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas. Tādejādi šobrīd izvērtusies situācija, ka Latvijas lielajiem uzņēmumiem izdevīgāk šķiet par lielu naudu iegādāties pašiem savus vagonus, nevis izmantot Latvijas dzelzceļa pakalpojumus. Dzelzceļa vagonu vidējā cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro par vienību, tāpēc var rēķināties, ka ieguvumam un finansiālajam ietaupījumam, ko gūs uzņēmēji, iegādājoties paši savus vagonus, jābūt ievērojamam. Nozares speciālisti arī uzsver — svarīgākais esot tieši izejvielas piegāžu drošība. Problēma gan esot tā, ka kravu pārvadājumi ar saviem vagoniem ir ļoti sarežģīts process, un arī vagonu reģistrācija kopējā vagonu reģistrā nav viegls process. Arī par «tīriem» kravu pārvadātājiem vagonu īpašnieki nevarēs kļūt, jo kravu pārvadājumus tie varēs veikt tikai tad, ja viens no maršruta galapunktiem ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pagarina TAP plāna saskaņošanas termiņu vagonu rūpnīcas būvētājam Jelgavā

LETA, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz Cargo iepirks 300 vagonus

Egons Mudulis, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo izsludinājis atklātu konkursu 300 dzelzceļa kravas vagonu piegādei. Uzņēmums iegādāsies 100 segtos vagonus, 100 graudu vagonus un 100 fitingu platformas.

Konkursa pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 2013. gada 17. maijam, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī. DB jau rakstīja, ka līdz 2014. gada beigām Latvijas dzelzceļš plāno iegādāties 16 jaunas lokomotīves, kā arī apmēram 600 dažāda tipa vagonus. Pēc DB aplēsēm, tam būs nepieciešami vismaz 60 milj. Ls.

Pirkumam izmantos gan pašu kapitālu, gan kredītus, DB iepriekš norādīja LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Pēc VAS Latvijas dzelzceļš prezidenta Uģa Magoņa teiktā, viena kravas vagona cena svārstās ap 100 tūkstošiem ASV dolāru. Tātad kopumā izmaksas divu gadu periodā veidos ap 30 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru