Ministru kabinets (MK) šodien, 3.oktobrī, pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām uzlabot preču pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru nolēma atbalstīt priekšlikumu palielināt periodu pārskata iesniegšanai par pavadzīmju numuru izlietojumu, Db.lv norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Daiga Reihmane. Ja līdz šim pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu bija jāsniedz ik mēnesi, tad paredzams, ka turpmāk tas būs jāsniedz par ceturksni. Lai realizētu šo priekšlikumu, MK uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt atbilstošus grozījumus MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem". Šodien MK sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru ir apkopota informācija par normatīvo bāzi, kas regulē pavadzīmju numuru piešķiršanu, kā arī par numuru piešķiršanas procedūru. Tāpat ziņojumā iekļauta VID datu bāzē pieejamās informācijas analīze, norādītas pavadzīmē ietveramās ziņas un sniegti priekšlikumi pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūras uzlabošanai. Ar šā gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1038, kas atcēla prasību darījumu noformēšanā izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinus, un nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums noformēt pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Pirmajos piecos mēnešos pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pieprasot pavadzīmju numurus 9051 reizi. No visiem pavadzīmju numuru pieprasīšanas gadījumiem tikai 0,36% iesniegumu par numuru piešķiršanu ir noraidīti. Līdz gada beigām nodokļu maksātāji vēl varēs izvēlēties darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas vai pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tomēr darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem) un medikamentiem nodokļu maksātājiem joprojām ir jālieto stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini, bet darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātājiem kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini jālieto līdz 2006.gada 31.decembrim. Pavadzīmju noformēšanai izmantojamos numurus automātiski ģenerē VID datu bāze. Pavadzīmju numurus nodokļu maksātājam bez maksas piešķir VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde vai VID teritoriālā iestāde. Nodokļu maksātājs tos var saņemt, personīgi vēršoties VID teritoriālajā iestādē, vai elektroniski. Sākot ar 2006. gada 24. februāri tika nodrošināta iepēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24. marta nodokļu maksātājiem vairs nav papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tiek noslēgts līgums par elektronisko dokumentu parakstīšanu. Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda dokumentu formas, kas ir izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma saņemšanas pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā. Lai vienkāršotu un uzlabotu pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, ziņojumā ierosināts par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, tādējādi veicinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniedzis priekšlikumu Finanšu ministrijai, sākot no 2007.gada 1.janvāra atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. No šī gada 1.janvāra tika atcelta obligātā prasība darījumu noformēšanai izmantot tikai stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus. Tiesa, tie vēl joprojām ir obligāti darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm – alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, kā arī ar medikamentiem un kokmateriāliem. Pārējo darījumu noformēšanai nodokļu maksātāji varēja sākt lietot pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Salīdzinot pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru lietošanas priekšrocības ar stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina izmantošanas lietderību, secināts, ka no 2007.gada 1.janvāra iespējams pilnībā atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visos darījumos. Darījumos ar kokmateriāliem likums “Par nodokļiem un nodevām” jau paredz kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus izmantot līdz 2006.gada 31.decembrim. No 2007.gada 1.janvāra darījumos ar kokmateriāliem jānoformē pavadzīme ar VID piešķirtu numuru, bet par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar kokmateriāliem – jāizraksta nodokļa rēķins, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā. Ja tiks atbalstīti VID iesniegtie priekšlikumi, tad arī akcīzes preču un medikamentu saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzai un dokumentārai noformēšanai stingrās uzskaites pavadzīmi-rēķinu nodokļu maksātājiem būs pienākums lietot līdz 2006.gada 31.decembrim. VID stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapu iegādi nodrošinās līdz šī gada beigām. Lai nopirktās veidlapas pilnībā izlietotu, tās pēc izvēles varēs izmantot arī pēc 2007.gada 1.janvāra, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.

Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.

Neapliks dividendes

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.

Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

No 2010. gada 1. janvāra Latvijā varētu tikt atcelta pavadzīmju ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem lietošana.

Proti, otrdien valdība uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām” par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanas atcelšanu un grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” par kārtību, kādā nodokļa maksātājs numurē izrakstītos pievienotās vērtības nodokļa rēķinus un sniedz informāciju VID par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

Finanšu ministrija gan brīdina, ka pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem atcelšanai ir arī vairāki negatīvi aspekti.

Proti, lai arī mazināsies administratīvais slogs nodokļu maksātājiem un tiks ietaupīti VID resursi, nodokļu maksātājiem to grāmatvedības organizācijas dokumentos vajadzēs noteikt citu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, preču transporta dokumentu un pievienotās vērtības nodokļa rēķina noformēšanas kārtību, kas var radīt biežāku nejaušu kļūdīšanās iespēju, nekā rodas izmantojot normatīvajos aktos noteiktu unificētu dokumenta veida noformēšanu.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Viens no ēnu ekonomiku un nelikumīgo darījumu mazināšans risinājumiem ir elektronisko preču pavadzīmju sistēmas ieviešana, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Elektronisko preču pavadzīmju sistēma lauksaimnieku vērtējumā primāri būtu ieviešama lauksaimniecības un pārtikas precēm, jo tas palīdzētu izskaust un novērst pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas, veicinātu pārtikas drošību un izsekojamību, kā arī patērētāju informēšanu, vienlaicīgi samazinot krāpšanas gadījumus ar pārtikas izcelsmi. Kaut gan šī problēma pastāv visā preču un pakalpojumu sfērā, arī šobrīd aktualitāti guvušajā auto tirdzniecībā.

«Tāpat paralēli ierosinājumiem likumdošanas izmaiņām par elektronisko pavadzīmju ieviešanu, aicinām, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu policiju (FP) un Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļu, esošā regulējuma ietvaros, stiprināt turpmāko sadarbību, informācijas apmaiņā krāpniecisku pārvadājumu risku identificēšanai, kas ierobežotu ēnu ekonomiku, tai skaitā novērstu pārtikas izcelsmes un PVN krāpšanās shēmu gadījumus,» norāda LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Lai samazinātu resursus, kas nodokļu maksātājam nepieciešami, sagatavojot pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstošus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem. Pirmdien, 7. jūlijā, izmaiņas tiesību aktā tika apstiprinātas valdībā.

Šobrīd VID norit kvalitatīvās dokumentu skenēšanas ieviešana, īstenojot Dokumentu digitalizācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas projektu, kas nodrošinās efektīvāku resursu izlietojumu, uzlabos un pilnveidos VID sniegtos pakalpojumus. Projekta ieviešanas gaitā ir veikta skenējamo dokumentu formu analīze un pārveidošana skenēšanai piemērotā formātā.

Sekmējot projekta īstenošanu, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus, kas paredz svītrot noteikumu 3. pielikumu "Pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu". Turpmāk netiks reglamentēta iesniedzamā pārskata veidlapa. Tā vietā tiks noteikta pārskatā par pavadzīmju numuru izlietojumu norādāmā informācija.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

2012.gada decembrī vairāk nekā pusmiljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. Par to liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo pāris mēnešu laikā esot uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja 2012.gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par 5%, sasniedzot 31%.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda - tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot jau 540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies šādās iedzīvotāju grupās –jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām «baltajām apkaklītēm». Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī vairāk nekā pus miljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pētījums atklāj, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja vēl 2012. gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 31%. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās jauniešu (15-24 gadi) vidū, cilvēkU ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū, kā arī Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošo vidū. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties, norāda TNS.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Lielākā daļa jeb 62.4% aptaujāto rīdzinieku norādījuši, ka nav pamanījuši ierobežojumu atcelšanu pret kravas transporta satiksmes ierobežojumu atcelšanu uz Salu tilta, Zemitānu satiksmes pārvada un A.Deglava satiksmes pārvada.

Tā secināts Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.

Savukārt 26.2% aptaujāto rīdzinieku norādījuši, ka ierobežojumu atcelšanu ir pamanījuši. Ierobežojumu atcelšanu pamanījusi gandrīz puse jeb 49% no tiem iedzīvotājiem, kuri katru vai gandrīz katru dienu Rīgā pārvietojas ar vieglo automašīnu.

Ceturtā daļa jeb 25% no aptaujātajiem, kuri ir pamanījuši ierobežojumu atcelšanu, uzskata, ka satiksme šajās vietās pēc ierobežojumu atcelšanas ir uzlabojusies, 31% respondentu pauda viedokli, ka satiksme minētajās vietās pēc ierobežojumu atcelšanas nav mainījusies, bet 33% respondentu uzskata, ka satiksme šajās vietās pēc ierobežojumu atcelšanas ir pasliktinājusies.

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva Par nekustamā īpašuma nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam savākusi vairāk nekā 26 000 parakstu. Iniciatīvas autore Liāna Hiršsone tās atbalstītāju vārdā nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lūdzot aicināt Saeimu atkārtoti lemt par nodokļa atcelšanu.

Iniciatīva iepriekš Saeimā jau vienu reizi tika noraidīta. Vēstulē prezidentam norādīts, ka Latvijas iedzīvotājiem aizvien grūtāk ir nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo tā procentu likmes ir nesamērīgi augstas, tādēļ 2016. gada martā platformā ManaBalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atceltu šo nodokli vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Vēstules autori norāda, ka iniciatīva ir guvusi atbalstu sabiedrībā, taču ne politiķu vidū, tādēļ nolemts vērsties pēc palīdzības pie Valsts prezidenta.

Saeima 2016. gada 16. jūnija sēdē lēma par 10 496 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un nodeva to izskatīšanai Ministru kabinetam (MK).

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Pēdējā laikā palielinās uzņēmēju atbalsts eiro ieviešanai, tomēr pagaidām iestāšanos eirozonā atbalsta mazāk par pusi uzņēmēju.

Pāreju uz eiro atbalsta 41,2% uzņēmēju, salīdzinājumā ar 34,6% uzņēmēju pērnā gada septembrī, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Vairāk nekā puse jeb 59% uzņēmēju, kas atbalsta eiro ieviešanu, ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir vairāk nekā 1 miljons latu. Tāpat atbalstu eiro ieviešanai vairāk pauž tie uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 10 darbinieku, šajās uzņēmēju grup ās atbalsts eiro ieviešanai pārsniedz 50%.

Lielāks atbalsts eiro ieviešanai ir eksportējošo uzņēmēju vidū. Pāreju uz eiro atbalsta 57% uzņēmēju, kuru darbība saistīta ar eksportu, un tikai 38% no uzņēmējiem, kuri strādā uz vietējo tirgu un neeksportē.