Pakalpojumi

Uzņēmumu reģistra Rīgas nodaļā varēs pieteikties apmeklējumam sev izdevīgā laikā

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Uzņēmumu reģistra (UR) Rīgas reģionālās nodaļas klientiem turpmāk būs iespēja iepriekš pieteikties uz konkrētu klātienes pakalpojumu sev izdevīgā laikā, informē UR pārstāve Baiba Danovska.

UR norāda, ka lielākā daļa klientu ar iestādi sadarbojas attālināti, izmantojot elektronisko pakalpojumu sniegtās iespējas. Taču saglabājas noteikts klientu loks, kas UR pakalpojumus izvēlas saņemt klātienē.

Iepriekšējs pieraksts uz klātienes pakalpojumiem ir nepārprotama tendence apkalpošanas sfērā visā pasaulē.

Piesakoties pakalpojumam UR tīmekļa vietnē, klients saņems identifikatoru QR koda formā, kuru nolasīs pie rindu sistēmas termināļa ierodoties UR Rīgas reģionālajā nodaļā.

Jaunās sistēmas ieviešana sniedz nozīmīgu uzlabojumu arī paša UR procesu plānošanā un uzturēšanā. Sistēmas ieviešana ļaus daudz produktīvāk plānot personāla noslodzi klientu apkalpošanā, prognozēt klientu pieplūdumu, kā arī automatizēs funkcijas, kurām līdz šim ticis izmantots cilvēku resurss. Sistēma nodrošinās precīzus statistikas datus par klientu apkalpošanu, kas noderēs turpmāku uzlabojumu plānošanā.

Sistēmas piegādi un pielāgošanu UR vajadzībām nodrošina SIA Connect IT.

Pierakstīties klātienes pakalpojumiem iespējams UR mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stingrāk uzraudzīs šķīrējtiesu darbu

Zane Atlāce - Bistere, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Šķīrējtiesu likumā ar mērķi veicināt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kvalitāti, stiprinot uzraudzības mehānismus, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā.

Šķīrējtiesu likumā paredzēts noteikt pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Šī adrese arī izmantojama saziņai ar pastāvīgo šķīrējtiesu, tādējādi novēršot tos gadījumus, kad šķīrējtiesa nav sasniedzama un atrodama. Savukārt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai, izņemot gadījumu, ja telpas pieder šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja pārreģistrācijas periodā netiks izpildītas likuma prasības vai šķīrējtiesa nebūs sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietas adresē, tas būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada pirmajās nedēļās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis 7000, kas ir ne tikai vairāk kā kādā atsevišķā gadā iepriekš, bet pat vairākos gados kopā.

SIA Lursoft dati rāda, ka šā gada laikā – līdz 8. februārim – ir likvidēti 7162 subjekti, un tas ir vairāk nekā visā 2014. gadā kopā. DB jau vēstīja, ka pēdējos četrus gadus strauji palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, turklāt uzņēmumu mirstība šajā laikā pārsniegusi jaunu dzimstību. Piedevām Moneyval rekomendāciju izpilde šogad rezultēsies par riskanto uzņēmumu izslēgšanu – likvidēšanu.

Automatizēta izslēgšana

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. «Iemesli zemajam vērtējumam ir vairāki, tai skaitā komersantu patieso labuma guvēju slēpšana,» uzsver G. Paidere. Kā risku paaugstinošas vērtētas arī kapitālsabiedrības, kurām ilgstoši nav valdes vai ir būtiski pārkāpumi nodokļu jomā. «Izvērtējot visus šos faktorus, Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,» skaidro G. Paidere. Viņa uzsver, ka šāda masveida neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana uzlabo kopējo komercreģistra ekosistēmu, kā arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. «Izslēgto kapitālsabiedrību skaits ir liels, un iesāktais process tiks turpināts, lai mazinātu negodprātīgo komersantu darbības radītos riskus,» tā G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ierakstīšanai komercreģistrā tiks pieteikts fiktīvs uzņēmējs, Uzņēmumu reģistrs informēs Valsts ieņēmumu dienestu, kura negatīvs atzinums var būt reģistrācijas atteikums

To paredz sagatavotie grozījumi Uzņēmumu reģistra (UR) likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai tie stātos spēkā, vēl ir nepieciešama to izskatīšana valdībā, bet galīgais vārds jāsaka Saeimai. DB jau 24.08.2016. rakstīja – lai cīnītos ar blēžiem iecerēts ieviest risku vadības sistēmu UR, kas novērtētu īpašnieku patieso vēlmi nodarboties ar biznesu.

«Tas būs vēl viens drošības ventilis, kurš papildinās jau esošo,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa uzsver, ka nekāda papildu administratīvā sloga uzlikšana uzņēmējiem nav paredzēta. «Reģistram, izskatot iesniegtos pieteikumus, būs jāspēj arī identificēt gadījumus, kuros, iespējams, ierakstīšanai tiek pieteikts fiktīvs uzņēmums vai arī jau reģistrētam uzņēmumam tiek pieteiktas izmaiņas nolūkā pārkāpt nodokļu normatīvus. Šādos gadījumos reģistrs nodos informāciju kompetentai institūcijai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kurš sniegs savu atzinumu. Negatīva atzinuma gadījumā valsts notāram būs pamats atteikt ierakstu izdarīšanu komercreģistrā,» iecerēto mehānismu skaidro G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā top jauna direktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kurā tiks skarti kriptovalūtu un trastu jautājumi, iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu uzraudzības centralizācija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ sāks skatīt valdības akceptētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuri paredz liegumu sadarboties ar tā dēvētajām čaulas kompānijām. Savukārt Eiroparlamentā jau šonedēļ paredzētas debates saistībā ar naudas atmazgāšanu un jaunām direktīvas prasībām. Šāda risinājuma ieviešanā Latvija varot būt sava veida pioniere visā ES. DB jau 11.04.2018. vēstīja, ka iecerētā tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošana tikai ar normatīvo aktu izmaiņām, bez katra konkrēta uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes, var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Uzņēmumu reģistrs atklāj pirmo publiskās pārvaldes virtuālo asistentu Latvijā

Monta Glumane, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra virtuālais asistents – UNA darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, informē Uzņēmumu reģistrs.

«Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Arī virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu Tilde strādā pie pirmā kolēģa - mākslīgā intelekta - izstrādes un ieviešanas valsts pārvaldē, informē UR.

Uzņēmumu reģistrs kopš moderno tehnoloģiju ienākšanas valsts sektorā seko līdzi aktualitātēm moderno tehnoloģiju jomā un pakāpeniski ievieš inovatīvus un jaunus rīkus ērtāku pakalpojumu saņemšanai iestādes klientiem. Ideja papildināt Uzņēmumu reģistra darbaspēku ar jaunu kolēģi - robotu - nāk no iestādes vadītājas Gunas Paideres, kura iedvesmojās no mākslīgā intelekta pielietojuma privātajā sektorā klientu apkalpošanas jomā. G.Paidere norāda: «Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanas galvenais mērķis ir efektīvi izmantot esošo darbinieku darbaspējas. Respektīvi, mākslīgo intelektu sākotnēji plānots apmācīt atbildēt uz vienkāršākiem klientu jautājumiem, savukārt darbinieku kompetencē jau būtu daudz sarežģītāku klienta situāciju risināšana. Tādejādi tiks lietderīgi izmantots darbaspēka resurss, pildot kvalificētāku darbu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas.

Tas notiks, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Tādu iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. «Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes,» skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. «Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. «Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. «Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija,» brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vai Latvija ir gatava Ceturtajai direktīvai?

Arvis Šteinbergs, SIA Anderson Baltic juridiskās daļas vadītājs, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Latvijai līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā normatīvi, kurus ir noteikusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ES 2015/849.

Direktīva ir vērsta uz Eiropas Savienības finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas. Tās darbība ietekmē, galvenokārt, finanšu tirgus dalībniekus, nosakot būtiski augstākas prasības klientu uzticamības pārbaudei (Know your client); Latvijā un citās ES valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekus, uzliekot par pienākumu iesniegt centralizētā reģistrā informāciju par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem (PLG)).

Šī ir jau ceturtā direktīva, kas vērsta uz ES finanšu sistēmas aizsargāšanu, tādēļ finanšu tirgus dalībnieki to dēvē vienkārši par Ceturto direktīvu. Ilgāku laiku, spēkā bija 2005. gada direktīva, līdz taču 2012. gadā starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force) papildināja savus standartus (the FATF recommendations – International standarts on combating money laundering and financing of terrorism). Balstoties uz tiem, ES Komisija sagatavoja savu ziņojumu par būtiskākajiem jaunās direktīvas aspektiem (uz riska faktoru balstīta pieeja, faktiskā īpašnieka identifikācija, centralizēti informācijas reģistri u.c.) – un 2015. gada 20. maijā tika pieņemta Direktīva ES 2015/849.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs jaunas prasības šķīrējtiesām

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas reģistrācijas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likumam Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesu reģistrā esošajām šķīrējtiesām paredzēti divi pārejas posmi - līdz 2017.gada 1.martam un līdz 2017.gada 1.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrs.

Grozījumi kopumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Šī ir trešā Tieslietu ministrijas īstenotā šķīrējtiesu reforma ar mērķi sakārtot šķīrējtiesu darbības vidi. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, uz 2017.gada 1.janvāri šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 77 šķīrējtiesas. Pēc pirmās īstenotās reformas 2014.gadā no 213 šķīrējtiesām tika izslēgtas 88 šķīrējtiesas, otrā Šķīrējtiesu likuma reforma 2015.gadā no 125 šķīrējtiesām tika izslēgtas 42 šķīrējtiesas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

https://www.youtube.com/embed/edla8mu_4jk

Pakalpojuma sniedzējs: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmumu reģistrs uz mēnesi pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē

LETA, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Uzņēmumu reģistrs (UR) līdz 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē.

Kā informēja UR, tas nozīmē, ka Uzņēmumu reģistrs nesniegs klātienes pakalpojumus reģionālajās nodaļās Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Bauskā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.

Iedzīvotāji visus UR pakalpojumus varēs saņemt elektroniski. Jautājumu gadījumā uzņēmēji tiek aicināti rakstīt uz e-pastu "[email protected]" vai prasīt virtuālajam asistentam.

UR aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai par valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem piesardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju "Covid-19" vīrusa dēļ, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šā gada 13. marta līdz 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē un atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus.

Tas nozīmē, ka, sākot no šā gada 13. marta līdz 14. aprīlim, VID nesniegs klātienes pakalpojumus nedz VID klientu apkalpošanas centros, nedz vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros.

Iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski, VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kā arī zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai arī uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Tāpat norādītajā laika periodā nenotiks iepriekš plānotie VID bezmaksas semināri, dažāda veida plašākā lokā plānotās sanāksmes un tikšanās u.c. publiskās aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija aizsteigusies priekšā ES

Arvis Šteinbergs, SIA Anderson Baltic juridiskās daļas vadītājs, 27.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2017. gada 26. jūnijam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu 2015/849 par ES finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas, katrai ES dalībvalstij ir jāiestrādā tās nacionālajā likumdošanā norma, kas nodrošina vienotu informācijas reģistru par šajā ES dalībvalstī dibināto uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem).

Vairākumā ES valstu attiecīgais likums vēl ir izstrādes vai saskaņošanas stadijā, tāpēc būtu lietderīgi apskatīt praksi, kā normatīvu par uzņēmumus kontrolējošo personu fiksēšanu uzņēmumu reģistrā, pat vēl pirms augstākminētās direktīvas stāšanās spēkā, ir patstāvīgi risinājusi Lielbritānija.

Būdama viena no pasaules vadošajām un progresīvākajām jurisdikcijām uzņēmējdarbības likumdošanas jomā, Lielbritānija jau 2015. gadā ir pieņēmusi likumu Small Business, Enterprise and Employment Act 2015, kura ietvaros Anglijā un Velsā, kā arī Skotijā vai Ziemeļīrijā reģistrētās kompānijas un partnersabiedrības ar ierobežotu atbildību (Limited Liability Partnerships) iesniedz uzņēmumu reģistrā (Companies House) informāciju par personām kurām ir būtiska ietekme uzņēmumā (People with Significant Control; PSC).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neatklājot patiesā labuma guvējus, teju 600 uzņēmumi balansē uz pastāvēšanas robežas

Māris Ķirsons, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs informē, ka no 2017.gada 1.decembra Uzņēmumu reģistrā reģistrētām SIA, AS, biedrībām, reliģiskajām organizācijām u.c. juridiskām personām jāatklāj to patiesie labuma guvēji (PLG) – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai kontrolētāji.

Pienākums atklāt PLG noteikts gan juridiskām personām, kas jau reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra reģistriem, gan jaunajiem subjektiem, kas tiks reģistrēti pēc š.g. 1.decembra.

Svarīgi atgādināt, ka juridiskajā personā PLG vienmēr ir fiziska persona un tieši juridiskajai personai ir pienākums nekavējoties atklāt PLG informāciju Uzņēmumu reģistram.

Sniegt informāciju Uzņēmumu reģistram par PLG ir pašu juridisko personu interesēs, jo personas, kuras nebūs iesniegušas informāciju par PLG, vai iesniegs nepatiesu informāciju, var saskarties ar problēmām veikt darījumus un saņemt pakalpojumus, piemēram, kredītiestādēs vai pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Vienlaikus, svarīgi atcerēties, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, t.sk., Uzņēmumu reģistram, persona var tikt saukta pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratoriem dzīrot neļaus

Elīza Grīnberga, Māris Ķirsons, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu

Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.

Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunota būvfirmas RBSSKALS darbība

Monta Glumane, 25.05.2020

Māris Saukāns un māksliniece Indra Sproģe grāmatas atvēršanas svētkos. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu varēs reģistrēt jebkurā UR nodaļā

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, ko ceturtdien, 23.martā, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas.

Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēršas tiesā pret notāri saistībā ar parakstiem Olainfarm mantojuma kontekstā

Db.lv, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru