Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025".

Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas Banka publicē šo analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

"Finanšu Pieejamības Pārskata 2025" secinājumi būs atslēgas temats Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kas šā gada 21. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijās tiks meklēti labākie risinājumi, lai nodrošinātu, ka kreditēšanas atkopšanās nebūs īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Eirozonas patērētāju noskaņojums janvārī sasniedza augstāko līmeni kopš pērnā gada sākuma. Gala cenas tika celtas pakalpojumu sektorā, bet preču cenas turpināja mēreni samazināties.

Ķīnas ekonomikas izaugsme 4. ceturksnī palēninājusies līdz 4,5 % gada griezumā no 4,8 % 3. ceturksnī, uzrādot vājāko rezultātu pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt ASV mājsaimniecību ienākumi turpināja noturīgi augt un novembrī bija par nepilniem 4 % augstāki nekā pērn, taču pirktspēja pēdējo četru mēnešu laikā vairs neuzlabojās.

Eirozonas uzņēmēju noskaņojums gada sākumā saglabājies stabils un pozitīvs. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) janvārī palika 51,5 punktu līmenī, taču sektoru griezumā bija vērojama atšķirīga noskaņojuma dinamika. Pakalpojumu sektorā uzņēmēju optimisms gada sākumā mazinājās, PMI indeksam noslīdot līdz 51,9 punktiem, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru mēnešu laikā. Uzlabojumi Vācijas pakalpojumu sektorā kontrastēja ar strauju pasliktinājumu Francijā gada sākumā.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Jūlijs pasaules finanšu tirgos aizritējis pārsvarā labvēlīgā noskaņā – gan ASV, gan Eiropas akciju indeksi sasniedza jaunus rekordus, un vairums fiksētā ienākuma instrumentu uzrādīja pieaugumu. Tomēr augstās akciju tirgus vērtības, zemās riska prēmijas un gaidāmās izmaiņas tarifu politikā liek investoriem saglabāt modrību.

Aizvadītajā mēnesī ASV lielo uzņēmumu akciju indeksi turpināja vairāku mēnešu pozitīvās atdeves sēriju, sasniedzot jaunus vērtību rekordus. Pretstatā iepriekšējiem periodiem, ieguldījumiem Amerikā, kur netiek hedžēts valūtas risks, jūlijā palīdzēja ASV dolāra vērtības pieaugums, taču kopš gada sākuma dolārs pret eiro aizvien ir uzrādījis būtisku kritumu (ap 9 %). Pozitīvi mēnesi noslēdza arī Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi. Tāpat vairums fiksēta ienākuma vērtspapīru segmentu mēneša ietvaros uzrādīja vērtības pieaugumus, ko galvenokārt noteica riska prēmiju samazināšanās. Centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam likmju mazināšanas ciklā pieturēja nogaidošu pozīciju, kā rezultātā ar nelielu mīnusu aizvadītajā mēnesī izcēlās par drošākajām uzskatītās etalona obligācijas (ASV un Vācijas valdības vērtspapīri).

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.

Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.

Ražošana ar būvniecību un bez tās

Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV. Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi. Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma.

Uzlabojumu galvenokārt veicinājis optimisms pakalpojumu sektorā un biznesa aktivitātes pieaugums Vācijā, kamēr Francijā noskaņojumu joprojām bremzē politiskā nenoteiktība. Tikmēr Ķīnas ekonomikas temps trešajā ceturksnī mazinājies, un ASV inflācija atkal pieaug, ko veicina augstākas energoresursu cenas.

Eirozonas ekonomika rāda noturīgu izaugsmi

Eirozonas kopējais PMI indekss jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas izaugsmes zonā, signalizējot par straujāku ekonomikas pieaugumu, nekā paredz pašreizējās prognozes. Uzlabojumus uzrādīja arī ražošanas sektors, kur indekss oktobrī sasniedza neitrālo 50 punktu līmeni, salīdzinot ar 49,8 punktiem septembrī.

Vairums Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno ieguldīt savā attīstībā, galvenokārt paredzot papildu budžetu tādām jomām kā iekšējo procesu optimizācija, IT infrastruktūras uzlabošana un darbinieku apmācības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.

Domājot par 2026. gada plāniem, 85 % Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu norāda, ka plāno ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā, 11 % to apsver, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt tikai 4 % neplāno investēt uzņēmuma izaugsmē. Jomas, ko Latvijas uzņēmēji visvairāk vēlas attīstīt, ir saistītas ar tehnoloģijām un darbības efektivitāti – 71 % respondentu norādīja, ka plāno investēt vairāk līdzekļu uzņēmuma iekšējo procesu optimizācijā, bet 69 % plāno uzlabot IT infrastruktūru.

“Aptaujas rezultāti rāda pozitīvu ainu Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu segmentā – lai gan 2025. gads bijis negaidītu pavērsienu pilns pasaules ekonomikā, mūsu uzņēmēji ir spējuši saglabāt stabilitāti un turpina ieguldīt izaugsmē. Tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu. Ieguldījumi IT infrastruktūrā un MI risinājumos kļūst par kritisku priekšnosacījumu uzņēmuma konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šī tendence vērojama arī pasaulē – viens no vadošajiem amerikāņu pētījumu un konsultāciju uzņēmumiem Gartner prognozē, ka nākamgad kopējie IT izdevumi pasaulē pieaugs par 9,8 %, un būtisku daļu no šī pieauguma veidos tieši MI infrastruktūra,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).