Medijs atgādina, ka Latvijas atgūšanās no krīzes, kas izdzēsa teju piektdaļu no ekonomikas, radījusi viedokļu atšķirības ekonomikas analītiķu vidū. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans vairākkārt kritizējis ieviestos taupības pasākumus tajā pašā laikā, kad Eiropas līderi piesauc Latvijas taupību kā piemēru pārējam kontinentam, novērojis Bloomberg Businessweek.

«Pašlaik, kad Latvija ir atmaksājusi aizdevumu un SVF monitorings ir beidzies, valdība var iet savu ceļu,» skaidro Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags. Viņš atgādina, ka SVF ir iepriekš norādījis, ka valdības politika darbojas pret nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un bezdarbniekiem.

Medijs norāda, ka sociālo izdevumu samazinājums palielinājis nevienlīdzību, radījis straujāko emigrācijas vilni pēdējās desmitgades vēsturē un tajā pašā laikā radījis prognozes par to, ka ekonomikas pieaugums 2012. gadā varētu būt 5% apmērā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka sociālo pabalstu samazināšana tiek veikta, lai spiestu cilvēkus strādāt, raksta medijs. «Palielinās to cilvēku skaits, kas patiešām nevēlas strādāt,» norādīja A. Vilks.

Krievijas rubļa vērtība trešdien turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, raksta Businessweek.

Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu pieauga par 0,4% līdz 41,4941 rublim, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 24. februāra.

Tāpat šonedēļ aug Krievijas akciju tirgus indeksi, un Micex indekss trešdien palielinājās par 0,4%.

Krievijas finanšu tirgi atgūstas pēc šomēnes piedzīvotā pārdošanas viļņa, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Akciju novērtējumi patlaban ir zemākie starp 21 jaunattīstības valstu tirgu, par kuru datus apkopo Bloomberg.

«Investoru bailes par Ukrainas krīzes saasināšanos pamazām izzūd,» norāda OAO Promsvyazbank akciju eksperts Oļegs Šagovs, piebilstot, ka mazinās arī stingrāku sankciju risks.

Tehnoloģiju kompānija Google apsver Izraēlas satelītnavigācijas startapa Waze iegādāšanos, kas tādējādi var izraisīt «vairāksolīšanas karu» ar Facebook, kas jau iepriekš izteica interesi iegādāties minēto kompāniju.

Interesi par Izraēlas iesācējuzņēmumu izrādījušas arī citas kompānijas, bet cena, kuru pasaules tehnoloģiju giaganti varētu maksāt par Waze iegādāšanos, var pārsniegt vienu miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Bloomberg Businessweek.

Paredzmā cīņa par Waze, kas izmanto lietotāju sniegtus datus, lai uzlabotu braukšanas norādījumus, atspoguļo lielo kompāniju aizvien pieaugošo vēlmi saglabāt klientus laikā, kad mobilās ierīces sāk ņemt virsroku pār personālajiem datoriem un klēpjdatoriem.

Iepriekš publiski izskanēja Facebook plāns iegādāties Waze par vienu miljardu ASV dolāru. Tas licis rīkoties arī Google, norādījuši situāciju pārzinoši avoti. Tomēr neviena no kompānijām patlaban nav pietuvojusies sarunu noslēgšanai, un tās varot arī izgāzties, atzinuši avoti. Pastāv liela iespēja, ka Izraēlas iesācējuzņēmums, lai paplašinātu savu pakalpojumu, finansējumu varētu meklēt arī izmantojot citus ceļus.

Šonedēļ pieaugušas eirozonas valdību obligāciju cenas, nodzenot Īrijas, Itālijas un Spānijas 10 gadu obligāciju ienesīgumus līdz rekordzemiem līmeņiem, jo, reaģējot uz prognozēm, ka Eiropas Centrālā banka nākamnedēļ samazinās procentu likmes, audzis pieprasījums pēc parādzīmēm, raksta Bloomberg Businessweek.

Vairākas bankas, piemēram, Goldman Sachs un UBS Ag pārskatījušas savas prognozes par gaidāmo likmes samazinājumu, paredzot, ka ECB tās mainīs jūnijā.

Tāpat Spānijas un Itālijas obligāciju cenas pieauga pēc privātā sektora ražošanas apjomu datiem, kas liecināja par izaugsmi aprīlī. Savukārt Portugāles obligāciju cenas auga pēc tam, kad Standard&Poor’s mainīja valsts kredītreitinga perspektīvu no negatīvas uz stabilu.

Rezultātā Spānijas desmit gadu parādzīmju ienesīgums saruka par sešiem bāzes punktiem līdz 2,92%. Pirms tam ienesīgums samazinājās līdz 2,85%, kas ir zemākais līmenis kopš 1993.gada, kad Bloomberg sāka apkopot šos datus.

Krievijas Centrālā banka trešdien pārdevusi tirgū ārvalstu valūtu, lai balstītu rubli, atsaucoties uz bankas vadītāju Elvīru Nabulinu, raksta Businessweek.

Tādējādi tā ir pirmā Krievijas Bankas intervence tirgū pēdējo piecu mēnešu laikā.

Centrālā banka pārdevusi nedaudz vairāk kā 4 miljonus ASV dolāru. Ceturtdien rubļa vērtība pret bankas noteikto eiro/dolāru grozu pakāpās par 0,1% līdz 44,3197 rubļiem. Šonedēļ valūta tuvojās 44,4 rubļu līmenim, kuru iepriekš centrālā banka noteica kā iespējamo robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū, lai bremzētu valūtas vājināšanos.

Trešā ceturkšņa laikā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 14%, aizvadot sliktāko ceturksni kopš 1999.gada un piedzīvojot lielāko kritumu starp pasaules valstu valūtām, par ko datus apkopo Bloomberg.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Otrdien Ukrainas grivnas vērtība samazinājās līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim, savukārt obligāciju ienesīgums mainījās tikai nedaudz, raksta Bloomberg Businessweek.

Grivnas vērtība pret dolāru saruka par 1,3% līdz 11,8 grivnām.

Ukrainas valdības dolāru parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023. gada aprīlī ienesīgums turējās tuvu septiņu nedēļu augstākajai atzīmei – 10,82%. Pirms mēneša tas bija 8,68%. Pagājušajā nedēļā ienesīgums sasniedza 10,84%, kas ir augstākais līmenis septiņu nedēļu laikā.

Otrdien Ukrainas akciju tirgus indekss pakāpās par 1%, un noslēdza ilgāko zaudējumu sēriju kopš pērnā gada decembra sākuma.