Zīmols kļūst par jaunās ekonomiskās realitātes centrālo elementu, ko veido divas galvenās sastāvdaļas – emocionālā mijiedarbība uzņēmuma un patērētāja starpā, kā arī racionālā –uzņēmuma un tā partneru starpā.

Slēptā puse

Daudzi ražotāji visas cerības liek tikai uz aisberga virsotni – uz zīmola filozofisko, jēgpilno piepildījumu un ārējo tēlu. Taču pašas būtības pamatā ir ražotāja atbildība partneru priekšā: atbildība par produkta kvalitāti, sakārtota distribūcijas shēma, servisa kvalitāte, attīstības perspektivitāte un dinamiskums, tieksme pilnveidoties un daudzi citi komponenti, kurus ražotājs bieži palaiž garām, bet kam ir būtiska ietekme uz kopējo performanci.

Darbu ar partneri padarīt patiesi “abpusēji izdevīgu” palīdz saprotami un paredzami sadarbības nosacījumi, ko rada ražotājs. Nepietiek pievilināt partnerus ar pievilcīgiem bonusiem, atlaidēm vai iepirkuma cenām. Nepieciešams, lai jebkuros ekonomiskajos apstākļos spēles noteikumi un savstarpējās attīstības perspektīvas paliktu nemainīgas.

Latvijā radītais dizaina peldkostīmu un pludmales apģērbu zīmols "SLOW Beachwear" izveidojis jaunu produktu līniju un vēlas lauzt stereotipu, ka peldkostīms ir sezonāls produkts.

Baltijas valstu gadalaiku un sezonalitātes dēļ pieprasījums pēc peldkostīmiem ir izteikti sezonāls. Tieši šī iemesla dēļ "SLOW Beachwear" sauklis ir "Live in the moment, savour the summer throughtout the four seasons" (tulkojumā: "Izbaudi mirkli, baudi vasaru visos četros gadalaikos"), ar ko zīmols vēlas lauzt šo stereotipu, ka peldkostīms ir sezonāls produkts, jo vasara vienmēr kaut kur ir.

"SPA ir mūsu vasara ziemas laikā, kas ir perfekti piemērota vieta, lai izbaudītu savu "SLOW Beachwear" mirkli, īpaši gada vēsākajās dienās! Kā arī "SLOW Beachwear" lēdijas ir īstas ceļojumu mīļotājas," stāsta zīmola izveidotāja Elīna Štobe.

Pavisam nesen zīmols radījis savu jauno produktu līniju viņai un viņam -"THE RED".

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

2022. gada maijā viedās sadzīves tehnikas zīmols AENO paziņoja par pārdošanas uzsākšanu Latvijas tirgū. Zīmols plāno īstenot starptautiskās ekspansijas stratēģiju un paplašināt savu pārdošanas ģeogrāfiju visā Eiropas teritorijā.

Sagaidāms, ka saskaņā ar analītiskajiem datiem sadzīves tehnikas segmenta peļņa Latvijā 2022. gadā sasniegs 36,47 miljonus eiro, bet ikgadējais ieņēmumu pieauguma temps (CAGR 2022-2025) būs 13,5%, kā rezultātā prognozējamais tirgus apjoms līdz 2025. gadam sasniegs 53,33 miljonus eiro.

AENO ir jauns viedās sadzīves tehnikas zīmols, kas dinamiski attīstās. Produktu portfolio ietver uzkopšanas un ēdiena gatavošanas tehniku: gaisa attīrītāji, tvaika birstes, vertikālie un robotu putekļsūcēji, blenderi, cepeškrāsnis, tējkannas, elektriskie grili. Viens no galvenajiem zīmola principiem ir videi nekaitīgu energoefektīvu produktu ražošana.

«Gan Krievijā, gan Tuvajos Austrumos cilvēkiem patīk ekskluzīvas lietas, kas ir pieejamas un radītas tikai viņiem. Viņi augstu vērtē kvalitāti un īpašas detaļas, augstvērtīgus materiālus un par to ir gatavi maksāt vairāk,» stāsta bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids radītāja Dace Zvirbule.

Tērpu radīšanai pamatā tiek izmantoti dabīgie materiāli, piemēram, kokvilna, daudz un dažādu veidu zīds, kašmirs, vilna un citi. Arī tad, ja apģērbā tiek izmantoti dekoratīvie materiāli kā, piemēram, mežģīnes vai fliteri, audums, kas būs tiešā saskarē ar miesu, vienmēr būs 100% dabīgs. Savukārt auduma apdrukas ir īpašas ar to, ka ir unikāli veidotas sadarbībā ar mākslinieci Kristiānu Kalniņu. Apdrukas sākotnēji tiek gleznotas ar roku un tad kombinētas digitālajā vidē. Zīmējumi pēc tam tiek drukāti uz dažādām audumu bāzēm, tādām kā kokvilnas satīns un dažādu veidu zīdiem. Apģērbu audumi tiek iepirkti no Eiropas – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, izņemot zīdu, kas ir no Ķīnas.

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Apavu zīmols "Inch2" respektē PTAC lēmumu par soda naudu un pauž nožēlu, ka "Inch2" nevarēja izpildīt patērētāju pasūtījumus noteiktajos termiņos. Patērētājiem ir piegādāta prece vai arī pilnībā veikta naudas atmaksa, un apmierinātas patērētāju prasības visos iepriekšminētajos gadījumos, informē uzņēmums.

Jau ziņots, ka 7. decembrī PTAC pieņēma lēmumu piemērot soda naudas uzlikšanu zīmola "Inch2" īpašniekam par nepietiekami ātru patērētāju pasūtījumu izpildi un ar to saistīto naudas atmaksu 2020. gada pavasarī.

Apavu zīmols Inch2 saņem 10 000 eiro sodu 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu...

Tāpat uzņēmums informē, ka zīmols arvien turpina sekmīgu darbību un 2020. gadā "Inch2" jau ir izsūtījis vairāk nekā 15 000 apavu pāru uz vairāk nekā 100 valstīm visā pasaulē.

"Inch2" zīmola apavus un somas ražo Portugālē, ražotnē, kur top arī pasaulslavenu zīmolu "Kenzo", "Balmain", un "Givenchy" aksesuāri. Katra prece tiek veidota no vairākām sastāvdaļām, kuras piegādā to pakārtotie ražotāji no Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes un citām Eiropas valstīm, ko smagi skārusi pandēmija. Pēc visu apavu sastāvdaļu salikšanas, tos nosūta no Portugāles uz Latviju, proti, no Eiropas tālākā rietumu uz Eiropas austrumu tālākā punkta. Savukārt loģistikas pasūtījumu izsūtīšanas centrs Latvijā izsūta preces pircējiem visā pasaulē.

Uzņēmums skaidro, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatību 2020. gada pavasarī zīmola piegādātāju ražotne, kā arī daudzi pakārtotie sastāvdaļu piegādātāji 2020. gada martā uz laiku pārtrauca darbību, lai efektīvi cīnītos pret Covid-19. Tāpēc piegādes ķēde nedarbojās līdz 2020. gada maija beigām, tostarp netika izsūtītas arī gatavās preces no Portugāles uz "Inch2" pasūtījumu izsūtīšanas centru Latvijā. Tas arī izraisījis neizsūtīto preču pasūtījumu uzkrājumu, kā arī patērētāju pieprasījumu pieaugumu "Inch2" Klientu apkalpošanas centram par savu pasūtījumu izpildes gaitu vai vēlmi saņemt naudas atmaksu.

"Protams, "Inch2" darbība šādos acīmredzami nepieredzēti izaicinošos apstākļos ar samazinātu personāla skaitu un darba laiku saistībā ar valsts noteiktajiem karantīnas pasākumiem ir pagarinājusi to laiku, kurā varēja tikt sniegtas atbildes uz visiem saņemtajiem patērētāju pieprasījumiem, tostarp vispārējiem informācijas pieprasījumiem, atpakaļsūtīšanu utt. Šos gadījumus arī fiksēja PTAC, vadoties no to patērētāju iesniegumiem, kuri nesaņēma pietiekami ātru atbildi vai savas situācijas risinājumu, un PTAC lēmums aptvēra tieši 2020. gada pavasara situāciju, kas šobrīd ir veiksmīgi atrisināta," komentē uzņēmums.

Kā norāda zīmols, tad Covid-19 ir radījis nebijušus izaicinājumus uzņēmumiem visā pasaulē un šobrīd "Inch2" jau ir paveicis nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotos šai jaunajai realitātei. Tāpat kā daudzi citi uzņēmumi visā pasaulē, "Inch2" darba plūsma šobrīd ir pielāgota Covid-19 protokoliem, kā arī tirgū laista galvenās "Inch2" apavu līnijas atvasināta apavu kolekcija, lai apmierinātu to zīmola lojālo klientu pieprasījumu, kurus spēcīgi skārušas pandēmijas ekonomiskās sekas.

Tāpat "Inch2" turpinās skaidrot PTAC lietas apstākļus un zīmols cer, ka tuvākajā nākotnē PTAC šo lēmumu atcels.

"Izsakām patiesu nožēlu, ka pandēmijas bezprecedenta apstākļi ir negatīvi ietekmējuši nelielu "Inch2" patērētāju daļu, un ceram, ka varējām novērst neērtības, kas radušās šiem "Inch2" klientiem, kurus vērtējam ļoti augstu, lai kopīgi varētu turpināt mūsu aizraujošo ceļojumu modes pasaulē vēl daudzus gadus uz priekšu," komentē uzņēmums.

Kopš uzņēmuma izveides 2015. gadā "Inch2" koncentrējas uz tiešsaistes pārdošanu. Šobrīd tiešsaistes pircēju bāze veido aptuveni 100 000 lojālu klientu ASV, ES, Krievijā, Ķīnā un citās valstīs.

Zīmola "Inch2" apavi ir nopērkami vairāk nekā 60 augstākās klases modes veikalos visā pasaulē, tāpat zīmols piedalījies vietējās un starptautiskās modes skatēs un izstādēs Berlīnes, Maskavas, Milānas, Parīzes, Rīgas un Šanhajas Modes nedēļu ietvaros.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos uzvirmoja neskaitāmi joki un komentāri par AS "Pasažieru vilciens" plāniem mainīt zīmolu, kļūstot par "Vivi Latvija". Kosmētikas ražotājs, ātrais kredīts, mūzikas grupa, bērnu preces – tās ir tikai dažas no asociācijām, kas interneta asprāšiem saistījās ar jauno zīmolu.

Zīmolam jāatspoguļo uzņēmuma statuss. "Vivi" ir jauks un mīlīgs zīmols, tomēr rodas šaubas, vai tas radīs asociāciju ar mūsdienīgu un augošu pasažieru pārvadājumu kompāniju?

Jaunais zīmols jātestē ar mērķauditorijas fokusgrupām

Zīmola maiņa ikvienā uzņēmumā ir ļoti nopietns solis, kas prasa ilgstošu tirgus un mērķauditorijas izpēti, analīzi u.tml. Turklāt, zīmola maiņai jāiet kopsolī ar kvalitātes izaugsmi un uzņēmuma attīstību kopumā. Tas, cik veiksmīgs būs jaunais zīmols, lielā mērā noteiks, vai uzņēmums uzšausies jaunos augstumos vai nogrims? Lai zīmola maiņa būtu veiksmīga, rūpīgi jāizvērtē tās nepieciešamība, turklāt jaunais zīmols jātestē ar mērķauditorijas fokusgrupām, jo tieši mērķauditorija lietos šo zīmolu.

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Mamma un meita Saldū radījušas zīmolu "PataTaTa", kas piedāvā bērnu apģērbus ar pievienoto vērtību - fotogēniskumu.

Ideja par zīmolu radusies 2016. gadā, taču uzņēmumu dibināts 2019. gadā. Biznesa ideja par pašu radītu produkciju galvenokārt radās darba vietas izveides dēļ. Daiga Nagle, kas uzņēmumā atbild par ražošanas procesu, bija nonākusi situācijā, kad savas darba gaitas pavadīja Rīgā ar labu atalgojumu, taču ļoti vēlējās atgriezties savā dzimtajā pusē Saldū, kur apģērbu tehnologa amats nebija tik labi novērtēts atalgojumā. Tāpēc nāca ideja radīt uzņēmumu sev, jo uzkrātās zināšanas vairāk nekā 30 gadu laikā bija pietiekamas, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu produktu izstrādi.

D.Naglei pievienojās meita Renāte Bērante, kas ar savām zināšanām un iegūto izglītību uzņēmumā nodrošina kā iekšējo, tā arī ārējo komunikāciju un mārketingu, atbildot par pārdošanu. Produktu kategorija - bērnu apģērbs radās, jo tika saskatīta problēma bērnu svētku apģērbu kategorijas piedāvājumā. Izpētot tirgu, abas saprata, ka spēs radīt unikālu piedāvājumu - dabīgu un bērniem atbilstošu materiālu apģērbus ar pievienoto vērtību - fotogēniskumu.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Starptautiski atzītais bērnu modes zīmols Paade Mode turpina augt, atklājot jaunu veikalu - radošo studiju Rīgā, Ģertrūdes ielā.

Zīmols nes Latvijas vārdu vairāk nekā 30 pasaules tirgos ar Latvijā ražotiem apģērbiem. Savukārt ar īpaši veidotu piedāvājumu un cenu politiku radošajā studijā Paade Mode tiecas kļūt vēl pieejamāka Latvijas klientiem.

Tāpat ar 2022. gada pavasara/ vasaras kolekciju "Noķert vēju" zīmols piedalās arī Rīgas modes nedēļā (Riga Fashion Week). Kolekcija "Ņokert vēju" radīta, pievēršot uzmanību katrai detaļai – no skicēm, audumu izvēles un piegrieztnēm, līdz ilgtspējīgai un ētiskai ražošanai. Kolekciju raksturo romantiskas ziedu apdrukas, smalki izšuvumi, pasteļkrāsas un maigs vieglums. "Ņokert vēju" neatņemama sastāvdaļa ir arī unikāla, Latvijā radīta, bezvīļu adījumu līnija.

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Porsche atzīts par Baltijas valstu mērogā unikālāko zīmolu – šādu godu tas saņēmis «Baltijas Zīmolu topā».

«Mīlētāko zīmolu tops» šogad pirmo reizi tika veidots visas Baltijas mērogā, bet Porsche zīmols pie šāda veida atzinības vēl nebija ticis. Balsojumā Porsche apsteidza tādus topa flagmaņus kā Apple un iPhone, šiem zīmoliem noslēdzot pirmo trijnieku.

«Unikalitāte ir Porsche lielākā priekšrocība,» komentē Porsche pārstāvja Latvijā SIA Baltijas sporta auto mārketinga vadītāja Tince Egle.

«Porsche ir kā radīts cilvēkiem, kuri izvēlas iet savu ceļu un būt neatkarīgi, šis zīmols piepilda sapņus un aicina būt drosmīgiem. Porsche ne tikai turpina doties savā unikālajā virzienā, bet ir arī inovatīvs, ko zīmols apliecina ar ielaušanos elektromobiļu tirgū,» viņa skaidro

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Zīmoli ne tikai pārdod preci, bet arī būtiski ietekmē sociālās pārvērtības sabiedrībā. Tiksim skaidrībā, kā komunikācijas un reklāmas ietekmē patērētāju.

Zīmols – tā ir daļa no kultūras koda

Jebkura zīmola galvenais mērķis ir piesaistīt patērētāja uzmanību. Ar augstas kvalitātes nodrošināšanu vai pārsteidzoša iepakojuma izveidi vairs nepietiek. Šī iemesla dēļ daudzi veiksmīgi pasaules zīmoli darbojas jēgu un vērtību teritorijā. Savā komunikācijā tie atbild uz mūžsenajiem jautājumiem - kas ir brīvība, kur ir cilvēka iespēju robežas, kas ir mīlestība un laime. Uzņēmumi aktualizē savu produktu, izmantojot šīs atbildes. Bet, pērkot preci, cilvēks manifestē savu dzīves pozīciju.

Zīmoli ir kļuvuši par kultūrvides sastāvdaļu. Izveidotie reklāmas attēli uzrunā emocijas, kolektīvo pieredzi. Jo precīzāk tie atbilst auditorijas izpratnei, jo spēcīgāka ir to ietekme. Tie ne tikai veido produkta patēriņa tēlu, bet arī veido priekšstatus par realitāti. Bet vairākkārtēja atkārtošanās nostiprina tēlu, ietekmējot vēlēšanās, preferences, uzvedību, priekšstatus – piemēram, priekšstatu par skaistumu vai brīvību.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.