Latvijā apvienojušās divas velkoņu kompānijas SIA PKL un SIA Ostas flote, kas strādā gan Rīgas, gan Ventspils ostās.

Apvienotās kompānijas vadītājs Reins Tintsons norāda, ka apvienošanās mērķis bijis stiprināt abu uzņēmumu konkurētspēju, jo jau tuvākajā laikā esot sagaidāms, ka Latvijā un Baltijā velkoņu tirgū ienāks arvien jaunas kompānijas – tai skaitā lielās pasaules vadošās velkoņu kompānijas, kuru flotē ir daudzi desmiti kuģu.

"Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, Igaunijas un Latvijas velkoņu kompāniju pakalpojumu apvienošana var kļūt par labu piemēru arī citām Baltijas valstu kompānijām. Sevišķi tiem, kas cenšas pārvarēt pasaules finanšu krīzes sekas tirgos, kuros ir paaugstināts konkurences līmenis," norāda R. Tinstons.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to ir izmantojuši mājas vai dārza darbu apdarīšanai. Šādu iezīmi uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2007.gada jūlijā veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu izmanto vasarā: 46 % no visiem aptaujātajiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka atvaļinājumu izmanto tieši šajā siltajā gadalaikā.

Vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to pavadījuši vai plāno pavadīt, apdarot mājas vai dārza darbus (36 %). Nākamā izplatītākā atvaļinājuma pavadīšanas nodarbe ir atpūta ārpus pilsētas kopā ar ģimeni vai draugiem (29 %). Caurmērā katrs ceturtais atvaļinājumā gājējs šī gada atvaļinājumam nebija izdomājis konkrētu tā pavadīšanas plānu un tāpēc atzina, ka nedarīšot neko vai vienkārši atpūtīšoties (26 %). Nedaudz biežāk kā katrs piektais atvaļinājuma baudītājs bija nolēmis apciemot radus (23 %). Arī ceļojumos doties bija nolēmusi apmēram piektā daļa atvaļinājuma izmantotāju: 21 % iedzīvotāju bija ieplānojuši apceļot Latviju, 19 % - doties ceļojumā uz ārzemēm.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Inflācija, ekonomikas pārkāršana, zemais darba ražīgums, straujā izaugsme, darbaspēka deficīts – šie jēdzieni spilgti raksturo šībrīža ekonomisko situāciju Latvijā. Tieši šie aspekti visbiežāk rada galvassāpes uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Viens no veidiem, kā stiprināt sava biznesa pozīcijas un nodrošināt izaugsmi arī ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, ir biznesa konsolidācija jeb apvienošanās.

Ko uzņēmumi iegūst apvienojoties?

Pirmkārt, kas ir īpaši nozīmīgs ekonomiskās krīzes apstākļos, ir izmaksu samazināšana. Piemēram, uzturēt administratīvo personālu divos nelielos uzņēmumos ir ievērojami dārgāk, nekā vienā uzņēmumā ar lielāku biznesa apjomu –šādā gadījumā ietaupījums uz administratīvo izmaksu rēķina var būt pat 30%. Apvienojoties ražošanas uzņēmumiem, iespējams efektīvāk organizēt ražošanas jaudu noslogojumu. Ir virkne ražotņu, kas strādā sezonāli, atkarībā no pasūtījumu apjoma. Apvienojot divu šādu ražotņu jaudu, krituma brīžus var aizvietot ar citas produkcijas ražošanu. Piemēram, ja apvienojas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotnes – viens produkts ir sezonāls, pārējā laikā ražošanas līnija tiek noslogota ar cita produkta ražošanu. Arī no izmaksu viedokļa tas sniedz ievērojamus ietaupījumus, jo iepērkot izejvielas vairumā, samazinās to cena. Ja uzņēmums ir lielāks, vieglāk plānot ražošanas organizatoriskos procesus un efektīvāk var izmantot cilvēkresursus.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Konkurences padome atļāvusi apvienoties mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm IKI un Nelda. Par abu uzņēmumu veikalu ķēdes apvienošanu tika baumots jau ilgāku laiku. Tagad KP ir devusi atļauju šādam darījumam.

Darījuma rezultātā SIA Palink (IKI un CENTO veikalu ķēdes īpašnieki) iegūs izšķirošu ietekmi SIA Ozolu nami, kas savukārt iegūst SIA Nelda preču zīmi un citus aktīvus (pamatlīdzekļus).

KP secina, ka abu veikalu ķēžu apvienošana neietekmēs konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, jo nedz SIA Nelda, nedz SIA Palink nav tirgus līderi (šajā tirgū Latvijā darbojas ap 10 lielveikalu tīklu), bet minētā apvienošanās varētu radīt pretspēku lielākajiem tirgus dalībniekiem un no konkurences viedokļa vērtējama pozitīvi.

Vienīgā teritorija, kurā lietas izvērtēšanas brīdī atradās abu apvienošanās dalībnieku – SIA Nelda un SIA Palink piederošās SIA IKI – ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, bija Rīgas mikrorajons Ziepniekkalns. Šajā mikrorajonā atrodas arī tādu mazumtirdzniecības tīklu kā SIA RIMI Latvia un Maxima Latvija veikali un pastāv pietiekami liela konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū, tādējādi KP secinājusi, ka minētā apvienošanās būtisku konkurences samazināšanos neradīs.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā, sievietes biežāk nekā vīrieši atturas no kaitīgiem ieradumiem (nesmēķē, mēreni lieto alkoholu), turklāt retāk nekā vīrieši uzskata, ka glāze sarkanvīna dienā ir ieteicama un nekaitē veselībai, secināts jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā.

Savukārt vīrieši ievērojami biežāk veselīgu dzīvesveidu saista ar fiziskām aktivitātēm.

Sievietes daudz biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka cenšas lietot pareizu uzturu un iespējami ekoloģiski tīru produkciju, lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā. Atšķirībā no vīriešiem, sievietes daudz rūpīgāk seko līdzi savam veselības stāvoklim un biežāk atturas no kaitīgiem ieradumiem.

Tikmēr vīrieši biežāk nekā sievietes regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tomēr kopumā šis ir vienīgais veselīga dzīvesveida faktors, kuru vīrieši ievēro daudz nopietnāk nekā sievietes, secināts pētījumā.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Uzņēmēji par būtiskāko zaudējumu vai negatīvo «blakusefektu» savam biznesam uzskata to, ka, gribot negribot, ir jādara lietas, kas nepatīk, un darbs ir daudz smagāks, nekā esot algotam darbiniekam.

Par to liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījums, kurā atklājies arī tas, ka tie iedzīvotāji, kuriem nav sava biznesa, daudz biežāk nekā uzņēmēji kā būtiskāko zaudējumu norādījuši iespēju zaudēt naudu un neko nenopelnīt.

Domājot par lielākajiem ieguvumiem, uzsākot savu biznesu, uzņēmēji būtiski biežāk nekā aptaujātie, kuri nav dibinājuši savu uzņēmumu, norādījuši iespēju pašiem organizēt savu dzīvi un laiku, kā arī iespēju nopelnīt. Tikmēr aptaujātie, kuri nav dibinājuši savu uzņēmumu, nedaudz biežāk uzsvēruši iespēju darīt to, kas pašiem patīk.

Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes šajos jautājumos, sievietes biežāk nekā vīrieši kā biznesa radītus zaudējumus norādījušas papildu stresu, iespēju zaudēt naudu vai neko nenopelnīt, kā arī mazāk brīvā laika ģimenei un draugiem. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes norādījuši, ka uzņēmējdarbība patiesībā ir smags darbs un, dibinot uzņēmumu, būs jādara lietas, ko negribas darīt, tostarp jāveic dažādas birokrātiskas procedūras.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Krīzes apstākļos Krievijas iedzīvotāji sākuši izmantot lombardu pakalpojumus divreiz biežāk, līdz ar to ir pieaudzis arī pašu lombardu skaits, ziņo lenta.ru.

Arvien biežāk lombradu pakalpojumus izmanto turīgi cilvēki, kas vēlas pārdot dārgas lietas ar lielām atlaidēm.

Klientu pieplūdums lombardos sācies jau pērn oktobrī, kad apmeklētāju skaits mēneša laikā pieauga par 15 %. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei ir fakts, ka bankas palielina procentu likmes kredītiem, savukārt, pārdodot preci lombardā, salīdzinoši ātri var tikt pie skaidras naudas, ar ko samaksāt kredīta maksājumu. Arvien biežāk lombardos tiek piedāvāti juvelierizstrādājumi un dārgi pulksteņi.

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).