Jaunākais izdevums

Pētniecības un attīstības stimulēšanai uzņēmējus grib vilināt ar šiem tēriņiem piemērojamā koeficienta dubultošanu (no 1,5 līdz 3) peļņas nodokļa aprēķinam, taču kādas no UIN atlaidēm var arī vairs nebūt.

Tāds ir Ekonomikas ministrijas piedāvājums, par kuru vēl plānotas diskusijas gan uzņēmēju organizācijā, gan arī Finanšu ministrijā, sarunā ar DB atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Vēl vairāk – Ekonomikas ministrija šo paaugstinātā koeficienta piemērošanu pētniecības un attīstības ieguldījumiem nevēlas ierobežot ar konkrētu laiku. Ja šāds priekšlikums tiks akceptēts, tas nozīmē, ka katrs ieguldītais lats pētniecībā un attīstībā UIN aprēķinos pārvērtīsies par trijiem latiem, turklāt šīs normas darbībai netiks noteikts darbību ierobežojošais termiņš, kādu, piemēram, plānots noteikt jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei līdz 2020. gadam.

«Līdzās šī koeficienta dubultošanai ir paredzēts vienkāšot prasības pētniecības un attīstības ieguldījumu atskaitēm, kas šobrīd traucē attiecīgo ieguldījumu atspoguļošanai statistikā,» uzsver D. Pavļuts.

Aptaujātie uzņēmēji šādu Ekonomikas ministrijas piedāvājumu buķeti uzskata par labāko iespējamo, kaut arī esot daudz jautājumu tieši par konkrētām detaļām. Uzņēmējiem jārēķinās, ka šīs normas plānotais spēkā stāšanās termiņš ir 2014. gads. Tiesa gan, kad varētu tikt sagatavoti attiecīgi grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un izstrādāti attiecīgie MK noteikumi par pētniecības un attīstības ieguldījumu atlaižu piemērošanu, D. Pavļuts vēl neprognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vjačeslavs Kaščejevs: Ir jārēķinās ar zinātnes neparedzamību

Kristīne Stepiņa, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neapšaubāmi, ka mēs gribam augstas pievienotās vērtības produktus, kas dotu atdevi graudā – peļņā un nodokļos, taču šis ceļš nav vienkārša taisne no idejas, no fundamentālās zinātnes uz lietišķo,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

«Tas ir tīkls ar daudziem spēlētājiem, kuriem visiem nebūt nav jāatrodas Latvijā. Ir virzieni un nišas, kurās Latvijas zinātnieki ir konkurētspējīgi pilnā spektrā – no fundamentālās zinātnes līdz ideju komercializācijai, taču pa vidu ir tas, ko inovāciju teorijā mēdz saukt par nāves ieleju, proti, tas pielietojamības līmenis, kurā jaunā atklāšanas intriga zinātniekam ir beigusies, bet peļņas potenciāls ir vēl pārāk miglains, lai būtu pievilcīgs riska kapitālam. Man ļoti patīk soļi, kurus sper gan Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan Latvijas Universitāte, ļaujot attīstīties ideju inkubatoriem, liekot studentiem aizdomāties par savu ideju komerciju un praktisko relizāciju jau ļoti agrīnā stadijā. Ir jādod iespēja jauniešiem kļūdīties, apmainīties ar idejām. Pētniecība universitātēs ir attaisnojama, jo tā dod iespēju visdažādākajiem prātiem, ideju ģenerētājiem sanākt kopā un darboties. Labs piemērs ir RTU Dizaina fabrika, kurā satiekas uz līdzdarbojas tehniskā pētniecība, uzņēmējdarbība un dizains. Jo vairāk mēs sekmējam šādas vides rašanos, jo vairāk mēs varam cerēt, ka izaugs bieži pieminētā Latvijas Nokia,» skaidro V. Kaščejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ieguldījums pētniecībā un attīstībā pērn pieaudzis par 8,8% jeb 2,38 milj. eiro, taču sarucis uzņēmumu skaits, kas šādas investīcijas veikuši; daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos.

Jau vairākus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) ir izvirzītā kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm. Lai veicinātu uzņēmējus veikt ieguldījumus pētniecībā, tādējādi nākotnē radot inovatīvus produktus, valsts noteikusi arī dažādus atbalsta instrumentus, t.sk. nodokļu atvieglojumus. DB jau rakstīja, ka no 2014. g. 1. jūlija Latvijā, aprēķinot ar UIN apliekamo ienākumu, P&A tēriņiem ir atļauts to samazināt par izdevumiem, kas reizināti ar koeficientu 3 (līdz tam bija 1,5 un uzņēmēji šo iespēju īpaši neizmantoja). Savukārt pēc uzņēmuma ienākuma nodokļa reformas – to maksā tad, kad izņem dividendes vai arī veic maksājumus, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai. Šī iemesla dēļ arī daļa no aptaujātajiem iegūtos datus uzskata par sava pagātnes fotogrāfiju, un tāpēc tie esot tikai vēsturiski dati un arī iemesli šo ciparu lielumam vairs neesot aktuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Investīciju izaugsme pēdējos divos gados - bez būtiskas attīstības

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija par būtiskākajām finanšu iezīmēm uzņēmumu kreditēšanā liecina, ka kopējo investīciju apmērs, vērtējot tos procentos no IKP laika posmā no 2004. līdz 2014.gadam, ir bijis svārstīgs, bet ar tendenci samazināties, liecina Swedbank apkopotā informācija.

Kopumā Baltijas valstīs tieši uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecību un valdības investīcijām ir ievērojami lielākas, kas norāda uz uzņēmēju lielo lomu IKP izaugsmes nodrošināšanā. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vieni no zemākajiem Eiropā.

Latvijā 2013.gadā kopējais investoru ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā īpatsvars no IKP ir bijis viszemākais Baltijas valstīs un procentuāli no tā vislielākās ir bijušas tieši ārvalstu investoru investīcijas, pārsniedzot ne tikai privāto bezpeļņas organizāciju un augstāko izglītības iestāžu, bet arī valdības un uzņēmumu investīciju kopējo apjomu valstī. Ja atsevišķi vērtē tieši uzņēmumu lomu investīciju apjomu pētniecībā un attīstības veicināšanā, tad Latvija salīdzinājumā ar Somiju un Zviedriju, kurām uzņēmumu kopējās investīcijas ir 2% no IKP, Latvijā sasniedz tikai 0,1% no IKP. Tāpat Latvija šajā rādītājā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kad jaunrade sastop biznesa pasauli: tehnoloģiju pārnese un tās nozīme mūsdienās

Dienas Bizness, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazos un vidējos uzņēmējus mudina ražošanā ieviest jaunus produktus

Rūta Lapiņa, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus atbalsta programmā uzņēmējiem «Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā», būtiski palielinot atbalsta intensitāti mazajiem un vidējiem komersantiem (MVK) nākošajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas atvieglos komersantu iespējas piesaistīt līdzfinansējumu atbalsta jaunu produktu ieviešanai ražošanā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Līdz šim publiskā līdzfinansējuma likme visiem komersantiem (mazie, vidējie, lielie komersanti) bija noteikta vienādā apmērā – 35%.

Ministrijā norāda, ka līdz ar grozījumiem programmas atlases otrajā kārtā tiks palielināta publiskā līdzfinansējuma likme no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām: sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem – 55%; vidējiem komersantiem – 45%; lielajiem komersantiem - 35% apmērā.

Atbalsta programmas otro projektu iesniegumu atlases kārtu plānots izsludināt šā gada oktobra beigās.n Komersantu atbalstam pieejams finansējums būs vairāk kā 34 miljoni eiro.

Kā ziņots iepriekš, atbalsta programma »Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā« mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji biznesa atbalstam un inovācijām varēs pretendēt uz 4,4 miljardiem eiro

Z. Zablovska, S. Dieziņa, M. Ķirsons, E. Mudulis, E. Pankovska, S. Igaune, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neapmierinātības viļņa putas Eiropā

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir publiskojusi sa­vu priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam no 2021. līdz 2027. gadam, kas ir 1,279 triljonu eiro vērts jeb 1,1% no ES kopējā nacionālā ienākuma. Jau pašlaik vairākas dalībvalstis ir paudušas, ka EK priekšlikums tām ir nepieņemams, tostarp neapmieri­nāta ir arī Latvija.

Izdevums Politico raksta, ka jaunais daudzgadu bu­džets riskē padziļināt plaisu starp tām dalībvalstīm, kas ir lielākās iemaksu veicējas budžetā, un tām, kas ir saņēmējas, kā arī vairot domstarpības starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Proti, līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES zūd arī tās veiktās iemaksas, kas ir mērāmas 15 miljardos eiro katru gadu. Līdz ar to, lai šo robu aizlā­pītu, EK piedāvā gan palielināt iemaksas ES budžetā, gan atsevišķās pozīcijās samazināt izdevumus. Kā jau tas bija gaidāms, pret iemaksu palielināšanu ES budžetā protestē donorvalstis, piemēram, Austrija, Nīderlande, arī Vācija izteikusies, ka iemaksu slogam jābūt godīgāk sadalītam starp dalībvalstīm. Tajā pašā laikā Latvija ir gatava palielināt iemaksas, jo jebkurā gadījumā ir vin­nētāja. Proti, palielinot iemaksas, uz katru iemaksāto eiro no budžeta pretī saņemsim trīs eiro. Citādi ir ar donorvalstīm, kuru neapmierinātība ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunu produktu ieviešanai būs pieejami 34 miljoni eiro

Dienas Bizness, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam jaunu produktu ieviešanai ražošanā būs pieejami 34 miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

To paredz otrdien Ministru kabineta sēdē atbalstītie EM izstrādātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem «Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā», atvieglojot komersantu iespējas sagatavot un īstenot projektus otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kuru plānots izsludināt šā gada augusta beigās.

Līdz ar grozījumiem tiek samazināta minimālā projekta summa uz 500 tūkstošiem eiro, līdzšinējo viena miljona eiro vietā. Tāpat tiek atcelts summas ierobežojums personu grupai, nosakot, ka summas ierobežojums vienam projekta iesniegumam maksimāli ir četri miljoni eiro.

Turpmāk par pēdējā gada laikā veiktajiem pētniecības un attīstības (P&A) darbiem, kas veikti, lai definētu hipotētiskās prasības eksperimentālajai tehnoloģijai, nebūs nepieciešams zvērināta revidenta apliecinājums, bet veiktos P&A darbus varēs apliecināt ar citiem atbilstošiem dokumentiem. Tāpat arī finanšu eksperta atzinums vairs nebūs obligāts, jo projektu izvērtēšanai tehnoloģiju līmenī komisija piesaistīs ārvalstu ekspertus.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā.

Atbilstoši saprašanās memorandiem EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros kopumā būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15 miljoniem eiro jeb 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Oficiālā memorandu parakstīšana norisināsies 14. decembrī.

Investīciju plānošanā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunas ERAF fondu līdzekļu iespējas ļauj RSU pētniekiem izstrādāt projektus Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā Horizon2020 un citās pētniecības programmās

, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: Valdībām jāpalielina finansējums izglītībai, zinātnei un inovācijām

Žanete Hāka, 29.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji astoņās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs uzskata, ka viņu valstu valdībām būtu jāmeklē iespējas līdz 2018. gadam palielināt izdevumus izglītībai, zinātnei un inovācijām, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā, kas veikts astoņās CAE valstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā –, uzņēmumu vadītāji pauda savu viedokli par to, kurās jomās attiecīgo valstu valdības būtu tiesīgas palielināt finansējumu laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam.

Vidēji 44% respondentu šajās astoņās valstīs kā prioritārās jomas minēja izglītību, zinātni un inovācijas, kas nepārprotami apsteidz tādas jomas kā infrastruktūras attīstība (15%) un veselības aprūpes sistēma (14%). Tām seko demogrāfija (11%) un aizsardzība (8%), atbalsts valsts popularizēšanai ārzemēs, sociālā drošība un kultūra (mazāk par 5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Atklāj testēšanas laboratoriju izmēģinājumiem aviācijā, medicīnā un būvniecībā

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Ventspilī darbu sāks Ziemeļeiropā pirmais programmatūras kvalitātes kompetences centrs

Vēsma Lēvalde, 22.05.2013

Laboratorijas būvniecība noritēja tieši blakus un vienlaikus ar jauno šķidro kristālu displeju rūpnīcu.

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī 29.maijā darbu sāks ar ERAF atbalstu izveidotā, divus miljonus latu vērtā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

Jaunizveidotais programmatūras kvalitātes kompetences centrs ar zīmolu Squalio ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā.

projekta īstenotāji ir SIA DPA un Latvijas Universitātes dibinātais meitas uzņēmums SIA Programmatūras testēšanas laboratorija.

Latvijā un pasaulē programmatūras testēšana iegūst arvien lielāku nozīmi, tā ir kvalitātes un drošības kontrole un vienlaikus palīdz ietaupīt uzņēmumu līdzekļus, uzskata SIA DPA vadītājs un īpašnieks Juris Vilders. Izmantojot DPA speciālistu pieredzi, kā arī piesaistot Latvijas Universitātes zinātniekus un Eiropas finansējumu, izveidots perspektīvs biznesa virziens – programmatūras kvalitātes testēšana kā ārpakalpojums, kas turpmāk darbosies ar zīmolu Squalio. J.Vilders cer, ka laboratorija pakalpojumus pieprasīs arī ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielāka daļa Latvijas kompāniju pētniecībai tērē mazāk par 3% no apgrozījuma

Žanete Hāka, 17.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka daļa aptaujāto Latvijas kompāniju tērē mazāk par 3% no apgrozījuma pētniecības un attīstības investīcijām, liecina jaunākais 2014 Deloitte CE Corporate R & D ziņojums.

Vidējais Centrāleiropas uzņēmumu investīciju līmenis šajā jomā ir lielāks.

Tikai ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu plāno palielināt savus izdevumus pētniecībai un attīstībai turpmākajos gados (kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidējais Centrāleiropā). Trīs ceturtdaļas aptaujāto vai nu sagaida, ka pētniecības un attīstības izdevumi paliks tajā pašā līmenī, vai arī vispār neplāno nekādus izdevumus šajā jomā.

Neskatoties uz to, ka pastāvīgie nodokļu atvieglojumi varētu padarīt uzņēmēju dzīvi vieglāku, uzņēmējiem trūkst pārliecības par VID pieeju, kvalificējot izvēlētās darbības, kā rezultātā uzņēmēji baidās tikt pakļauti nodokļu uzrēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalstam eksperimentālām tehnoloģijām vai pilotrūpnīcām būs pieejami 60 miljoni eiro

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta šā gada 10. maija sēdē apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādāta atbalsta programma uzņēmējiem Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā, kuras mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās.

«Programmas ietvaros sniegtais atbalsts pilotrūpnīcām būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas ekonomikā, dodot uzņēmumiem iespēju paaugstināt konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām atbalstu grantu veidā jaunu produktu laišanai tirgū saņems 30 komersanti,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim (detalizētāk: http://www.rtu.lv/content/view/11585/2352/lang,lv/). Programmas ietvaros vismaz 20 % no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām ir jāatbilst pētniecības un attīstības izmaksām pilotrūpnīcās (pilotrūpnīcas ir izmēģinājuma ražotnes, kuru galvenais mērķis ir pētniecība un attīstība, un kuru izmantošana nav komerciāla). Ne vairāk kā 80 % no eksperimentālās tehnoloģijas komponentēm vai iekārtām būs iespējams izvēlēties no tirgū jau nopērkamām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts atbalsts start-up uzņēmumiem – ir vieta izaugsmei

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, savukārt 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja detalizētu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Viennozīmīgi ir apsveicamas Ekonomikas ministrijas darbības, veidojot atbalsta saņemšanas sistēmu jaunuzņēmumiem (start-up). Tāpat ir skaidrs, ja mērķi – izveidot jaunu un modernu ekonomiku un Latvijai kļūt par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – izdosies sasniegt, ieguvēji būs visi.

Tomēr, veicot nedaudz plašāku analīzi, rodas pamatoti jautājumi, vai apstiprinātais regulējums sasniegs izvirzītos mērķus? Jau šobrīd var redzēt, ka regulējumā ir vieta uzlabojumiem un ļoti iespējams, ka atbildīgajām institūcijām pēc darbības programmas uzsākšanas, būtu vērts veikt esošā regulējuma izvērtējumu no vairākiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Putnu fabrika Ķekava» saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) gada apbalvojumu «Uzņēmējs nākotnei 2018», ko pasniedz uzņēmumam par izcilu sadarbību pētniecībā un studiju procesā, kas sekmē jaunu produktu izstrādi, veicina nozares attīstību un inovāciju pārnesi uz ražošanu.

«Ķekava» un LLU cieši sadarbojas jau vairāk nekā 50 gadu un sadarbības formas šo gadu laikā bijušas visdažādākās – atbalsts zinātniskajai pētniecībai, prakses vietas uzņēmumā, kā arī materiālais nodrošinājums studentu praktiskajām nodarbībām. Sadarbības rezultātā uzņēmumā strādā LLU sagatavoti speciālisti dažādās jomās: inženierzinībās, pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijās, zooinženierijā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir tikpat ilga kā mūsu uzņēmuma vēsture. Nozares attīstību virza zinoši savas nozares eksperti, kuri palīdz uzņēmumam augt un kļūt par nozares attīstības dzinējiem. Sinerģija ar zinātni ļāvusi būt arī jaunatklājējam, radot nebijušus produktus un jaunas garšas. Arī šobrīd, tieši pateicoties veterinārārstiem, esam sasnieguši tādu putnu labturības līmeni, kas ir ļāvis pirmajiem Baltijā svaigo gaļu marķēt ar zīmi Audzēts bez antibiotikām,» stāsta «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru