Tiesa, ne visiem uzņēmumiem 2006. gadā izdevies strauji kāpināt apgrozījumu - 12. 5 % aptaujāto pērn piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, bet aptuveni 13.2 % respondentu Db pavēstīja, ka apgrozījums pērn saglabājies 2005. gada līmenī vai arī pieaudzis pavisam nedaudz.
Tomēr lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka 2006. gadā viņu vadīto uzņēmumu apgrozījums pieaudzis rekordstrauji. To liecina arī Db iepriekšējos gados veikto aptauju dati - 2004. gadā ekonomiski aktīvo uzņēmumu apgrozījums vidēji pieauga par 14.2 %, bet 2003. gadā - vidēji par 11 %.
Vairāki iemesli
Korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars direktors Vadims Jerošenko min vairākus iemeslus, kādēļ ekonomiski aktīvo uzņēmumu apgrozījums gadu no gada pieaug. «Tas ir pozitīvi, jo liecina par to, ka Latvijas ekonomika aug. Straujš apgrozījuma pieaugums liecina, ka bizness kļūst legāls. Pērn, sakarā ar nekustamo īpašumu sfēras attīstību, auga arī citas nozares - celtniecība, pakalpojumu sniedzēji, bankas. Kā trešo apgrozījuma izaugsmi veicinošo faktoru var minēt cenu kāpumu. Jau pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES to varēja redzēt, bet pagājušajā gadā cenu izlīdzināšanās tendence kļuva ļoti izteikta,» skaidro V. Jerošenko. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka svarīgi būtu analizēt arī to, kādās nozarēs pērn bijis augstākais apgrozījuma pieaugums. Db dati liecina, ka pērn visveiksmīgāk apgrozījumu audzējuši būvniecības nozarē un ar to saistītie uzņēmumi, kā arī mazumtirgotāji. Pēc R. Karnītes domām, tas nav pārsteigums, jo arī ekonomistu aplēses liecina, ka tirdzniecības, celtniecības un banku nozares izaugsme pērn veidojusi ap 60 % no kopīgā ekonomikas kāpuma. «No teorētiskā viedokļa tas nav īsti veselīgi. Izaugsme, protams, ir laba lieta, tomēr labklājība mums būtu jāražo stabilākās nozarēs, piemēram, rūpniecībā. Jo lielāks ir stabilo nozaru īpatsvars, jo ilgtspējīgāka ir ekonomika kopumā,» tā ekonomiste.
Pieaugumam vieta ir
Pēc Laika stara direktora V. Jerošenko domām, šogad uzņēmumu apgrozījums vairs neaugs tik strauji kā iepriekš. Daļēji tas saistīts ar valdības iedarbināto pretinflācijas plānu, kas zināmā mērā piebremzējis nekustamā īpašuma nozares izaugsmi un tādējādi ietekmēs arī daudzas citas nozares. Arī R. Karnīte prognozē, ka, atslābstot nekustamo īpašumu bumam, iespējams, saruks arī kopējie ekonomikas pieauguma rādītāji. «Tomēr es nedomāju, ka problēmas nekustamā īpašuma nozarē izraisīs lielas problēmas ekonomikā. Vēl jau paliek ceļi, tilti, visi tie projekti, kur nāks iekšā ES struktūrfondu līdzekļi. Arī bankas ir uzkrājušas iespaidīgus līdzekļus un, ja vien valdība spers kādu soli rūpniecības attīstības veicināšanas virzienā, bankas šo finansējumu dos rūpniecības un inovāciju attīstībai,» cerīgi noskaņota ir R. Karnīte. Viņasprāt, neraugoties uz dažādu starptautisko reitingu aģentūru un finanšu institūciju brīdinājumiem, «panikai par augsto inflāciju nav pamata, jo, ja mēs attīstītos atbilstoši klasiskajiem ekonomikas modeļiem, šeit jau sen viss būtu sabrucis». Pēc R. Karnītes domām, Latvijai pašlaik ir liels rūpniecības izaugsmes potenciāls un, ja valdība spēs atrast veidus, kā nodokļu politiku padarīt pievilcīgu ražošanas attīstībai, investīciju apjoms tajā varētu palielināties.
Pieaugumam iemesli dažādi
Iztaujātie uzņēmēji, kuru apgrozījums pērn kāpis, atzīst, ka pēdējos gados teju visās nozarēs vērojams konkurences pieaugums, tādēļ par klientu piesaistīšanu nākas cīnīties.
Audzē klientu skaitu
Krāsu un laku tirgotāja SIA Pulverkrāsas vadītājs Ingus Feldmanis Db atzina, ka pērn viņa vadītā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 100 %. Viņaprāt, tik strauju uzņēmuma izaugsmi nedaudz sekmējis arī celtniecības bums, taču galvenais iemesls esot jaunu klientu piesaistīšana. «Atņēmām klientus konkurentiem,» tā SIA Pulverkrāsas vadītājs, kura pārstāvētais uzņēmums darbojas jau aptuveni sešus gadus. Būvuzņēmuma SIA PBLC apgrozījums pērn pieaudzis par 80 %, sasniedzot 41 milj. Ls, Db pastāstīja uzņēmuma vadītājs Jānis Lancers. «Tam pamatā ir labs mūsu darbs, pasūtījumu skaits aug,» viņš teica, gan atzīstot, ka pērn pieaugušas arī būvmateriālu un darbaspēka izmaksas, kas savukārt veicinājis arī PBLC pakalpojumu cenu pieaugumu. «Tomēr, ja jau pasūtītāji izvēlas mūs, cena acīmredzot ir adekvāta un konkurētspējīga,» domā J. Lancers, kura vadītajā uzņēmumā pašlaik nodarbināti aptuveni 700 cilvēku. Grāmatu izdevēja SIA Izdevniecība RaKA apgrozījums pērn audzis par 18 %, ko uzņēmuma rīkotājdirektors Romāns Alhimionoks skaidro ar ražošanas paplašināšanu. «Mēs jau nevaram cenas celt, apgrozījums aug tikai uz ražošanas paplašināšanas rēķina,» atzīst izdevniecības līdzīpašnieks. Arī lopkopības nozarē strādājošā z/s Jūrnieki pērngada izaugsmes par 50 % pamatā ir saimniecības paplašināšana - z/s pērn piepirkusi klāt īpašumu un arī govis, tādējādi palielinot saražotās produkcijas apmērus. SIA Domina travel apgrozījums pērn samazinājies, tomēr uzņēmums spējis nopelnīt vairāk, Db atzina tūrisma operatora direktore Ketija Fogele. «Mūsu nozarē audzēt apgrozījumu nozīmē palielināt čārterlidojumu skaitu, bet tie ir arī jāpiepilda. Čārterlidojums maksā tik, cik tas maksā. Tādēļ mūsu gadījumā bija saprātīgi samazināt apgrozījumu, vienlaikus nopelnot vairāk,» tā Domina Travel direktore.
Šogad piesardzīgāki
Pēc J. Lancera teiktā, šogad būvniecības uzņēmumu apgrozījums vairs nepieaugs tik strauji, tomēr PBLC šogad plāno sasniegt 50 milj. Ls lielu apgrozījumu. Arī SIA Pulverkrāsas vadītājs I. Feldmanis domā, ka šogad apgrozījuma pieaugums nebūšot tik straujš, jo tirgū esot vērojama stagnācija, proti, neparādās jauni klienti - šajā gadījumā tie ir metālapstrādes uzņēmumi. Izdevniecības RaKA vadītājs R. Alhimionoks pagaidām atturējās prognozēt, cik lielā mērā uzņēmuma apgrozījums varētu augt šogad, jo izdevniecības apgrozījuma lielāko daļu veido mācību grāmatas. «Mēs trijos mēnešos - augustā, septembrī un oktobrī - pārdodam tikpat daudz, cik pārējos deviņos,» teica R. Alhimionoks.