Ražošana

Uzņēmumu piesaistīšanai Dānija plāno uzbūvēt deviņas mākslīgās salas

LETA--AFP, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Lai piesaistītu uzņēmumus, Dānija plāno uzbūvēt deviņas mākslīgās salas Kopenhāgenas dienvidos, pirmdien paziņojusi valdība.

«Mēs mērķējam uz augsto tehnoloģiju kompānijām, bet vienmēr arī nepieciešams ražot produkts, kurus mēs izmantojam ikdienā,» Dānijas ziņu aģentūrai «Ritzau» norādīja rūpniecības un uzņēmējdarbības ministrs Rasmuds Jarlovs.

Mākslīgo salu celtniecību plānots sākt 2022.gadā, aptverot trīs miljonus kvadrātmetru lielu platību.

Pirmos zemes gabalus uz mākslīgajām salām plānots pārdot 2028.gadā. Projektu plānots pabeigt līdz 2040.gadam.

Mērķis ir piesaistīt aptuveni 380 uzņēmumus.

«Es domāju, ka tā varētu kļūt par tādu kā Eiropas Silīcija ieleju,» telekanālam TV2 sacīja Dānijas Tirdzniecības kameras vadītājs.

Saskaroties ar mājokļu un biroja telpu trūkumu, valdība pagājušajā rudenī paziņoja par vēl vienu vērienīgu infrastruktūras projektu - 20 000 jaunu māju celtniecību zemes joslā, kas atgūta no jūras, uz ziemeļiem no Kopenhāgenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Vienpadsmit dienu garumā aizvadīts Saaremaa Food Festival

Ilze Žaime, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm dāvinās plaušu mākslīgās ventilācijas ierīces 100 tūkstoši eiro vērtībā

Lelde Petrāne, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu atbalstu Covid-19 vīrusa inficēto personu ārstniecībai un ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju uzņēmums "Olainfarm" 25. martā pieņēmis lēmumu par atbalsta sniegšanu VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

AS "Olainfarm" ir uzsākusi plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtu iegādi 100 000 eiro vērtībā, kas tiks dāvinātas slimnīcai, lai nodrošinātu Covid-19 vīrusa inficēto personu ārstniecību.

Tāpat AS "Olainfarm" bez atlīdzības nodos ārstniecības iestādei pustonnu izopropilspirtu, kas izmantojams dezinfekcijas vajadzībām un Covid-19 vīrusa uzliesmojuma izplatības ierobežošanai.

"Mums ir liela atbildība ne tikai pret AS "Olainfarm" un visa uzņēmuma grupas darbiniekiem, bet, kā vienam no Baltijas lielākajiem farmācijas uzņēmumiem, arī pret mūsu valsti un iedzīvotāju veselību kopumā. Koronavīrusa izplatība ir jāierobežo un mums jābūt gataviem krīzes risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Dānijas banka piedāvā hipotekāro kredītu ar negatīvu likmi

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas banka Jyske Bank paziņojusi, ka saviem klientiem piedāvās hipotekāro aizdevumu ar negatīvu procentu likmi, raksta MarketWatch.

Banka piedāvā 10 gadu fiksēto kredītu likmi mīnus 0,5% apmērā. Tādējādi klientam būs jāatmaksā mazāka summa, nekā viņš sākotnēji aizņēmies, protams, visi komisijas maksājumi, kas saistīti ar kredīta izsniegšanu, jāveic.

Par līdzīgu piedāvājumu Dānijā paziņojusi arī Somijas banka Nordea Bank, kas klientiem piedāvā 20 gadu fiksētu 0% likmi, un banka gatavojoties piedāvāt mājokļu kredītus uz 30 gadiem ar negatīvu likmi.

Patlaban Dānijā vidējā fiksētā hipotekāro kredītu likme uz 30 gadiem ir vien 0,5%.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka nav pazīmju, ka Latvijā tuvākā laikā varētu rasties līdzīga situācija. Arī tad, ja monetārā politika saglabājas tāda, kāda tā ir pašreiz vai kļūst vēl stimulējošāka, citiem vārdiem, ECB noteiktās likmes paliek pašreizējā līmenī vai vēl pazeminās, līdz tam varētu paiet vēl ilgs laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" paziņojusi par vairāk nekā 200 darbavietu likvidāciju Spānijā pēc tam, kad tā slēdza trīs savas bāzes Kanāriju salās.

Sākotnēji arodbiedrības bažījās, ka lēmums varētu nozīmēt 512 darbavietu likvidāciju.

Lidsabiedrība informēja, ka atlaistie darbinieki ir piloti un stjuarti, bet darbiniekus citos amatos atlaišana nav skārusi.

Jau vēstīts, ka augustā "Ryanair" paziņoja, ka no janvāra slēgs Tenerifes, Lansarotes un Grankanārijas bāzes Kanāriju salās, kā arī bāzi Žironā, šādu lēmumu skaidrojot ar pārmērīgu piedāvājumu Eiropas tuvo reisu tirgū.

Vēlāk gan lēmums par Žironas bāzes slēgšanu tika atcelts.

Daļēji lēmums tika pamatots arī ar kompānijas "Boeing" lidmašīnu "737 MAX" piegāžu kavēšanos, kas radījis situāciju, ka kompānijai ir vairāk pilotu un stjuartu nekā nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dānija sāk būvēt žogu uz Vācijas robežas, lai apturētu cūku mēra izplatīšanos

LETA--AP, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai nepieļautu, ka ar mežacūkām valstī nonāk Āfrikas cūku mēris.

Žoga celtniecība pirmdien sākusies Padborgā, 220 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas. Plānots, ka žogs būs līdz 1,5 metriem augsts un tā izmaksas aplēstas 30 miljonu kronu (četri miljoni eiro) apmērā.

Dānijas parlaments žoga būvniecību apstiprināja pērnā gada jūnijā, valdībai brīdinot, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās var negatīvi ietekmēt Dānijas cūkgaļas eksportu uz valstīm, kas neietilpst ES. Vidēji gadā Dānija uz valstīm ārpus ES eksportē cūkgaļu par 11 miljardiem kronu (1,47 miljardiem eiro).

Dānijas kopējais cūkgaļas eksports 2016.gadā sasniedza aptuveni 30 miljardus kronu (4,02 miljardus eiro).

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rosina zāļu lieltirgotavu krājumus uzskaitīt elektroniski un ierobežot zāļu izvešanu

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas jau iesniegts izskatīšanai 5.decembrī gaidāmajā Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Papildus noteikumu projektā paredzēta iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igauņiem vērienīgi apbūves plāni Krasta ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirīgas (visbiežāk - arī zemākas) nodokļu likmes vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un precēm

To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

«Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Atjauno koka mēbeles un gaida atgriežamies klientus

Anita Kantāne, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu atjaunošana ir viens no darbības virzieniem veikala Mājlietu sala īpašnieku ģimenei – Ivaram Stūrim un dzīvesbiedrei Ingai Ādminei-Stūris.

Ģimene pirms pusotra gada Ādažos atvēra mēbeļu un interjera priekšmetu veikalu, kura piedāvājumu raksturo kā vintage stils no Skandināvijas. Veikalā nonāk lietotās mēbeles un interjera priekšmeti, kas tiek iepirkti Zviedrijā, kā arī pašu atjaunotās mēbeles.

Lai arī šobrīd zviedru mēbeļu milzis IKEA vilina pircēju pie sevis, ietekmējot pircēju plūsmu, Mājlietu salas klients atgriežas.

«Esam attīstības ceļā. Vintage nav pārejošs modes stils, tas ir paliekošs, jo arvien būs paaudze, kas novērtēs neseno vēsturi – sadzīves lietas, kuras lietoja pirms 30, 40 gadiem un pat pagājušā gadsimta sākumā,» pauž I. Stūris.

Mēbeļu atjaunošana notiek ģimenes dzīvesvietā, kur pagrabā ierīkota darbnīca un procesā iesaistās abi dzīvesbiedri. I. Stūris veic «netīro» darbu – labo, slīpē, krāso, lako un vasko mēbeles, bet Inga vizualizē krāsu toņus un dizaina detaļas atjaunojamām mēbelēm. Pārsvarā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, kas ražoti uz ūdens bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru