Parex bankas palīdzībai iztērēt miljards latu nekādā gadījumā nevajadzēja. Tā ir privāta banka ar privātām problēmām. No šādas rīcības Latvijas ekonomikai palīdzība nav nekāda. Šādu uzskatu laikrakstam Telegraf paudis AS Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs.
I. Gerčikovs, analizējot šī gada notikumus, saka: "Grūti pateikt kaut ko labu. Ļoti gribas izdomāt, bet nesanāk. Un ne jau tāpēc, ka vienmēr atrodos kritiķa lomā. Labi, paskatīsimies objektīvi: ļoti noslēpumaini un lielā slepenībā tika radīts stabilizācijas plāns. Nu ko tas stabilizē? Labi, paskatīsimies uz šī jautājuma sakni. Kas svārstās krīzes situācijā? Protams, ražotāji. Jo valstī vienmēr jābūt reālai, nevis virtuālai ekonomikai. Uz virtuālo ekonomiku attiecas dažāda veida pakalpojumi, kas piedalās naudas plūsmas apgrozībā, taču neko nerada. Un nespēj neko radīt. Ekonomisko bāzi veido tikai reālā ekonomika, nevis virtuālā. Tas, kurš ražo. Tas, kurš zvejo un pārstrādā zivis, tas, kurš zāģē kokus un tālāk no tiem izgatavo kokmateriālus. Un tā tālāk, un tā tālāk... Bet vis pārējais - pakalpojumi, kurus mēs sniedzam viens otram par neredzēti augstām cenām, sevišķi tranzīta nauda un advokātu pakalpojumi, - tas viss izgaist. No tā neko nevar izgatavot. Kā saka, zupu no tā neizvārīsi.
Eksportētāju problēmas pilnā mērā ir atkarīgas no valsts atbalsta. Tagad, kad beidzot bankas ir atgriezušās pie lombarda attiecībām "tu man ieķīlā lietu, es tev iedošu samazinātu kredīta summu", bija jāuzstājas valdībai. Kam palīdzēt? Kāpēc tā izrādījās tieši Parex banka? Manuprāt, tā bija nejēdzība. Parex bankas palīdzībai iztērēt miljards latu nekādā gadījumā nevajadzēja. Tā ir privāta banka ar privātām problēmām... Ar pri-vā-tām problēmām! Tai nav nekāda sakara ar valdību. Jā, pāris desmitu (varbūt simts) cilvēkiem šī rīcība palīdzēs izvairīties no izputēšanas. Taču palīdzība ekonomikai - nekāda.
Mums palīdzēs ne tikai Starptautiskais Valūtas fonds, bet arī Eiropas Komisija un mūsu kaimiņi, ieskaitot Poliju un Igauniju. Sanāk, ka mēs saimniekojām vissliktāk no visiem? Bet mēs vispār nesaimniekojām! Pirmkārt mēs dzīvojām uz svešas naudas rēķina. Otrkārt paskatieties, kā auga aizņēmums! Tāpēc jau bija tāda slepenība. Sākumā bija 1.5 miljardi, tad - 3.5... Bet beigās 7.5 miljardi eiro!"
Visu interviju lasiet laikrakstā Telegraf.