Konsultējot Latvijas uzņēmumus finanšu pārvaldības un stratēģiskās plānošanas jautājumos, bieži nācies saskarties ar to, ka vairumam uzņēmumu vadītāju joprojām ir visai neskaidrs priekšstats par sava biznesa vērtību un tās noteikšanu. Uzņēmējiem vērtības jautājums kļūst aktuāls mirklī, kad ir runa par uzņēmuma pārdošanu vai cita uzņēmuma pirkšanu, kā arī investīciju piesaisti.
Nereti uzņēmēji nāk ar savu uzstādījumu – mans bizness maksā tik un tik / es par šo uzņēmumu esmu gatavs maksāt tik. Jāatzīst gan, ka, analizējot sīkāk, bieži vien šis priekšstats izrādās emocijās, nevis skaitļos un objektīvās attīstības perspektīvās balstīts.
Skaidrs, ka ikvienam, kurš no nulles izveidojis savu biznesu, tas ir mīļš un dārgs un tā cena šķiet neizmērojama, tomēr Laika Stars savas ilgstošās biznesa vērtēšanas pieredzes laikā arī novērojis vairākus faktorus, kuru dēļ dažkārt biznesa vērtība tiek lēsta arī pārlieku zemu.
Biznesa vērtēšana tradicionāli tiek veikta ar trim galvenajiem paņēmieniem, kuru pielietojums atkarīgs no uzņēmuma vērtēšanas mērķa un citiem apstākļiem.
Viens no tiem ir aktīvu paņēmiens, nosakot izmaksas, kas būtu nepieciešamas analoģiska uzņēmuma izveidošanai. Pielietojot šo paņēmienu, vērtētājs veic aktīvu (iekārtas, īpašumi, debitoru parādsaistības u.c. materiālie un nemateriālie aktīvi) novērtējumu. Līdzās tiem tiek detalizēti izvērtētas arī uzņēmuma saistības un apjoms, cik liela daļa aktīvu finansēta pašu līdzekļiem, nevis ar aizņēmumu vai citu finansēšanas avotu starpniecību.
Otrais paņēmiens ir tirgus datu salīdzināšanas paņēmiens, kura ietvaros notiek līdzīgu uzņēmumu pirkšanas vai pārdošanas darījumu analīze. Savukārt trešais – ieņēmumu – paņēmiens galvenokārt analizē, kādi ir uzņēmuma potenciālie ieņēmumi nākotnē, kas arī nenoliedzami ir svarīga informācija topošajam investoram.
Kļūda uzņēmēju uztverē, ar ko Latvijā esam saskārušies ļoti bieži, ir tas, ka vairums vadītāju uzņēmumu vērtības noteikšanā skatās uz materiālo bāzi - taču katastrofāli maz uzmanības pievērš nemateriālajiem resursiem. Tomēr zīmols, darbinieki, klientu un piegādātāju datu bāzes, reputācija un citi faktori mūsdienās nenoliedzami veido nozīmīgu uzņēmuma kopējās vērtības daļu. Tiesa gan, pamazām situācija mainās pozitīvā virzienā, un uzņēmēji sāk apzināties arī šo faktoru ietekmi.
Būtiski arī apzināties, ka uzņēmuma vērtība nav automātiski uztverama kā cena, ko kāds būs gatavs maksāt par tā iegādi vai investēšanu uzņēmuma attīstībā. Pirms runāt ar iespējamo darījuma partneri, ir jāsaprot, kāds ir viņa motīvs šim darījumam, un jāizsver stiprās puses un riski, kurus izcelt, skaidrot un argumentēt. Ir investori, kuriem būtiskākā ir nākotnes ieņēmumu ģenerēšanas spēja un šo ieņēmumu prognozējamais apjoms, bet tikpat labi jums var būt darīšana ar investoru, kurš, pārpērkot uzņēmumu vai tā daļas, vēlas iegūt pieeju jūsu aktīviem vai resursiem – zināšanām, patentiem, tehniskajai bāzei, kuras viņam patlaban nav, utt. Vēl citam investoram savukārt motīvs var būt konkurenta pārpirkšana un vienlaikus biznesa attīstīšana sinerģijā, ņemot vērā veco labo principu, ka izdevies darījums ir tas, kura rezultātā 1 + 1 izrādās nevis 2, bet gan 3.
Runājot par šādu apzinātu nākotnes vērtības celšanu, tā ir vēl viena tendence, kas pamazām uzlabojas, tomēr joprojām vēl ir tikai ceļa sākumā – vairums uzņēmumu Latvijā nepievērš uzmanību sava biznesa vērtības plānošanai un paaugstināšanai kā ilgtermiņa un mērķtiecīgam procesam. Apgrozījums un peļņas rezultāti, kam esam raduši veltīt vislielāko uzmanību, patiesībā ir īstermiņa rādītāji, kuri demonstrē, kāda situācija ir patlaban, bet nekādā veidā neliecina par biznesa attīstību un izaugsmi nākotnē. Strādājot ar Latvijas uzņēmumiem, Laika Stars finanšu eksperti ir pārliecinājušies, ka šādas ilgtermiņa uzņēmuma vērtības veidošanas stratēģijas trūkums arī tiešā veidā ietekmē uzņēmuma spēju sistemātiski un plānoti īstenot savas nākotnes ieceres. Piemēram, nav retums tādas situācijas, kad uzņēmējs atnāk ar savu attīstības ideju, bet mēs esam spiesti atbildēt, ka diemžēl pieteikšanās Eiropas Savienības fondu programmai, kas būtu ideāli piemērota šādas ieceres īstenošanai, beidzās iepriekšējā nedēļā. Ja uzņēmums savu darbību plāno ilgtermiņā – minimums, tie ir pieci gadi, iezīmējot ne tikai ieceres, bet arī finanšu plānus, - šādas situācijas nebūtu tik izplatītas.
