Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Cits «biznesa» variants – administrators–advokāts vienojas ar sava brāļa starpniecību, ka trīs mēnešus konkrēto uzņēmēju neviens neaiztiks. Pa šiem trim mēnešiem uzņēmējs no uzņēmuma izvāc visus aktīvus, pēc tam iesniedz maksātnespējas pieteikumus, un, tā kā ir lieliski zināms, ka aktīvu un naudas uzņēmumam vairs nav, tad VID īpaši pat nesāk neko darīt. Ar to viss tiek slēgts. Tādu uzņēmumu ir vairāki.

Kāds ir mans gadījums? Maksātnespējīgs uzņēmums, uz kuru, visticamākais, nejauši uzdūrās Mārtiņš Bunkus. Tur ir kreditors – VID par nelielu summu. VID nāk uz kreditoru sapulcēm un balso tā, kā norāda Mārtiņš Bunkus. Kad viņš saka, tad VID pārstāvis ierodas uz sēdēm, kad pasaka, lai nenāk, tad neierodas.

Un viņš nodarbojas ar visparastāko reketu. Izmantojot dažādas metodes, viņš panāk savu. Mums Latvijā ir daži advokāti, kuriem ir cieši sakari ar tiesnešiem. Viņi draudzējas, kopā dodas atvaļinājumos. Es nesaku, ka tur ir kādi kukuļi, bet cieša draudzība gan. No turienes tad arī rodas tiesas lēmumi, kur melns ir pataisīts balts un balts pataisīts melns. Kā ar to cīnīties, tā ir liela problēma.

Latvija gan ir tik maza, ka gandrīz visi iedzīvotāji caur diviem paziņām ir pazīstami...

Vēl jo vairāk. Visi kopā smilšu kastē spēlējušies, visi klasesbiedri. Kas ar ko draudzējas, tas ir viens, bet tas taču nav iemesls, lai spriestu netaisnīgu tiesu. Bet tā notiek. Tur ir tikai viens ceļš – ar likumu to aizliegt. Katram jāsaprot, uz ko viņš iet. Ja gribi būt advokāts, tad nevari draudzēties ar tiesnesi, gribi būt tiesnesis, aizmirsti par draudzību ar advokātu. Ja gribi draudzēties, lūdzu, abi esiet advokāti vai abi esiet tiesneši. Tajā ir loģika.

Juridiskā elite nevēlas pieļaut šādu regulējumu. Tas visiem ir izdevīgs. Šķiet, ka daudzi spriedumi vienkārši nav iespējami. Taču ir. Mūsu valstī viss ir iespējams. Ja cieši draudzēsies advokāts ar tiesnesi, tad viss ir iespējams. Es runāju par konkrētu lietu.

Par kādu?

Tas ir SIA Rego Trade, par ko Pietiek jau ir rakstījis. Var jau teikt, ka tas ir mans personīgais viedoklis, bet tur pietiek jebkuram neatkarīgam cilvēkam palasīt spriedumu, lai saprastu, ka tas ir juridisks bezpriģels. Brīnumi. Šajā gadījumā runa ir par diviem brāļiem. Mārtiņš un Kaspars Bunkus. Bet cik ir tādu slēptu sakaru...

Es nevaru teikt, ka Mārtiņš Kasparam dod naudu. Es to nezinu. Bet tas, ka, pateicoties Kasparam, Mārtiņš kļūst arvien bagātāks, tas ir fakts. Viņš ir jauns puisis, viņam ir nenormāli dārgas mašīnas, glauns mājoklis. Ir skaidrs, ka godīgā ceļā to nevar nopelnīt. Mēs esam pieauguši cilvēki, ne bērni. Tas taču ir saprotams.

Kasparam ir pieticīgs dzīvesveids – vismaz oficiāli. Tas, ka viņš savam brālim nodrošina pilnu komfortu, tas ir skaidri redzams. Vai viņš saņem arī kādu naudu no brāļa, to es nezinu. Varbūt arī ne. Tas, ka tas ir zaudējums valstij, tas taču sīkums. Tas taču ir brālis. Brālis ir tuvāks.

Tādus sakarus var atrast ne vienu vien. Kas tur ar ko draudzējas, kas ar ko kopā atpūšas. Civilizētās valstīs tas ir skaidri noregulēts. Tur politiķiem ir liegts tikties ar komersantiem. Tādēļ ir lobiju firmas, kuras veic oficiālu lobija darbu, atklāti un skaidri lobē. Tas notiek atklātā, civilizētā veidā.

Mums taču bija ideja veidot lobija likumu...

Nav nekādas jēgas pieņemt lobiju likumu, ja netiek ierobežoti amatpersonu un tiesnešu sakari ar ieinteresētajām pusēm. Ja juridiskā elite var kopā atpūsties, tad tur var visas lietas nokārtot. Ko tur dos lobija likums?

Bet parasti jau ir arguments, ka Latvija tik maza, ka visi cits citu pazīst.

Jā, tas tiek izmantots kā arguments. Ar to piesedzas. Latvija ir maza, tādēļ neko nevar darīt. Luksemburga ir vēl mazāka, bet viņiem ir tāds likums. Un visi ir izdzīvojuši.

Tad turpinās slepus tikties.

Slepus – tas ir slepus. Ja tas ir aizliegts ar likumu, tad, ja kāds ieraudzīs, ka advokāts tiekas ar tiesnesi, tad tiesnesi atstādinās no darba. Tas būs likuma pārkāpums. Ja tiesnesis pārkāpj likumu, viņš ir nekavējoties jāatlaiž. Bet tagad viņš likumu nepārkāpj. Viņi taču ir draugi! Tāpat kā tuvi radinieki nedrīkst būt iesaistīti darījumos ar valsti.

Es aizgāju uz VID un ziņoju, ka brāļi Bunkus kopīgi rīkojas. Uz to man VID atsūtīja atbildi – jā, tur noteikti ir interešu konflikts, par ko mums nebija zināms. Man nāca smiekli. Divi brāļi, deklarācijā tas norādīts. Un VID neko nezināja. Nu, kā bērnudārzā.

VID uzrakstīja (paldies par informāciju!): tas noteikti ir interešu konflikts, mēs veiksim dienesta izmeklēšanu. Bet ko tur dienesta izmeklēšanai darīt, ja ir divi brāļi, kuri acīmredzami ir interešu konfliktā. Brālis maksātnespējas administrators risina lietas, kur 90% gadījumu VID ir kreditors. Lielākā vai mazākā mērā.

Ko viņi tur izmeklēs? Vai tiešām Bunkus brāļi ir brāļi? Izmeklēs, vai viņš tiešām ir administrators? Tas ir datu bāzē ierakstīts. Meklēs, vai ir lietas, kur kreditors VID? Tas arī ir vienkārši.

Tāda izmeklēšana aizņem maksimums 40 minūtes, bet viņi tagad mēnešiem veiks dienesta izmeklēšanu. Un, protams, ar kādu maigu bezzobainu lēmumu to noslēgs.

Pēc manām domām, tas skanēs šādi – Kasparam Bunkus kā VID maksātnespējas departamenta priekšniekam nav tieša sakara ar maksātnespējas lietām un inspektoriem, kuri iet uz kreditoru sapulcēm, jo pa vidu ir vēl nodaļas priekšnieks. Tas nekas, ka katru pirmdienu ir sapulce un priekšnieks lieliski zina, kuram inspektoram ir kura lieta.

Un konkrēti par jau pieminēto Rego Trade?

Uz kreditoru sapulcēm VID nāca un piedalījās, bet sapulcēs bija redzams, ka VID pārstāvis skatās, ko teiks Mārtiņš, un to arī dara. Tā arī balso. Tur tāda meitenīte nāk un saka – jūs taču saprotat, ka tas nav valsts interesēs. Protams, ka valstij tur tika nodarīti zaudējumi.

Lai slēgtu situāciju ar kreditoru sapulcēm, es nolēmu samaksāt visiem kreditoriem un beigt šo lietu. Tai skaitā VID samaksāt 90 tūkstošus. Es samaksāju, viņi pieņēma, izdeva papīru, ka viņu sistēmā tas ir reģistrēts, viss labi. Un raksta cits departaments administratoram, ka parāda vairs nav un ka viņi atsakās no kreditora statusa.

Bet tālāk sākās bezprecedenta gadījums. Mārtiņu Bunkus tas neapmierināja, jo viņa rokaspuiši no VID vairs uz kreditoru sapulcēm nenāks. Un vairs nebalsos, kā vajag. Un tad notika kas neiedomājams.

Pirmo reizi VID vēsturē man atskaitīja atpakaļ to naudu! Vai esat kādreiz redzējuši, ka VID atskaita atpakaļ samaksāta parāda naudu?! Viņi ir priecīgi, ka dabūjuši. Pat, ja tur ir kāda kļūda un tu ziņo, ka esi kļūdījies, viņi vienalga pievāc to naudu. Bet man atskaitīja atpakaļ it kā nelikumīgi samaksātu parādu.

Parasti VID ir vienalga, kurš samaksā. Galvenais, ka valsts savu saņēmusi. Bet te – nē. Es samaksāju par Rego Trade, man atskaitīja to naudu atpakaļ, precīzāk, pārskaitīja uz manu uzņēmumu kā nodokļu priekšapmaksu. Nekas tāds vēl nekad nav bijis.

Lai VID piesegtu savu galvu, viņi vēl aizrakstīja Finanšu ministrijai papīrīti. Pajautāja, kā FM uzskata, vai tā drīkst darīt. FM atbildēja – tas nav pēc likuma. Tas ir bezprecedenta gadījums.

Naudas atdošana pilnīgi noteikti bija Mārtiņa Bunkus interesēs, jo tādā veidā viņš iegūst, ka VID kreditoru sapulcēs ir balsu vairākums. Un tad var visu atkal pievākt un iedzīvoties.

Es uzrakstīju Finanšu ministrijai sūdzību. Man vēl neko neatbildēja. Bet Bunkus tagad atkal var turpināt izsaimniekot Rego Trade mantu un piesavināties to sev.

LASI VĒL:

Papildināta - Nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Bunkus neilgi pirms noslepkavošanas atsaucis divas izsoles par 400 000 eiro prasījumiem

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Papildināta - Administrators Bunkus pērn vairāk nekā septiņkāršojis savus ienākumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus neilgi pirms noslepkavošanas atsaucis divas izsoles par 400 000 eiro prasījumiem

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA «Rego Trade» bijušajiem vadītājiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Savā karjerā Bunkus administrējis kopumā 48 uzņēmumus, taču šobrīd «Rego Trade» maksātnespēja ir vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā trešdien Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators, liecina informācija «Firmas.lv» datu bāzē.

Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatēja, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Mihails Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus brālis: Katra diena bez progresa slepkavības izmeklēšanā mazina ticību rezultātam

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7.septembrī aprit simts dienas, kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības 30. maija rītā. Neskatoties uz policijas aktīvo darbu un politiķu, kā arī atbildīgo valsts iestāžu vadītāju sākotnējo, publiski pausto apņēmību, līdz šim nav tikusi sniegta informācija par kādu būtisku progresu izmeklēšanā, paziņojumā medijiem norāda M.Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

«Simts dienu laikā pēc Mārtiņa slepkavības policija un citas iestādes noteikti ir veikušas lielu izmeklēšanas darba apjomu, taču acīmredzot bez uzskatāma rezultāta. Mārtiņa ģimenes vārdā aicinām Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā, lai neradītu iespaidu, ka izmeklēšanai nav pavedienu un Mārtiņa slepkavība netiks atklāta,» saka K.Bunkus.

«Uzreiz pēc slepkavības valsts politiskie līderi izteica stingu apņēmību nepieļaut to laiku atgriešanos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Ceram, ka valsts politiskā vadība šo apņēmību nav zaudējusi, lai arī katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā mazina ticību izmeklēšanas rezultātam,» turpina Kristaps Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina atlīdzību Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanai

Zane Atlāce - Bistere, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bunkus birojs 21.jūnijā ir izsludinājis līdz 10 tūkstošu eiro atlīdzību par vērtīgu informāciju, kas palīdzētu atklāt Mārtiņa Bunkus slepkavību.

Birojs ir piesaistījis speciālistus šīs informācijas saņemšanai un apstrādei un tālāk sadarbosies ar Valsts policiju. Birojs nodrošinās pilnīgu informācijas konfidencialitāti.

«Izsludinot atlīdzību, mēs ceram izmeklēšanas gaitā uzturēt uzsākto intensitāti un atrast nozīmīgus faktus, kas apstiprinātu vienas vai otras versijas pareizību. Policija aktīvi strādā, taču pagājušas ir vairākas nedēļas un negribam zaudēt laiku. Ceram, ka atlīdzība dos pavērsienu izmeklēšanā,» saka Jekaterina Galuška, Bunkus biroja vadītāja.

Atlīdzībai nav termiņa ierobežojuma un tā tiks izmaksāta personai vai personu grupai, kuras sniegtā informācija dos nozīmīgu vai izšķirošu pavedienu, lai atklātu noziegumu un notvertu vainīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nogalinātā advokāta Bunkus ģimene izveidojusi nodibinājumu viņa slepkavības atklāšanas veicināšanai

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalinātā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimene ir izveidojusi nodibinājumu «Justice for Mārtiņš Bunkus», kura mērķis ir veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu, šodien notikušajā preses konferencē paziņoja nelaiķa brālis Kristaps Bunkus. Uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē gan šāds nodibinājums vēl nav atrodams, liecina «Firmas.lv» dati.

Kristaps Bunkus skaidroja, ka nodibinājums tiks finansēts ar Bunkus ģimenes līdzekļiem un ar tā palīdzību ir paredzēts piedāvāt sniegt Valsts policijai (VP) dažāda veida atbalstu izmeklēšanas gaitas veicināšanai.

Kā piemēru potenciālai sadarbībai ar VP nelaiķa brālis minēja palīdzību analizēt izņemtos videoreģistratoru datus, kuros, iespējams, varētu redzēt slepkavības veicējus.

Preses konferences ievadā Kristaps Bunkus padziļināti norādīja, ka viņa ieskatā VP un valsts amatpersonu komunikācija ar bojā gājušā ģimeni un sabiedrību ir bijusi ļoti vāja. Tāpat Kristaps Bunkus VP pārmeta neprasmīgas darbības nozieguma vietā, tostarp, pieaicinot policijas kadetus pie sākotnējās izmeklēšanas un novēlotu liecinieku un sabiedrības piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķuzis: iegūts pietiekami daudz pierādījumu, lai pateiktu, kas noslepkavoja Mārtiņu Bunkus

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis noliedza publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par policijas gausību lietas izmeklēšanā un uzsvēra, ka katru dienu un stundu Bunkus izmeklēšanas lietā notiek darbības, kas jau ir novedušas pie rezultāta.

«Iznākums tuvojas, jo ir pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā minēto noziegumu ir pastrādājis,» atbildēja Ķuzis.

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus paziņojumos medijiem uzsvēris, ka viņa ģimene nav apmierināta ar policijas darbu, jo uzskata, ka likumsargi vilcinājušies sagatavot publisku aicinājumu atsaukties nozieguma lieciniekus. Tāpat ģimene kritizē likumsargu nevēlēšanos atklāt jebkādu informāciju par izmeklēšanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Valsts policija (VP) aģentūrai LETA šādu informāciju nekomentē.

Arī Bunkus advokātu birojā aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko Trasta Komercbankas likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Rasa aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus.

Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007.gada. Viņa vārds skaļi izskanēja medijos saistībā ar uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Bunkus valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijā par 2016.gadu liecina, ka viņam pieder 2013.gada Range Rover automašīna. Tāpat viņam reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā Luminor bankā. 2016.gadā Bunkus arī saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016.gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus ģimene tiesā iesniedz prasību pret Gobzemu par goda un cieņas aizskārumu

Db.lv, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalinātā zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir iesniegusi prasību pret Aldi Gobzemu par nepatiesu cieņu un godu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.

M. Bunkus ģimenes ieskatā A. Gobzems vairākkārt esot nepārprotami nomelnojis noslepkavoto M. Bunkus. Prasībā aprakstīti konkrētie goda un cieņas aizskāruma gadījumi.

«Jau pēc Mārtiņa nāves Gobzems vairākkārt viņu atklāti un publiski nomelnoja, kas, mūsuprāt, bija zemiska rīcība, zinot, ka Mārtiņš savu godu un cieņu aizstāvēt vairs nevarēja. Mārtiņa dzīves laikā Gobzemam acīmredzot drosmes nepietika. Ar šādu uzvedību Gobzems sabiedrībā kultivē nesodāmas agresijas kultūru un ar savu prasību ceram to iegrožot vismaz šajā gadījumā,» skaidro K. Bunkus, Mārtiņa Bunkus brālis.

«Pieteikumā tiesai esam ietvēruši arī prasību par mantiskās kompensācijas piedziņu. Mūsuprāt, tā ir nepieciešama, lai liktu atbildētājam aizdomāties par savas rīcības pareizību kaut vai no pragmatiska viedokļa, ja jau ētikas normas atbildētāju acīmredzot nesaista,» paskaidro K. Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Visdrīzāk tā bija pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību.

Laikraksts Dienas Bizness atgādina skaļākos slepkavību gadījumus Latvijā:

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Slepkavīgs karš maksātnespējas administratoru mafijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latkovskis: Administratora slepkavība nekavējoties jāpārrunā Nacionālās drošības padomē

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts policija pēc slepkavības lūdz dalīties ar video reģistratoru ierakstiem

Db.lv, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar notikušās maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības Valsts policija lūdz autovadītājus, kuri atradās slepkavības vietas rajonā, sazināties ar policiju un iesūtīt video reģistratoru ierakstus.

Izmeklējot Aizsaules ielā 1 notikušo slepkavību, kur ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts M. Bunkus, policija aicina autovadītājus, kuri 30. maija rītā, laika posmā no pulksten 8.00 līdz 9.00, atradās rajonā – Mežaparks – Sarkandaugava – Brāļu kapi, pārskatīt savu video reģistratoru ierakstus un sazināties ar policiju. Iespējams, video reģistrators var būt fiksējis kādu autotransportu, cilvēkus vai situācijas, kas var būt ļoti nozīmīgas izmeklēšanai.

«Ja Jums ir video, par pārvietošanos kartē norādītajā teritorijā un minētajā laikā, lūgums sazināties ar policiju pa e-pastu [email protected], kur Jūs varat nosūtīt linku ar videofaila atrašanās vietu, vai tālruni 67014002. Gadījumos, kad būs nepieciešams augšuplādēt failu, izmeklētāji ar Jums vienosies par veidu, kā to izdarīt,» lūdz Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru