Nodokļi

Uzņēmējs: Ja mikrouzņēmuma nodokli likvidēs, tad firmu var vērt ciet

Dienas Bizness, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Viens no uzņēmumiem, ko Bauskas novada pašvaldība godināja 2015. gadā, bija Vecsaules pagasta SIA «Laba malka 9». «Bauskas Dzīve» pie malkas ražotāja ieradusies ļoti aukstā laikā – piektdien, 8. janvārī, kad gaisa temperatūra bija 23 – 25 grādi zem nulles.

Komersants Dzintars Burkovskis ir izveidojis divus uzņēmums. Viens saistīts ar smilšu karjeru izstrādi. Aukstajā laikā šajā nozarē nav darāmā, un sākumā laika aizpildīšanai gandrīz vai kā hobijs izvēlēta malkas ražošana.

Uzņēmums ar nosaukumu «Laba malka» jau esot bijis. Dz. Burkovskis neko jaunu nav mēģinājis izdomāt – pielicis skaitli, un radusies SIA «Laba malka 9». «Nebūtu smilšu karjera izstrādes uzņēmuma, nebūtu arī malkas ražotnes. Trīs gadus stutēju šo ražotni ar pirmā uzņēmuma līdzekļiem,» atzīst Dz. Burkovskis.

Komersantam ir labi sadarbības partneri uzņēmumos, kas zāģē mežu un piegādā baļķus. Reizēm malka vesta gan no Dobeles, gan Neretas. No mežizstrādes galaprodukta aptuveni 20 – 30 procenti baļķu atkarībā no tā, kāds ir mežs, nonāk malkā.

SIA «Laba malka 9» ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, kas nodarbina četrus strādājošos. Dz. Burkovskis vērtē – ja nodokļu politika būtiski mainīsies, mazais lauku uzņēmums var neizdzīvot. «Ja mikrouzņēmuma nodokli likvidēs, tad firmu var vērt ciet. Algas nodokļi uzņēmumu piebeigs,» atklāj ražotājs.

Plašāk lasāms laikrakstā Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieki ar augstu motivāciju jeb degsmi ir īpašā vērtē, taču tieši viņi visbiežāk sastopas ar izdegšanu, par viņiem ir īpaši jārūpējas, pat jāapčubina. Lai organizācija attīstītos, tajā ir jābūt vismaz 20% degsmīgo, taču augsti motivētos nebūt nav tik viegli atrast – personāla atlasē tiek izmantotas īpašas metodes un testi.

Iekšējā motivācija ir cilvēka personības iezīme, kas nozīmē, ka tā ir diezgan stabila vērtība, uzskata Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs un SIA Crea- Test vadītājs Reinis Lazda. Viņš iesaka notestēt darbinieka motivāciju, pirms viņu pieņemt darbā, nevis ieguldīt tās veicināšanas aktivitātēs.

Frenks Šmits (Frank L. Schmidt), kas ir viens no ietekmīgākajiem organizāciju psihologiem pasaulē, uzskata, ka darbinieka sniegumu nosaka apķērīgums (fluīdais intelekts), apzinīgums, interese par mācīšanos un nozīmīgāko interešu virziens. Taču šobrīd uzņēmumi, izvēloties darbiniekus, galveno vērību pievērš viņu pieredzei, nevis kvalitātēm, kas nosaka motivāciju un sniegumu, secina R. Lazda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem

Monta Glumane, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru