Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Coca-cola izaugsmes stratēģija balstās uz mūsu pamatvērtībām un apņemšanos ievērot sociālo un vides pārvaldību. Tajā skaitā šobrīd jau esam izstrādājuši ūdens resursu drošības stratēģiju līdz 2030. gadam. Tā vērsta uz ūdens resursu saudzēšanu un aizsargāšanu, veicot vietēja mēroga resursu papildināšanu, gudru ūdens resursu politiku atbalstīšanu, kā arī atbildīgu un efektīvu ūdens lietošanu gan mūsu uzņēmuma ietvaros, gan kopienās, kuras mēs apkalpojam. Piemēram, pagājušajā gadā mēs dabai atgriezām ūdeni, ko izmantojām savos produktos. Tāpat mēs atbalstām arī vadošo veselības organizāciju ieteikumus, ka cilvēkiem par 10% vajadzētu samazināt pievienotā cukura uzņemšanu. Šī iemesla dēļ no 2017. līdz 2022. gadam mēs mūsu globālajā produktu portfelī samazinājām pievienotā cukura daudzumu par 900 tūkstošiem tonnu, kopumā pārveidojot vairāk nekā 100 dzērienus. Eiropā mūsu mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam 50% no mūsu pārdotajiem dzērieniem būtu zemas kaloritātes vai bezkaloriju dzērieni.

Saprotu, ka jūsu uzņēmums domā arī atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu. Kā tieši tas notiek?

Mēs ļoti labi apzināmies savu lomu šajā stāstā un globālā mērogā vēlamies palīdzēt atrisināt problēmas, kas saistītas ar iepakojumu pārstrādi. Jau 2018. gadā Coca-Cola uzsāka vērienīgu stratēģisko iniciatīvu ar nosaukumu Pasaule bez atkritumiem, lai ar aprites ekonomikas palīdzību veicinātu sistēmiskas pārmaiņas mūsu iepakojumu pārstrādē un ražošanā. Pasaule bez atkritumiem ir globāla ilgtspējīga iepakojuma stratēģija, kas vērsta uz izmērāmiem un savstarpēji saistītiem mērķiem. Piemēram, līdz 2025. gadam mēs esam iecerējuši panākt, ka 100% no mūsu iepakojumiem būtu pārstrādājami globāli, bet līdz 2030. gadam vēlamies arī savu iepakojumu ražošanā izmantot vismaz 50% pārstrādātu materiālu. Eiropā aptuveni viena trešdaļa no mūsu plastmasas pudelēs izmantotā materiāla, kā arī vairāk nekā 40% stikla pudelēs un vairāk nekā 50% skārdenēs izmantotā materiāla nāk no pārstrādāta satura. Mūsu mērķis nākotnē ir panākt, ka 25% no visiem mūsu pasaulē pārdotajiem dzērieniem tiktu tirgoti atkārtoti uzpildāmā vai izdalītā veidā. Turklāt mēs vēlamies, lai ikviena mūsu pudele un skārdene tiktu savākta un atkārtoti pārstrādāta. Šobrīd pasaules līmenī atkārtotā pārstrādē nonāk 61% no mūsu iepakojumiem, bet Eiropas Savienības līmenī - 70%. Jebkurā gadījumā - mēs gribam apvienot cilvēkus, lai atbalstītu veselīgu vidi, kurā mūsu iepakojumi, izmantojot ciešu pārstrādes ciklu katram materiāla veidam, var tikt izmantoti atkārtoti.

Bieži nākas dzirdēt, ka ilgtspējīgu risinājumu ieviešana uzņēmumam izmaksā dārgi - vai tā tiešām ir?

Ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, otrreizēji pārstrādāts polietilēntereftalāts (PET), mēdz būt dārgāki, jo īpaši, ja ir ierobežota materiālu pieejamība un daudzas konkurējošas nozares. Raugoties no šī aspekta, es domāju, ka efektīvākām savākšanas sistēmām, piemēram, dzērienu iepakojumu depozīta sistēmām, kas nodrošina lielāku augstas kvalitātes materiālu pieejamību, vajadzētu palīdzēt nodrošināt pieejamākas cenas. Taču kopumā mērogs un kvalitāte nākotnē noteikti samazinās izmaksas, arī tiesību akti varētu palīdzēt šai pārejai un paātrināt to.

Lai gan pasaule nepārprotami dodas zaļajā virzienā, ir daudz lietu, kas mums joprojām ir ļoti nepieciešamas, taču tās nav tās videi draudzīgākās. Piemēram, dažādu veidu iepakojumi, tajā skaitā jau pieminētās plastmasas pudeles. Ko, jūsuprāt, vispār nozīmē ilgtspējīgs iepakojums, un kā to padarīt maksimāli zaļāku?

Iepakojumam ir vairākas funkcijas. Tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu, bet sava dzīves cikla beigās – arī samazināt atkritumu daudzumu. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā pēc iespējas arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi. Galvenais mērķis šajā gadījumā būtu samazināt izmantojamā iepakojuma daudzumu un veicināt iepakojuma aprites ekonomiku, jo tas palīdz samazināt tirgū laistā iepakojuma daudzumu un radītās oglekļa emisijas. Piemēram, mēs esam apņēmušies izstrādāt tādu iepakojumu, kas būtu piemērots apritei. Mēs koncentrējamies, lai pēc iespējas samazinātu iepakojuma izmantošanu, palielinātu atkārtotas izmantošanas vai uzpildīšanas iespējas un nodrošinātu, ka visi iepakojumi tiek izmesti un pārstrādāti pareizi.

Ko sabiedrība un uzņēmumi kopumā var darīt, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu?

Pirmkārt, jāsaprot, ka visi ilgtspējas mērķi ir savstarpēji saistīti. Arī mūsu ūdens, iepakojuma un klimata mērķi ir saistīti. Piemēram, izveidojot iepakojuma aprites ekonomiku, mēs varam samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu. Mūsu globālās iepakojumu stratēģijas Pasaule bez atkritumiem mērķis ir pārveidot visu mūsu iepakojuma dzīves ciklu, sākot no iepakojuma projektēšanas un ražošanas līdz tā pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Jebkurā gadījumā - kad vien iespējams, mums ir jādomā par dažādiem optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu iepakojuma otrreizējo izmantošanu. Tāpat jāpiebilst, ka uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus, ņemot vērā to dzīves ciklu. Tajā skaitā būtu jāizveido piemērota iepakojumu savākšanas infrastruktūra, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla apritīga izmantošana.

Kādi ir Coca-Cola nākotnes plāni – kādus zaļos risinājumus vēl plānojat ieviest?

Coca-Cola noteikti turpinās stratēģijas Pasaule bez atkritumiem noteikto ceļu un arī nākotnē centīsies uzlabot iepakojumu savākšanu un pārstrādi, palielināt piegādāto apjomu, kā arī izmantojot atkārtotas izmantošanas un uzpildes risinājumus. Vienlaikus mēs turpināsim rūpēties par ūdens taupīšanu un enerģijas samazināšanu. Mūsu šī brīža prioritāte ir optimizēt iepakojuma izmantošanu un padarīt to atkārtoti lietojamu, vienlaikus neaizmirstot arī par patērētāju ērtību. Līdz 2030. gadam mūsu mērķis ir nodrošināt, lai vismaz 25% no mūsu dzērieniem visā pasaulē tiktu pārdoti atkārtoti uzpildāmās, atgriežamās stikla vai plastmasas pudelēs vai strūklaku dozatoros ar atkārtoti lietojamu iepakojumu. Padarīt to par realitāti nozīmē pārdomāt mūsu iepakojumu tādā veidā, kas palīdzētu patērētājiem izdarīt ilgtspējīgu izvēli, neapdraudot ērtības, cenu, garšu vai kvalitāti. Katram mūsu iepakojuma veidam ir sava nozīme dažādos dzeršanas gadījumos, taču mums ir arī jāpārdomā, kā mēs tos piegādājam un izsniedzam patērētājiem. Mēs jau esam ieviesuši daudzus risinājumus, lai nodrošinātu, ka visi mūsu iepakojumi tiek maksimāli pārstrādāti. Kas attiecas uz sekundāro iepakojumu, KeelClip® iepakojuma risinājums, kas izgatavots no pārstrādājama kartona, aizstāj plastmasas gredzenus vai plēves vairāku iepakojumu iepakojumiem. LitePac Top savukārt ir kartona un papīra alternatīva plastmasas saraušanās plēvei 1,5 litru Coca-Cola, Fanta un Sprite iepakojumiem, ko pārdod Austrijā. Tas nozīmē, ka, izmantojot šos risinājumus, mūsu izlietotais plastmasas daudzums katru gadu samazināsies par vairāk nekā 2000 tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 16.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

No celtniecības atkritumiem top jauni siltumizolācijas materiāli

Db.lv, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot otru dzīvi ģipsi un polimērus saturošiem būvniecības atkritumiem, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu laboratorijas vadošie pētnieki izstrādā jauna veida materiālu siltumizolācijas un skaņu absorbējošu paneļu izgatavošanai.

«Būvniecība vairs nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem – paralēli ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanai arvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumos. Šiem darbiem tradicionāli izmanto putupolistirola un akmens vates loksnes. Popularitāti tirgū sāk iemantot arī putupolistirola granulu un saistvielu kompozītmateriāls, ko būvnieki bieži dēvē par šķidro putuplastu. To var izgatavot uz vietas būvlaukumā, izmantojot esošās betona klona maisīšanas iekārtas. Materiāls ļauj veidot bezšuvju grīdu izolāciju, ar to ir vienkārši un efektīvi nosegt grīdā iebūvētās inženierkomunikācijas, to var veidot vēlamā biezumā,» stāsta BMF asociētais profesors Ģirts Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Galvenie jautājumi par ilgtspējas ziņošanas pienākumu – ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem?

Jānis Kauliņš, EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu līderis Baltijā, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc legalizācijas Vācijā paredzēts palielināt atļauto marihuānas daudzumu

LETA/DPA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc marihuānas legalizācijas Vācijā tās glabāšanas un lietošanas noteikumi nebūs tik stingri, kā sākotnēji plānots, pirmdien paziņojuši zaļie.

Partijas pārstāve veselības jautājumos Kirstena Kaperte-Gontere pavēstīja, ka kaltētas "zālītes" daudzums, kādu būs atļauts glabāt mājās, tiks dubultots no 25 līdz 50 gramiem. Savukārt zonas rādiuss ap bērnudārziem, rotaļu laukumiem un skolām, kurā marihuānas lietošana būs aizliegta tiks samazināts no 200 līdz 100 metriem.

Viņa norādīja, ka alternatīvas radīšana melnajam tirgum prasa atturēties no pārmērīgu birokrātisku barjeru noteikšanas, piebilstot, ka arī paredzētie sodi par pārkāpumiem tiks mīkstināti un ka par nelielu atļautā "zālītes" daudzuma pārsniegšanu uzreiz nedraudēs kriminālatbildība.

Sākotnēji bija paredzēts, ka gadījumos, ja glabāšanā esošās marihuānas daudzums pārsniegs 25 gramus, iestāsies kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Primostar: būvniecības nozares izaicinājums ir strādāt ātrāk, ilgtspējīgāk un zaļāk

Primostar, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Riskējam zaudēt pēdējo veselības aprūpes salmiņu reģionos

Alvis Ērglis, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eco Baltia vide iegulda 2,3 miljonus eiro būvgružu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūrā

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā.

Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Noslēgti pirmie līgumi ar ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem par iesaistīšanos tekstila apsaimniekošanas sistēmā

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru