Citas ziņas

Uzņēmēji vēlas norobežoties no Par labu Latviju politiķiem

Madara Fridrihsone, Ināra Egle, 07.02.2011

Jaunākais izdevums

Uzņēmēji no kustības Par labu Latviju ir nolēmuši turpmāk darboties atsevišķi no politiskās apvienības Par labu Latviju, kuru Saeimā pārstāv astoņi opozīcijas deputāti.

Pēc pirmdien notikušās apvienības Par labu Latviju valdes sēdes kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs, telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis paziņoja: «Minimālie mērķi ir sasniegti, bet uzņēmēji vēlas īstenot savu programmu, tādēļ esam nolēmuši atdalīties un neturpināt sadarbību ar Par labu Latviju politiķiem, lai mēs viens otru nediskreditētu.»

No Ēķa teiktā noprotams, ka, lai īstenotu savus mērķus, uzņēmēji vēlas sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Par labu Latviju Saeimas frakcijas deputāts Andris Šķēle uzskata, ka uzņēmēju lēmums apliecina, ka viņi ir skaidri nodefinējuši savu mērķi. «Viņi vēlas paplašināt savu ietekmi un nodalīt politisko darbību no uzņēmējdarbības,» paskaidroja Šķēle.

Īsi pirms Par labu Latviju valdes sēdes viens no apvienības līderiem Ainārs Šlesers gan vēl pauda cerību, ka Par labu Latviju valdes priekšsēdētāja pienākumus uzņemsies kāds no uzņēmējiem. Eksprezidents Guntis Ulmanis, kas no Par labu Latviju saraksta ir ievēlēts 10. Saeimā vairs nevēlas vadīt šo politisko spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Magoņa lieta atklāj Osinovska kontaktus ar daudziem Latvijas politiķiem

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljonāra Oļega Osinovska vārda parādīšanās Latvijas dzelzceļa bijušā šefa Uģa Magoņa korupcijas lietā politiķiem pēkšņi likusi no viņa norobežoties – Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņu pazīšanās esot pavirša, savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispār neatceras, vai ar miljonāru savulaik ticies, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ar pusmiljonu eiro atceļā no Igaunijas aizturētais va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis nav vienīgā ietekmīgā Latvijas amatpersona, kuras numurs ierakstīts Igaunijas bagātākā cilvēka, U. Magoņa lietā iesaistītā Oļega Osinovska telefonā. Viņa «kolekcijā», kā izpētīja Diena, izrādās, ir gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saskaņas līderis Nils Ušakovs, viņa padomnieks Ēriks Teilāns un Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un šīs partijas politiķis Dzintars Zaķis. Vai šie politiskie kontakti šobrīd tiek izmantoti, lai «atvieglotu» lietas izmeklēšanu, paliek atklāts jautājums, tāpat kā tas, vai no O. Osinovska saņemtie 500 000 eiro bija plānoti LDz šefam par, iespējams, sadārdzinātu daudzmiljonu iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu zīmolu eksperts Eds Vils intervijā laikrakstam Diena stāsta par zīmolu spēku un kā tos var izmantoto valstis, arī Latvija.

Latvijā viesojaties saistībā ar šobrīd notiekošajiem Britu nedēļas pasākumiem. Kā jums šķiet, vai valstīm nepieciešams savs zīmols? Piemēram, Latvija ilgstoši tādu meklē. Par tādu mēģināja kļūt sauklis «Zeme, kas dzied».

Valsts ir ļoti komplekss un sarežģīts veidojums - tā ir daba, cilvēki, kultūras mantojums, tradīcijas, ekonomika. Tā ka valstij ir daudz iespēju radīt savu zīmolu un uzvesties atbilstoši tam. Piemēram, Lielbritānijas iedzīvotāji zina samērā maz par Latviju, ja nu vienīgi kaut ko Eirovīzijas kontekstā. Līdz ar to jums ir lieliska iespēja šo tukšumu aizpildīt ar savu stāstu, savu zīmolu. Radīt īsceļu cilvēkiem, kuriem nav laika iedziļināties, veidot priekšstatu par valsts personību, tās vērtībām, to, par ko tā iestājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Māris Ķirsons, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: Valsts nodokļu politika ir uzņēmējdarbību visnegatīvāk ietekmējošais aspekts

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Politiķiem jādod pārejas laiks biznesam

Māris Ķirsons, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij un tās vārdā lēmumus pieņemošajiem politiķiem jābūt korektiem pret uzņēmējiem, nosacījumu maiņas gadījumos piešķirot pārejas laiku, kā tas notiek citviet Eiropā

To intervijā stāsta SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņaprāt, nav svarīgi, kādi politiķi uzvar vēlēšanās un iekļūst parlamentā, jo viņiem visiem ir jārespektē Latvijas valsts intereses. Lai izvairītos no situācijas, kad daudzi uzņēmēji iesaistījās mājokļu projektu realizācijā, kas bija mērķēti tieši uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmējiem, un tagad pēc politiķu lēmuma neciestu zaudējumus, ir jānosaka vai nu pārejas laiks, vai arī TUA saņēmēju kvota vēl pēc iepriekšējiem nosacījumiem – slieksnis 142 000 eiro mājoklim Rīgā un Jūrmalā.

Vai izjūtat Imigrācijas likuma grozījumus TUA saņemšanas sliekšņa pacelšanai no 142 300 līdz 250 000 eiro?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Politiķi nedrīkst uzņemties mesijas funkcijas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršanās pret žurnālistiem un politologiem jeb sev netīkamu jautājumu un viedokļu «noairēšana» - ar to izceļas daudzi jaunie politiķi. Tam spilgts piemērs bija pirms divām dienām Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti uzaicinātais partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Raidījums bija veltīts valdības veidošanas procesam, un bez diviem minētajiem politiķiem tajā piedalījās partijas Attīstībai/Par! pārstāvis Juris Pūce un NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš vienā brīdī pat paziņoja, ka norobežojas no uzbrukumiem žurnālistiem, kuriem ir tiesības uzdot visādus, arī nepatīkamus, jautājumus. Raidījums jau ir radījis zināmu ironijas pilnu viļņošanos sociālajos tīklos par to, kā politiķi savas neizdarības skaidro ar mediju un politologu sazvērestībām. Diemžēl tas ir dažu jauno partiju, kas sevi pieteikušas kā revolucionārus, niķis - jebkuru kritiku pasludināt par ienaidnieku sazvērestību jeb, Bordāna kunga vārdiem runājot, miglas pūšanu acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Strausa politika lauku attīstības jomā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties, kam atdot savu balsi, ir jautājums par reģionālo attīstību.

Tas sevī ietver vispirms jau pašvaldību skaita pārskatīšanu, jo pašlaik teju pusē novadu iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam. Tālāk jau loģiski izrietoša ir ceļu tīkla, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu optimizēšana, šo infrastruktūru piemērojot jaunizveidotajiem lielākajiem novadiem. Tiesa, pašlaik vairums partiju iestājas par status quo saglabāšanu un negrasās stingri pateikt, ka iestājas par pašvaldību skaita samazināšanu. To atklāti ir atbalstījuši vien pāris politisko spēku.

Līdztekus tam politiķiem būtu jāspēj savam elektorātam pateikt, kādu tad viņi redz lauku attīstību. Proti, kam tur būtu jānotiek, kāda veida ekonomiskajām darbībām jāattīstās un kas ir lemts neveiksmei. Taču, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, «uz vēlēšanām liela daļa partiju turpina uzturēt mītu, ka varēs naturālās saimniecībās piekopt tradicionālo dzīves veidu». Un tas, lūk, jau ir bezatbildīgi un bīstami. Ja palūkojas uz statistiku, tad Latvijā lauksaimniecībā ir būtiski lielāks nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropas Savienībā, tostarp arī būtiski augstāks nekā, piemēram, Igaunijā. Turklāt tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas lauki varētu lepoties ar daudzām spēcīgām saimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai būtu rezultāts, jāiegulda resursi argumentācijā un komunikācijā

Romāns Meļņiks, 30.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas

Kad cilvēkam, kurš atkārtoti ievēlēts amatā, vaicā, ko darīs, īsākā atbilde ir: “To pašu!” Šajā gadījumā tas neder, jo situācija mainās. Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, turpinot vadīt LTRK?

Mēs darbojamies trijos galvenajos virzienos: konkurētspēja, eksports un biznesa vide. Protams, būs evolūcija, bet to var arī dēvēt par kāpšanu nākamajā līmenī. Tas saistās ar vēl precīzāku argumentāciju un vēl jaudīgāku komunikāciju. Vēl precīzāka argumentācija balstīsies uz pētniecību analītikā un zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem. Tāpēc mēs esam izveidojuši savu domnīcu Futurum Latvia. Pētījumi ir jau sākušies. Tas būs mūsu galvenais rīks un atbalsts argumentu veidošanā. Savukārt, runājot par to, ka nepieciešama vēl jaudīgāka komunikācija, esam sapratuši, ka, lai panāktu sabiedriski politiskos lēmumus, mums ir jāpārliecina ne tikai mūsu komūnas biedri – uzņēmēji un varbūt kādi politiķi –, bet faktiski ir jāstrādā arī ar pārējām sabiedrības grupām, lai arī pārējās sabiedrības grupas pieprasa no politiķiem daudz gudrāku, tālredzīgāku un pārdomātāku politiku. Varbūt jāpiemin arī trešais virziens, ko es sev esmu atzīmējis un kas arī balstās uz mūsu trim vērtībām – neatkarību, reputāciju un kompetenci –, tas ir darbs pie uzņēmēju reputācijas celšanas kā tādas. Jo atkal – svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka šo valsti uztur uzņēmēji, viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus. Uzņēmēja tēls sabiedrībā jāpadara par daudz lielāku vērtību. Arī šajā virzienā tiek plānotas zināmas aktivitātes. Protams, turpināsies arī iesāktais. Biedru sapulcē apstiprinājām LTRK stratēģiju nākamajiem 10 gadiem. Virzāmies uz to, lai LTRK būtu ietekmīgākā tautsaimniecības domas virzītāja Latvijā ar augstāko reputāciju. Jo mūsu ietekme palielināsies, jo mēs vairāk varēsim savas iestrādnes un domas virzīt dažādos politiķu lēmumos un sabiedrības viedokļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teiciens “politiskais tirgus” īpaši labi raksturo to situāciju, kura nu izveidojusies valdībā. Uzklausa iespējami daudzus viedokļus, tostarp tādus, kas balstīti emocijās, nevis pierādījumos. Tas viss, protams, aizņem ilgu laiku.

Vērotājiem veidojas iespaids, it kā būtu lielā tirgus placī ar milzīgu daudzumu piedāvājumu, un arī iesaistītajiem, kad jāpieņem lēmumi, bet kopējo nostāju vairs nevar savilkt, nekas cits neatliek, kā lemšanu atlikt uz vēlāku vai pieņemt kompromisa variantu, kas ir, tā teikt, ne šāds, ne tāds. Tā bija ar skolu atvēršanu jaunākajām klasēm, tā ar mazo veikalu atvēršanu. Nedēļas gaitā sprieda, ka varētu, bet tad pārdomāja. Nu nedēļu spriedelē par to, cik baiss varētu būt jaunais vīrusa paveids, kā ar to cīnīties. Un klāt vēl epidemiologu spožais rosinājums sākt šķirot ražotājus tajos, kas drīkstētu strādāt, un tajos, kas jāierobežo, gluži kā tagad veikalos pārdot atļautās un aizliegtās preces. Tā ir publikas, uz ko tas viss attiecas, tracināšana, nekas vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts ieklausās banku draudos, bet ne sabiedrības vajadzībās

Andrejs Elksniņš, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iebilstot pret tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, viens no banku un to lobiju galvenajiem argumentiem ir potenciālais hipotekāro kredītu sadārdzinājums, kas, viņuprāt, ir neizbēgams. Sabiedrība un amatpersonas tiek biedētas ar drūmu perspektīvu gan turpmākā kredītu pieejamībā, gan kopējo izmaksu sadārdzinājumā.

Turklāt bankas vēl pamanās pozicionēties par upuri no plānotajām izmaiņām līdzšinējā kārtībā, lai gan šķietami jau tiek stāstīts, ka cietēji būs visi citi – sabiedrība un valsts ekonomika. Iespēja dzīvot pašam savā, nevis īrētā mājoklī, protams, ir katra indivīda interese, tomēr pastarpināti tā ir arī naudas aizdevēju interese jeb biznesa sastāvdaļa, piešķirot personām kredītus viņu sapņu īstenošanai. Tāpēc nenoliedzams, ka iespējā indivīdiem dzīvot savā sapņu mājoklī ir ieinteresētas arī bankas. To mērķis ir pelnīt uz tādu cilvēku rēķina, kas vēlas kādu labumu saņemt un baudīt jau šodien, nevis pēc daudziem gadiem, kad pašiem būtu izdevies sakrāt lielajam pirkumam nepieciešamo summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu

LETA, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgo fizisko personu skaits turpina pieaugt; politiķiem būs jāizšķiras starp aizdevējiem un vieglprātīgiem kredītņēmējiem - vēlētājiem.

Tā kā arvien aktuālāks kļūs jautājums par iespēju šiem cilvēkiem sākt dzīvi no jauna, politiķiem būs jāizdara salīdzinoši smaga izvēle - nedarīt neko, veikt «kosmētisko remontu» maksātnespējīgo fizisko personu sakarā vai arī atvēzēties uz kādiem kardināliem soļiem, piemēram, parādu dzēšanas termiņa saīsināšanu, šo personu šķirošanu atkarībā no tā, vai tas ir kredītņēmējs vai galvinieks. Tiesa, «piedodot» parādniekiem, jārēķinās, ka būs arī zaudētāji - kredītu aizdevēji bankas, kuras nespēs atgūt aizdoto naudu.

Kā situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, tad politiķiem būs jāizšķiras starp tiem, kuri nespēj samaksāt kredītus, taču var būt svarīgs elektorāta slānis vēlēšanās, vai arī jānostājas kredītu devēju - banku - pozīcijās. Daudziem gan šķiet, ka kardināla izšķiršanās par labu vienai vai otrai pusei nenotiks. Vēl vairāk - parādu piedošanas gadījumā tām fiziskajām personām, kuras būs ar tiesas lēmumu atbrīvotas no atlikušā parāda segšanas, iespējas aizņemties naudu būs apgrūtinātas (ja kāds vispār vēlēsies aizdot), jo Kredītbirojā jau būs dati par nespēju samaksāt iepriekšējo kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru