Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā tarifi, ko lielākie elektroenerģijas tirgotāji fiziskām personām un uzņēmējiem piedāvā fiksēt, slēdzot terminētu ilgtermiņa līgumu, vidēji pieauguši apuveni 6,5 reizes, liecina DB veiktā aptauja.

2020. gada oktobrī, slēdzot līgumu uz vienu, diviem gadiem, elektroenerģiju patērētāji no lielākajiem tirgotājiem varēja iegādāties par vidēji 54 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tikmēr šogad tirgoņu piedāvājumi fiksēto cenu līgumos vidēji svārstās no 320 līdz 400 EUR/MWh. Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem.

Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem. Edgars Cvetkovs, SIA Enefit Biznesa klientu segmenta vadītājs norāda, ka, lai gan izvēles iespējas tirgū ir plašas, viens izdevīgākais piedāvājums šobrīd neeksistē.

Ilgtermiņā lētāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.

Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.

Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.

Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā.

2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes.

Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par MWh, bet Igaunijā - 233,21 eiro par MWh.

Latvijā un Lietuvā jūlijā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21.jūlijā laika posmā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 eiro par MWh.

"Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dambju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās HES Latvijā saražo maz, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ," skaidro kompānijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Latvijā pieaugs siltumenerģijas tarifi, lielāko pieaugumu - 3,7 reizes - sasniedzot Piņkos.

Mārupes novada Piņķos siltumenerģijas tarifs pieaugs 3,7 reizes, sasniedzot 270,12 eiro par megavatstundu (MWh), bet otrajā vietā pēc pieauguma ir Ropažu novada Zaķumuižas ciems, kur pašvaldības piemērotais tarifs pieaugs 2,5 reizes - līdz 122,51 eiro par MWh. Tam seko Ropažu ciems, kurā pašvaldības apstiprinātais siltumenerģijas tarifs pieaugs 2,2 reizes, sasniedzot 122,54 eiro par MWh.

Savukārt reālos skaitļos lielākais siltumenerģijas tarifs būs Ķekavā, kā arī Ķekavas novada Rāmavā, Katlakalnā un Valdlaučos, kur ar 54,3% pieaugumu siltumenerģijas tarifs sasniegs 279,51 eiro par MWh.

Daugavpilī siltumenerģijas tarifs pieaugs par 31,7%, tam sasniedzot 122,55 eiro par MWh, Jēkabpilī - par 48,9% līdz 101,78 eiro par MWh. Jelgavā - par 26,9% līdz 85,82 MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 224,202 miljoni eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kā arī kompānija strādāja ar zaudējumiem 13,863 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā, kā arī sadales pakalpojuma ieņēmumu samazinājums par 1,4%, ko radīja elektroenerģijas patēriņa samazinājums, un kopējās inflācijas pieaugums produktiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami elektrotīkla attīstībai un uzturēšanai.

Savukārt pozitīvu ietekmi uz perioda peļņu deva par 1,5 miljoniem eiro mazāks pamatlīdzekļu nolietojums un par 2,9 miljoniem eiro mazāks uzņēmuma ienākumu nodoklis no dividenžu izmaksas. Turklāt augstā elektroenerģijas cena un pieejamais valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai valstī strauji veicina klientu paradumu maiņu - rosina taupīt energoresursus un iesaistīties elektroenerģijas ražošanā, kopumā radot elektroenerģijas patēriņa kritumu par 131,4 gigavatstundām (GWh) jeb 2,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem sniegs atbalstu 50 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.

Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.

Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus

Māris Ķirsons, 17.08.2022

Pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Neapstiprinot jaunos tarifus, katru mēnesi AST zaudēs sešus miljonus eiro

LETA, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru